Neredzamā dizaina laikmets. Atziņas pēc UX2016

25. un 26. februārī Rīgā norisinājās konference UX (user experience) 2016, kuras laikā nozares speciālisti diskutēja par to, kā jāizskatās nākotnes interfeisiem un kā to dizainu padarīt draudzīgāku lietotājiem. Arī mums šis jautājums kļuvis ļoti aktuāls, jo uzņēmums Visma izstrādā interfeisus vairāk kā 20 produktiem un nemitīgi tos pilnveido.

Ekrāni?

Microsoft ik pēc pieciem gadiem veido video, kurā apkopo nākotnes vīzijas. Katru gadu tajos parādās arvien vairāk un vairāk ekrānu. Tie kļūst lielāki un tiek iebūvēti visur – sākot no ledusskapja līdz pat puķu podam. Mājas interjers, pēc Microsoft domām, sāk atgādināt kosmosa kuģi. Bet, kāpēc gan mums nepieciešams tik daudz ekrānu? Izraēlas dizaineris Avi Itzkovitch, kurš specializējas funkcionālā dizaina jomā, uzskata, ka patiesībā nepieciešams tikai viens ekrāns, turklāt tas vairumam no mums jau pieder – mūsu viedtālrunis.

“Mēs varam kā piemēru minēt “gudro ledusskapi”. Kāpēc tas nosaukts par gudru? Tāpēc, ka tur tiek iebūvēts MP3 atskaņotājs. Bet, kam nepieciešams, lai ledusskapis atskaņo mūziku? Šādas funkcijas tiek iebūvētas tikai tāpēc, lai pārdotu šo produktu dārgāk. Īstam “gudrajam ledusskapim” būtu pavisam cita funkcionalitāte.”, saka Avi Itzkovitch savā uzrunā konferences dalībniekiem.

Pēc viņa domām, vispirms jābūt servisam, nevis interfeisam. Piemēram, iespējai sekot līdzi, kādi produkti glabājas ledusskapī un kāds ir to derīguma termiņš, kā arī iespējai pasūtīt papildus produktus vien ar pāris pieskārieniem. Mūsdienu tehnoloģijas nodrošina stabila interneta pieeju gandrīz visur, kā arī iespēju saslēgt ierīces savā starpā – wifi direct, bluetooth u.t.t. Tas nozīmē, ka visas nepieciešamās operācijas varētu veikt, izmantojot cilvēkam ērtāku interfeisu – klēpjdatoru, planšetdatoru, telefonu u.c. Nav lielas nepieciešamības pēc vairāku ekrānu lietošanas.

Lietu Internets jeb IoT – ko tas dod?

Konferences laikā daudz uzmanības tika veltīts jēdzienam “IoT” – Internet of Things jeb Lietu Internets. Tie ir priekšmeti, kuros ievietoti sensori un kuri ir pieslēgti Internetam, kā rezultātā kļūstot par daļu no jūsu digitālas dzīves.

Piemēram, krūze, kas saprot cik bieži jūs dzerat ūdeni, tēju vai kafiju, vairs nav tikai parasta krūze. Pieslēgta pie atbilstoša servisa, šī lieta veido datu mākoni, kur tiek apkopota informācija par jūsu ieradumiem. No šiem datiem var saprast un izanalizēt, vai jūsu ieradumi ir veselīgi, kā rezultātā tiek veidota atgriezeniskā saite, atgādinot  par to, ka jūs sen neesat dzēris, piemēram, tēju un jūsu organismam ir nepieciešams šķidrums. Citiem vārdiem – uzlabojot jūsu dzīves kvalitāti.

Konferencē tika demonstrēts pārsteidzošs IoT piemērs – “gudrās” kurpes Ruby. Tas ir neliels modulis, kas ļauj jebkuras sieviešu kurpes padarīt par “gudrām” – to var iemācīt saprast komandas, kas tiek dotas ar… kājām. Piemēram, trīs neredzami spiedieni ar kājas pirkstu un mobilajam telefonam tiek nosūtīta komanda veikt “zvanu no bosa”. Šis ir labs paņēmiens, lai izbeigtu neveiksmīgu randiņu, vai ne? Vai arī cits ieprogrammēts žests ļauj nosūtīt SMS trīs draugiem ar personas lokācijas vietu un lūgumu atbraukt palīgā.

Tūkstošiem kompāniju izstrādā produktus un pakalpojumus, kuri drīzumā papildinās IoT lietu klāstu, bet svarīgi ir tas, ka tiek pārdotas nevis lietas, bet serviss. Labs piemērs – Samsung veļas mašīna, kura tiek tirgota nevis kā ierīce, bet kā veļas mazgāšanas pakalpojums. Par veļas mašīnu, pulveri un remontiem jums nav jāmaksā – samaksa tiek iekasēta par veļas mazgāšanu. Visa informācija par veļas mazgāšanu un lietotāja ieradumiem, tiek nodota pakalpojuma sniedzējiem un izmantota procesa kvalitātes.

Taču šeit jādomā par svarīgu faktoru – kas notiks ar mūsu privātumu un drošību, ja mēs visu pieslēgsim internetam un dažādi pakalpojumu sniedzēji par mūsu ieradumiem zinās daudz vairāk nekā mūsu pašu ģimenes locekļi? Šis jautājums paliek atklāts.

Common sense is very uncommon*

Kāds ir galvenais izaicinājums, veidojot labu interfeisu? Protams, saprast kas ir “acīmredzams” un kas –  nav. Labs piemērs ir Latvijas “startapa” giraffe360 pieredze. Kompānija specializējas uz 3D telpu vizualizācijām un ir izveidojusi speciālu kameru, kā arī programmatūru Londonas nekustamā īpašuma mākleriem, lai tie ātri un efektīvi varētu uzņemt dzīvokļa 360 grādu panorāmu un publicēt to kopā ar īres sludinājumu. Līdzīgas kameras ražo arī citi pasaulē labi pazīstami un uzņēmumi ar lieliem mārketinga budžetiem, bet vairākas Lielbritānijas nekustamā īpašuma kompānijas izvelējās tieši Latvijā izstrādāto kameru. Kāpēc? Atbilde ir pavisam vienkāršā – kameras interfeiss ir draudzīgs cilvēkiem, kuri nevēlas ieguldīt laiku sarežģītas tehnikas izzināšanā. Viss, kas vajadzīgs – nospiest divas pogas un tiek izveidots publikācijai gatavs 3D attēls.

Šī nav vienīgā situācija, kad interfeisa “draudzīgums” nosaka produkta tirgus triumfu vai sakāvi. Tieši tāpēc labā prakse ir veikt klientu aptaujas un veidot fokusa grupas pirms jauna produkta koncepcijas izstrādes vai palaišanas, lai konstatētu vai dizaineri ir sapratuši to, kas klientiem ir nepieciešams.

Latvijas klientiem Visma šobrīd veido jaunu pašapkalpošanās risinājumu, kas lietojams kopā ar ERP sistēmu Horizon. Šajā procesā liela nozīme tiek pievērsta lietojamības jautājumiem, tāpēc izstrāde notiek kopā ar “klientiem – jaunatklājējiem”. Šie klienti regulāri iepazīstās ar paveikto un izsaka savus ierosinājumus uzlabojumiem.

Veiksmīga dizaina filozofija – neredzamais dizains

Labākais interfeiss ir tāds, kuru neviens nepamana un neatpazīst kā interfeisu. Ja produkts tiek uztverts organiski, tad dizaineris ir paveicis lielisku darbu – uzskata UX profesionāļi. Viena vai divas pogas, ar skaidriem nosaukumiem – (Start + Stop, Open – Close) ir labākais variants.

Tieši tāpēc interfeisos biežāk tiek izmantotas diodes, vibrācija, skaņas, nevis ekrāni ar interfeisiem. Interesants ir fakts, ka digitālā revolūcija un internets lielu daļu gados vecāku cilvēku īsti neieinteresēja līdz brīdim, kad masu ražošanā paradījās ierīces ar skārienjutīgiem ekrāniem. Šī parādībā novērojama arī Latvijā – sociālo tīklu lietotāju skaits, kuru vecums ir virs 60 gadiem, strauji pieaug līdz ar vieddtālruņu izplatību. Šiem cilvēkiem Windows datoru interfeiss šķita pārāk sarežģīts, tomēr viņi ļoti ātri ir adaptējušies tādu interfeisu lietošanai kā Android un IOS.

Tāpēc UI izstrādes procesā “vienkāršāk” viennozīmīgi nozīmē “labāk”.  

                                     

*Veselais saprāts nav īpaši izplatīts

>> Lasi arī par mūsu pieredzi UX konferencē 2015.gadā