Neatkarīgi no tā, cik liela ir organizācija, lai nodrošinātu dzīvotspēju un attīstību, ir jāpārzina aktuālās biznesa vajadzības. Pie kam, tam jānotiek nepārtraukti – gan veicot ikdienas darbus, gan domājot par nākotnes plāniem. Informācijas sistēmām kļūstot arvien sarežģītākām un vajadzībām kļūstot arvien specifiskākām, strauji pieaug nepieciešamība pēc biznesa analīzes kompetencēm organizācijas iekšpusē. Tieši IT projekti un to risinājumi arvien vairāk ietekmē organizācijas darbību un stratēģiju. Savukārt, projektu veiksme balstās uz to, cik labi ir izprasta izmaiņu būtība un vēlamais efekts uz organizācijas darbību. Efektīva biznesa analīze ir galvenais pamatnosacījums veiksmīgai gan iekšējo, gan ārēji pasūtīto projektu realizācijai.
Biznesa analīze ir ikvienas izmaiņas un automatizētu sistēmu izstrādes pamatā. Tā nozīmē izpētīt organizācijas darbību, lai precīzi nodefinētu problēmu vai jaunas iespējas un atrastu tai labākos risinājumus. Biznesa analīze veikšanai ir nepieciešama komunikācijas, sistēmiskas domāšanas, radošuma, modelēšanas un citu analītisku spēju kombinācija.
Biznesa analītiķis ir īpašs ar savu spēju apvienot tehniskās zināšanas, biznesa domāšanu, zinātkāri, analītiskās un komunikāciju spējas, māku vienlaicīgi saskatīt problēmas lielo bildi un iegrimt sīkās detaļās.
Lielā bilde nozīmē izpratni par risināmo problēmu un vēlamo rezultātu. Ja tāda nav, tad risinājums, pat ja tas izstrādāts plānotā laika, resursu un kvalitātes robežās, var būt neatbilstošs un varbūt pat nederīgs lietošanai. Saskaņā ar Standish group pētījumu rezultātiem gadu no gada tiek secināts, ka 80% projektos realizēto iespēju vai funkcionalitātes netiek lietotas kā bijis iecerēts.
Vienlīdz aktuāla ir arī spēja precīzi definēt un pārvaldīt biznesa vajadzības un risinājuma prasības. Tās nedrīkst būt atrautas no galvenā mērķa, tām jābūt viennozīmīgām, nepretrunīgām, realizējamām un pārbaudāmām. Prasību pārvaldības ietekme uz risinājumu ir tik milzīga, ka saskaņā ar IT žurnālu CIO Magazine 71% IT projektu nesasniedz iecerēto sliktas prasību pārvaldības dēļ, ierindojot prasību kvalitāti kā būtiskāko projektu neveiksmes iemeslu.
Jaunākie pētījumi rāda, ka tehnoloģiskajos projektos vispieprasītākās ir tieši biznesa analīzes prasmes, tādas kā biznesa orientēta domāšana, stratēģiska domāšana un efektīva komunikācija.
· Biznesa analītiķim jārunā biznesa valodā – piemēram, jāmāk izskaidrot ekonomisko pamatojumu, izmaksas, ieguvumus, klientu apmierinātības vai ražošanas jaudas palielināšanu.
· Jādemonstrē biznesa zināšanas – piemēram, jāpārzina organizācija, tās mērķi, virziens, industrija, kurā organizācija darbojas, jāizprot kā tehnoloģijas spēj uzlabot esošo situāciju.
· Analītiķa attīstībā vairāk jākoncentrējas uz uzvedības un kompetenču pilnveidošanu nevis konkrētu prasmju apguvi – piemēram, komandas veidošanas un līderības pilnveidošana, specifisku biznesa zināšanu pilnveidošana.
Jebkurai organizācijai svarīgi apzināties savus biznesa analītiķus, attīstīt nepieciešamās prasmes un izprast atbildību, lai nodrošinātu tās pielietojumu efektīvākajā veidā.
Avots: Deloitte CIO 2013. gada aptauja
