Atbildība kā vērtība skolā. Kā veicināt skolēna atbildību pret mācībām, sevi un citiem?

 

Atbildības uzņemšanās, atbildīga attieksme, atbildīgs sabiedrības loceklis, atbildīgs skolēns.

Atbildība ir viena no kvalitātēm, ko saistām ar veiksmīgu darba ētiku un sabiedrības labklājību. Bez tās nevar, bet ar to nepiedzimst – tā jāapgūst. Ik dienas pasniedzot stundas ap deviņdesmit bērnu, esmu nonākusi pie dažiem secinājumiem par atbildību – skolotāja, skolēna un vecāku.

Skolotāja atbildība

Katra diena skolā ir piedzīvojums – nebūs divu vienādu dienu! Šeit sastopas skolēni, skolotāji, administrācija, katrs ar savu pieredzi un emocionālo bagāžu, un nepārtraukti nākas risināt unikālas situācijas. Impulss uzņemties atbildību par visu un doma, ka risinājums atkarīgs no manis vien, rada spriedzi un kavē efektīvu rīcību. Taču esmu nonākusi pie savas patiesības, ka varu būt atbildīga pati par sevi un savu emociju vadību. Paturot to prātā, no rītiem varu doties uz skolu nevis ar sajūtu, ka diez vai es spēju mainīt visu izglītības sistēmu, bet gan ar jautājumu sev – kā ar savu rīcību varu radīt pozitīvu ietekmi un iedot labāko, ko spēju bērnam, klasei un skolai?

Skolēni ir skolotāja spogulis. Tas, kā pati uzņemos vai sadalu atbildību un atzīstu savas kļūdas, rāda piemēru. Mans uzdevums ir plānot stundas tā, lai skolēns apgūtu ne tikai standartā noteiktās priekšmeta zināšanas un prasmes, bet arī atbildību kā vērtību, kas izpaudīsies ne tikai skolā, bet arī nākotnes darbā un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Lai to īstenotu, kopā ar skolēniem definējam semestra un katras mācību stundas mērķi. Pēc tam piedāvāju veidus, kā to sasniegt, un dodu bērniem iespēju pašiem izvērtēt, vai tas ir izdevies. Tas veicina skolēnos izpratni par rīcības sekām un liek uzņemties atbildību par pašu izvēlēm.

Skolēna atbildība

Ceļu satiksmes noteikumi, skolas iekšējās kārtības noteikumi, klases noteikumi veidoti ar mērķi radīt drošāku, atbalstošāku vidi katram skolēnam, mācīt būt atbildīgam sabiedrības loceklim. Ar skolēniem kopīgi veidojam stundas noteikumus un vienojamies par to neievērošanas sekām. Jāmin, ka pašu veidotos noteikumus skolēni ievēro labāk, jo viņu atbildība ir bijusi arī to veidošana.

Skolēnu atbildība ir ievērot noteikumus, kurus paši akceptējuši, un pieņemt sekas, kad tie pārkāpti.

Skolēni nemitīgi pārbauda, vai mani vārdi saskan ar rīcību, un, ja tā, varu novērot pozitīvas pārmaiņas klasē. Šāda situācija rada drošības sajūtu un mācībām draudzīgu vidi. Nākamais līmenis atbildības apguvē ir daļēji nodot noteikumu ievērošanas uzraudzību pašu skolēnu rokās.

Skolēnu lielāku iesaisti mācību procesā motivē doma, ka stundā paveiktais nav atzīmes, skolotāja, mammas vai tēta dēļ, bet gan paša izaugsmei. Skolēnu atbildība ir iesaistīties, domāt līdzi, izrādīt iniciatīvu un darboties, lai sasniegtu mērķi. Lai veicinātu skolēnu apzinātu ieguldījumu pašu izaugsmē, ļauju vērtēt mājās un skolā izpildītos darbus pēc noteiktiem kritērijiem vai izveidot pašiem savus vērtēšanas kritērijus pēc dotā parauga. Līdz ar to skolēniem vairs nav sajūtas, ka atzīme ir veiksme vai dāvana – tās pamatojums ir pašu ieguldītais darbs.

Vecāku atbildība

Vecāku atklāta un pozitīva komunikācija ar bērnu var ievērojami mainīt to, kā skolēns darbojas un uzvedas stundā.

Pēc manām domām vecāku atbildība ir interesēties un sekot līdzi bērna izaugsmei, sasniegumiem un darbam skolā, sniedzot pozitīvu atgriezenisko saiti par padarīto, vienlaicīgi neatkāpjoties no noteikumiem, par kuriem ar bērnu iepriekš runāts.

Novēroju, kā pieaug skolēna motivācija un atbildība, ja vecāki mājās ir uzslavējuši, priecājušies par bērna sasniegumiem un regulāri apjautājušies – ko jaunu uzzināji, ko iemācījies, kas interesants notika skolā, kas jāmācās papildus?  Šie jautājumi ir būtiskāki nekā “Kādu atzīmi ieguvi?” un sniedz plašāku ieskatu par to, kā bērnam gājis skolā, kā viņam sokas ar jaunās mācību vielas apguvi. Vecāku atzinība un interese, arī savstarpēji noteikumi stiprina skolēna pārliecību un liek uzņemties atbildību par lietām, kuras pats var ietekmēt.

Arī izejot pa skolas durvīm, nebeidzas skolēna izglītošanās – gan bērnam, gan pieaugušajam jāmācās katru savas dzīves brīdi, lai augtu par interesantu un daudzpusīgu personību. Ārpus skolas vecāku atbildība ir veicināt bērnos interesi par pasauli, sportu, kultūru – mūziku, mākslu, literatūru… Manuprāt, bērns, kas brīvdienās bijis nevis lielveikalā, bet kopā ar vecākiem dodas dabā, sporto, apmeklē muzeju vai teātra izrādi un dara citas aizraujošas lietas, ar daudz lielāku zinātkāri vēlēsies izprast dažādu procesu sakarības un skolā apgūto vielu sasaistīt ar reālo dzīvi.

Protams, lomu skolēna izaugsmē spēlē arī daudzu citu atbildības, kā piemēram skolas administrācijas, klases audzinātāja, klases biedru, valsts pārvaldes institūciju, sabiedrības atbildība. Taču skolēna, skolotāja un vecāku rokās ir vislielākā ietekme, kas palīdzēs veidoties izglītotai, patstāvīgi domājošai un daudzpusīgai personībai – aktīvai, radošai un spējīgai pielāgoties unikālām situācijām.

 

Par autoru

Jete Gudeta ir izglītības programmas Iespējamā misija 7. iesaukuma dalībniece, kas otro gadu Rīgas Juglas vidusskolā pasniedz matemātiku un ekonomiku.

Visma ir ilggadējs organizācijas “Iespējamās misija” atbalstītājs, jo mēs esam pārliecināti, ka ilgtspējīga attīstība nav iedomājama bez gudriem cilvēkiem. Un, kur gan citur, lai rastos nākotnes gudrie cilvēki, ja ne mūsu skolās?

Aicinām arī citus uzņēmumus un privātpersonas pievienoties “Iespējamā misija” atbalstītāju pulkam!

Uzzini vairāk par Iespējamo Misiju