MĒNEŠA AUTORS:
Inga Pumpure
Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām.
“Esmu ārpakalpojuma sniedzēja grāmatvede nu jau trīsdesmit foršiem klientiem, kuru statuss bieži vien ir klients+draugs! Bet mans hobijs 10 gadu garumā ir dalīties ar savām zināšanām, pieredzi un nestandarta domāšanu kursos, semināros un dažādās lekcijās par nodokļiem un grāmatvedības uzskaiti. Ir iegūti arī atbilstoši grādi finansēs un ekonomikā.”
Nu jau pirmo UIN deklarāciju esam iesnieguši! Vai bija sarežģīti? Noteikti nē – pagaidām…, vai ne? Jā, tā ir, ka ikmēneša deklarācijas īpašas grūtības nesagādā, bet sākam jau domāt par to, kā būs aizpildīt decembra deklarāciju, jo tur pozīciju krietni vairāk, tātad, arī aprēķinu un informācijas vairāk! Šajā rakstā centīšos saprotami parādīt, uz ko jāvērš īpaša uzmanība, kuri ir mazie klupšanas akmeņi, kas joprojām tehniski nav izdarāms utt.
Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi
Tie uzņēmumi, kuriem nav ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ir atbrīvoti no ikmēneša deklarāciju iesniegšanas. Bet, būtiski ir saprast, vai tiešām jums šādu izdevumu nav! Bieži vien, neko ļaunu nedomājot, piemirstam pieskaitīt pie šādiem izdevumiem, piemēram, darījumus ar nepareizi noformētiem attaisnojošiem dokumentiem, darījumus, kur vispār dokumenta nav (pazaudēts, bojāts, neeksistē), darījumus ar uzņēmuma kartēm, kad ir bijis norēķins par privātām lietām, pakalpojumiem, zudumu normu pārsniegumu utt.
Aizpildot ikmēneša deklarāciju, būtiski ir noteikt ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus (likuma 8. pants), jo tie jāuzrāda katra mēneša deklarācijā. Īsi atgādināšu, kas tie ir:
Darbinieku atpūtas izdevumi
Te jāpievērš uzmanība darījuma ekonomiskajai būtībai – vai tiešām tie ir uzskatāmi par atpūtas izdevumiem, vai tomēr tie ir darbinieku motivēšanas izdevumi, vai pat pilnībā attaisnoti saimnieciskie izdevumi? Ko simtprocentīgi var nosaukt par atpūtu – ja, piemēram, tikai vienam vai dažiem uzņēmuma pārstāvjiem tiek noformēts atpūtas brauciens uz kādu no eksotiskajām valstīm. Par atpūtu var uzskatīt arī dažu pārstāvju “SPA” kompleksa apmeklējumu u.c. Jebkurā gadījumā, jāvērtē darījums pēc būtības!
Dāvinājumi un aizņēmumi dāvinājuma veidā
Tas nozīmē, ka jebkas, kas tiek tā vienkārši piešķirts/atdots uzņēmumam, ir jāuzskata par dāvanu. Un dāvanas, kā zināms, ir uzņēmuma ienākums, kurš ir apliekams ar ienākuma nodokli.
Ziedojumi 
Šāda veida maksājumi no uzņēmuma līdzekļiem jebkurā gadījumā tiek uzskatīti par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem. Likums pieļauj iespēju izmantot nodokļa atlaides, bet tas nemaina faktu, ka tas ir apliekams ar UIN darījums. Ir tikai viens gadījums, kad ziedojums pilnībā ir saistīts un attaisnojams izdevums – ja uzņēmumam ir sociālā uzņēmuma statuss un ziedojuma saņēmējs ir konkrētā ziedotāja mērķos noteiktajiem kritērijiem atbilstošs ziedojuma saņēmējs (skatīt Sociālā uzņēmuma likumu (8. pants 1. daļa 5. punkts)).
Kādas nianses te jāņem vērā? Lūdzu, uzmanīgi lasiet likumā un skaidrojošajos noteikumos noteiktās normas (Likuma 12. pants, MK Nr. 677 92. un 94. punkts ar apakšpunktiem)! Viens no ierobežojumiem ir “īpašs” – atvieglojumu nevar piemērot, ja ziedojuma saņēmēja nosaukumā ir nepārprotama norāde uz ziedotāja zīmolu vai elementiem, vai nosaukumu. Ko tas nozīmē realitātē?
Ja jūsu uzņēmuma nosaukums, piemēram, ir “Pilsētas nami”, un jūs ziedojat organizācijai, kuras nosaukums ir “Drošais nams”, ir NEPĀRPROTAMA norāde uz jūsu nosaukumu (vārds “nams”), tātad, nedrīkst izmantot likumā noteikto iespēju izmantot atlaides! Tas nozīmē, ka, piemēram, lielās pilsētās, vai reģionos, kur vietas nosaukumam ir būtiska nozīme un to izmanto ļoti daudzi gan uzņēmēji, gan organizācijas, jums tiek ierobežotas iespējas izmantot nodokļu atlaides! Lūk, šāda ziedojuma summa ir iekļaujama ar saimniecisko darbību nesaistītajos izdevumos. Otrs kritērijs – ja tiek izmantota atlaide, tā nevienā no iespējamiem variantiem nav 100%, tātad, pārsnieguma summa, kura netiek izmantota pie atlaides, ir ar saimniecisko darbību nesaistīts izdevums.
Ja jums nav iespējas izmantot atlaides, jūs attiecīgo izmaksu mēnesī varat iekļaut ziedoto summu deklarācijā. Ja jūs izmantojat likumā noteikto atlaidi, pārsnieguma daļa tiek noteikta vienu reizi gadā, un to uzrāda decembra deklarācijā.
Pamatlīdzekļi, kas netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai
Izmaksas par tāda pamatlīdzekļa iegādi, ja tas netiek izmantots saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā arī nolietojums “vecajiem” šāda veida pamatlīdzekļiem. Te ir vairākas nianses, uz ko nepieciešams vērst uzmanību. Vispirms jau vajadzētu izvērtēt darījuma būtību – kas tas ir par pamatlīdzekli un vai tiešām tas ir nesaistīts ar jūsu uzņēmuma saimniecisko darbību! Man bieži semināros uz jautājumu, kādi, šādu kritēriju, pamatlīdzekļi jums ir, atbilde ir – dīvāns, kafijas aparāts, akvārijs, televizors utt. Protams, jāskatās pēc būtības, pēc darbības jomas katrā atsevišķā uzņēmumā, vai tiešām tas pamatlīdzeklis “nepiedalās” saimnieciskajā darbībā. Dīvāns – Darba aizsardzības likums nosaka, ka katrā darba vietā jābūt atpūtas telpai vai vismaz atpūtas vietai kādā telpā, kur darbiniekiem pārtraukumos atpūsties. Tas pats attiecas uz kafijas aparātu!
Skaidri tas ir aprakstīts MK noteikumos Nr. 677: “66. Neatkarīgi no Likuma 8. panta ceturtajā daļā minētā, ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ietver: [..] 66.4. izdevumus, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem.”
Televizors – izvērtējam! Vai juristu birojā tas ir nepieciešams? – noteikti jā! Vai kafejnīcā un viesnīcā tas būs attaisnots izdevums? – noteikti jā! Vai kādā ražotnē to varēs attiecināt? – jāskatās pēc būtības, kas konkrētajā TV tiek raidīts! Jo, ļoti bieži TV tiek izmantoti kā monitori, kuros raida nepieciešamo informāciju! Tā var turpināt bezgalīgi!
Otra nianse, kas attiecas uz “vecajiem” pamatlīdzekļiem. Sakiet, lūdzu, kas ir teikts grāmatvedības uzskaites pamatprincipos – vai pamatlīdzekļiem, kuri netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, rēķina nolietojumu?
Reprezentācijas izdevumi
Reprezentācijas izdevumi un personāla motivēšanas izdevumi, kas pārsniedz 5% no kopējās darba algas (bruto) par iepriekšējo pārskata gadu. Vienkārša matemātika – nosakām iepriekšējā gada darba algas fondu, aprēķinām 5% un sekojam līdzi, lai minētie izdevumi nepārsniedz šo skaitli. Brīdī, kad pārsniedz, objekts kļūst par apliekamu ar UIN. Kas nav vienkārši? Ir teikts – “iepriekšējais pārskata gads”. Daudziem uzņēmumiem iepriekšējais gads nav kalendārais gads! Bet deklarācijas aizpildīšanas princips pielāgots kalendārajam gadam. Kā rīkoties šādā situācijā? Diemžēl, nevaru atbildēt, jo nav sniegts skaidrojums, un tā ir tā lieta, ko tehniski nevaram mainīt.
Likums nosaka pienākumu minētos reprezentācijas un personāla motivēšanas izdevumus uzskaitīt atsevišķi, tātad, ir jābūt izveidotiem atsevišķiem kontiem jūsu kontu plānā, lai jebkurā brīdī brīvi varētu nokontrolēt summas iespējamo pārsniegumu.
Izdevumi par reprezentatīvajiem auto
Šajā gadījumā nekas būtiski nav mainījies, salīdzinot ar iepriekšējā likuma normām. Reprezentācijas auto iegāde, noma, uzturēšana, remonti un citi izdevumi ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.
Sodi un sodanaudas
Interesanta un diskutabla tēma! Likums ir noteicis, ka gadījumos, ja soda naudas ir samērīgas, tās nav apliekamais objekts. Šis likums neskaidro samērīguma apmērus un kritērijus. MK noteikumi nr. 677 sniedz minimālu skaidrojumu:
“64. Valsts institūciju uzliktās soda naudas, līgumsodi un naudas sodi, kā arī soda sankcijas, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto likumisko procentu apmēru, piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 10. punktu, ir uzskatāmas par samērīgiem izdevumiem attiecībā pret darījuma vērtību. Minēto normu nepiemēro, ja pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta privātpersona, kurai netiek prasīts atlīdzināt nodarīto kaitējumu (piemēram, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj soda naudu, kas samaksāta par nodokļa maksātāja darbinieka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja darba devējs nevēršas ar prasījuma tiesībām pret darbinieku, kas izdarījis pārkāpumu).”
Par iekavās minēto piemēru man nācās uzklausīt pārmetumus pēc viena semināra, ka es esot pateikusi, ka šādi sodi ir apliekams objekts, bet semināra klausītāja saņēmusi atbildi Valsts ieņēmumu dienestā, ka sodi, ko uzliek par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nav jāliek apliekamajā bāzē. Kā jums šķiet?
Skaidrojumu par samērīgumu var atrast Civillikumā, pirmkārt, nodaļā par Līgumsodiem: “1716. Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
1717. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.”
Un, otra nodaļa, kas jāskatās, ir par Procentu aprobežojumu: “1764. Visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos – to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā. Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.
1765. Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765. p. 3. d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā”.
Tai pašā laikā, ir dzirdēts, ka kavējuma naudas, ko uzliek Valsts ieņēmumu dienests, nav apliekamais objekts. Man rodas jautājums, pēc kā tad mums ir jāvērtē uzliktie sodi un to samērīgums? Vieni skaitās samērīgi, bet citi nē. Kur būs tas zelta vidusceļš? Manuprāt, ir nepieciešams konkrēts skaidrojums, vai konkrēti kritēriji, pēc kā jāvērtē šis samērīguma princips.
Degvielas patēriņš
Degvielas patēriņš, kas pārsniedz noteiktās robežas (ne vairāk kā 20% virs noteiktā patēriņa). Arī iepriekšējā likumā tie bija apliekamie izdevumi, tā kā nekas jauns tas mums nav!
Nedrošie norakstītie debitoru parādi
Jāskatās likuma 9. pants un tajā noteiktie kritēriji, kad konkrētie NORAKSTĪTIE debitoru parādi kļūst par apliekamo objektu. Īpaši uzsvēru jaunumu – tikai tad, kad parāds tiek norakstīts, tiek izvērtēts, vai attiecīgais parāds ir ar nodokli apliekams objekts, vai tomēr nē. Otrs jaunums ir termiņš, kurā uzņēmumam “jātiek galā” ar savu parādnieku, un tie ir 36 mēneši. Manuprāt, ļoti loģisks un pamatots termiņš.
Pie debitoru parādiem vēl gribu atgādināt grāmatvedības uzskaites prasības – līdz 31.12.2017 izveidojušies debitoru parādi tiek vērtēti pēc vecā UIN likuma. Jaunais UIN likums attiecas uz tiem debitoru parādiem, kas izveidojušies, sākot ar 2018.gadu. Lai to varētu paveikt, ir jānodrošina atsevišķa “veco” un “jauno” debitoru parādu uzskaite!
Bet, nenokaram degunus, tas nenozīmē, ka visi debitoru parādi, tos norakstot, uzreiz kļūst par apliekamu objektu. 9. pantā ir aprakstīti nosacījumi, kas ir jāizdara, kādiem kritērijiem jāizpildās, lai varētu debitoru parādu norakstīt, neapliekot to ar UIN.
Šie ir būtiskākie un biežāk sastopamie izdevumi, kuri netiek saistīti ar saimniecisko darbību, un par kuriem mums katru mēnesi ir jāmaksā UIN. To kopējo summu norāda deklarācijas 6.1. rindiņā.
Kā aizpildīt citas UIN deklarācijas ailītes?
Tad, kad pienāks decembris, vai pareizāk, janvāris, mums būs jāizvērtē citi, ar nodokli apliekamie objekti un jāaizpilda citas deklarācijas ailītes. Šoreiz – par to, kuras rada daudz jautājumu un neizpratni. Nelielu skaidrību ievieš Metodiskais materiāls, kurš atrodams VID mājas lapā.
Deklarācijas 1.1. rinda
Pats deklarācijas sākums. Pirmo reizi, kad mēģināju sagatavot deklarāciju vienam no uzņēmumiem, deklarācijas rindās parādījās informācija no iepriekšējā gada bilances. Bet, vēlāk šī automātiskā funkcija no deklarācijas bija pazudusi. Šobrīd pašiem “ar roku” ir jāieliek šīs summas.
Sākuma daļa kalpo tikai kā informatīvs materiāls! Metodiskais materiāls skaidro: “Deklarācijas 1.1. rindu aizpilda tad, kad pirmo reizi aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (piemēram, 2018. gada jūlijā par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam vai arī 2018. gada decembrī par 2018. gada novembri utt.).
Šai rindai sekojošā tabulā nodokļa maksātājs norāda nesadalīto peļņu uz 2017. gada 31. decembri. Nesadalīto peļņu uz 2017. gada 31. decembri pie tās sadalīšanas neietver ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē un neapliek ar nodokli.
Tabulas mērķis ir noteikt nesadalīto peļņu par iepriekšējiem gadiem līdz 2017. gada 31. decembrim un darīt pārskatāmu, kā šī peļņa samazināsies 2018. un turpmākajos gados.”
Deklarācijas 1.2. rinda
Deklarācijas 1.1. rinda attiecas uz nesadalīto peļņu, bet 1.2. rinda – uz nesegtajiem zaudējumiem. Šajā gadījumā mēs arī sniedzam informāciju, lai nākamajās deklarācijās informācija parādītos automātiski. Būtisks ierobežojums, kas jāņem vērā – uzņēmums var samazināt pārskata gadā (kas sākas 2018. gadā) par dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par summu, kas aprēķināta 15 procentu apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas, t.i., ja jums bilancē ir 10000.00 nesegtie zaudējumi, turpmākajos 5 gados varēs segt tikai 1500.00 no tiem! Citus ierobežojumus skaidro Metodiskais materiāls:
“Deklarācijas 1.2. rindu aizpilda nodokļa maksātājs, kuram ir bijuši nesegti iepriekšējo gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa zaudējumi – tajā norāda pirmstaksācijas periodu zaudējumus, kuri radušies līdz 2017. gada 31. decembrim un kuri aprēķināti uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14. pantu un nav pārnesti (segti) līdz 2017. gada 31. decembrim.
Zaudējumu summu var segt no nākamo piecu pārskata gadu (t.i., no 2018. līdz 2022. gadam) nodokļa, kas aprēķināts par dividendēm (bet ne vairāk kā 50 procenti no nodokļa summas, kas aprēķināta par dividendēm pārskata gadā). Zaudējumu summu katru gadu nav jāpārnes 1/5 daļas apmērā, bet gan zaudējumu summu var segt tādā apmērā, kādā to atļauj nodoklis par dividendēm konkrētajā periodā.”
Deklarācijas 1.3. rinda
Deklarācijas 1.3. rinda attiecas uz uzkrājumiem. Likumā netika skaidrots, bet Metodiskajā materiālā ir skaidrojums par to, ka iepriekšējo uzkrājumu norakstīšanas termiņš netiek noteikts!
“Deklarācijas 1.3. rindu aizpilda nodokļa maksātājs, kuram līdz 2017. gada 31. decembrim ir bijuši izveidoti uzkrājumi (izņemot uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem). Šajā rindā norāda uzkrājumu samazinājuma summu, ja uzkrājumi izveidoti līdz 2017. gada 31. decembrim un samazināti ar 2018. gada 1. janvāri, bet nenorāda uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem (likuma pārejas noteikumu 17. un 19. punkts). Tikai tādā gadījumā, ja veidojas ar nodokli apliekama bāze, to var samazināt par uzkrājumu summu, kas tiek reizināta ar koeficientu 0,75. Netiek noteikts ierobežojošs termiņš, cik ilgā laikā iepriekšējo gadu uzkrājumus var norakstīt.
Debitoru parādus atspoguļo deklarācijas 6.2., 20. un 21.rindā.
Deklarācijas 6.2. rindā – nedrošie debitoru parādi/ 20. rindā- 9. panta 5. daļa(debitoru parādu summa, kas atgūta)/ 21. rindā- debitoru parādi līdz 31.12.2017 (pārejas noteikumi 31., 32. punkts). Uzskatāms piemērs ir sniegts Metodiskajā materiālā:
“Kapitālsabiedrībai ir uzkrājumi (100 EUR) uz 2017. gada 31. decembri un 2018. gadā šos uzkrājumus daļēji samazina. Kapitālsabiedrībai veidojas nodokļa bāze, kuru var samazināt par daļu no samazināto uzkrājumu summas, un tādēļ tā, aizpildot 2018. gada pirmo deklarāciju, aizpilda 1.3. rindas tabulu. Nākamajā taksācijas periodā kapitālsabiedrībai atkal ir nodokļa bāze, kuru var samazināt par daļu no samazināto uzkrājumu summas, to norādot 1.3. rindas tabulā.
Nodokļa maksātājam kopējā uzkrājumu summa ir 100. 2. ailē tas norāda 75 EUR (100 x 0,75). Šī uzkrājumu summa tiek samazināta par 50 EUR, tādēļ tas var ar nodokli apliekamo bāzi samazināt par 50 EUR (aizpildot deklarācijas 19. rindu ir redzams, cik lielu summu var attiecināt uz nodokļa bāzes samazināšanu konkrētajā periodā). 4. ailē norāda 25 EUR, kas ir attiecināma uz nākamajiem taksācijas periodiem. Ja taksācijas periodā neveidojas nodokļa bāze, kuru samazināt par attiecīgo uzkrājumu summu, tad uzkrājumu summa ir attiecināma uz nākamajiem taksācijas periodiem (bez ierobežojuma laikā), kuros veidosies nodokļa bāze.”
|
Nr.p.k. |
Uz 31.12.2017. bilancē uzrādītais uzkrājumu atlikums x 0.75 | Uzkrājumu summa, par kuru samazina nodokļa bāzi taksācijas periodā | Uzkrājumu summa, kas attiecināma uz nākamajiem taksācijas periodiem (2-3) ≥ 0 |
| 1 |
2 |
3 | 4 |
| 1. |
75 (100 x 0.75) |
50 |
25 |
| 2. |
25 |
19 |
6 |
| Kopā: | 69 |
Visā informatīvajā sadaļā un arī tālāk nekur nav paredzētas rindiņas, piemēram, uzņēmuma sadalītās peļņas uzrādīšanai, kurš iepriekšējā periodā bija mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs, un tagad ir UIN maksātājs. Kur un kā lai uzņēmums parāda sadalīto peļņu? Kur pēc tam tiek aprēķināts un uzrādīts nodoklis?
Jo, deklarācijas 1. rindā norāda tikai tās dividendes, kas sadalītas no peļņas, kura izveidojās, sākot ar 2018. gadu! Uz šo jautājumu tika sniegta interesanta atbilde – jānorādot tur, kur norāda dividendes NO PEĻŅAS, SĀKOT AR 2018. GADU! Kā mēs to varētu paši izdomāt?
Metodiskajā materiālā teikts: “Rindu neaizpilda, ja deklarācijas 1.1. rindas tabulas 8. ailē ir noradīta pozitīva summa t.i., ja nodokļa maksātāja rīcībā ir nesadalītā peļņa no iepriekšējiem gadiem (izveidojusies līdz 2017. gada 31. decembrim), tad vispirms tā ir jānovirza dividendēm, kuras nav apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, un tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamas dividendes nenorāda 1. rindā.”
Deklarācijas 6.2.rinda
Šajā rindā norāda nedrošos debitoru parādus. Šo rindiņu mums reāli vajadzēs aizpildīt, sākot ar 2021. gada decembra deklarāciju!
Deklarācijas 6.3. rinda
Deklarācijas 6.3. rindā norāda procentu maksājumus (10. pants), kuri pārsniedz likumā noteikto proporciju. 6.3. rindu aizpilda pārskata gada pēdējā deklarācijā. Iesaku izpētīt sniegtos piemērus Metodiskajā materiālā. Manuprāt, skaidrojumi ir vienkārši un saprotami.
Deklarācijas 6.4. rinda
Arī deklarācijas 6.4. rindu par izsniegtajiem aizdevumiem saistītajām personām (11. pants) aizpilda decembra deklarācijā. 11. panta 4. daļā aprakstīts, kādos gadījumos izsniegtajiem aizdevumiem saistītām personām nepiemēro minētās normas – aizdevums nebūs apliekamais objekts!
Piemēram, ja Mātes uzņēmums izsniedzis aizdevumu Meitas sabiedrībai, tas nebūs apliekamais objekts. Bet, ja Meita izsniegs aizdevumu Mātei vai Māsai, tas jau tiek uzskatīts par apliekamo objektu.
Aizdevums nebūs ar UIN apliekams objekts arī gadījumā, ja uzņēmums X saņems aizņēmumu no nesaistīta uzņēmuma (piemēram, kredītiestādes), un aizdos saistītam uzņēmumam O. Būtisks nosacījums – aizdevums saistītai personai nedrīkst pārsniegt aizņēmumu no nesaistītās personas!!
Iepriekš minētais nosacījums netiks piemērots arī aizdevumiem kuri izsniegti uz laiku līdz 12 mēnešiem. Šajā gadījumā jāskatās vēl viens nosacījums – tas, vai būs apliekams objekts, vai nē, izvērtē gada beigās. Pēc likuma normām, apliekami ir neatdotie aizdevumi saistītām personām!
Deklarācijas 6.5. rinda
Deklarācijas 6.5. rindā norāda darījumu vērtības starpību, kas radusies darījumos ar saistītām personām.
Lai izprastu likuma normas par saistītām personām, iesaku iepazīties ar grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām. Ir precizēts termins Transfertcena, kā arī termins Saistītās personas – ir papildinājums par fizisku saistītu personu! Jauna redakcija 15.2. pantam par Nodokļu maksātāja pienākumu sagatavot transfertcenu dokumentāciju nosaka: “(1) Transfertcenu dokumentācija ietver globālo dokumentāciju, vietējo dokumentāciju un starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti…”
Piemēram, vietējo dokumentāciju jāsagatavo, ja kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 5 000 000,00 EUR ar juridiskām saistītām personām, vai pārsniedz 250 000 EUR ar fiziskām saistītām personām.
Nodokļu atlaides
Kā pēdējo vēlos minēt sadaļu par nodokļu atlaidēm. Deklarācijā daudzās ailēs iekavās ir norādīts: ”ne vairāk kā (17.r.+7.r.) kopsumma”.
Piemēram, “Deklarācijas 18. rindā norāda 50% no summas, kas saņemta subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (14.pants; ne vairāk kā (17.r.+7.r.) kopsumma).
17.rinda = Ar nodokli apliekamā bāze no dividendēm
7.rinda = Ar nodokli apliekamā bāze no nosacītajām dividendēm un nosacīti sadalītās peļņas
Par minēto summu nodokļa maksātājs var samazināt visu kopējo nodokļa bāzi. Ar nodokli apliekamo bāzi samazina tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no grāmatvedības uzskaitē veiktā grāmatojuma un faktiskā maksājuma saņemšanas gada. Ja nodokļa maksātājs minētos maksājumus saņem, bet pārskata gadā (t.i., visos 12 mēnešos) tam neveidojas nodokļa bāze – atvieglojumu nevar piemērot un atvieglojums nepāriet uz nākamajiem gadiem.”
Deklarācijas 10. rinda
No Metodikā materiāla: “Deklarācijas 10. rindā norāda atlaides summu, kuru aprēķina nodokļa maksātājs, kurš turpina piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (pārejas noteikumu 23. un 24. p.). Atlaidi piemēro 80% apmērā no aprēķinātā nodokļa no dividendēm (t.i., samazina 4.rindas summu).
Piemērs: Liepājas speciālās zonas kapitālsabiedrībai 2019. gada maijā ir aprēķinātas dividendes un nodoklis no tām ir 100 EUR, kā arī tai ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un nodoklis no tiem 250 EUR. Tā kā kapitālsabiedrībai ir tiesības piemērot nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kapitālsabiedrība deklarācijas 10.rindā norāda 80 EUR, tā samazinot maksājamo nodokli no dividendēm. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa daļai (250 EUR), kura aprēķināta par izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, atvieglojums nav piemērojams un tā jāsamaksā budžetā.”
Izstrādātais Metodiskais materiāls jums tiešām var palīdzēt izprast vairāku deklarācijas rindu aizpildīšanu. Protams, jautājumi radīsies un neskaidrības būs, jo ne likums, ne metodiskie nav paredzējuši visas situācijas. Šoreiz neiztirzāju sadaļu par personāla motivācijas pasākumu izdevumiem, bet arī šo izdevumu uzskaite, atvieglojuma piemērošana ir gana interesanta un diskutabla. Bet tā jau ir vesela raksta vērta tēma!
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par šo tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
