Doties uz galveno

Vai ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana izraisīs pārmaiņas nozarē?

Ar 2023. gada 1. jūliju stājas spēkā noteikumi, kas paredz, ka grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Kādas pārmaiņas tas raisījis grāmatvedības nozarē?

AUTORS: Nataļja Griškova
SIA “Biznesa Konsaltinga Grupa” finanšu direktore

Ar 1. jūliju stājas spēkā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana. Galvenais licencēšanas iemesls ir sakārtot nozari un paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Reālajā dzīvē izradījās citādāk: daļa no ārpakalpojumu grāmatvežiem jau veiksmīgi saņēma licences vai plāno to saņemt, daļa – pārgāja strādāt pie saviem klientiem uz darba līguma pamata, citi – noslēdza savu praksi. Bet paliek arī daļa, kura joprojām nav izlēmusi ko darīt tālāk. 

Vai jautājums par kvalitāti joprojām paliek aktuāls?

Kvalitātes nodrošināšanai ārpakalpojuma grāmatvedim jābūt ne tikai parocīgiem programmatūras rīkiem un pastāvīgām apmācībām, bet arī darbojošai iekšējās kontroles sistēmai. Turklāt, jāseko līdzi uzraugošo iestāžu likumiskajām prasībām. Tas viss prasa papildu laiku un izmaksas. Daudzi no kolēģiem-grāmatvežiem jau izteikuši viedokļus par pakalpojuma cenu paaugstināšanu. Vai klients ir gatavs šādam solim?  Ko viņš izvēlēsies – kvalitatīvu pakalpojumu pie līdzšinējā grāmatveža vai tomēr lems par lētāku risinājumu?

Runājot par grāmatvežiem, kuri ir nodarbināti uzņēmumos, kvalitātes nodrošināšanas jautājums paliek atvērts. Diemžēl ne visi darba devēji saprot un ir gatavi apmaksāt grāmatveža tekošās apmācības un darba palīgrīkus. Turklāt, tas viss prasa papildu laiku, kas jāizdala no ikdienas darba. Daļa no grāmatvežiem arī iegulda personīgo laiku un līdzekļus, lai uzturētu sava darba kvalitāti. Daļai tomēr tādas iespējas nav un viņi meklē alternatīvas iespējas. Bet citi domā, ka par visu atbild uzņēmuma valde un uz viņiem neattiecas atbildības slogs.  

Ārpakalpojumu grāmatvežu prakses vietu slēgšana ir iezīmējusi jauno tendenci: klienti, kuri izmantoja ārpakalpojumus, it īpaši mazie uzņēmumi – pāriet uz vienkāršākām uzskaites sistēmām un koplietošanas platformām. Šie uzņēmumi nevēlas vai nevar atļauties palielināt savas izmaksas grāmatvedībai. Līdz ar to, par kvalitātes jautājumu vairums gadījumos nedomā. 

Publiskajā telpā ir daudz runāts par grāmatvedības digitalizācijas un automatizācijas iespējām, kas mazinās izmaksas. Tomēr digitalizācija un automatizācija prasa nozīmīgus sākuma ieguldījumus un ne visiem tā var atmaksāties.  Protams,  ka daudzi jau sen izmanto šādas iespējas, vai ir piemērotākā risinājuma meklējumos gan izmaksu gan pielāgošanas ziņā. Tomēr tas ir ceļš uz kvalitātes saglabāšanu, kas rada nākotnes iespēju ietaupīt uzņēmuma resursus, tostarp tik svarīgo grāmatveža laiku.    

Vai vēlamais licencēšanas rezultāts tiks panākts?

Bez šaubām licencēšanas process izraisīja lielas pārmaiņas nozarē, bet par vēlamo rezultātu kvalitātes uzlabošanā varēs spriest tikai pēc laika, jo katrai pusei šobrīd ir savas iezīmētās prioritātes:

Uzņēmējiem – sava biznesa saglabāšana un pievienotās vērtības paaugstināšana.

Ja uzņēmums strādā ar savu iekšējo grāmatvedi – tas ir liels palīgs uzņēmuma darba procesu organizēšanā. Jo nereti grāmatvedis, īpaši mazos uzņēmumos, apvieno sevī vairākus amatus un ir kā padomdevējs pašam uzņēmējam. Procesi katru dienu ir kontrolēti un mazina iespējamos riskus. Līdz ar to grāmatveža darbam ir augstāka pievienota vērtība.

Izmantojot ārpakalpojuma grāmatvežu servisu, uzņēmumam par procesu vadīšanu un organizēšanu jādomā pašam vai konsultējoties atsevišķi. Jo lielākajā gadījumā grāmatvedības ārpakalpojums ir uzņēmuma finanšu saimnieciskās darbības dokumentu apstrāde pēc jau notikušiem darījumiem. Dažreiz tiek konstatētas nekorektas uzņēmēja darbības, kas noved pie finansiāliem riskiem.   

Kontrolējošām iestādēm – risku grupu identificēšana uzņēmumu vidū un to apkarošana.

Kontrolējošo nostāja ir tāda, ka grāmatvedis zina par uzņēmuma notikušajiem procesiem, līdz ar to nereti tiek uzskatīts par līdzvainīgu. Šajā situācijā visievainotākais ir ārpakalpojumu grāmatvedis, kurš lielākoties uzzina par uzņēmuma pārkāpumiem pēc to norises, vai tikai pēc kontrolējošo iestāžu pieprasītā paskaidrojuma. Nereti rodas gadījumi, kad par darījuma fakta norisi ārpakalpojuma grāmatvedis pirmo reizi uzzina tikai no iestāžu pieprasījuma. Ņemot vērā kā ārpakalpojuma grāmatvedis ir NILLN TPFN likuma subjekts un drīz nedrīkstēs strādāt bez licences – viņš būs spiests pārdomāt savu turpmāko sadarbības modeli ar klientu.      

Grāmatvedim – savu tiešo funkciju kvalitatīva pildīšana bez “birokrātijas sloga” par cienījamu atlīdzību.

Runāt par “birokrātijas sloga” mazināšanos šobrīd nav iespējams, jo normas kļūst tikai stingrākas un laiku pa laikam papildinās, tostarp ar Latvijā obligāto ES regulu ieviešanu un izpildi. Kā zināms jau tuvākajā laikā ES plāno pieņemt grozījumus AML regulējumā, kas skars grāmatvedi – NILL TPFN subjektu attiecībā uz:

  • klientu pārbaudes veikšanu,
  • faktisko īpašnieku pārredzamību, 
  • anonīmiem instrumentiem kā kriptoaktīvi.

Kas attiecās uz atlīdzības jautājumiem, diemžēl nozarē ir liela konkurence un nav vienotas pieejas cenu politikā. Tas rada situāciju, kad atlīdzība par konkrētu darbu var atšķirties pat vairākas reizes. Nav noslēpums, ka daļa uzņēmumu no Latvijas ekonomiski attīstītajiem reģioniem izmanto cita reģiona grāmatvedības pakalpojumus, kuru cenas ir krietni zemākas. Līdz ar to tiek izkropļots tirgus un lai konkurētu, ir jāsamazina pakalpojumu pašizmaksu.    

Iespējams, ka uzņēmuma iekšējam grāmatvedim ir vieglāk, jo atlīdzības līmeņa atbilstībai viņš var sekot publiskajā telpā, tajā skaitā Valsts Ieņēmumu Dienesta mājas lapā, kur publiski ir pieejami aktuālie dati pa katru profesiju.  

Kur ir kvalitātes zelta vidus ceļš ? Katram ir vērts padomāt.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit!

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Parādu piedziņa tiesvedības un ārpustiesas procesā (I daļa)

    Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus un kārtību, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai – Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam.