Šķiet, pavisam nesen jūs iepazīstinājām ar skolotāju Anci Kanceri, kuru ar stipendiju atbalstīsim projektā “Iespējamā misija”.
Pirmais semestris jau nemanot paskrējis, tāpēc ir īstais laiks atskatīties uz to , kā Ancei gājis, uzsākot skolotājasgaitas. Lai tas kalpo par iedvesmu izaicinošiem mērķiem jaunajā gadā!
Kā jūties pēc pirmā semestra skolotājas lomā?
Kopā ar saviem skolēniem priecājos par gaidāmo ziemas brīvlaiku.
Ja nopietni, tad šajos četros mēnešos gan skolā, gan Iespējamās misijas Līderības attīstības programmā, esmu iemācījusies ļoti daudz jauna. Tāpēc šobrīd ir nepieciešams brīdis, lai to visu pārdomātu un sakārtotu – gan galvā, gan mājās uz rakstāmgalda.
Vai ir tas, ko gaidīji?
Uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt, jo Iespējamās misijas izaicinājumu pieņēmu, neko konkrētu negaidot. Biju gatava visam jaunajam.
Ja nu vienīgi varu minēt to, ka vēlējos darīt darbu, kas sagādā prieku un gandarījumu. Un tā tiešām ir – neskatoties uz grūtībām un neskaitāmiem izaicinājumiem, ar kuriem sastopos ikdienā, par padarīto ir gandarījums un prieks.
Ļoti bieži, mērojot ceļu mājup no skolas, pieķeru sevi pie domas, ka šobrīd esmu īstajā vietā un daru to, kas tiešām patīk.
Kādi pārsteigumi ir piedzīvoti šajā laikā?
Sākumā baiļojos par to, kā tas būs “mācīt skolēnus”? Vai man izdosies? Kā skolēni mani uztvers? Es un skolotāja?
Pārsteidz tas, ka esmu pavisam ātri atradusi veidu, kā komunicēt ar saviem skolēniem un organizēt produktīvu stundas darbu. Protams, šajā ziņā man jāsaka liels paldies par Iespējamās misijas sniegto atbalstu un padomiem, bez kuriem man tas nebūtu izdevies.
Par ko tev ir lielākais prieks?
Ļoti priecājos par skolu, kurā esmu nokļuvusi un strādāju (Ance strādā Siguldas pilsētas vidusskolā). Visu laiku prātoju, kā man tik ļoti ir paveicies? Priecājos par atsaucīgiem kolēģiem, kuri nekad neatsaka, neliedz padomu un vienmēr ir gatavi palīdzēt. Un par skolēniem, kurus esmu iepazinusi šī mācību semestra laikā.
Esmu audzinātāja lieliskai 5. klasei. Kā arī priecājos par iespēju piedalīties jaunas mācību programmas īstenošanā vidusskolas 10. klasē, kur skolēni apgūst Robotu tehnoloģijas.
Ļoti lepojos ar to, cik skolēni ir spējīgi, motivēti darboties un ieinteresēti sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu.
Kas ir lielākais izaicinājums?
Paspēt visu izdarīt. Lielākais izaicinājums ir laiks. Skolotāja darbs nepavisam nebeidzas brīdī, kad dodies prom no skolas, īpaši pirmajā gadā, kad viss ir jauns un nezināms.
Gatavošanās stundām, pārbaudes darbu labošana un citi darbi prasa daudz laika. Izaicinājums ir spēt visu sabalansēt tā, lai tiktu padarīts viss nepieciešamais un lai būtu bijis brīdis atpūtai.
Ko nākamajā semestrī plāno darīt citādāk? Un, ko turpināsi darīt kā līdz šim?
Nākamajā semestrī plānoju mācību procesā ieviest dažādas jaunas mācīšanās metodes, kuras līdz šim vēl nav izdevies iekļaut mācību stundās. Piemēram, grupu darbi ar skolēnu sadalījumu lomās, plānoju izmēģināt arī kādu no lasīšanas stratēģijām teorētisko jautājumu apgūšanai un online testus zināšanu pārbaudei, kas skolēniem sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti par apgūto.
Turpināšu strādāt pie tā, lai katrs mans skolēns zinātu un saprastu, kāpēc viņam konkrētā tēma jāmācās un kur tas viņam varētu noderēt turpmāk.
