AUTORE: Inga Pumpure
Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām.
Mūsdienās auto nav luksusa lieta, tā ir nepieciešamība. Daudz vairāk un īsākā laikā var izdarīt, ja esi mobils – vari pārvietoties kad un kur vēlies, neesot pakļauts sabiedriskā transporta kustību sarakstiem un maršrutiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz fiziskām personām, bet arī uzņēmējiem.
Ja fiziskai personai auto lietošana nav ierobežota, tad uzņēmējiem gan ir jāievēro gana daudz un dažādas likumdošanas normas. Šoreiz par dažādiem veidiem – līgumiem, ko var pielietot uzņēmējs, vēloties izmantot savā uzņēmējdarbībā auto sniegtās iespējas.
Populārākais pēc statistikas esot Patapinājuma līgums. Kādas ir šī līguma priekšrocības un kādi ir trūkumi? Tas izriet no normatīvo aktu prasībām un nosacījumiem. Patapinājuma līguma noslēgšanas kārtību regulē Civillikums. Pirmkārt un galvenokārt – tas ir BEZATLĪDZĪBAS līgums! Diemžēl nereti gadās redzēt līgumus, kuros tiek paredzēta samaksa.
Ko nosaka Civillikums?
“1947. Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu.[..]
1950. Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs.”
No šī izriet, ka fiziska persona ir tiesīga nodot turējumā savu automašīnu, tai pašā laikā paliekot par tās īpašnieku. Ir tikai viena būtiska problēma – ja, piemēram, fiziskai personai automašīna ir iegādāta ar līzinga palīdzību, tad šī persona pati ir tikai turētājs! Vai līzinga izsniedzējs dos piekrišanu, ka turētājs nu ir kāda trešā persona? Ja godīgi, nav dzirdēts šāds “attiecību modelis”. Šajā situācijā lielākoties dokumentos nekas nemainās, bet līgumattiecību forma tiek atrunāta pašā Patapinājuma līgumā.
“1953. Patapinājuma ņēmējam pēc iespējas jārūpējas par patapinātās lietas uzturēšanu un uzglabāšanu, un tādēļ viņš atbild par katru tādu tās bojājumu, kuru viņš būtu spējis novērst.”
Šis likuma punkts nosaka to, ka patapinājuma ņēmējam (uzņēmumam) ir jārūpējas par patapinātās automašīnas uzturēšanu līguma laikā. Ja patapinājums ir nepārtraukts, tas ir, patapinātā automašīna ir 100% uzņēmuma rīcībā, ir iespēja segt praktiski visus uzturēšanas izdevumus (degviela, remonti, tehniskā apskate, apdrošināšana, u.tml.). Sarežģītāk ir tad, ja patapinājums ir daļējs. Tādā situācijā jānosaka, kuri uzturēšanas izdevumi ir saistīti tieši ar uzņēmuma lietošanas periodu, kuri ir vispārēji, un fiziskai personai tie jāapmaksā pašai. Šādās situācijās visbiežāk uzņēmumi apmaksā “ikdienišķos”, sīkos remontus, bet degviela tiek apmaksāta no uzņēmuma līdzekļiem ar uzņēmuma degvielas kartēm. Tāpat tiek apmaksāti arī izdevumi par auto mazgāšanu (maksājuma dokumentus noformējot uz uzņēmuma rekvizītiem!).
“1960. Patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod patapinātā lieta pēc iespējas labā stāvoklī.
Patapinājuma ņēmējam jāatdod patapinātājam nevien pati lieta, bet arī visi līdz ar to patapinātie piederumi, kā arī tās augļi un visa cita no tās iegūtā peļņa.”
Šis ir gana interesants punkts, ko komentējis ne viens vien jurists. Būtiski saprast, vai tiešām tieši šis patapinājuma līgums pats par sevi dod augļus un peļņu. Tomēr vairāki juristi pieminējuši šādu iespējamo scenāriju, ka automašīna tiek iznomāta tālāk trešajai personai, par to attiecīgi saņemot samaksu. Šajā gadījumā gan rodas tā saucamie augļi, kuri jānodod patapinājuma sniedzējam!
Iepriekš minētas līgumsaistību normas. Mums – grāmatvežiem, protams, svarīgs ir nodokļu pielietojums konkrētā līguma ietvaros. Ar automašīnu lietošanu saistīts ir Pievienotās vērtības nodoklis(PVN) un Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kā arī Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Šoreiz par būtiskāko.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100. panta 2. daļā noteikts, ka no valsts budžetā maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50% no PVN par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažiera automobili un ar to uzturēšanu saistītām izmaksām (tai skaitā, degvielas izmaksas). Ja tas ir reprezentatīvais auto, tad priekšnodoklis no valsts budžetā maksājamās PVN summas nav atskaitāms.
UIN normas nosaka, ka ar UIN jāapliek degvielas patēriņa pārsnieguma daļa, kā arī summas, kas attiecas uz reprezentatīvo auto. Protams, ja automašīna tiks izmantota ne-saimnieciskiem darījumiem, arī var nākties maksāt UIN. UIN pielietojums ir saistīts arī ar UVTN, kā piemēram:
“8. pants. Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi
(5) Neatkarīgi no šajā pantā minētā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir:
5) izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem, ja ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:
- a) par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,
- b) transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumapanta pirmās daļas 5. un 6. punktu[..]”
Tālāk par UVTN pielietojumu, jo tas ir atkarīgs no līguma veida. Patapinājuma līguma gadījumā uzņēmumam ir jāmaksā UVTN, ja Patapinājums ir ilgāks par 15 dienām mēnesī. Likuma normas nosaka:
“10.pants. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts
Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles, vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā reģistrētu vai uz darba līguma pamata lietotu, vai arī no personas, kura nav komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība, patapinātu [..]” vieglo transportlīdzekli pēc likuma kritērijiem.
11.pants. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāji
(4) Komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība maksā nodokli, ja tā transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata lieto vairāk nekā 15 dienas viena kalendārā mēneša laikā (neatkarīgi no dienā izmantoto stundu skaita un no tā, vai transportlīdzeklis tiek lietots nepārtraukti vai ar pārtraukumiem).”
- Piemēram, patapinājums kopā mēnesī ir 8 dienas, tātad nav jāmaksā UVTN, bet, jāsagatavo detalizēta maršruta lapa(norāda automobiļa nobrauktos maršrutus ar konkrētu nobraukto kilometru daudzumu, odometra rādījumus, saņemot automobili no patapinātāja un nododot to atpakaļ, kā arī patērētās degvielas daudzumu), lai varētu pamatot, ka braucieni ir bijuši saistīti ar saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka maršruti ir konkrēti – ar adresēm un precīzi nobrauktiem km.
Piemērs: “Rīga, Brīvības gatve 223 –Rīga, K.Ulmaņa gatve 3 = ……..km; brauciena iemesls – sadarbības partnera SIA X apmeklējums; patērētais degvielas daudzums = …… l.”
Praksē lielākoties Patapinājuma līgumi tiek slēgti līdz 15 dienām mēnesī, bet, protams, ja lieto vairāk kā 15 dienas, UVTN ir pienākums maksāt. Tādā gadījumā, ja vien uzņēmums nav reģistrēts kā turētājs, UVTN tiek maksāts katru mēnesi līdz 15.datumam. (13.pants 1.1 punkts).
Tātad, pie Patapinājuma līguma svarīgs ir līguma termiņš (līdz vai pāri 15 dienām mēnesī), lai noteiktu, vai jāmaksā UVTN. UVTN cieši saistīts ar UIN likuma normām, kā arī PVN pielietojumu. Līgumu slēdzot jāievēro princips, ka Patapinājuma gadījumā nedrīkst noteikt jebkādu atlīdzību. Bet, tai pašā laikā, uzņēmums drīkst segt dažādus izdevumus par šī auto lietošanu, ņemot vērā līguma darbības nosacījumus.
Nākamais līguma veids, par kuru vēlos pastāstīt, ir nomas līgums ar fizisku personu. Šajā gadījumā pastāv divi varianti:
- Līgums ar fizisku personu, kura reģistrējusi saimniecisko darbību;
- Līgums ar fizisku personu, kura nomas līgumu piereģistrē VID un tā tiek dēvēta par nereģistrētu saimniecisko darbību.
Kāda atšķirība uzņēmumam? Būtiskākā atšķirība – Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākums. Pirmajā gadījumā tāds pienākums nepastāv, bet otrā gadījumā – uzņēmumam kā personas ienākuma izmaksātājam, ir pienākums ieturēt un iemaksāt valsts budžetā IIN no līguma summas. Ja fiziska persona ir saistīta persona (UIN likuma izpratnē), jādomā arī par līguma summu(tirgus cena!), lai nenāktos papildus visiem citiem izdevumiem, maksāt UIN.
Konkrētāk par katru no šīm līguma formām.
Līgums ar fizisku personu, kura reģistrējusi saimniecisko darbību (SDV)
Ja fiziska persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību (SDV, jeb mēs to ikdienā saucam par pašnodarbināto), uzņēmums no šīs fiziskās personas saņems ikmēneša (vai biežāk, vai retāk, kā ir vienojušies līgumā) rēķinu un apmaksās to. Savā grāmatvedības uzskaitē uzņēmums tos uzrādīs kā saimnieciskās darbības izdevumus. Uzņēmums nav atbildīgs par šīs fiziskās personas nodokļu nomaksu.
Līgums ar fizisku personu, kura nomas līgumu piereģistrē VID
Šajā situācijā uzņēmums būs atbildīgs par nodokļu nomaksu. To nosaka IIN likums:
“11. pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana
- daļa. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma [iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem] [..], var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.
- pants. Nodokļa likmes un to piemērošana
- daļa. Nodokļa likmi 10 procentu apmērā piemēro:
3) šā likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minētajam ienākumam.
17. pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām
10. daļa. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, [..], ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:
7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, [..]”
No likuma normām izriet secinājums, ka abas līguma formas ir uzņēmumam izdevīgas, jo kopējo izmaksājamo summu nepalielina, tikai otrajā gadījumā uzņēmumam no izmaksājamās summas ir pienākums veikt nodokļa (IIN) samaksu.
Kāda ir situācija ar UVTN un PVN?
| Līgums | PVN – fiziska persona NAV PVN maksātāja | PVN – SDV ir reģistrēts PVN maksātājs | UVTN |
| Fiziska persona SDV | Nav | PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir 50% apmērā | Nav |
| Fiziska persona-līgums reģistrēts VID | Nav |
Uzņēmumam, nomājot automašīnu no fiziskas personas, ir vairāki plusi:
- Abos gadījumos nav jāmaksā UVTN
- Ja SDV ir PVN maksātājs, kārtība ir tāda pati, kā ar jebkuru citu uzņēmumu
- Uzņēmumam nav jāreģistrējas CSDD par šīs automašīnas turētāju
Piemēram, līguma summa noteikta 250,00 EUR/mēnesī
| Izmaksājamā summa | Nodoklis – IIN | Kopējie izdevumi | |
| Fiziska persona SDV | 250,00 | Nav | 250,00 |
| Fiziska persona-līgums reģistrēts VID | 225,00 | 25,00 | 250,00 |
Bieži vien saņemu jautājumu, kur rakstīts, ka uzņēmumam nav jāmaksā UVTN pie šiem līgumiem. To nosaka UVTN likums:
“14.pants. Atbrīvojumi no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas
(1) Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā:
14) komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība par fiziskās personas transportlīdzekli, kurš tiek lietots uz nomas līguma pamata un par kuru šai personai, izmaksājot nomas maksu par transportlīdzekli, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā;
15) komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība par tādu transportlīdzekli, kas tiek lietots, pamatojoties uz nomas līgumu, kurš noslēgts ar fizisko personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un patstāvīgi rezumējošā kārtībā aprēķina un iemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no nomas maksas par transportlīdzekli likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā”
Konkrētie UVTN likuma punkti pamato to, ka, slēdzot iepriekš minētos līgumus ar fiziskām personām, uzņēmums pilnībā ir atbrīvots no UVTN nomaksas. Gribu uzsvērt, ka te nav minētas fiziskās personas (SDV), kuras ir reģistrējušas MUN (mikrouzņēmuma nodoklis) maksātāja režīmu.
Praksē tiek pielietota vēl viena līguma forma ar fiziskām personām – fiziskās personas automašīnas izmantošana ir iekļauta jau darba līguma nosacījumos. Šim līgumam ir savi plusi un mīnusi. Pluss noteikti ir tas, ka nav nepieciešams slēgt papildus līgumu, kā arī tas, ka ir iespēja veikt ar nodokļiem neapliekamu maksājumu par auto amortizāciju (IIN likums):
“9. pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi
16) kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu
MK noteikumi Nr. 899 Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība
- likuma 9. panta pirmās daļas 16. punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro mēnesī.”
Ko varētu minēt pie mīnusiem? Pirmkārt, ne katrs darbinieks būs gatavs “par kapeikām” izmantot savu automašīnu. Otrkārt, šis gadījums nav atbrīvots no UVTN nomaksas! Kā saka, kādam taču nodokļi par to ir jāmaksā! UVTN likuma normas:
“11.pants. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāji
(3) Ja komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība reģistrā nav reģistrēta kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata vai pamatojoties uz patapinājuma līgumu, kas noslēgts ar personu, kura nav komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība, šis komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.
13.pants. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšana
(11) Nodokļa maksātājs, ja nodokļa maksātājs reģistrā nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata vai pamatojoties uz patapinājuma līgumu, kas noslēgts ar personu, kura nav nodokļa maksātājs, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli šā līguma laikā maksā katru mēnesi līdz tam sekojošā mēneša 15.datumam.”
Vai šis līguma veids darba devējam ir izdevīgs? Pilnīgi noteikti, jā! Bet, vai tas ir izdevīgs darbiniekam? Uz šo jautājumu katrs darbinieks var atbildēt pats.
Šajā rakstā apkopoju 4 līgumu veidus, kurus ir iespējams pielietot, ja uzņēmums vēlas izmantot fiziskas personas automašīnu savas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Katram jāizvērtē pašam, kurš no līguma veidiem tam ir piemērotāks.
Veiksmīgu jums šo iespēju laiku!
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
