AUTORS:
Lilita Beķere
Grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā strādā no 1998. gada. Biznesa attīstīšanā un vadīšanā strādā kopš 2005. gada. Kopš 2012. gada SIA Numeri līdzīpašniece un valdes locekle. Darbības jomas: grāmatvedības uzskaite, finanšu vadība un analīze, nodokļu konsultācijas. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle.
Nodokļu reformas ietvaros, ar 2019. gada 1. janvāri stājās spēkā izmaiņas “Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Lai uzņēmums varētu saglabāt MUN statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt nodarbināti tikai vienā uzņēmumā, kuram ir MUN maksātāja statuss.
Likuma 22. pants pasaka, ka: “(1) Fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta kā mikrouzņēmuma darbinieks tikai vienā mikrouzņēmumā.”.
Kas jāņem vērā darba devējam?
Likums nosaka arī to, ka slēdzot darba līgumu ar potenciālo darbinieku, ir jāsaņem apliecinājums no darbinieka, ka viņš nav nodarbināts kādā citā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājā. Savukārt, darba devējs par to, vai šis papildus darba devējs nav MUN maksātājs, var pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā “VID publiskojamo datu bāze/ mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji”.
Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par MUN un tajos nodarbinātajiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tomēr darbinieks nebūs norādījis pareizu informāciju, VID darbinieki nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā. Šīs prasības varēs tikt izpildītas, kad tiks slēgtas jaunas darba attiecības. Uz tiem darbiniekiem, kas jau ir bija darba attiecībās ar MUN uz 2017. gada 31. decembri, bija spēkā pārejas periods līdz 2018. gada 31. decembrim, kad vajadzēja izvērtēt jaunās likuma prasības un palikt kā darbiniekam tikai vienā MUN.
Kādas sekas var būt, ja tas netika izdarīts?
MUN likme ir 15% no apgrozījuma. Ja uzņēmums pārkāpj likumā noteiktās prasības, un tomēr būs gadījumi, kad MUN strādājošais darbinieks vienlaicīgi strādās kādā citā MUN, tad papildus 15% likmei pieskaita divus procentpunktus par katru darbinieku, kurš ir nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos. Tātad, ja uzņēmumā būs viens darbinieks, kurš strādās vairākos MUN, tad maksājamā MUN likme būs 17%, bet ja divi darbinieki, tad – 19%.
Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs neizpilda 2.2 panta nosacījumus, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu, t.i., konkrētajā gadījumā ar 2020. gada 1. janvāri.
Vēl jāatceras, ka MUN maksātājiem tika būtiski samazināts pieļaujamā apgrozījuma slieksnis- no 100 000 līdz 40 000 EUR. No pieļaujamā apgrozījuma pārsnieguma MUN likme ir 20%. Izmaiņas stājās spēkā ar 2018. gada 1. janvāri, bet tika iedots pārejas periods 2018. un 2019. gads, kad apgrozījuma pārsnieguma daļai līdz 52 000 EUR nepiemēros palielināto MUN likmi. Pārsniegumam līdz minētajiem 52 000 varēs nepiemērot palielināto likmi, ja pirmstaksācijas gada (2017. gada) apgrozījums vai, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pārsniedz 40 000.
Tātad, ja MUN apgrozījums 2017. gadā bija, piemēram, 48 000 EUR un 2019. gadā apgrozījums ir 50 000, tad palielināto likmi apgrozījuma pārsniegumam 10 000 EUR, nepiemēro. Protams, ka no nākamā taksācijas perioda, tas ir 2020. gada 1. janvāra, tas zaudē MUN statusu.
Ko vēl būtiski atcerēties?
Vēl vēlos atgādināt, ka gadījumos, kad MUN taksācijas gada apgrozījums ir pieaudzis salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, bet nepārsniedz 30%, MUN maksātājs ir tiesīgs nepiemērot palielināto MUN likmi – 20%.
Līdzīgi tas ir arī darbinieku skaita pārsniegumu. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā ir lielāks par pieciem un mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā, salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu (un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada) pieaudzis par vienu vai diviem darbiniekiem, MUN maksātājs ir tiesīgs nepiemērot papildus 2% par katru papildus nodarbināto darbinieku.
No augstāk minētā izriet, ka gadījumos, kad MUN maksātājs “organiski aug”, nav jāpiemēro palielinātās likmes. Protams, ar nākamo pārskata periodu tas zaudē savu MUN statusu un tam jāizvēlas cits nodokļu piemērošanas režīms.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
