Latvijas valsts budžeta izdevumu daļa 2014. gadā pārsniedz 7 miljardus latu, kopā ar pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību budžetiem, šis skaitlis droši vien ir teju divas reizes lielāks. Lai arī budžeta lauvas tiesa tiek tērēta pensijām, pabalstiem un iestāžu darbinieku algošanai, tomēr ļoti nozīmīga daļa nonāk arī pie preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Pieņemu, ka lielākās summas nonāk pie celtniekiem, ceļu būvētājiem un IT pakalpojumu sniedzējiem. Domāju, ka valsts pasūtījums sastāda lielāko Latvijas IT tirgus daļu. Šajā ierakstā vēlējos padalīties ar dažiem būtiskiem aspektiem, kuri jāņem vērā, ja vēlaties taisīt biznesu ar valsti.
Valsts iestādes ir daudz birokrātiskākas nekā privātie uzņēmumi. Lielākajā daļā gadījumu iepirkumi tiek veikti saskaņā ar PIL (Publisko iepirkumu likumu), kuru varat atrast ar Google palīdzību. Tas nozīmē, ka, atkarībā no iepirkuma summas, pērkamās preces un citiem apstākļiem, jūsu klientam būs jārīko formāls konkurss vai sarunu procedūra, savukārt jums būs jāvāc dažādas izziņas un jāgatavo formāls piedāvājums. Pat, ja klients ļoti gribēs nopirkt jūsu preci, nav nekādas garantijas, ka konkurents nepiedāvās lētāku cenu. Saprotams, PIL galvenais uzdevums ir nodrošināt daudz maz caurspīdīgu un godīgu iepirkumu procesu un pretendentiem iespējas pārsūdzēt pasūtītāju pieņemtos lēmumus. Pieņemu, ka lielākajā daļā gadījumu PIL savu funkciju pilda labi, tomēr praksē ļoti bieži konkursus zaudē vai uzvar pamatojoties uz dažādām procedurālām niansēm. Līdz ar to, bez PIL labas pārzināšanas, publiskajos iepirkumos piedalīties nav īpašas jēgas.
Speciāli IT nozarei ir sagatavotas īpašas iepirkumu vadlīnijas, gluži kā rokasgrāmata, kurā sīkāk aprakstīts kā pareizi iegādāties sarežģītākas IT sistēmas.
Labā ziņa pie publiskajiem iepirkumiem ir tāda, ka dažādiem izsludinātajiem konkursiem samērā ērti var sekot līdzi Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā vai arī privātu uzņēmēju piedāvātās vietnēs, piemēram, iepirkumi.lv . Jāpiebilst, ka līdzīga iepirkumu likumdošana ir spēkā visās pasaules civilizētās valstīs, līdz ar to Latvijas uzņēmumi var piedalīties gan Eiropas savienības, gan Pasaules bankas, gan daudzos citos publiskos iepirkumos.
Sliktā ziņa gan ir tāda, ka iespējas uzvarēt konkursā, par kuru jūs uzziniet no oficiālas publikācijas, ir stipri zema. Jo konkurence parasti visur ir liela un priekšrocības gandrīz vienmēr bauda tie pretendenti, kuri vairāk zina par klientu, tā vajadzībām, darba stilu, kompetences līmeni, problēmām. Līdz ar to ieteikums visiem, kuri vēlas piedalīties un uzvarēt publiskajos iepirkumos, ir investēt laiku, iepazīt klientu, konkurentus – vidi, kurā vēlaties strādāt. Oportūnisti un gadījumu sakaru cienītāji reti ir sekmīgi.
