Doties uz galveno

Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2020. gada 3. ceturksnī

iFinanses sniedz apskatu par svarīgākajām likumu izmaiņām nodokļos un grāmatvedībā.

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Izmaiņas kases aparātu lietošanā

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 96  “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. Grozījumi izstrādāti, lai precizētu prasības elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu reģistrācijai un uzraudzībai, kā arī pārskatītu atbrīvojumus no elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas, norādīts grozījumu anotācijā.

Izvērtējot MK noteikumos ietvertās prasības iesniegt telpu īpašuma vai lietošanas tiesību apliecinošus dokumentus lietderību un samērojamību ar nodokļu maksātājam uzlikto administratīvo slogu, secināts, ka ir iespējams atteikties no minētās prasības, to aizstājot ar prasību iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pastāvīgajām darbības vietām (struktūrvienībām), kurās apkalpojošais dienests  veiks apkalpošanu. Informācijas iesniegšanu plānots īstenot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Viens no kritērijiem, kādos gadījumos VID atsaka personu reģistrēt kā apkalpojošo dienestu, ir nodokļu parādu esamība. Tomēr, ja apkalpojošam dienestam rodas nodokļu parādi pēc tā reģistrācijas VID vienotajā datubāzē, nodokļu parādu esamība atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam neliedz tam pildīt apkalpojošā dienesta pienākumus. Noteikumu projektā paredzēts precizēt kārtību, ka VID atkārtotu apkalpojošā dienesta atbilstības izvērtēšanu veic līdz katram ceturksnim sekojošā mēneša beigām.

Lai uzlabotu atbilstības pārbaužu institūciju darbības uzraudzību, noteikumu grozījumos ir iekļauta prasība nodokļu maksātājam, reģistrējoties VID kā atbilstības pārbaudes institūcijai, iesniegt arī speciālistu, kas veiks elektronisko ierīču un iekārtu atbilstības pārbaudes, sarakstu un izglītības dokumentu kopijas un informāciju par pastāvīgajām darbības vietām (struktūrvienībām), kurās veiks atbilstības pārbaudes.

Grozījumos mainīti nosacījumi atbrīvojuma no elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas piemērošanai ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) tirgos un ielu tirdzniecības vietās, nosakot, ka turpmāk nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot elektroniskās ierīces vai iekārtas, darījumu apliecinot ar noteiktā kārtībā noformētu VID reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības), tirgū (izņemot tirgus teritorijā reģistrētās struktūrvienības) un ielu tirdzniecības vietās pārdotajām pašu iegūtām vai ražotām precēm mazumtirdzniecībā.

Lietotājs mācību režīmu drīkst izmantot tikai pirms elektroniskās ierīces vai iekārtas reģistrācijas VID vienotajā datubāzē.

Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, sniedzot informāciju VID, noteikumu projektā paredzēts svītrot prasību saskaņot ar VID papildu naudas kastes lietošanu.

Grozījumos paredzēts svītrot punktu, kurš noteica, ka elektroniskās ierīces vai iekārtas drīkst pārdot tikai kopā ar tehnisko pasi.

Lai samazinātu administratīvo slogu elektronisko ierīču un iekārtu lietotājiem, noteikumu projekts nosaka atvieglotu kārtību elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām.

Apstiprina Grāmatvedības likumprojektu

Ministru kabineta sēdē izskatīts Grāmatvedības likumprojekts, kas aizvietos deviņdesmito gadu sākumā pieņemto likumu “Par grāmatvedību”, nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai.

Likumprojektā pilnveidots un paplašināts pastāvošais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski,  lai to noteiktu kā prioritāru salīdzinājumā ar minēto dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Savienības Regulā par satvaru nepersonu datu brīvai apritei noteiktās prasības, paredzētas atšķirīgas glabāšanas vietas prasības elektroniskas formas un papīra formas grāmatvedības dokumentiem.

Ar jauno likumprojektu precizēts likuma subjektu loks, inventarizācijas veikšanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prasības, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības. Ir noteikta Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā, kā arī pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot noteikumus. Likumprojektā iekļauti arī pašlaik virzītie grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas ietver regulējumu par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas ieviešanu, vienlaikus izveidojot ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru.

NODOKĻI

Izmaiņas rezidentu apliecību izsniegšanā

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”, kas paredz nodokļu atvieglojumu, atmaksāšanas, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas un rezidenta apliecību iesniegšanas termiņu un izskatīšanas kārtības precizēšanu.

Šobrīd MK noteikumos ir paredzēts, ka maksājumu saņēmējs noteikta parauga rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai 9.1 punktā paredzētos dokumentus iesniedz izmaksātājam līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija. Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra ir spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas paredz, ka pārskata periods ir viens mēnesis, MK noteikumu projektā ir jāmaina atvieglojuma apliecības saņemšanas termiņš, paredzot, ka atvieglojumu apliecība jāiesniedz ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī, nevis līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija.

Tāpat grozījumi paredz, ka izmaksātājs VID atvieglojumu apliecību iesniegs, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) pievienojot no saņēmēja saņemtos dokumentus skenētā veidā vai elektroniskos dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Skenētā veidā paredzēts pieņemt arī citus papildus dokumentus.

Savukārt pielikumos tehniski precizētas un daļēji vienkāršotas apliecību aizpildāmas sadaļas, piemēram, precizētas sadaļas, kas nav jāaizpilda, ja ir parakstītas ar drošu elektronisko parakstu, vienkāršota un saīsināta maksājumu saņēmēja un maksājumu izmaksātāja aizpildāmā informācija.

MK noteikumu grozījumi paredz arī izstrādāt risinājumu, kas nodrošinās automātisku rezidentu apliecību sagatavošanu EDS, nodokļu maksātājam veicot pieprasījumu savā lietotāja profilā, norādīt MK noteikumu grozījumu anotācijā.

Palielinās uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā sagatavoti grozījumi, ar kuriem ir paredzēts indeksēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes, kā arī ieviest jaunu likmi automobiļiem ar lielu motora tilpumu.

Grozījumos tiek paredzēts:

  • indeksēt UVTN likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017. gada;
  • noteikt atsevišķu UVTN likmi transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus.

Ņemot vērā, ka šobrīd būtiski ir stiprināt rīcību klimata pārmaiņu mazināšanai, tad kā viens no pasākumiem ir mēģināt ierobežot komersantus izmantot automobiļus ar liela tilpuma motoru privātajām vajadzībām, norādīts likuma grozījumu anotācijā.

Līdz ar to papildus iepriekšminētajām izmaiņām atsevišķi ir izdalīti transportlīdzekļi ar lielu motora tilpuma, proti, automobiļiem ar motora tilpumu, kas pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, tiek noteikta jauna UVTN likme 82 eiro apmērā.

Tāpat ir plānotas izmaiņas autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) aprēķināšanas kārtībā, to nosakot atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim, un paredzēts ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Jaunā kārtība paredz transportlīdzekļiem, kam ir zināms tikai WLTP izmešu rādītājs, noteikt jaunās TEN likmes atbilstoši CO2 izmešu līmenim. Turpmāk TEN likmes divasu, trīsasu un vairāk asu piekabēm piemēros atkarībā no piekabju masas un asu skaita.

No 2021. gada tiktu ieviests transportlīdzekļa reģistrācijas nodoklis par lietotu vieglo automobiļu (vecāku par 5-9 gadiem, virs 10 gadiem) reģistrāciju Latvijā.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumi izskatīti 2020. gada 30. septembra Ministru kabineta sēdē, par tiem vēl lems Saeima.

Sagatavotas būtiskas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (MUN likums) sagatavoti grozījumi, ar kuriem paredzēts no  2021. gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Grozījumos noteikts, ka no 2021. gada 1. janvāra:

  • MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku,
  • MUN likme apgrozījumam līdz 20 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 20 000 eiro gadā – 40%,
  • pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju; kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu,
  • no 2020. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt MUN maksātājs,
  • ar 2021. gada 1. janvāri MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”,
  • attiecībā uz jau pieņemtiem mikrouzņēmumu darbiniekiem tiek noteikts pārejas periods līdz 2021. gada 30. jūnijam, kura laikā tiks piemērots līdz šim spēkā esošais MUN likuma regulējums. Bet no 2021. gada 1. jūlija par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem (izņemot vienīgo īpašnieku) būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā,
  • tiek mainīts MUN sadalījums, lai nodrošinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) attiecību MUN maksājumā, kas ir tuvināta saimnieciskās darbības veicēju IIN un VSAOI maksājumu attiecībai, ja nodokļus maksā vispārējā režīmā,
  • paredzētas pārejas normas personām, kas 2021. gada laikā vēlas mainīt MUN maksātāja statusu.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumi MUN likumā izskatīti 2020. gada 30. septembra Ministru kabineta sēdē, par tiem vēl lems Saeima.

Sagatavoti grozījumi likumā par IIN

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) sagatavoti grozījumi, ar kuriem plānots noteikt darba devēja kompensācijas par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, to normas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtību.

Ņemot vērā mūsdienu arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kā arī saistībā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā plaši īstenoto attālinātā darba praksi gan valsts iestādēs, gan privātajā sektorā, aktualizējusies nepieciešamība ar attālināto darbu saistītos jautājumus reglamentēt arī normatīvajos aktos, teikts grozījumu anotācijā

Sagatavotajos grozījumos likumā par IIN paredzēts noteikt ar IIN (algas nodokli) neapliekamās kompensāciju normas, ja darba devējs kompensē darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus. Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam, lai neradītu lieku administratīvo slogu (līdzīgs princips kā komandējuma izdevumiem). Kompensējamo izdevumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 60 eiro (pārsniegumu apliek ar IIN). Kompensējamos izdevumus nosacīti iedala 4 grupās, kurus darba devējs var kompensēt, katrai grupai nepārsniedzot šādu apmēru:

  • darba vietas aprīkojuma nolietojums (dators, programmatūra, darba galds u.tml.) – 30 eiro mēnesī;
  • mazvērtīgie priekšmeti (kancelejas preces utt.) – 10 eiro mēnesī;
  • komunālie maksājumi – 6 eiro mēnesī;
  • abonēšanas maksa (neiekļauj maksu par ierīkošanu): tālrunim – 7 eiro mēnesī, internetam – 7 eiro mēnesī.

Priekšnoteikums ar IIN neapliekamu kompensāciju saņemšanai – attālinātam darbam (Darba līguma izpratnē) jābūt atrunātam darba līgumā vai noteiktam ar darba devēja rīkojumu un tiek norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē. Kompensācijas piemēro pie darba devēja, pie kura algas nodokļa grāmatiņa. Kompensāciju nosaka pilnai slodzei (8 stundām), ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti  proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī. Kompensācijas nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

Darba devējs iesniedz paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajiem ienākumiem (šim mērķim tiek izveidots īpašs ar IIN neapliekamo ienākumu kods).

Tāpat likumā par IIN plānoti vēl šādi grozījumi:

  • paredzēts nodokļa augstākās likmes samazinājums no 31,4% līdz 31%, patentmaksas maksāšanas režīma atcelšana, saglabājot vienīgi samazinātās patentmaksas režīmu. Regulējums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī;
  • paredzēts atteikties no veidlapām paziņojumam par fiziskajai personai izmaksātajām summām, turpmāk nosakot tikai paziņojumos iekļaujamo informāciju. Regulējums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī;
  • noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums veikt IIN pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumi nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai. Tāpat likumprojektā ietvertas normas, lai uzlabotu informācijas apriti par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem un tādējādi mazinātu administratīvo slogu nodokļa IIN maksātājiem. Regulējums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, bet attiecībā uz IIN pārmaksas automātisku atmaksu piemērojams no 2023. gada par 2022. taksācijas gadu, bet attiecībā uz informācijas apriti – 2022. gada 1. janvāra par 2022. taksācijas gadu.

Grozījumi likumā par IIN apstiprināti 2020. gada 30. septembra MK sēdē, par tiem vēl lems Saeima.

Saglabās ātrāku PVN pārmaksas atmaksu un 5% likmi augļiem, ogām un dārzeņiem

Ministru kabineta ārkārtas sēdē izskatīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai no 2021. gada arī turpmāk saglabātu Covid-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem.

Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

VADĪBA

No 1. jūlija spēkā Administratīvās atbildības likums

No 2020. gada 1. jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, stājušies spēkā arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) grozījumi, kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu, vēsta Finanšu ministrija.

Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā šobrīd noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā “Par akcīzes nodokli”Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.

Likumā par NN pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru.

Naudas soda apmērs ir samazināts par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (maksimāli piemērojamais naudas soda apmērs samazināts par 20 naudas soda vienībām jeb 100 eiro), par nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu (maksimālais naudas soda apmērs fiziskai personai samazināts par 28 naudas soda vienībām jeb 140 eiro, savukārt minimālais naudas soda apmērs fiziskai personai un juridiskai personai samazināts par 32 naudas soda vienībām jeb 160 eiro), par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu (maksimāli piemērojamais naudas soda apmērs samazināts par 20 naudas soda vienībām jeb 100 eiro), par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu (tā kā noteikts vienots naudas soda apmērs fiziskām un juridiskām personām, samazinās fiziskām personām piemērojamais minimālais naudas soda apmērs par 9 naudas soda vienībām jeb 45 eiro, bet juridiskām personām par 23 naudas soda vienībām jeb 115 eiro) un par neatļautu darbību veikšanu, lai mainītu normatīvajos aktos noteiktās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas konstrukciju, iejauktos programmā un radītu iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu (minimālais soda naudas apmērs fiziskai personai samazināts par 200 naudas soda vienībām jeb 1000 eiro, savukārt maksimālais soda naudas apmērs samazināts par 460 naudas soda vienībām jeb 2300 eiro).

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Aktualitātes grāmatvedībā 2024. gadā

    Jaunā gada sākumā grāmatveži analizē iepriekšējā gada laikā padarīto un ieplāno nākotnes darbus saistībā ne tikai ar gada pārskata sagatavošanu, bet arī ar jauno likumu normu piemērošanu savā grāmatvedības uzskaitē. Ko jaunu grāmatvežiem nesīs 2024.gads?