Doties uz galveno

Darbinieka attaisnota prombūtne un atlīdzība

Šajā Grāmatvežu ekspreša rakstā tiek aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar darbinieka attaisnotu prombūtni, pierādījumus un darba devēja atlīdzības izmaksas pienākumu, gadījumos, kad darbiniekam izmaksātā atlīdzība darba devējam tiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem.

AUTORE: Zvērināta advokāte Iveta Zelča

Šajā rakstā tiek aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar darbinieka attaisnotu prombūtni, pierādījumus un darba devēja atlīdzības izmaksas pienākumu, gadījumos, kad darbiniekam izmaksātā atlīdzība darba devējam tiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Darba likumā noteiktais

Neskatoties uz to, ka Darba likuma 74.pants noteic divus aspektus, proti, atlīdzības apmēru par attaisnotu prombūtni, kas definēts Darba likuma 74.panta trešajā daļā, kā arī piemērus, kuri definēti Darba likuma 74.panta pirmajā daļā, kuros darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, arī speciālie tiesību akti regulē gadījumus, kuros, attaisnotas prombūtnes dēļ, darbiniekam izmaksātā atlīdzība darba devējam tiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Saskaņā ar Darba likumā noteikto deleģējumu Ministru kabinets ir izdevis Ministru kabineta noteikumus, kas noteic kompensācijas apmēru un kārtību gadījumā, ja darbinieks ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā (aut. piez.- attaisnojuma dokuments ir attiecīgās iestādes izsaukums (vai pavēste) u.c.), piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību (aut. piez.- attaisnojuma dokuments ir attiecīgās iestādes izdots dokuments), piedalās zemessargu apmācībās (aut. piez.- kolektīvajās, sākot no 2020.gada 1.janvāra, piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā) (aut. piez.- attaisnojuma dokuments ir Zemessardzes vienības komandiera izziņa par zemessarga dalību kolektīvā apmācībā).

Darbinieks ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā vai piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību

Atlīdzības kārtību šajos gadījumos regulē Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.238 “Kārtība, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību“ (aut.piez. – Noteikumi neattiecas uz darba devēju, kas ir no budžeta finansēta institūcija.). Noteikumi nenoteic ierobežojumus izmaksājamās atlīdzības apmēram, bet paredz, ka valsts institūcija (sk. Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.238 “Kārtība, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību“ 3.punktu) izmaksā atlīdzību triju mēnešu laikā, ja: darba devējs, triju mēnešu laikā pēc attaisnojošā iemesla iestāšanās:

  • iesniedzis iesniegumu par darbiniekam izmaksātās atlīdzības atlīdzināšanu;
  • un darba devēja apstiprinātu darbiniekam izmaksātās atlīdzības aprēķinu par konkrēto laikposmu, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Attiecībā uz izdevumiem, kuri radušies kriminālprocesā Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumu Nr.754 “Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru” 6.punkts noteic: “Summas, kas izmaksājamas cietušajam vai lieciniekam kā vidējā darba samaksa par laiku, kurā sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā persona neveica savu darbu, izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu.”

Savukārt attiecībā uz izdevumiem, kuri radušies administratīvo pārkāpumu procesā no 2020.gada 1.jūlija spēkā ir Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 228 “Administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālo izdevumu segšanas noteikumi” 15.punkts, kas noteic: “Par laiku, kurā darbinieks neveica darbu sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā, iestāde darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksāto darba samaksu, pamatojoties uz darba devēja iesniegumu un tam pievienoto darbiniekam izmaksātās darba samaksas aprēķinu par konkrēto laikposmu.” (sk. Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 228 “Administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālo izdevumu segšanas noteikumi” 16.punktu).

Darbinieka – zemessarga attaisnota prombūtne un darba devēja pienākums izmaksāt atlīdzību (no 2020.gada 1.janvāra zemessarga kolektīvā apmācība)

  • Lai veiktu atbilstošu kontroli un izsecinātu, vai darbinieka prombūtne ir attaisnota, darba devējam ir jāvadās no 2010. gada 14. septembra noteikumiem Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā”, kuri nosaka kārtību, kādā zemessargu iesaista:
  • zemessardzes uzdevumu izpildē;
  • zemessargu apmācībā.

Būtiski uzsvērt, ka, saskaņā ar Zemessardzes likuma 6.panta pirmo daļu ar indeksu divi (aut. piez.- spēkā no 2019.gada 4.aprīļa), zemessarga apmācība sastāv no:

  • individuālās apmācības, kas ietver pamatapmācību, kvalifikācijas apmācību un karjeras apmācību;
  • kolektīvās apmācības, kas ietver bruņoto spēku vienību vai apakšvienību, štāba, kombinētās, apvienotās un kompleksās apmācības un vingrinājumus.
Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir Blogbannerfinal300x450px01.jpg

No 2020.gada 1.janvāra ir spēkā Darba likuma 74.panta pirmās daļas 10.punkts, šādā redakcijā: “Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību.”

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba likuma 74.panta trešajā daļā noteikto atlīdzību (ja noteikta laika alga, tad izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad izmaksā vidējo izpeļņu):

  • tikai kolektīvās apmācības gadījumā;
  • turklāt pienākums izmaksāt atlīdzību attiecas tikai uz laika periodu – piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā.

Gadījumā, ja kolektīvās apmācības pārsniedz piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā, darba devējs var rīkoties saskaņā ar Darba likuma 74.panta astoto daļu, kas noteic, ka: “darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību, [..].”

Tādējādi, darba devējam nav pienākuma, izmaksāt darba likuma 74.panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja kolektīvās apmācības pārsniedz piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā.

Minētā sakarā rodas jautājums: Kādi dokumenti attaisnoto darbinieka prombūtni sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību un rada pamatu atlīdzības izmaksai?

Darba devējam, trīs mēnešus pirms apmācību sākuma dienas, ir jāsaņem rakstiska informācija no Zemessardzes vienības komandiera ar ziņām, par to, ka darbinieks noteiktā laikā būs zemessargu kolektīvās apmācībās (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 5.punkta 5.1. apakšpunktu). Pamatojums šādam paziņojumam ir Zemessardzes vienības komandiera pavēle, kā to paredz 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 3.punkts, kurā no 2019.gada 7.septembra ir jābūt norādītam zemessargu apmācību veidam (kolektīvās vai individuālās).

Pēc zemessarga piedalīšanās zemessargu kolektīvā apmācībā Zemessardzes vienības komandieris izsniedz zemessarga darba devējam izziņu par zemessarga dalību kolektīvā apmācībā. (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 7.punktu (aut. piez.-Noteikumu 7.punktā nav paredzēts laiks, kurā Zemessardzes vienības komandierim ir jāizsniedz zemessarga darba devējam izziņu par zemessarga dalību kolektīvā apmācībā.)). Izziņa ir pamats, darbinieka attaisnotai prombūtnei (aut. piez.- iespējama situācija – darbinieks mācībās nemaz nav bijis un tādējādi nav pamats izmaksāt atlīdzību) un pamats, lai veiktu darbiniekam atlīdzības izmaksu (aut. piez. – attaisnojuma dokuments, lai veiktu izmaksu saskaņā ar Darba likuma 74.panta pirmās daļas 10.punktu, 74.panta trešo daļu).

Saskaņā ar 2019. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību” (aut. piez.- Noteikumi neattiecas uz darba devēju, kas ir valsts budžeta finansēta institūcija.), kas stājās spēkā 2020.gada 1.janvārī, nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā par vienu darba dienu vai 6,25 euro apmērā par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku (sk. Ministru kabineta 10.12.2019 Noteikumu Nr. 617 3.punktu).

Lai saņemtu kompensāciju par darbiniekam izmaksāto atlīdzību laikā, kad darbinieks atradās zemessargu kolektīvajā apmācībā (piecas darba dienas pēc kārtas kalendārā gada laikā), darba devējam ir jāiesniedz Nacionālajiem bruņotiem spēkiem:
1) iesniegumu par darbiniekam izmaksātās atlīdzības kompensēšanu;
2) darba devēja apstiprinātu darbiniekam izmaksātās atlīdzības aprēķinu, kurā atspoguļots izmaksātās atlīdzības apmērs par katru darba dienu (darba stundu), kad darbinieks nav veicis darbu sakarā ar dalību zemessargu kolektīvajā apmācībā.

Darba devējam, kas vēlas saņemt kompensāciju par darbiniekam izmaksāto atlīdzību laikā, kad darbinieks atradās zemessargu kolektīvajā apmācībā (piecas darba dienas pēc kārtas kalendārā gada laikā) ir jāņem vērā, ka dokumentu iesniegšanai ir noteikts laika limits – trīs mēneši no attaisnojošā iemesla iestāšanās.

Darbinieka – zemessarga attaisnota prombūtne un darba devēja pienākums izmaksāt atlīdzību (laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim) (aut. piez.- varēja izmaksāt, bet darba devējam nebija pienākums izmaksāt atlīdzību)

Laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 3.aprīlim darba devējam, ja tika saņemts rakstveida paziņojums no Zemessardzes vienības komandiera, bija jāpiešķir darbiniekam – zemessargam bezalgas atvaļinājums. Attiecīgi šajā laika periodā normatīvie akti neparedzēja darba devējam nekādu kompensāciju.

Tādējādi, no 2015.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 3.aprīlim darba devējam nebija jāizmaksā Darba likuma 74.panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība darbiniekam par darbinieka atrašanos zemessargu apmācībā, bet bija jāpiešķir bezalgas atvaļinājums.

Šajā periodā spēkā bija Darba likuma 153.panta pirmā daļa ar indeksu divi, kas noteica:

  • darba devēja pienākumu piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, ja par darbinieka iesaisti zemessardzes apmācībā darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā.
  • atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku.

Darba devējam no Zemessardzes vienības komandiera bija jāsaņem:

  • rakstiska informācija trīs mēnešus pirms apmācību sākuma dienas (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 5.punkta 5.1. apakšpunktu);
  • izziņa par zemessarga dalību apmācībā (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 7.punktu).

No 2019.gada 4.aprīļa (sk. Zemessardzes likuma 6.panta ceturtā daļa ar indeksu trīs) ir spēkā Darba likuma 74.panta astotā daļa šādā redakcijā: “Darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību, izņemot šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto gadījumu (aut.piez.- 10.punkts ir spēkā no 2020.gada 1.janvāra). Atlīdzība izmaksājama, ja darba devēju par darbinieka – zemessarga – iesaisti apmācībā informē Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku.” (sk. arī Likuma “Grozījumi darba likumā” anotāciju (pieejama šeit )

Tādējādi, darba devējs, laika periodā no 2019.gada 4.aprīļa līdz 2019.gada 31.decembrim, varēja izmaksāt, bet darba devējam nebija pienākums izmaksāt, darba likuma 74.panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Attiecīgi šajā laika periodā normatīvie akti neparedzēja darba devējam nekādu kompensāciju.

Darba devējam, lai atbrīvotu darbinieku no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu, un vēlāk atzītu darbinieka attaisnotu prombūtni, bija jāsaņem:

  • rakstiska informācija no Zemessardzes vienības komandiera trīs mēnešus pirms apmācību sākuma dienas;
  • izziņa par zemessarga dalību kolektīvā apmācībā, ko pēc zemessarga piedalīšanās zemessargu kolektīvā apmācībā darba devējam izsniedz zemessarga Zemessardzes vienības komandieris.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]