Doties uz galveno

Slush 2015

Slush 2015 – vai tad baterijas ietilpst komplektā? Pagājušajā nedēļā apmeklēju Slush 2015. Tas ir startapu festivāls Helsinkos – viens no nopietnākajiem tehnoloģiju un informācijas sistēmu attīstības pasākumiem Ziemeļeiropā. Kādreiz Slush bija neliels “gīku” tusiņš, bet septiņu gadu laikā ir kļuvis par nopietnu platformu, kur satiekas cilvēki, kuriem ir idejas un projekti, ar investoriem, kas […]

Slush 2015 – vai tad baterijas ietilpst komplektā?

Pagājušajā nedēļā apmeklēju Slush 2015. Tas ir startapu festivāls Helsinkos – viens no nopietnākajiem tehnoloģiju un informācijas sistēmu attīstības pasākumiem Ziemeļeiropā. Kādreiz Slush bija neliels “gīku” tusiņš, bet septiņu gadu laikā ir kļuvis par nopietnu platformu, kur satiekas cilvēki, kuriem ir idejas un projekti, ar investoriem, kas spēj novertēt labākās idejas un finansēt to realizāciju. Jebkuram startapam ir potenciāls kļūt par “unicorn” – veiksminieku, kas piesaistījis investīcijās vairāk par 1 miljardu eiro. Šogad Slush piedalījās vairāk nekā 1600 startapi, 13 no tiem bija no Latvijas. Tomēr, salīdzinot ar Lietuvu (kaimiņvalstij bija savs stends Slush 2015) un Igauniju, kurai bija ļoti nopietna pārstāvniecība – Latvijas vārds tikpat kā nemaz neparādījās šajā nozīmīgajā pasākumā.

Startaps –  XXI gadsimta ekonomikas pazīme

Startapiem ir ļoti liela nozīme mūsdienu ekonomikā, jo tā ir salīdzinoši vienkārša iespēja talantīgiem cilvēkiem tikt pie sava biznesa. Runa nav par rūpnīcām, mašīnbūvi vai lauksaimniecību – startaps ir biznesa projekts, virzīts uz viena konkrēta pakalpojuma globālu realizāciju. Labs piemērs – Skype, visiem zināmais zviedru/igauņu startaps, kas sāka darbību 2005. gadā un kuru nopirka Microsoft, rezultātā Skype radītājus padarot ievērojami bagātākus.

20151111130253

Kā mēs varam definēt startapu? Tas ir biznesa projekts, kura mērķis ir piedāvāt inovatīvu produktu vai pakalpojumu, piesaistot investora līdzekļus, un tajā pašā laikā mērogs šīm projektam nav ierobežots. Piemēram – ferma nav startaps, jo mērogs ir ierobežots, bet inovatīvs pakalpojums fermeriem visā pasaulē – ir.

Slush 2015 uzstājās viens no Skype dibinātājiem Kristo Käärmann, kas stāstīja par savu jauno startapu – Transferwise. Šīs serviss ātrajiem starpvalstu naudas pārskaitījumiem jau ir ieguvis simtiem tūkstošu klientu, bet summas, kuras tiek pārskaitītas, jau pārsniedz simtiem miljardu eiro.

“Viss sākas ar vajadzību. Es sapratu, ka man ir diezgan apgrūtinoši pārskaitīt naudu no Igaunijas uz Lielbritāniju un zaudējumi no valūtu kursu svārstībām ir ievērojami. Tāpēc man paradījās ideja vienkāršot šo procesu, izslēdzot bankas no ķēdes.” – teica Kristo Käärmann.

Finanšu sektorā startapi spēlē ļoti nozīmīgu lomu un daudzi jau kļuvuši par “vienradžiem” – startapiem, kas piesaistījuši vairāk nekā 1 miljarda dolāru finansējumu. Labs piemērs ir kompānija Adyen, kas specializējas digitālo maksājumu veikšanā. 2015. gadā šis startaps ir kļuvis par Eiropas lielāko “vienradzi” ar tirgus vērtību 2.3 miljardi dolāru. Tas ir B2B risinājums mākoņu (un ne tikai) pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdz pieņemt maksājumus no lietotājiem visās iespējamās formās.  Šo platformu izmanto tādi zīmoli ka Facebook, Uber, Evernote, Spotify u.t.t. Nozimīgi ir tas, ka tas ir Adyen dibinātāja Pieter van der Does kārtējais mēģinājums izveidot veiksmīgu startapu, jo visi iepriekšējie mēģinājumi bija neveiksmīgi. Pats nosaukums “Adyen”  nozīmē – viss no sākuma.

20151111160550

10 miljoni igauņu

Ļoti nopietnu uzmanību piesaistīja Igaunijas stends un Igaunijas CIO Taavi Kotka priekšnesums. Elektroniskās pavalstniecības ideja parādījas pirms pieciem gadiem, tomēr bija bažas par to, vai valsts var tikpat veiksmīgi taisīt startupus, kā to dara privātie uzņēmēji. Izradījās, ka var!

E-residency programma dod iespēju jebkuram interneta lietotājam kļūt par Igaunijas rezidentu – vajag tikai aizpildīt anketu, un apstiprināt savu personību. Pēc tam lietotājiem tiek izsniegta virtuāla “uzturēšanas atļauja” Igaunijā, kas ļauj tikt pie e-pārvaldības rīkiem, kuros igauņi mērķtiecīgi investēja visus iepriekšējos gadus. Pateicoties tiem, Igaunijas iedzīvotājs var kārtot savas attiecības ar valsti neizejot no mājas, jebkurā vietā, kur ir interneta pieslēgums. E-residency dod iespēju tikt pie rīkiem visiem, kuri vēlas atvērt kompāniju Eiropā un maksāt nodokļus Igaunijā. Programmas mērķis ir diezgan ambiciozs – 10 miljoni jaunu nodokļu maksātāju. Izklausās nereāli? Nemaz nav! Jau tagad ir izsniegtas 500 tukst. e-residency atļauju!

Redzams, cik čakli igauņi strādā pie valsts mārketinga – Slush 2015 Igaunijas stendu atklāja prezidents Tomass Henriks Ilvess, bet prezentēja CIO (Chief Information Officer – amats kas pastāv tikai lielās korporācijās) Taavi Kotka. Viņš arī ļoti labā angļu valodā un ar humoru pastāstīja par E-residency programmu publikai.  Šajā gadā Igaunijas valsts bija viena no lielākajiem Slush atbalstītājiem.

Arī Lietuva bija parstavēta Slush konfrerencē ar nelielu stendu. Tajā pašā laikā Latvija pasākumā vispār nebija oficiāli pārstāvēta, lai gan Slush 2015 piedalījās 13 uzņēmumi no Latvijas (saraksts zemāk).

20151111133341

Sociālā ekonomika

Startapi nav tikai izklaides un naudas lieta – ļoti nopietna uzmanība ir pievērsta sociālajai sfērai, medicīnai un sabiedrības mijiedarbībai. Krievijas inovāciju centrs Skolkovo parādīja veselu klāstu izgudrojumu, kuru mērķis ir atvieglot dzīvi invalīdiem. Īpašas uzmanības vērts bija ekzoskeleta prototips, kas palīdzēs no jauna iemacīties staigāt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Skolkovo arī piedavāja portatīvo sadzīves dozimetru DO-RA, kas ir pieslēdzams pie mobilā telefona.

Pie sociāliem startapiem arī var minēt dalīšanās ekonomiku (sharing economy), kuras redzamākie piemēri ir tādi “vienradži” kā Uber, Blablacar un Airbnb. Līdzīgiem servisiem ir ļoti liela nākotne, jo tie dod iespēju gūt labumu gan īpašniekiem gan cilvēkiem, kuriem uz kādu laiku noderētu konkrētais īpašums. “Sharing is caring” – tie nav tikai vārdi, bet iespēja ietaupīt resursus un racionāli rīkoties ar īpašumiem.

Vēl viens labs piemers, kā IT var ietaupīt resursus, un palielināt uzņēmuma efektivitāti ir startaps Enevo. Somu kompānija izgudrojusi lētu un efektīvu sensoru, kas tiek likts zem vāka atkritumu konteineros un vēro vai konteiners ir pilns. Kad atkritumu ir pietikami daudz, lai uzskaitītu to par pilnu, sensors sūta ziņojumu uz centrāli un konteiners tiek iekļauts tuvākā atkritumu izvedēja maršrutā. Šī vienkaršā tehnoloģija palīdz ietaupīt līdz 40% izdevumu, salīdzinot ar vienkāršu atkritumu izvešanas shēmu. Startaps tika palaists 2010. gadā un tā kopējā kapitalizācija jau ir sasniegusi 26 miljonus dolāru. Enevo pakalpojumu izmanto tādās pilsētas kā Bostona un Hāga.

Šie piemēri liecina par to, ka nav tādas nozares, kura nevarētu tikt uzlabota ar IT palīdzību, un ka liela apjoma dati (big data) var būt lielas peļņas avots. Slush 2015 tika daudz runāts arī par to, ka tuvāko gadu laikā strauji augs pieprasījums datu analītiķa profesijai. Serveri var savākt datus, tomēr analīze un tendenču pētniecība ir cilvēku rokās.

201511111326051

Latvijas startapi uz Slush 2015