Februāra beigās vairāki Visma darbinieki apmeklēja lietojamības un dizaina konferenci UX Riga 2105. Iespaidi un atziņas bija daudz, no tām spilgtākās apkopoja mūsu attīstības projektu vadītājs Egils Meiers.
Sadarbība – konferences galvenais vadmotīvs.
Daudzi no konferences runātājiem dalījās savā pozitīvajā pieredzē strādājot komandā. Daudz ātrāku un kvalitatīvāku rezultātu iespējams sasniegt, iesaistot visus grupas dalībniekus problēmas identifikācijā, risinājuma meklēšanā un mērķu sasniegšanā. Jau atkal tiek apliecināts senais teiciens – viena galva labi, bet divas – daudz labāk.
Būtiska ir ne tikai iekšējā sadarbība, bet arī sadarbība ar klientu un lietotāju. Teju visi runātāji aicināja produkta – mājas lapas, aplikācijas, programmatūras, sistēmas – radīšanas procesā iesaistīt tā faktisko lietotāju. Pirmkārt, ir svarīgi saprast viņa mērķus un vajadzības, lai izveidotu tām atbilstošu risinājumu. Otrkārt, tieši gala lietotājs ir īstais cilvēks pie kā griezties pēc palīdzības, lai pārliecinātos par risinājuma lietojamību un piemērotību. Turklāt ir vērts iet vēl tālāk – lietojamības pārbaudē iesaistīt nevis vienkāršus, bet gan “ekstrēmos lietotājus” – cilvēkus, kuriem nav iepriekšējas pieredzes konkrētā jomā vai pieredzes risinājuma vidē vispār. Šādu lietotāju izmantošana ļauj izstrādātājam ieraudzīt problēmas tur, kur izstrādātājs tās nespēj saskatīt savas pieredzes dēļ.
Risinājumu pielāgojamība – responsivitāte.
Mūsdienu risinājumu izstrādes būtiskais jautājums ir daudzās lietošanas iespējas (vides) un sistēmas spēja pielāgoties tām (responsivitāte). Kā atzīmēja runātāji, ir radies maldīgs priekštats, ka piedāvātie pielāgošanās risinājumi ir panaceja dažādos lietošanas scenārijos (stacionārais dators, planšete, telefons, u.c.). Patiesība ir tāda, ka lielākoties mainās lietošanas mērķi un paradumi katrā no vidēm, tāpēc ar responsivitāti aicina saprast pielāgošanos lietošanas kontekstam (mērķim un videi) nevis tikai tehniskajam atbalstam. Piemēram, stacionāro datoru mēs parasti lietojam darba vietā, normālā apgaismojumā, sēžot uz krēsla. Turpretī planšete bieži tiek lietota ceļā, mājās, guļus stāvoklī, u.t.t. Veidojot responsīvu dizainu, šie faktori ir jāņem vērā.
Elastība un ātrums.
Arvien izplatītāka kļūst pieeja “kļūdies ātri” (fail-fast). Mūsdienu dinamiskajā vidē, ja vēlaties palikt starp tirgus līderiem, vairs nav laika perināt jaunu risinājumu slepenībā pie sevis vairākus gadus. Pēc gada risinājums jau būs novecojis un neatbilstošs vajadzībām, un konkurenti jau būs piedāvājuši alternatīvus risinājumus. Šodien risinājumu izstrādes paradigmu var aprakstīt kā: Ideja – prototips – validēšana – adaptācija – komercializācija, un tas viss jāpaveic jo ātrāk, jo labāk. Nemitīgi jādarbojas sprinta režīmā.
Kaut arī mūsdienu izstrādes pieejas (Agile, Lean u.c.) ir orientētas uz ātru risinājumu radīšanu un testēšanu kopā ar gala lietotāju, runātāji uzsvēra, ka ieteicama ir iedziļināšanās risinājuma meklēšanā pirms darba darīšanas (thinking vs making). Kā norādīja lektori, tad problemātikas cēloņu izpēte, alternatīvo risinājumu analīze un pareizo mērķu nospraušana pirms izstrādes uzsākšanas, ieekonomē ļoti daudz laika vēlāk.
Sistemātiski turpināt strādāt izvēlētajā virzienā.
Būtiska konferences sastāvdaļa bija radošās darbnīcas, kuru laikā ar praktisku piemēru palīdzību, bija iespēja apgūt jaunus paņēmienus prasību identificēšanai, jaunu risinājumu radīšanai un citām vērtīgām prasmēm. Bija patīkami apzināties, ka arī mēs ikdienas darbā izmantojam līdzīgas metodes – tātad tas, kā strādājam ir ekspertu atzīts un iedarbīgs. Šī atziņa iedvesmo to darīt sistemātiskāk, padarot šo paņēmienu izmantošanu par mūsu labo praksi. Kā praktiskākais rīks dažādu uzdevumu veikšanai, gan darbnīcās, gan arī runātāju piemēros sevi apliecināja SIENA un līmlapiņas. Ļoti uzskatāmi, un pieejams ikvienam – kas raisīja uz pārliecību, ka katras komandas viens no nepieciešamajiem darba rīkiem ir brīvas sienas pieejamība. 🙂
Kā pēdējais konferencē uzstājās Cennydd Bowles Twitter kompānijas dizaina direktors. Viņa stāsts bija par mūsdienu produktu izveides principiem ar skatu uz nākotni. Pieminēšanas vērts ir viņa redzējums par neizmantotajām iespējām sistēmu mijiedarbībai ar lietotāju – skaņa un interaktivitāte, kuras plaši tiek izmantotas spēļu pasaulē, tomēr ļoti nelielā apjomā pieejamas ikdienas risinājumos. Tāpat vērts bija ieklausīties Twitter redzējumā par nākotnes platformām uz kurām jāorientē risinājumi – Apple, Android, WEB.
