Iepriekšējo paaudžu piekoptais dzīvesveids, visu mūžu nostrādājot vienā profesijā vai pat vienā darba vietā, palicis pagātnē, un regulāra darba devēju nomaiņa kļuvusi par normālu karjeras izaugsmes sastāvdaļu.
Prominentā profesionālo pakalpojumu tīkla PricewaterhouseCoopers pērn veiktajā darbaspēka aptaujā «Global Workforce Hopes and Fears», kas aptvēra 44 valstis un vairāk nekā 52 tūkstošus strādājošo, noskaidrots, ka lielāka atalgojuma meklējumos katrs piektais darbinieks nākamā gada laikā plāno mainīt darba vietu. ASV šāds noskaņojums ir pat 52% strādājošo, liecina Harris Poll veiktās aptaujas rezultāti.
Tas nozīmē tikai vienu – agrāk vai vēlāk teju katra cilvēka dzīvē pienāks brīdis atvadīties no kolektīva. Kamēr pašiem darbiniekiem šis brīdis vairāk saistās ar paskumšanu par to, ka iegūtos draugus sanāks satikt retāk, vai patīkams satraukumu par rītdienu, darba devējam steidzami jārisina praktiski jautājumi – jāmeklē aizstājēju, jāapmāca to, kā arī jāsakārto lietvedības dokumenti par darba attiecību pārtraukšanu un jāpiešķir tiem nepieciešamais juridiskais spēks.
Atlūgums joprojām uz papīra
Gadu desmitiem šis process bija nemainīgs, un arī šodien gandrīz puse Latvijas uzņēmumu dokumentu par darba attiecību izbeigšanu izdrukā uz papīra un paraksta – gan darba devēja pārstāvis, gan darba ņēmējs. 15% uzņēmumu un organizāciju tikuši mazliet tālāk attīstībā un papīra loksni vairs neapdrukā, bet gan paraksta dokumentu ar elektronisko parakstu. Un tikai 4% gadījumu vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu un rīkojumi par atbrīvošanu tiek sagatavoti kā dokumenti elektroniskā sistēmā. Šādi rezultāti iegūti Visma veiktajā pētījumā par personāla lietvedības procesu digitalizāciju.
SIA Tet grupa ietilpstošais inženiertehnisko sistēmu būvniecības uzņēmums SIA Citrus Solutions ir starp tiem 15%, kuri atlūgumus sagatavo un paraksta elektroniski.
Darba līgumā ir iekļauts punkts par elektroniskā paraksta izmantošanu. 80% jauno darbinieku jau pirms pieteikšanās darbā tāds ir, bet visi pārējie tiek mudināti iegūt e-parakstu.
Daiga Riekstiņa, Citruss Solutions personāla vadītāja
«Tāpat kā visi citi uzņēmumi, agrāk arī mēs visa veida personāla dokumentus rakstījām ar parakstījām roku. Taču Covid-19 ietekmē veselības un drošības apsvērumu dēļ vienojāmies, ka no 2021. gada 1. janvāra personāla lietvedības dokumentu sagatavošanā pārejam uz elektronisku formu. Proti, darbinieks uzraksta atlūgumu Word programmā, paraksta ar likuma prasībām atbilstošu elektronisku parakstu un e-pastā nosūta vadītājam. Tas akceptē iesniegumu, pārsūta tālāk personāla daļai, kur dokuments tiek iekļauts lietvedības sistēmā,» dokumentu apriti izklāsta Citruss Solutions personāla vadītāja Daiga Riekstiņa.
Lai tas būtu iespējams, darba līgumā ir iekļauts punkts par elektroniskā paraksta izmantošanu. 80% jauno darbinieku jau pirms pieteikšanās darbā tāds ir, bet visi pārējie tiek mudināti iegūt e-parakstu. Protams, tiek pieļautas atkāpes, ja cilvēkam modernās tehnoloģijas sagādā grūtības. Nevēlēšanās tās lietot arī nekļūst par šķērsli pieņemšanai darbā, ja citas kandidāta prasmes un spējas atbilst uzņēmuma prasībām.
«Kopumā mūsu darbinieki elektroniskās lietvedības dokumentu aprites ieviešanu uztvēra ļoti pozitīvi. Iesniegumi, atlūgumi un citi dokumenti vairs nav jādrukā un kaut kur jānes. Tiklīdz cilvēks apgūst un saprot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, viņš tās novērtē aizvien vairāk. Turklāt mūsu sistēma ir pavisam vienkārša. Nav jāmeklē un jāaizpilda īpašas veidlapas. Darbinieks var rakstīt iesniegumus brīvā formā un pateikt visu, ko vēlas,» stāsta D.Riekstiņa.
Darba devēja veidlapa
Latvijas likumdošanā pastāv seši darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamati – atkarībā no tā, kas ir izteicis gribu darba līgumu izbeigt vai kādi notikumi šādu rīcību ir izraisījuši. Viens no praksē visbiežāk sastopamajiem ir darbinieka paša vēlēšanās jeb atlūgums. Citi ir abu pušu vienošanās un darba attiecību izbeigšana pēc darba devēja iniciatīvas, kam var būt vairāki iemesli. Tomēr visos gadījumos dokumentu noformēšanas kārtība ir līdzīga. Iniciators sagatavo iesniegumu un abas puses to paraksta.
Sabiedrībā iesakņojies pieņēmums, ka, darbiniekam rakstot atlūgumu, ir svarīgi norādīt iemeslu, kāpēc viņš vēlas no darba aiziet. Darba likumā gan nekas tāds nav prasīts, un iemesls arī neuzliek vienai vai otrai pusei papildu pienākumus. Tas vienīgi var mainīt nostrādājamo periodu kopš atlūguma iesniegšanas.
Tieši tāpat Darba likums neparedz īpašu atlūguma vai uzteikuma formu. Katrs uzņēmums un iestāde to var izstrādāt pēc saviem ieskatiem, kas vēl vairāk atvieglo digitālu dokumentu apriti. Elektroniskajā sistēmā iespējams izveidot sagatavi dokumentam par darba attiecību izbeigšanu, un darbinieks tajā tikai aizpilda tukšos laukus.
Vienošanās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu iniciators var būt gan darba devējs, gan darbinieks. Ja vienošanās ir panākta, tas var būt gan pašrocīgi parakstāms dokuments, gan ar elektronisko parakstu parakstīts dokuments.
Inese Sila, Mg. HR, sertificēts profesionālais koučs
Arī pieredzējusī personāla speciāliste, sertificēts profesionālais koučs Mg. HR Inese Sila gaisina mītu, ka vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu var būt tikai kā papīra dokuments, kuru puses pašrocīgi paraksta.
«Vienošanās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu iniciators var būt gan darba devējs, gan darbinieks. Un vienošanās noteikumu saskaņošana ir būtisks process, kura laikā darba devējs var vienoties ar darba devēju gan par darba tiesisko attiecību izbeigšanas datumu, gan par kompensācijas izmaksu, ja tāda ir plānota, gan par citiem jautājumiem. Un tāpat kā citos gadījumos, ja vienošanās ir panākta, tas var būt gan pašrocīgi parakstāms dokuments, gan ar elektronisko parakstu parakstīts dokuments,» uzsver speciāliste.
Lēnīga lietvedības digitalizācija
No aptaujas izriet, ka iesniegumi un pieteikumi ir viens no primārajiem dokumentu veidiem, ko uzņēmumi vēlētos digitalizēt. Tā uzskata 18,1% respondentu. Nozīmīgāki ir tikai rīkojumi, kuru pārvēršanu elektroniskā formātā atzinīgi novērtētu 19,3% aptaujāto.
Aptauja arī uzskatāmi parāda, ka digitalizācijā darāmā vēl ir ļoti daudz, jo tikai 7% no visiem pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem un iestādēm ir pilnībā digitalizējuši personāla lietvedību. Tas sakrīt ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa datiem. 2022. gada ziņojums uzrāda Latvijai strauju kāpumu – no 23. vietas līdz 17. vietai viena gada laikā, taču joprojām atpaliekam no abām Baltijas kaimiņvalstīm, un 4 no 5 kategorijām mūsu rādītāji ir zemāki par ES vidējo.
«Pēc savas pieredzes, vadot seminārus par personāla vadību, personāla lietvedību, konsultējot par šīm tēmām uzņēmumus, varu secināt, ka aptauja demonstrē tādu pašu ainu, kādu redzu kopumā Latvijas uzņēmumos – sākot ar sakārtotiem personāla vadības procesiem līdz pat haosam un zināšanu trūkumam, lai varētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus personāla speciālista amatos,» rezumē I.Sila.
