Doties uz galveno

Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ

Šajā Grāmatvežu Ekspreša rakstā Inga Zāle apskata Darba likuma 74.pantu, un atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

AUTORE: Inga Zāle

Ārpakalpojuma grāmatvede, grāmatvedības kursu pasniedzēja, semināru lektore.

Šajā rakstā apskatīsim Darba likuma 74.pantu, un atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

1. daļa. Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks:pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

1) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis vai asins komponentus;
2) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis vai asins komponentus;
3) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;
4) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;
5) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai – ne ilgāk kā divas darba dienas – sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā;
6)pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā;
6.1.) kā liecinieks vai cietušais administratīvā pārkāpuma procesā piedalās procesuālajā darbībā;
7) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;
8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;
9) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);
10) ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību.

3.daļa. Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Darba likuma (DL) 74. pantā uzskaitītas tās situācijas, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Darba devējs var izmaksāt atlīdzību arī citos gadījumos. Ja attaisnoto prombūtni iespējams iepriekš plānot (piemēram, asins vai asins komponentu nodošanu ārstniecības iestādē), tad darbinieks savlaicīgi par to paziņo darba devējam. Ja attaisnotā prombūtne ir negaidīta (piemēram, tuva ģimenes locekļa nāve), tad paziņojumam jābūt vismaz pirms attiecīgās dienas sākuma, lai darba devējs varētu sameklēt darbinieka aizvietotāju vai sadalīt viņa pienākumus kolēģiem.

1. un 2. punkts

Jautājums: Vai veicot veselības pārbaudi, nododot asinis vai asins komponentus, darbiniekam jāpiešķir brīva diena?

Attaisnots darba kavējums var nebūt vesela darba diena. Piemēram, darbinieks no rīta dodas uz ārstniecības iestādi veikt veselības pārbaudi, bet pēcpusdienā dodas uz darbu. Par 4 darba stundām līdz pusdienlaikam darba devējs izmaksās atlīdzību pēc DL 74. panta, bet par 4 faktiski nostrādātām stundām pēcpusdienā – darba samaksu. Ja darbiniekam noteikta mēneša alga, tad vienas stundas likmi aprēķina, dalot mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī (DL 75.3 pants). Ja līdz ārstniecības iestādei ir liels attālums, pēc asins nodošanas donoram pasliktinājusies veselība vai citos gadījumos, darbiniekam piešķir un atlīdzina pilnu darba dienu. Ja darbinieks izvēlas apmeklēt ārstniecības iestādi savā brīvdienā, tad darba devējam par šo dienu atlīdzība nav jāizmaksā.

Ar 2015. gada 1. janvāri pie asins donoriem pielīdzināti arī asins komponentu (plazma, trombocīti un eritrocīti) donori. Pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē, darbiniekam ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam jāvienojas ar darba devēju, kad šo atpūtas dienu izmantos: nākamajā darba dienā pēc ārstniecības iestādes apmeklējuma vai citā laikā. To var pievienot ikgadējam apmaksātam atvaļinājumam. Atpūtas diena jāizmanto viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.

Asinis atļauts nodot 3 – 5 reizes gadā, bet asins komponentus – līdz 24 reizēm gadā. Rezultātā darbinieks var iegūt tiesības atpūsties vairāk kā mēnesi viena gada laikā. Lai darba devējam, kurš atbalsta asins donoru kustību, neradītu pārmērīgus izdevumus, DL iestrādāja ierobežojumu – pienākums atlīdzināt ne vairāk kā 5 šādas atpūtas dienas kalendāra gada laikā. Darba līgumā vai darba koplīgumā var noteikt arī lielāku atlīdzināmo atpūtas dienu skaitu. DL ierobežo tikai atlīdzināmo dienu skaitu, piešķiramo atpūtas dienu skaits samazināts netiek.

4. punkts

Lai darba devējs piešķirtu apmaksātas brīvas dienas sakarā ar tuva ģimenes locekļa nāvi, darbiniekam jāuzrāda miršanas apliecība. DL nav dota definīcija, kas ir tuvs ģimenes loceklis. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku Atlīdzības likuma 20. pantā ir sniegts konkrēts ģimenes locekļu uzskaitījums: laulātais, bērns, vecāki, vecvecāki, adoptētājs, adoptētais, brālis, māsa. Darba devējs var piešķirt ne tikai apmaksātas brīvas dienas, bet arī bēru pabalstu, kurš līdz 250 EUR atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem.

8. punkts

Svētku dienas ir atpūtas laiks. Atpūtas laikā darbinieks neveic savus darba pienākumus. Šo laiku viņš var izmantot pēc sava ieskata (DL 141.pants). Ja svētku diena iekrīt parastajā darba dienā, tad samazinās darba stundu skaits, kas konkrētajā mēnesī būtu jānostrādā. Darbiniekiem, kuriem noteikta mēneša alga, tā nav atkarīga no darba stundu skaita. Svētku dienas, kas iekrīt darba dienās, ienākumus šiem darbiniekiem nesamazina. Ja darbiniekam noteikta stundas tarifa likme vai akorda alga, tad, samazinoties darba stundu skaitam, viņš zaudē ienākumus. DL 74.panta 1.daļas 8.punkts (DL74.1.8.) uzliek par pienākumu darba devējam atlīdzināt zaudētos ienākumus.

Darbinieki, kuriem noteikts summētais darba laiks, strādā saskaņā ar iepriekš sastādītu darba grafiku. Viņi svētku dienās netiek nodarbināti nevis tādēļ, ka tās ir svētku dienas, bet tādēļ, ka tās netika iekļautas grafikā.

Jautājums: Vai gadījumos, kad darbiniekam noteikts summētais darba laiks un svētku dienas saskaņā ar darba grafiku, ir brīvdienas, darba devējam ir pienākums izmaksāt DL 74.panta 1.daļas 8.punktā noteikto atlīdzību?

Svētku dienas, kas iekrīt darba dienās, darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, samazina normu stundu skaitu, kas jānostrādā. Tas nozīmē, ka darbiniekiem samazinās ienākumi un darba devējam ir pienākums tos atlīdzināt.

Piemēram, 2021.gadā svētku diena, 18.novembris, iekrīt ceturtdienā. Svētku dienas ietekmē normu stundas novembrī samazinās par 9 (pirmssvētku diena 17.novembris – 1 stunda, svētku diena 18.novembris – 8 stundas). Darbiniekam novembrī jānostrādā 167 stundas, bet darba devējam par 9 stundām jāizmaksā atlīdzība. Kopā būs apmaksātas 176 stundas (167 + 9).

Apskatīšu vairākus variantus darbiniekam, kuram noteikts summētais darba laiks, pārskata periods viens mēnesis, stundas tarifa likme 4.80 EUR.

1. variants. Darbinieks novembrī nostrādāja visas 167 stundas, 18.novembris bija brīvdiena.
Darba alga: 167 * 4.80 = 801.60 EUR
Atlīdzība pēc DL74.1.8.: 9 * 4.80 = 43.20 EUR
Darba samaksa: 801.60 + 43.20 = 844.80 EUR

2.variants. Darbinieks novembrī nostrādāja visas 167 stundas, tai skaitā 18.novembrī 11 stundas.
Darba alga: 167 * 4.80 = 801.60 EUR
Atlīdzība pēc DL74.1.8.: 9 * 4.80 = 43.20 EUR
Piemaksa par darbu svētkos: 11 * 4.80 * 100% = 49.50 EUR
Darba samaksa: 801.60 + 43.20 + 49.50 = 894.30 EUR

3.variants. Darbinieks novembrī nostrādāja 120 stundas no 167, jo samazinājās ražošanas apjoms. Tai skaitā 18.novembrī 4 stundas.
Darba alga: 120 * 4.80 = 576.00 EUR
Atlīdzība pēc DL 74.panta 2.daļas (dīkstāve): (167 – 120) * 4.80 = 47 * 4.80 = 225.60 EUR
Atlīdzība pēc DL74.1.8.: 9 * 4.80 = 43.20 EUR
Piemaksa par darbu svētkos: 4 * 4.80 * 100% = 19.20 EUR
Darba samaksa: 576 + 225.60 + 43.20 + 19.20 = 864 EUR

4.variants. Darbinieks novembrī nostrādāja 170 stundas, 18.novembris bija brīvdiena.
Darba alga: 170 * 4.80 = 816 EUR
Atlīdzība pēc DL74.1.8.: (176 – 170) * 4.80 = 6 * 4.80 = 28.80 EUR
Piemaksa par virsstundām: (170 – 167) * 4.80 * 100% = 3 * 4.80 = 14.40 EUR
Darba samaksa: 816 + 28.80 + 14.40 = 859.20 EUR

5.variants. Darbinieks novembrī nostrādāja 190 stundas, tai skaitā 18.novembrī 10 stundas.
Darba alga: 190 * 4.80 = 912 EUR
Atlīdzība pēc DL74.1.8.: nav, jo 190 > 176
Piemaksa par darbu svētkos: 10 * 4.80 * 100% = 48 EUR
Piemaksa par virsstundām: (190 – 167) * 4.80 * 100% = 23 * 4.80 = 110.40 EUR
Darba samaksa: 912 + 48 + 110.40 = 1070.40 EUR

Svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par atlīdzināmu dienu, ja tā vispārējā gadījumā ir darbinieka darba diena. Ja svētku dienas iekrīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodā, tās netiek ieskaitītas atvaļinājuma laikā, kā arī par tām netiek veikta atlīdzība.

10. punkts

Ja darba devējs saņem rakstisku paziņojumu no Zemessardzes vienības komandiera par darbinieka – zemessarga iesaisti zemessargu kolektīvā apmācībā, tad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darba devējam darbiniekam izmaksāto atlīdzību.

Ja darba devējs saņem rakstisku paziņojumu no Zemessardzes vienības komandiera par darbinieka – zemessarga iesaisti zemessargu apmācībā, kas nav zemessargu kolektīvā apmācība, tad darba devējs var izvēlēties – atlīdzināt darbiniekam – zemessargam attaisnoto prombūtni vai noformēt atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit!

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]