“Gribu, lai skolēni paši redzētu un saprastu, ka mācīties ir ne tikai vērts, bet arī forši un interesanti.” Šāds ir VISMA atbalstītās Iespējamā misija informātikas skolotājas Ances Kanceres mērķis darbā ar skolēniem.
Rakstā Ance K. savā pieredzē un pārdomās, ko svarīgi ņemt vērā, lai veicinātu katra skolēna pārliecību par savām spējām un nodrošinātu izaugsmi.
Zināšanu pielietošana dzīvē
Viens no svarīgiem virzieniem, ir skolēniem stāstīt un rādīt, kā konkrētās zināšanas un prasmes viņiem var noderēt turpmāk.
Daudz vieglāk strādāt ar skolēniem, kuri saprot, kāpēc viņi konkrēto aktivitāti veic un ko viņi ar to iemācīsies. Pieaugušie taču arī labprātāk veic darbības, kurām ir mērķis, vai ne?
Ideāli, ja mērķis kaut kādā ziņā konkrētajam cilvēkam ir personīgi nozīmīgs. Tā nebūs vienmēr, taču variējot metodes un pieejas, ir iespējams atrast kaut ko noderīgu un nozīmīgu katram.
Mācīšanās patstāvīgi
Manuprāt, ļoti būtiska un nepieciešama prasme jebkuram cilvēkam, ir spēja mācīties patstāvīgi. Ja skolas laikā konkrētā prasme ir attīstīta un ir apgūtas dažādas patstāvīgās mācīšanās stratēģijas, tad ir daudz vieglāk mācīties arī turpmāk.
Savās mācību stundās cenšos skolēniem parādīt dažādus veidus, kā viņi var mācīties un pildīt uzdevumus, izmantojot ne tikai pieejamos mācību materiālus, bet arī meklējot informāciju internetā, kā arī jautājot padomu cits citam. Skolotājs vairāk iesaistās rezultāta konstatēšanā, procesu ļaujot piedzīvot skolēniem pašiem.
Zinot, cik dažādos veidos informāciju iespējams iegūt, tostarp veicinot savstarpējo komunikāciju un iegūto zināšanu strukturēšanu, skolēni daudz labāk atceras apgūto un var to pielietot arī turpmāk.
Uzņemties atbildību
Skolēniem ir jāmāca uzņemties atbildību par savu darbu un sasniegumiem. Sākot ar tādiem šķietamiem sīkumiem kā rūpīga darba lapu glabāšana un līdzi paņemta pildspalva mācību stundā, līdz skolēna pašvērtējumam par apgūto konkrētajā mācību tēmā, lai novērtētu, cik daudz un kas vēl jāapgūst, lai būtu gatavs pārbaudes darbam.
Esmu sākusi sekotāju veidošanu, kuros katras mācību tēmas sākumā skolēniem ir pieejami sasniedzamie rezultāti – zināšanas un prasmes, kas jāapgūst. Attiecīgi skolēniem ir iespēja novērtēt, ko viņi jau zina un prot tēmas sākumā un kas vēl jāapgūst.
Tēmas noslēgumā, gatavojoties pārbaudes darbam, skolēni aizpilda sekotāju vēlreiz, tādējādi novērtējot, ko ir iemācījušies un vai ir gatavi pārbaudes darbam.
Tāpat arī pēc iespējas biežāk gan mācību stundās, gan arī pēc pārbaudes un radošajiem darbiem nepieciešams skolēniem jautāt “Kas Tev izdevās vislabāk?”, “Ko Tu vēlētos uzlabot?”, “Vai ir kas tāds, ko nākamajā reizē darīsi citādi?”.
Skolēniem tiek dota iespēja pārdomāt un izanalizēt savu darbu, kas ļauj viņiem nākamajā reizē to paveikt vēl labāk. Viens piemērs no pieredzes – 6. klases skolēns secināja, ka nākamajā reizē radošo darbu pildītu uzmanīgāk un nodotu to laikus, un tieši šis skolēns bija tas, kurš nākamo radošo darbu nodeva pirmais un bija to izpildījis atbilstoši visiem kritērijiem.
Spējām atbilstoši uzdevumi
Kā noslēdzošo minēšu iespēju izvēlēties un risināt savām spējām atbilstošus uzdevumus.
Tas nozīmē, ka skolēniem tiek piedāvāts tāds uzdevumu komplekts, kurā iekļauti dažādu grūtības pakāpju uzdevumi. Skolēni pilda uzdevumus, sākot ar vienkāršāko.
Spējīgākajiem skolēniem, kuri mācību vielu apgūst ātrāk, visu mācību stundu ir iespēja darboties, kā arī izaicināt sevi sarežģītāko uzdevumu izpildē. Savukārt tiem, kuriem neveicas tik ātri, nav jāsatraucas, ja kaut kas netiek izpildīts, jo nepieciešamo var apgūt arī ar pirmajiem uzdevumiem.
Otro mācību gadu uzsākot, varu tiešām teikt, ka katrs skolēns var. Tikai pieaugušajiem ir jāsaprot, ka ne visi var vienādi un jāatrod sev piemērotākais un ērtākais veids, kā to parādīt skolēniem, palēnām attīstot katra spējas ar lielākiem izaicinājumiem.
