AUTORS:
Žurnāls “iFinanses”
iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
Interneta žurnāls iFinanses
ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot
vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.
NODOKĻI
Darbinieki paši varēs prognozēt savu neapliekamo minimumu
Saeima 21. martā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi.
Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemēros viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, un tas nedrīkstēs pārsniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.
Tādējādi likuma 12. pants tiks papildināts ar 1.8 daļu šādā redakcijā: “Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu un vienošanos ar ienākuma izmaksātāju, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā piemēro maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kurš nepārsniedz maksātājam noteikto Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru.”
Tāpat grozījumos noteikts, ka 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemaksu varēs samaksāt līdz 2020. gada 1. decembrim. Nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, tostarp mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības.
Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt IIN piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība.
Saeima arī lēma, ka iedzīvotājiem, kuriem rezumējošā kārtībā aprēķinātā IIN summa nepārsniedz vienu eiro, piemēram, 70 centi, tā nebūs jāiemaksā valsts budžetā. Šāda iespēja noteikta, lai nodokļu maksātājam neradītu nesamērīgas izmaksas, un to varēs piemērot gada ienākumu deklarācijām par 2018. gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.
Likums grozīts, lai risinātu situāciju, kad daļai nodokļu maksātāju šogad un arī nākamgad var rasties grūtības piemaksāt aprēķināto IIN par 2018. un 2019. gadu, norādīts grozījumu anotācijā. Nodokļa piemaksa veidojas atkarībā no maksātājam aprēķinātā taksācijas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra.
Atgādinām, ka ar 2018. gada 1. janvāri minimālais mēneša neapliekamais minimums tika aizstāts ar VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Savukārt gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina un piemēro rezumējošā kārtībā, IIN maksātājam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Grozījumi stājas spēkā šī gada 16. aprīlī.
Paplašinās VID tiesības cīņai ar krāpniecību PVN jomā
12. marta Ministru kabineta sēdē izskatīti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuru mērķis ir cīņa pret negodprātīgiem nodokļu maksātājiem un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecību.
PVN krāpniecība nodara būtiskus zaudējumus valsts budžetam. Neskatoties uz to, ka PVN plaisa samazinās, negodprātīgi nodokļu maksātāji meklē jaunus veidus, kā izkrāpt valsts budžeta līdzekļus. Tādējādi pastāvīgi tiek vērtētas iespējas apkarot PVN krāpniecību un samazināt ar valsts budžeta zaudējumiem saistītus riskus. Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sagatavojusi un piedāvā jaunus pasākumus cīņai ar PVN krāpniecību, nosakot plašākas VID pilnvaras izslēgt reģistrētu PVN maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra un ierobežojot normu ļaunprātīgu izmantošanu.
Turpmāk VID varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veic visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.
Lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. Vienlaikus, lai mazinātu īpašā PVN režīma atļaujas izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, paredzēts noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas saņemšanai. Pēc Finanšu ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem minētie likuma grozījumi ik gadu ļaus papildus iekasēt PVN divu miljonu eiro apmērā.
Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā jau šogad – 1. maijā.
Noteikta vienota solidaritātes nodokļa likme
2019. gada 3. janvārī spēkā stājās grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, lai, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, noteiktu tādu solidaritātes nodokļa (SN) likmi, kurā būtu ievērots vienlīdzības princips.
Ņemot vērā SN sasaisti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), grozījumos paredzēts, ka:
- no 2019. gada 1. janvāra SN likme tiek noteikta kā zemākā VSAOI likme – 25,5% (6.1 pants);
- SN objektam taksācijas periodā piemēro tādu pašu VSAOI, kādu piemēro VSAOI objektam (6.2 pants);
- par SN objektu, kuram taksācijas periodā piemērota augstāka VSAOI likme nekā SN likme, Valsts ieņēmumu dienests līdz pēctaksācijas perioda 1.septembrim rezumējošā kārtībā veic pārmaksātā SN atmaksu. Tāpat noteikta arī atmaksas kārtība – ja SN jāatmaksā tikai vienai personai, atmaksa tiks veikta šai personai. Savukārt, ja SN jāatmaksā gan darba ņēmējam, gan darba devējam, pārmaksātā SN atmaksa tiks veikta darba devējam, tādējādi nodrošinot nepieciešamo progresivitāti attiecībā uz lielāko ienākumu saņēmēju, norādīts likuma grozījumu anotācijā (6.2 pants).
Tāpat SN tiek noteikta jauna sadalīšanas secība:
- 1% – veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai,
- 15% – valsts pensiju speciālajā budžetā,
- 10,5% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.
Atgādinām, ka līdzšinējā SN likme tika pielīdzināta VSAOI likmēm, līdz ar to bija piemērojama 10 dažādas likmes robežās no 25,5% līdz 35,09% atkarībā no personas sociālās apdrošināšanas veida.
GRĀMATVEDĪBA
Par virsstundām maksās mazāk
Saeima 28. martā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.
Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, strādājot pie likuma otrreizējās caurlūkošanas, to precizēja, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50%.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli.
Vēl 12. Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajām vienlīdzības principam.
Saskaņā ar likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, teikts likuma grozījumu anotācijā.
Plāno samazināt skaidrās naudas darījumu slieksni
26. februāra Ministru kabineta sēdē izskatīti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos.
Šobrīd saskaņā ar likuma 30. panta 1. un 8.daļu nodokļu maksātājiem, tostarp arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr, neskatoties uz minēto, Valsts ieņēmumu dienests nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidrā naudā.
Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas 5. kārtas novērtējumā, kuru veica organizācija “Moneyval”, tika konstatēts, ka skaidras naudas aprite rada paaugstinātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus valstij. Likuma grozījumos paredzētie pasākumi, kas saistīti ar skaidras naudas aprites darījumu ierobežošanu, sniegs ieguldījumu Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitātes paaugstināšanai, norādīts likuma grozījumu anotācijā.
Likumprojektā ietvertai regulējums līdz ar to paredz šādas izmaiņas:
- samazināt skaidrās naudas lietošanas slieksni no 7200 uz 3000 eiro;
- noteikt skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu M1 (tostarp M1G) un N1 (tostarp N1G) kategorijas mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos – mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus skaidrā naudā varēs veikt darījumos, kuru summa nepārsniedz 1500 eiro,
- noteikt skaidrās naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos.
Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā jau šogad – 2019. gada 1. maijā.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
