Kristaps ir programmētājs-arhitekts un nemitīgi iedvesmo kolēģus ar jaunām idejām, iedvešot mācīšanās prieku. Ne velti viņš saņēma Visma vērtību balvu “Inovatīvākais kolēģis 2015”.
Kā tu raksturotu sava darba galveno mērķi?
Mans mērķis ir inovēt, radīt jaunas un trakas lietas, mainot apkārtējo faunu, ieradumus un uztveri par izstrādi. Izstrādei ir jābūt fun, mums ir jārada kolosāls produkts, kuru vēlēsies lietot visi. Tādam uzdevumam ir vajadzīgs izstrādātājs, kurš ir apmierināts ar dzīvi. Es to definēju kā “būt kaķītī”. Kā reiz šo es protu – rast un pastāvēt par lietām, kas izstrādātājam rada nepieciešamo telpu un arīdzan vēlmi attīstīt produktu un augt pašam. Vai esat redzējuši veselīgu puķi šaurā puķu podā? Just don’t do that.
Kas ir tas, ko mēs radām? Augstas kvalitātes web platformu, kuru darbina mikro servisu neironu tīkls. Bez veselīga laksta nu nekādi.
Kāpēc Tev patīk strādāt Visma?
”Un kāds ar atdauzītu cirvi, ar trulu cirvi dienas tēš” – I.Ziedonis.
Tas “kāds” nekad nebūšu es, vēlos darīt lietas efektīvi un jēgpilni. Vēlos strādāt ar apziņu, ka man ir mērķa virzīts darbs.
Ko nozīmē strādāt Visma? Tu drīksti būt ar brīvu gribu, izvirzīt sev mērķus un uzdot jautājumu: “Bet kāpēc?”. Šīs man ir svarīgas lietas, tikpat svarīgas kā I.Ziedoņa dzeja.
Lūk, tāpēc es strādāju Visma.
Ar ko tu nodarbojies no darba brīvajā laikā?
Gatavoju ēst. Esmu tikpat liels virtuozs pie pannas, kā pie klaviatūras, buroties mikro servisu arhitektūrā. Iesaku visiem noskatīties raidījumu Chef’s table.
Lasu arī tehnisko literatūru internetā. IT pasaule ir tikpat krāšņa un mainīga kā modes pasaule – šodien modē ir džemperis ar pumpām, rīt džemperis būs vēsture. Šādi atjaunoju un papildinu savu tehnoloģisko “Dainu skapi”, viss mans darbs ir balstīts uz šī skapja saturu un aktualitāti. Piemēram, šodien uzzināju, ka ir tāda valoda kā “D” dlang.org. Tā ir līdzīga C++, bet iedvesma ir no vairākām valodām, piemēram, mainīgo tipi nav jādefinē, atmiņa tiek automātiski pārvaldīta. Tā ir dinamiska un samērā jauna programmēšanas valoda kopš 2001.gada. Latvijā pat ir meetup grupa šai valodai. Viss plūst, viss mainās un pastāves tas, kas mainīsies.
Vēl apmeklēju ārpusdarba konferences. Protams, vajadzētu arī atpūsties, bet labāk ir nodilt, nekā sarūsēt.
Un visbeidzot – M.Frišfelda dziesma “Šitā te te nevarēs” ir mani iedvesmojusi spēlēt ģitāru un ik pa laikam atkārtot akordus.
Tavs dzīves moto ir:
Ja Tu nespiedīsi uz kvalitāti, Tu nekad nesasniegsi izcilību!
