AUTORS: Laila Kelmere
Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, LLU vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente.
Lai gan Covid-19 ir būtiski ierobežojis tikšanās iespējas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) darbiniekiem ar nodokļu maksātāju pārstāvjiem, tomēr nodokļu kontroles procesi notika, jo valsts jebkuros apstākļos ir ieinteresēta iekasēt nodokļus un pārraudzīt vai visi nodokļi tiem samaksāti tā, kā tas ir paredzēts atbilstošajos nodokļu likumos.
Papētot VID sniegto informāciju, var secināt, ka VID sekmīgi uzlabo savas sistēmas, kas palīdz novērtēt nodokļu maksātāju, tā darbības un jau mērķtiecīgāk virzīt kontroles pasākumus, t.i., vairāk izmantot lietoto IT sistēmu iespējas un jau deklarācijas laikā informēt nodokļu maksātāju, ka kaut kas nav pareizi, ar IT sistēmu palīdzību ātrāk konstatēt neatbilstības viena darījuma uzrādīšanā starp diviem nodokļu maksātājiem, un cilvēkresursus kontroles pasākumiem piesaistīt pie tādiem darbiem, ko sistēma viena nevar paveikt vai arī ir nepieciešama situācijas novērtēšana un izspriešana pēc būtības.
VID uzskatāmā veidā ir parādījis, kāds ir nodokļu kontroles process (sk. 1.att.).
Šādi strukturēta informācija palīdz ieraudzīt procesu kopumā un tas zināmā mērā palīdz saprast nākamo soli sadarbībā ar VID.
Informācijas iegūšana
Nodokļu maksātājs pats sniedz ļoti daudz un detalizētus datus VID. Piemēram, nodokļa maksātāja reģistrācijas dati, paziņojums par darbības veidu, struktūrvienībām un viens no galvenajiem informācijas avotiem – nodokļu maksātāja iesniegto deklarāciju dati. Ja mēs paskatītos uz deklarācijā uzrādāmo informāciju no skatupunkta – nez kur šos datus var izmantot?, tad saprastu, ka, jo vairāk datu ir IT sistēmā, jo vieglāk ir salikt loģiskās kontroles un ātri pārbaudīt darījumus vai arī informācijas atbilstību pret kaut ko, piemēram, vai tā atbilst sadarbības partnera sniegtajai informācijai.
Sistēmu izmantošana informācijas analīzē un kļūdu izķeršanā ir ļoti noderīga ikdienā jebkurā grāmatvedībā. Sistēma var izķer tā saucamās loģiskās kļūdas. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, ja 41. rindā “Ar PVN standartlikmi apliekamie darījumi” ir norādīta summa 5000 EUR, tad attiecīgi deklarācijas 52. rindā aprēķinātais PVN “Ar PVN standartlikmi apliekamiem darījumiem” ir jābūt skaitlim 1050 EUR. Jā, var atšķirties daži centi, jo skaitļu noapaļošanu ikdienā veicam pie katra atsevišķa rēķina vai pavadzīmes, bet, ja atšķirība ir lielāka, tad ir skaidrs signāls, ka kaut kas nav pareizi un ir jāmeklē izskaidrojums.
Informācijas iegūšanai VID izmanto ārējos informācijas avotus, piemēram, informācija plašsaziņas līdzekļos, no citām valsts vai pašvaldību datu bāzēm, vai arī no trešajām personām.
Automatizēta riska analīze
VID veic nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītās informācijas analīzi un izvērtēšanu. Juridisko personu analīzē un nodokļu kontroles pasākumu atlasē izmanto datorizēto nodokļu maksātāju riska novērtēšanas sistēmu ESKORT, ar kuras palīdzību pēc noteiktiem riska kritērijiem veic riska analīzi, un katrai izvērtētajai juridiskajai personai piešķir riska punktus, kuru lielums raksturo izvairīšanos no nodokļu aprēķināšanas riska pakāpi. Nodokļu kontroles pasākumiem atlasa nodokļu maksātājus, kuriem konstatēts visaugstākais risks (vislielākais riska punktu skaits), kas liecina par izvairīšanos no nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas budžetā.
Savukārt fizisko personu analīzē, nodokļu kontroles pasākumu atlasē un plānošanā izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu RASA. Sistēmās noteiktie riska kritēriji pastāvīgi tiek pārskatīti, pilnveidoti un izstrādāti no jauna.
Atlase nodokļu kontroles pasākumiem
Izvērtējot konstatētos riskus un VID rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātājiem tiek noteikts atbilstošākais nodokļu kontroles pasākuma veids – nodokļu audits, tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, apsekošana vai novērošana.
Nodokļu audits vai revīzija ir pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktajā taksācijas periodā. Pārbauda arī tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību.
Ja VID pieņem lēmumu par nodokļu audita veikšanu, nodokļu maksātājam par audita uzsākšanu paziņo ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms audita sākuma un nosūta lēmumu:
- izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS);
- ierakstītā pasta sūtījumā, ja nodokļu maksātājs nav VID EDS lietotājs, vai norādījis šādu dokumenta paziņošanas veidu.
Atsevišķos gadījumos VID neinformē nodokļu maksātāju par nodokļu audita veikšanu un lēmumu par nodokļu audita veikšanu nodokļu maksātājam izsniedz pirms nodokļu audita uzsākšanas. Tās ir situācijas, ja ir aizdomas, ka iepriekšēja informācija var radīt kaitējumu, t.i., nodokļu maksātājs var veikt darbības, kuru rezultātā nevarēs pārbaudīt darījumus u.tml.
Nodokļu auditu pabeidz un lēmumu par nodokļu audita rezultātiem pieņem 90 dienu laikā no nodokļu audita uzsākšanas dienas. Nepieciešamības gadījumā VID ģenerāldirektors var pagarināt audita veikšanas termiņu par 30 dienām un līdz 60 dienām.
Audits ir smagākais no nodokļu kontroles veidiem, jo tas ir laikietilpīgs process, kas jāveic papildus ikdienas grāmatveža pienākumiem, un ir ļoti augsta iespējamība, ka būs aprēķināti papildus nodokļu un citi maksājumi.
Tematiskā pārbaude
Tematiskajā pārbaudē kontrolē atsevišķu normatīvo aktu ievērošanu, pārbauda atsevišķus grāmatvedības dokumentus, salīdzina tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī veic citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā.
Tematisko pārbaudi veic, lai savlaicīgi atklātu un novērstu pārkāpumus uzņēmējdarbībā un finanšu jomā, nodrošinātu preču uzskaites un aprites kārtības, ieņēmumu un izdevumu reģistrēšanas kārtības, grāmatvedības uzskaites kārtības un tirdzniecības noteikumu ievērošanu. Ja tematiskajā pārbaudē konstatē pārkāpumu, VID amatpersona izvērtē pārkāpuma smagumu un raksturu un, ievērojot principu “Konsultē vispirms”, aicina nodokļu maksātāju pārkāpumu novērst.
Tematisko pārbaudi veic pie nodokļu maksātāja, atsevišķos gadījumos – VID telpās vai citā vietā, piemēram, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja telpās.
VID saziņa ar nodokļu maksātāju par tematiskās pārbaudes uzsākšanu, papildu dokumentu un paskaidrojumu pieprasīšanu un saņemšanu, par konstatētiem maznozīmīgiem pārkāpumiem, kā arī informēšana par tematiskās pārbaudes rezultātiem notiek EDS (visbiežāk) vai, izmantojot citus, Paziņošanas likumā noteiktos veidus.
Apsekošana
Apsekošana ir pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija veic nodokļu maksātāja juridiskās (deklarētās) adreses, struktūrvienības, kā arī citu ar saimniecisko darbību saistīto objektu apskati un pārbauda nodokļu maksātāja uzrādītās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim, kā arī konstatē esošos materiāltehniskos resursus un cilvēkresursus.
Apsekošanas rezultātus tālāk izmanto nodokļu maksātāja riska analīzes veikšanā un apsekošanas laikā konstatētie pārkāpumi var būt pamats cita veida nodokļu kontroles pasākuma veikšanai.
Nodokļu maksātājam apsekošanas aktu, kurā informē par apsekošanas rezultātiem, paziņo divu darbdienu laikā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā vai, izmantojot, citus Paziņošanas likumā noteiktos veidus.
Ja nodokļu maksātājs kaut kam nepiekrīt, tad korektā veidā ir jākomunicē ar VID, lai informāciju tiktu uzrādīta korekti.
Novērošana
Novērošana ir nodokļu administrācijas kontrole, kad nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.
Tās mērķis ir pārliecināties par konkrētā darījuma faktisko norisi, kā arī iegūt informāciju, kas būtu noderīga tālākajā nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības analīzē un nodokļu auditā. Novērošanu var veikt gan iepriekš paziņojot nodokļu maksātājam, gan par to neinformējot.
Divu darbdienu laikā pēc novērošanas laikā pieprasīto dokumentu iesniegšanas un informācijas apkopošanas elektroniski sagatavo atsevišķa darījuma vai saimnieciskās darbības novērošanas aktu, kurā nodokļu maksātāju informē par novērošanas rezultātiem. Novērošanas aktu nodokļu maksātājam paziņo EDS vai, izmantojot, citus Paziņošanas likumā noteiktos veidus.
Ja novērošanas rezultātā iegūtā informācija par faktiskajiem darbības apjomiem būtiski atšķiras no nodokļu maksātāja deklarētās, tad tas var būt par pamatu nodokļu lieluma noteikšanai uz aprēķinu pamata, ņemot vērā arī nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.
Datu atbilstības pārbaude
Ar šo pārbaudes veidu saskaramies visbiežāk. Tā pārbaude, kuras laikā tiek kontrolēta nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem, izvērtējot nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātāja nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādītos datus, ja šīs deklarācijas nodokļu administrācijai ir iesniegtas vai tās bija jāiesniedz.
Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa.
Šīs pārbaudes laikā nodokļu vai informatīvajā deklarācijā konstatējot neatbilstības starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu administrācija par to informē nodokļu maksātāju, nosūtot paziņojumu par konstatētajām konkrētajām neatbilstībām ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt VID nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu.
Ieteiktu noteikti pēc iespējas ātrāk reaģēt uz šādu informāciju, jo, neiesaistoties datu atbilstības pārbaudē, var iegūt vēl kādu pārbaudi no VID puses (sk. 2.att.).
Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.p. 2.d. noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai.
Nodokļu kontroles pasākumu rezultāti 2021. gada pirmajā
pusgadā
Tālāk pieminētie skaitļi attiecas uz 2021. gada pirmo pusgadu.
Šajā laika periodā veikti 46 nodokļu auditi, tai skaitā 30 juridisko personu un 16 fizisko personu nodokļu auditi. Tie visi ir bijuši rezultatīvi – rezultativitāte ir 100%. Rezultatīvais rādītājs apstiprina, ka, iepriekš savāktā informācija, kas radīja aizdomas par nekorektu nodokļu aprēķināšanu un nomaksu, bijusi korekta un tā ir pilnībā apstiprinājusies audita laika, kā rezultātā tika veikti uzrēķini.
Nodokļu auditos ir aprēķināts 27,6 milj. EUR, tajā skaitā, 27,0 milj. EUR aprēķināts juridisko personu nodokļu auditos jeb 98 % no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas un 0,6 milj. EUR ir aprēķināts fizisko personu nodokļu auditos (2 %).
Vislielākais īpatsvars no nodokļu veidiem, kuros veikti papildu aprēķini, ir uzņēmumu ienākuma nodoklim − 34 % (9,4 milj. EUR) no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas un pievienotās vērtības nodoklim – 27 % (7,5 milj. EUR).
Lai mazinātu iespējas nodokļu maksātājam nodokļu audita laikā turpināt radīt zaudējumus valsts budžetam, ir mainīta pieeja nodokļu audita procesā, t.i., auditējamais nodokļu maksātājs tiek uzraudzīts arī pēcauditējamā periodā jeb tajā periodā, kurā notiek pārbaude. 2021. gada pirmajā pusgadā septiņos nodokļu auditos piemērots “Reālā laika princips” (15 % no kopējā nodokļu auditu skaita).
Tematiskās pārbaudes veiktas 67. Tematisko pārbaužu rezultativitāte ir 86%.
Par 33 tematiskajās pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem piemērots naudas sods 61,6 tūkst. EUR apmērā.
Tematiskajās pārbaudēs tiek veikts preventīvais darbs, lai savlaicīgi novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Šo pārbaužu laikā 25 nodokļu maksātāji veica precizējumus deklarācijās 116,2 tūkst. EUR apmērā.
Princips “Konsultē vispirms” tematiskajās pārbaudēs piemērots 59 gadījumos, t.sk. 46 gadījumos sniedzot konsultācijas par normatīvo aktu piemērošanu un 13 darba devēju tematiskajās pārbaudēs uzņēmumu amatpersonas tika aicinātas darba ņēmējiem palielināt darba samaksu.
Datu atbilstības pārbaudes procesa ietvaros nodokļu maksātājam tiek dota iespēja pašam labot VID konstatētās neatbilstības, bet, ja tas netiek darīts, tad tiek pieņemts lēmums, nosakot nodokļu maksātājam budžetā iemaksājamo nodokļa summu un nokavējuma naudu. Datu atbilstības pārbaužu rezultātā netiek aprēķināta soda nauda.
2021. gada pirmajā pusgadā pieņemti pieci lēmumi par datu atbilstības pārbaužu izbeigšanu un 32 lēmumi par datu atbilstības pārbaužu rezultātiem, nosakot budžetā papildus maksājamo summu 1650,9 tūkst. EUR apmērā.
Šajā periodā veiktas 50 novērošanas. Saistībā ar akcīzes preču uzraudzību veiktas 49 novērošanas, t.i. piedalīšanās akcīzes preču iznīcināšanā. Saistībā ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību veikta viena novērošana.
Savukārt apsekošana notikusi 80 gadījumos.
Piecos gadījumos nodokļu maksātājs apsekošanas laikā nesadarbojās ar nodokļu administrāciju un neiesniedza nepieciešamo informāciju, tāpēc tika piemērots naudas sods 2,1 tūkst. EUR apmērā.
Novēlu, lai ir laba sadarbība ar VID, kas nav vienkārši. Ar kontrolējošo iestādi reti veidojas laba sadarbība, bet mans novērojums ir, ka piemērojot “Konsultē vispirms” principu iegūst visi: uzņēmējs, VID un valsts kopumā.
Aicinu grāmatvežus turpināt sevi pilnveidot, piemēram, apmeklējot kursus vai diskusijas, vai lasīt citu profesionāļu viedokļus, jo normatīvo aktu interpretācijai ir liela loma un tas ir veids, kā veicināt savu pārliecību un aizstāvēt savu viedokli, kāpēc konkrētā situācijā aprēķinājām nodokli noteiktā apmērā u.tml..
Grāmatvežu pilnveidošanas jautājums ir adresējams arī uzņēmuma vadībai vai dalībniekiem. Bieži esmu dzirdējusi, ka vadītājs ar lepnumu saka, ka viņam ir tik gudra grāmatvede ar visādiem diplomiem u.t.t., ka viņai kursus nevajag, un tāpēc nepiešķir tam finansējumu. Vajag turpināt pilnveidoties, lai uzzinātu jaunākās nianses, apmainītos ar viedokļiem un mazliet arī atpūstos no ikdienas darbiem. Tuvojas budžeta plānošanas posms nākamajam gadiem, tāpēc ieplānojiet līdzekļus kursiem, materiāliem u.tml. Nodokļos bieži notiek izmaiņas un nodokļi ir sarežģīti, un cita profesionāļa viedoklis noder kaut vai pārdomām. Turklāt zināšanas ietaupa laiku un naudu.
Skaistu rudeni un gatavojamies gada pārskatiem!
Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
