Doties uz galveno

Atlīdzība par svētku dienām, kas iekrīt darba dienās, summētā darba laika gadījumā

AUTORS: Inga Zāle Ārpakalpojuma grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, semināru lektore un kursu “Uzņēmuma finanšu grāmatvedības pamati” pasniedzēja. Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktu (turpmāk tekstā – DL 74p. 1d. 8p.) darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Darbinieki, […]

AUTORS: Inga Zāle

Ārpakalpojuma grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, semināru lektore un kursu “Uzņēmuma finanšu grāmatvedības pamati” pasniedzēja.

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktu (turpmāk tekstā – DL 74p. 1d. 8p.) darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Darbinieki, kuriem noteikts summētais darba laiks, strādā saskaņā ar iepriekš sastādītu darba grafiku. Darbinieki svētku dienās netiek nodarbināti nevis tādēļ, ka tās ir svētku dienas, bet tādēļ, ka tās netika iekļautas grafikā. Jautājums – vai gadījumos, kad darbiniekam noteikts summētais darba laiks un svētku dienas, saskaņā ar darba grafiku, ir brīvdienas, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību pēc DL 74p. 1d. 8p.? Šajā rakstā ar piemēriem parādīšu un paskaidrošu, kāpēc atbilde uz jautājumu ir “Jā.”

Darba likuma 74. pants neparedz izņēmumus, kad darba devējs varētu šo atlīdzību neizmaksāt. Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību ir tiesības saņemt visiem darbiniekiem. DL 74p. 1d. 8p. mērķis ir kompensēt darbiniekam nenopelnīto darba samaksu, kad svētku dienu ietekmē normālās darba stundas tiek samazinātas.

Saskaņā ar Darba likuma 7. panta 1. punktu: Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Taisnīga darba samaksa nozīmē, ka visiem darbiniekiem, kuriem noteikta vienāda stundas tarifa likme, un kuri mēnesī nostrādājuši vienādu stundu skaitu, saņem vienādus ienākumus, neatkarīgi no darba laika organizācijas.

Vispirms ar piemēriem parādīšu vairāku darbinieku, kuriem noteikta minimālā stundas tarifa likme, ienākumu aprēķināšanu un nepieciešamību atlīdzināt svētku dienas dažādās situācijās. Šiem darbiniekiem darba samaksu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 (24.11.2015.) “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Salīdzināšu ienākumus diviem darbiniekiem: Pēterim, kuram noteikts normāls darba laiks un Andrim, kuram noteikts normāls summētais darba laiks. Abi aprīļa mēnesī nostrādās 158 stundas (normālās darba stundas).

Piemērs 1. Darbiniekam Pēterim noteikts normāls darba laiks, 5 dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, minimālā stundas tarifa likme. 2020. gada aprīlī ir 3 svētku dienas – 10., 12. un 13. aprīlis. Ja svētku dienas nebūtu, tad aprīlī Pēterim vajadzētu nostrādāt 176 darba stundas un nopelnīt 430 EUR. 2020. gada aprīlī minimālā stundas tarifa likme ir 2.4432 (430 EUR/176 stundām). Pēterim faktiski jānostrādā 158 normālās darba stundas, bet darba devējam jāsamaksā par visām 176 stundām, tas ir, par 18 stundām jāizmaksā atlīdzība.

Darba alga = 158 stundas * 2.4432 = 386.02 EUR

Atlīdzība (DL 74p. 1d. 8p.) = 18 stundas * 2.4432 = 43.98 EUR

Ienākumi aprīlī = 386.02 + 43.98 = 430 EUR

Piemērs 2. Darbiniekam Andrim noteikts summētais darba laiks vidēji 40 stundas nedēļā (normāls darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti), pārskata periods viens mēnesis, minimālā stundas tarifa likme. Sastādot darba grafiku aprīļa mēnesim, darba devējam jānodrošina darbinieks Andris ar darbu 158 stundas, bet jāsamaksā par visām 176 stundām, tas ir, par 18 stundām jāizmaksā atlīdzība. Saskaņā ar darba grafiku Andrim svētku dienās nav jāstrādā, tās ir brīvdienas.

Darba alga = 158 stundas * 2.4432 = 386.02 EUR

Atlīdzība (DL 74p. 1d. 8p.) = 18 stundas * 2.4432 = 43.98 EUR

Ienākumi aprīlī = 386.02 + 43.98 = 430 EUR

Piemērs 3. Darbiniekam Mārim noteikts normāls darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti, pārskata periods viens mēnesis, minimālā stundas tarifa likme. Saskaņā ar darba grafiku Mārim aprīlī jānostrādā 158 stundas, tai skaitā 20 stundas svētkos (10 stundas 10 aprīlī un 10 stundas 12. aprīlī).

Darba alga = 158 stundas * 2.4432 = 386.02 EUR

Atlīdzība (DL 74p. 1d. 8p.) = 18 stundas * 2.4432 = 43.98 EUR

(pārbaudei: 386.02 + 43.98 = 430 EUR)

Piemaksa par darbu svētkos = 20 stundas * 2.4432 = 48.86 EUR

Ienākumi aprīlī = 386.02 + 43.98 + 48.86 = 478.86 EUR

Piemērs 4. Darbiniekam Otto noteikts normāls darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti, pārskata periods viens mēnesis, minimālā stundas tarifa likme. Saskaņā ar darba grafiku Otto aprīlī jānostrādā 165 stundas, tai skaitā 8 stundas svētkos (13. aprīlī) un 35 stundas nakts laikā. Darba devējam jāpiemaksā par 7 (165 – 158) virsstundām un jāizmaksā atlīdzība par 11 stundām (176 – 165).

Darba alga = 165 stundas * 2.4432 = 403.13 EUR

Atlīdzība (DL 74p. 1d. 8p.) = 11 stundas * 2.4432 = 26.87 EUR

(pārbaudei: 403.13 + 26.87 = 430 EUR)

Piemaksa par virsstundām = 7 stundas * 2.4432 = 17.10 EUR

Piemaksa par darbu svētkos = 8 stundas * 2.4432 = 19.55 EUR

Piemaksa par nakts darbu = 35 stundas * 2.4432 * 50% = 42.76 EUR

Ienākumi aprīlī = 403.13 + 26.87 + 17.10 + 19.55 + 42.76 = 509.41 EUR

Piemērs 5. Darbiniekam Jurim noteikts normāls darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti, pārskata periods viens mēnesis, minimālā stundas tarifa likme. Saskaņā ar darba grafiku Jurim aprīlī jānostrādā 189 stundas, tai skaitā 12 stundas svētkos. Atlīdzība pēc DL 74p. 1d. 8p. nav jāizmaksā, jo faktiski nostrādātās 189 stundas ir vairāk nekā 176 stundas, bet darba devējam jāpiemaksā par 31 (189 – 158) virsstundu.

Darba alga = 189 stundas * 2.4432 = 461.76 EUR

Piemaksa par virsstundām = 31 stunda * 2.4432 = 75.74 EUR

Piemaksa par darbu svētkos = 12 stundas * 2.4432 = 29.32 EUR

Ienākumi aprīlī = 461.76 + 75.74 + 29.32 = 566.82 EUR

Šādi aprēķini jāveic arī tajos gadījumos, kad stundas tarifa likme noteikta lielāka par minimālo. Šoreiz salīdzināšu ienākumus Jānim, kuram noteikts normāls darba laiks un Ivaram, kuram noteikts normāls summētais darba laiks. Abi aprīļa mēnesī nostrādās 158 stundas (normālās darba stundas). Pie vienādas stundas tarifa likmes abiem jāsaņem vienādi ienākumi.

Piemērs 6. Darbiniekam Jānim noteikts normāls darba laiks, 5 dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, stundas tarifa likme 10 EUR/h. 2020.gada aprīlī ir 3 svētku dienas – 10., 12. un 13. aprīlis. Ja svētku dienas nebūtu, tad aprīlī Jānim vajadzētu nostrādāt 176 darba stundas un nopelnīt 1760 EUR. Svētku dienu ietekmē normālās darba stundas ir samazinātas par 18 un Jānim faktiski jānostrādā 158 darba stundas.

Darba alga = 158 stundas * 10 EUR = 1580 EUR

Atlīdzība (DL 74p. 1d. 8p.) = 18 stundas * 10 EUR = 180 EUR

Ienākumi aprīlī = 1580 + 180 = 1760 EUR

Piemērs 7. Darbiniekam Ivaram noteikts summētais darba laiks vidēji 40 stundas nedēļā (normāls darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti), pārskata periods viens mēnesis, stundas tarifa likme 10 EUR/h. Sastādot darba grafiku aprīļa mēnesim, darba devējam jānodrošina darbinieks Ivars ar darbu 158 stundas, bet jāsamaksā par visām 176 stundām, tas ir, par 18 stundām jāizmaksā atlīdzība, neskatoties uz to, ka saskaņā ar darba grafiku Ivaram svētku dienās nav jāstrādā, tās viņam ir brīvdienas.

Darba alga = 158 stundas * 10 EUR = 1580 EUR

Atlīdzība (DL 74p. 1d. 8p.) = 18 stundas * 10 EUR = 180 EUR

Ienākumi aprīlī = 1580 + 180 = 1760 EUR

Piemērs 8. Darbiniekam Vilnim noteikts normāls darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti, pārskata periods viens mēnesis, stundas tarifa likme 10 EUR/h. Saskaņā ar darba grafiku Vilnim aprīlī jānostrādā 160 stundas, tai skaitā 8 stundas svētkos (12 aprīlī). Darba devējam jāpiemaksā par 2 (160 – 158) virsstundām un jāizmaksā atlīdzība par 16 (176 – 160) stundām.

Darba alga = 160 stundas * 10 EUR = 1600 EUR

Atlīdzība (DL74p.1d.8p) = 16 stundas * 10 EUR = 160 EUR

(pārbaudei: 1600 + 160 = 1760 EUR)

Piemaksa par virsstundām = 2 stundas * 10 EUR = 20 EUR

Piemaksa par darbu svētkos = 8 stundas * 10 EUR = 80 EUR

Ienākumi aprīlī = 1600 + 160 + 20 + 80 = 1860 EUR

Piemērs 9. Darbiniekam Ivo noteikts normāls darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti, pārskata periods viens mēnesis, stundas tarifa likme 5 EUR/h.

Saskaņā ar darba grafiku Ivo aprīlī jānostrādā 200 stundas, tai skaitā 24 stundas svētkos un 56 stundas nakts laikā. Atlīdzība nav jāizmaksā, jo faktiski nostrādātās 200 stundas ir vairāk nekā 176 stundas, bet darba devējam jāpiemaksā par 42 (200 – 158) virsstundām.

Darba alga = 200 stundas * 5 EUR = 1000 EUR

Piemaksa par virsstundām = 42 stundas * 5 EUR = 210 EUR

Piemaksa par darbu svētkos = 24 stundas * 5 EUR = 120 EUR

Piemaksa par nakts darbu = 56 stundas * 5 EUR * 50% = 140 EUR

Ienākumi aprīlī = 1000 + 210 + 120 + 140 = 1470 EUR

Svētku dienas, kas iekrīt darba dienās, darbiniekiem ar summētā darba laika organizāciju samazina normālo stundu skaits, kas faktiski jānostrādā. Atlīdzības neizmaksāšanas gadījumā samazinās darbinieku darba ienākumi un veidojas nevienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar darbiniekiem, kuriem noteikts normāls darba laiks, vai kuriem noteikta mēnešalga.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Autoratlīdzības saņēmēju ienākums un tā aplikšana ar nodokļiem

    Autoratlīdzību nodokļu režīms pēdējos gados ir bijusi ļoti aktuāla tēma. Tas saistīts ar to, ka iepriekš daudzi uzņēmumi izmantoja autoratlīdzību izmaksu, kā vienu no pakalpojumu vai produktu samaksas veidu fiziskām personām. Bet, pamatojoties uz to, ka regulāri ir bijusi izplatīta negodīga prakse, tika lemts komercuzņēmumos autoratlīdzības “izņemt no aprites”. Pagaidām mēs dzīvojam, tā saucamajā, “pārejas perioda” režīmā, kad līdz 2023.gada beigām vēl drīkst izmaksāt autoratlīdzības no uzņēmumiem, ievērojot konkrētus nosacījumus.