Doties uz galveno

Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2023. gada 1. ceturksnī

iFinanses sniedz kopsavilkumu par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2023. gada 1. ceturksnī.

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir iFinanses.png

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.


GRĀMATVEDĪBA

Pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš mazajiem

Mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām par mēnesi ir pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš. Gada pārskats par 2022. gadu šīm sabiedrībām ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus (līdzšinējo četru mēnešu vietā) pēc pārskata gada beigām – līdz 31. maijam, ja pārskata periods ir kalendārais gads.

Gada pārskati ir jāiesniedz elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:

  • bilances kopsumma – 350 000 eiro;
  • neto apgrozījums – 700 000 eiro;
  • vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10.

Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm:

  • bilances kopsumma – 4 000 000 eiro;
  • neto apgrozījums – 8 000 000 eiro;
  • vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50.

Gada pārskata iesniegšanas termiņa izmaiņas noteiktas ar grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 22. martā un ir piemērojami, sākot ar 2022. pārskata gadu.

Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2022. gadu ir jāsniedz tāpat kā līdz šim – ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām – līdz 2023. gada 31. jūlijam, ja pārskata gads ir kalendārais gads.

No 1. jūlija būs aizliegta grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana bez licences

Ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji tiek aicināti laicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 3. punktu ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz šī gada 1. jūlijam. Šobrīd no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši tikai 20%.

No 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, tiek aicināts neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu licences saņemšanai laicīgi.

Licencēšanas prasības attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Informācija par jau izsniegtajām licencēm ir pieejama Vid.gov.lv sadaļā “Publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs”. 

NODOKĻI

Atceļ avansa maksājumus no saimnieciskās darbības

Pašnodarbinātām personām vairs nav jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi no saimnieciskās darbības, noteikts Saeimā 23. martā pieņemtajos grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas piemēros ar šī gada 1. janvāri.

Ja nodokļa maksātājs jau būs veicis pirmo IIN avansa maksājumu par 2023. gadu, kura termiņš ir 23. marts, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā nodokļa pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, ja avansa maksājums nebūs veikts, par šo maksājumu netiks aprēķināta nokavējuma nauda.

Nodokļa maksātājs varēs arī izvēlēties veikt nodokļa avansa maksājumus tāpat kā līdz šim – jau taksācijas gada laikā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iepriekš veiktās nodokļa iemaksas tiks attiecinātas aprēķinātā nodokļa segšanai un būs jāveic mazāka iemaksa, nekā aprēķināts deklarācijā. Ja taksācijas gada laikā veiktā iemaksa būs lielāka nekā aprēķinātā piemaksājamā summa, papildus maksājums nebūs jāveic. 

Līdz šim bija noteikts, ka pašnodarbinātās personas veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus, savukārt Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko satricinājumu pārvarēšanai 2020.–2022. gadā avansa maksājumus varēja neveikt vai veikt labprātīgi. 

VID prettiesiski aprēķinājis nodokļus iedzīvotāju vietā

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. 

No 2021. gada ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam. No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa.

Tiesībsargs konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā  noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018.–2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkst. gada ienākumu deklarācijas.

Šobrīd tiesībsargs aicina VID atcelt visus prettiesiskos lēmumus. Tiesībsarga ieskatā ik gadu pirms 1. marta VID ir jāsniedz plašs skaidrojums sabiedrībai par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas obligātumu un sekām, kas iestājas, ja attiecīgais pienākums nav izpildīts. Savukārt Finanšu ministrijai ir jāizvērtē VID amatpersonu atbildība, kas pieļāvušas konstatēto nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārkāpumu.

Papildina ofšoru sarakstu

Šī gada 14. februārī Eiropas Padome nolēma pievienot Krieviju, Britu Virdžīnu salas, Kosta riku un Māršala salas jurisdikciju sarakstam, kuras nesadarbojas nodokļu jomā.

Ņemot vērā, ka Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” tiek ik pa laikam papildināti, lai atbilstu ES sarakstam, sagaidāms, ka drīzumā arī Latvijas normatīvo aktu izpratnē iepriekš minētās jurisdikcijas tiks uzskatītas par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām.

Šī izmaiņa var būtiski ietekmēt nodokļu piemērošanu – piemēram, ieturējuma nodokļa piemērošanu, kā arī ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā (jeb CFC noteikumi) u.c.

Būtiskāko ietekmi varētu radīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) normas, kurās paredzēts, ka 20% nodoklis jāietur no visiem maksājumiem personām, kas ir, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Izņēmums šī nodokļa piemērošanai ir maksājumi par preču piegādēm, kā arī Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādes darījumus, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām (vērtību). Tiesa, likumā paredzēta arī iespēju nodokli neieturēt, pirms tam saņemot Valsts ieņēmumu dienesta atļauju, kas tiek izsniegta, ja maksātājs pierāda, ka tie netiek izdarīti, lai samazinātu Latvijā ar nodokli apliekamo ienākumu. Tomēr, tas neatbrīvotu pienākumu ieturēt nodokli Latvijā saskaņā ar vispārējām UIN likuma 5. panta normām, ja maksājums nerezidentam tiek veikts, piemēram, par vadības vai konsultāciju pakalpojumiem.

Ja šajās valstīs tiek veikta uzņēmējdarbība  vai īstenoti darījumi ar sadarbības partneriem, ieteicams rūpīgi izvērtēt jauno izmaiņu ietekmi konkrētajā situācijā.

Rīgā ievieš tūristu nodevu 

Lai gūtu papildu līdzekļus tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu realizācijas veicināšanai un Rīgas kā pilsētas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.RD-22-173-sn “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” no 2023. gada 1. janvāra Rīgā ir ieviesta pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu.

Nodevas likme par katru atpūtnieka vai tūrista pavadīto nakti tūristu mītnē ir 1 eiro, bet ne vairāk kā 10 eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku tūristu mītnē.

Nodevas maksātāji ir personas, kuras Rīgas tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu, tostarp personas, kas tūristiem izīrē dzīvojamās telpas, ja uz minēto situāciju nav attiecināms Dzīvojamo telpu īres likuma regulējums.

Nodevas maksātājs iekasē nodevu no mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un tūristiem.

Par ziedojumiem palīdzības sniegšanai cietušajiem Ukrainā

Šī gada 30. martā ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, papildinot to ar 11.4 pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Grozījumi stājās spēkā šī gada 7. aprīlī.

Nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta 1. daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai;
  • ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro.

Tātad ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

DARBINIEKI

Pārrēķinās paternitātes pabalstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022. gada 1. augusta. Tas saistīts ar izmaiņām Darba likumā, kas paredz bērna tēvam 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. VSAA par kalendārajām dienām piešķirto un izmaksāto pabalstu apmērus pārrēķinās atbilstoši darba dienu apmēram un izmaksās starpību.

Lai nodrošinātu izmaiņu ieviešanu, ir noteikts pārejas periods:

  • līdz 2023. gada 31. martam paternitātes pabalstu aprēķina un izmaksā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim – par kalendāra dienām. Aprīlī VSAA pabalstu pārrēķinās atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai par darba dienām un starpību izmaksās līdz 2023. gada 30. aprīlim;
  • no 2023. gada 1. aprīļa paternitātes pabalstu aprēķinās un izmaksās par darba dienām.

VSAA pabalsta pārrēķinu veiks automātiski. Aprēķinātā pabalsta starpība tiks ieskaitīta tajā pašā bankas kontā, kuru paternitātes pabalsta saņēmējs norādīja, pieprasot paternitātes pabalstu. 

Izmaiņas paternitātes pabalsta aprēķina kārtībā noteiktas grozījumos Ministru kabineta noteikumos Nr.753 “Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi”, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.

VADĪBA

Nosaka 30 dienu liegumu fiziskām personām pārdot ārvalstī iegādātu transportlīdzekli

Arī fiziskām personām, kas ārvalstī iegādājušās transportlīdzekli, vienlaikus ar tā pirmo reģistrāciju Latvijā noteikts automašīnas pārdošanas jeb atsavināšanas liegums, paredz Ceļu satiksmes likumā pieņemti grozījumi.

Atsavināšanas liegums noteikts 30 dienas, un tas attieksies uz transportlīdzekļiem (M1, arī M1G, un N1, arī N1G kategorija), kuri nav vecāki par pieciem gadiem.  

Personām, kas Latvijā reģistrēs citā Eiropas Savienības dalībvalstī iegādātu transportlīdzekli, iesniegumā par reģistrāciju būs jānorāda ziņas par tā iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu un pārdevēju. Iesniegumam būs jāpievieno arī īpašumtiesību maiņu apliecinošs dokuments un apliecinājums par veikto samaksu. Sniegtās ziņas būs jāapliecina ar savu parakstu. Informāciju par reģistrēto transportlīdzekli Ceļu satiksmes drošības direkcija nodos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izvērtēšanai.   

Patlaban, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Latvijā, atsavināšanas aizliegums noteikts juridiskām personām, un tas ilgst 15 dienas. 

Jaunā kārtība neliegs personai savā īpašumā iegādāties transportlīdzekli ārpus Latvijas, to reģistrēt savā īpašumā un lietot. Savukārt šādu automašīnu iegādāšanos ārvalstī ar patieso mērķi pēc reģistrācijas Latvijā tās pārdot var uzskatīt par fiziskās personas saimniecisko darbību. Atsavināšanas aizliegums ir attiecināms tikai uz transportlīdzekļa pārreģistrēšanu citas personas īpašumā.     

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā stāsies spēkā vienlaikus ar šī gada valsts budžeta likumu.

Nodokļu administrācijas automātiski apmainīsies ar informāciju par pārdevējiem

Lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju, 7. martā Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektu par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas.

Noteikumi attiecas uz nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Šiem nodokļu maksātājiem būs jārēķinās, ka informācija par to ienākumiem, kas gūti platformā, tiks nodoti šo personu rezidences valstij nodokļu kontroles funkciju nodrošināšanai. Tādējādi minētajām personām tiks uzlabota saimnieciskās darbības vide, jo mazināsies negodīga konkurence. Vienlaikus jānorāda, ka informācija netiks sniegta par tādiem nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot platformu, gada laikā veikuši mazāk par 30 preču pārdošanas darījumiem un saņemtā atlīdzība bijusi zem 2000 eiro.

Savukārt digitālo platformu operatoriem būs pienākums sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestam. Tas nodrošinās vienveidīgas prasības globālā līmenī, jo vienotas prasības būs visā Eiropas Savienībā un valstīs, ar kurām ir noslēgts atbilstīgs kompetento iestāžu līgums. Līdz ar to platformu operatoriem zudīs pienākums vienlaikus izpildīt dažādu valstu atšķirīgas prasības.

Vienkāršos komercsabiedrību reorganizācijas procesu

Lai tiesību aktos ieviestu direktīvas 2019/2121 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu un direktīvas 2019/1151 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās nosacījumus, 31. janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemti grozījumi Komerclikumā (KL).

Ar grozījumiem paredzēts pārskatīt komercsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus tiek uzlabots un vienkāršots arī nacionālais komercsabiedrību reorganizācijas process, lai tas būtiski neatšķirtos no pārrobežu reorganizācijas procesa. Tāpat komercsabiedrību reorganizācijas process padarīts efektīvāks, optimizējot termiņus un pārskatot reorganizācijas procesā veicamās darbības.

MK atbalstītie grozījumi KL paredz arī no komerctiesiskās vides un aprites izslēgt personas, kurām kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm piemērots liegums jeb ierobežojums komercdarbības veikšanai, stiprinot jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā un piemērotā soda izpildi ne vien nacionālā, bet arī pārrobežu mērogā, līdz ar to komercdarbības veikšana noritēs sakārtotā un prognozējamā tiesiskajā vidē.

Tiek pārskatīta arī kapitālsabiedrību padomes loma un kompetence, kā arī stiprināta padomes pārraudzības funkcija, lai Latvijas uzņēmumos veicinātu starptautiskās labās prakses pārņemšanu un nostiprinātu kapitālsabiedrības padomes stratēģiskās pārvaldības lomu. Un pārskatīts arī dividenžu sadales mehānisms, kas ļaus kapitālsabiedrības dividendes dalībniekiem sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par citu dividenžu sadales kārtību.

Samazināts likumā noteiktais minimālais valdes un padomes locekļu skaits biržā kotētajās sabiedrībās, tādā veidā mazinot administratīvo slogu.

Grozījumi KL vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā pirms to stāšanās spēkā.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstīties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Parādu piedziņa tiesvedības un ārpustiesas procesā (I daļa)

    Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus un kārtību, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai – Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam.

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Dažādi līgumi ar fiziskām personām par auto izmantošanu uzņēmuma vajadzībām

    AUTORE: Inga Pumpure Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām. Mūsdienās auto nav luksusa lieta, tā ir nepieciešamība. Daudz vairāk un īsākā laikā var izdarīt, ja esi mobils –  vari pārvietoties kad un kur vēlies, neesot pakļauts sabiedriskā transporta kustību sarakstiem un maršrutiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz fiziskām personām, bet arī […]