Doties uz galveno

Karjera pēc un Iespējamā misija: ko es tagad darītu citādi?

Strādājot mārketinga un komunikācijas aģentūrā, Jete Gudeta vēlējās dzīvē kādu jaunu izaicinājumu. Varētu domāt, ka nākošais solis ir doties taisnā ceļā uz kādu citu uzņēmumu, kas piedāvātu augstāku amatu, tomēr Jete pieņēma neparastu lēmumu – kļūt par izglītības programmas Iespējamā misija dalībnieci un pasniegt matemātiku un ekonomiku Rīgas Juglas vidusskolā. Pēc gandrīz diviem gadiem skolā […]

Strādājot mārketinga un komunikācijas aģentūrā, Jete Gudeta vēlējās dzīvē kādu jaunu izaicinājumu. Varētu domāt, ka nākošais solis ir doties taisnā ceļā uz kādu citu uzņēmumu, kas piedāvātu augstāku amatu, tomēr Jete pieņēma neparastu lēmumu – kļūt par izglītības programmas Iespējamā misija dalībnieci un pasniegt matemātiku un ekonomiku Rīgas Juglas vidusskolā. Pēc gandrīz diviem gadiem skolā Jete dalās ar savu jauno skatījumu par vadību un darbu komandā.

Kā stāsta Jete, tieši pieredze programmā Iespējamā misija un nonākšana citā vidē ļāvusi gūt jaunas atziņas par iepriekš it kā tik labi pazīstamo projektu vadības jomu:

„Pirms diviem gadiem un pēc ilgām pārdomām nonācu pie lēmuma, ka dzīvē kas jāmaina. Darbs vairs nesniedza tik lielu gandarījumu, un katrs jauns izaicinājums kļuva nevis par iespēju gūt jaunu pieredzi, bet par nomācošu problēmu. Tu sāc jaunu projektu, paralēli vēl vienu… Un vēl vienu… Pabeidz, nodod klientam, tad sāc atkal nākamo, bet nekas vērtīgs nepaliek. Toreiz tas šķita kā tāds nebeidzams ritenis, kurā nespēju saskatīt, ko esmu iemācījusies, ieguvusi un ko vēl varētu paveikt. Pie atbildēm man palīdzēja nonākt Iespējamās misijas pieredze. Piedalīšanās Iespējamās misijas mācībās, attīstot sevī gan līderības, gan pedagoģiskās prasmes, kā arī prakse skolā ļāvušas iegūt plašāku skatu uz organizācijām, to kultūru un sevis pilnveidi gan profesionāli, gan emocionāli. Un tātad – ko Iespējamās misijas pieredze šodien liktu man darīt citādi?”

1. Nebaidīties uzdot jautājumus.

Uzdot jautājumus nenozīmē demonstrēt nekompetenci vai nostādīt klientu neērtā situācijā, liekot noprast, ka viņa teiktais nav līdz galam saprasts. Tieši jautājot un precizējot mēs stiprinām profesionālās attiecības un izrādām ieinteresētību. Svarīgākais ir efektīvi paveikt darbu un sasniegt mērķus. Jautājumi liecina par situācijas izpratni un iepriekš apzinātiem riskiem – tātad kompetenci.

2. Darīt tikai to, kam ir jēga.

Pajautāt sev – kāpēc es to daru? Uzdrošinies uz šo jautājumu izaicināt arī citus! Lai netērētu savu un citu laiku tikai tāpēc, ka tas tā iegājies, ir jādefinē, kāpēc tu dari to, ko dari. Tas ļaus izvairīties no veltas laika izšķiešanas, nepamatotu pavēļu izpildes un nepārdomātiem darba uzdevumiem, ko devis kāds, kurš nav iedziļinājies situācijā. Kāds ir sagaidāmais rezultāts, kurā ieguldīsim tik daudz resursu, tostarp savas komandas enerģiju?

3. Būt godīgam un atklātam gan pret sevi, gan citiem.

Reizēm jāatzīst, ka kaut ko nav iespējams paveikt noteiktā laikā, kaut kas nesanāk, ir jāmeklē cits risinājums. Nevajag pieklājības pēc solīt – šis īslaicīgais gandarījums neatsvērs radīto vilšanās sajūtu, ko piedzīvos pretējā puse. Cieni gan sevi, gan klientu, gan savu komandu.

4. Izvērtē padarīto.

Vislabāk to darīt kopā ar klientu. Runā par to, vai esat sasnieguši mērķi. Ko nākamajā reizē jūs varētu darīt citādi? Un noteikti svini kopā ar savu komandu – jūs esat īstenojuši neiespējamo misiju! Sniedz strukturētu atgriezenisko saiti gan savai komandai, gan klientiem. Tā ir tava iespēja parādīt, ka esi ieinteresēts savā un citu izaugsmē.

5. Rūpēties par atmosfēru komandā.

Arī tu esi tās daļa. Varēsi ātri mainīt komandas dinamiku, ja pieņemsi katra stiprās un izaicinošās puses, atbalstīsi katra vēlmi darīt to, kas viņam sanāk vislabāk, mākslīgi neradot greizu situāciju, kad netiek novērtētas un izmantotas lieliskas prasmes. Ja mums kas nepatīk, par to jārunā un tas jārisina. Turklāt šai diskusijai jāveidojas strukturēti, vadot savas emocijas. Atceries, ka ikvienam ir nepieciešams pozitīvs novērtējums, iedrošinājums un uzslava par patiešām labi paveiktu darbu.

6. Nepārtraukti mācīties un pilnveidot sevi.

Uzstādi savas profesionālās izaugsmes mērķi, runā par to. Prasi savai komandai – ko katrs vēlas iemācīties, ko sasniegt? Kad un kā zināsiet, ka tas ir sasniegts? Atbildot uz šiem jautājumiem, netrūks motivācijas rīkoties tālāk. Ir svarīgi uzstādīt komandas mērķus un iezīmēt nākotnes perspektīvu katram komandas loceklim. Reālu, nevis tikai formālu. Klasē, tas nozīmē izvirzīt mērķi gan kā komandai, gan katram bērnam individuāli. Esmu pārliecinata, ka līdzīgi rīkotos strādājot arī citu organizāciju komandā ar pieauguajiem. Kas ir tas, ko tu un arī pārējie šajā kolektīvā vēlētos sasniegt vai iemācīties? Šis ir nozīmīgs vadības jautājums, kuru katram vajadzētu uzdot ik gadus. Tādējādi veicinām profesionālo izaugsmi, nevis vienmuļu cīņu ar ikdienas problēmām, kuras vienīgais gandarījums – alga.

Jete: „Esmu ļoti pateicīga saviem līdzšinējiem darba devējiem, programmai Iespējamā misija par iespēju mācīties un augt, gūt jaunas uzvaras, jā, arī piedzīvot vilšanās, atzīt kļūdas, tātad – gūt pieredzi. Iespējamā misija ir ne tikai par to, ka katrs skolēns var, bet tā ir arī par to, ka katrs profesionālis var… Augt!”

Visma ir ilggadējs organizācijas “Iespējamās misija” atbalstītājs, jo mēs esam pārliecināti, ka ilgtspējīga attīstība nav iedomājama bez gudriem cilvēkiem. Un, kur gan citur, lai rastos nākotnes gudrie cilvēki, ja ne mūsu skolās? Skolotājam ir milzīga nozīme un Iespējamā misija rada izmaiņas vidē, skolotājos, bērnos. Šo izmaiņu augļus mēs visi baudīsim nākotnē. Tāpēc aicinām ikvienu, kas jūt sevī aicinājumu darīt pasauli labāku, kaut uz laiku kļūstot par skolotāju, nebaidīties un pieteikties.

Kļūsti par Iespējamā Misija skolotāju

Populārākie

  • Klusā aiziešana – modes sauklis vai skarba realitāte?

    Dažreiz darbinieki ir neapmierināti ar savu darba vietu un vēlas mainīt to, bet tomēr paliek strādāt uzņēmumā, samazinot savu interesi un iesaisti savā darbā. Šajā rakstā personāla speciāliste Inga Daliba pastāsta vairāk par “klusās aiziešanas” pazīmēm un kā tās mazināt.

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Dažādi līgumi ar fiziskām personām par auto izmantošanu uzņēmuma vajadzībām

    AUTORE: Inga Pumpure Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām. Mūsdienās auto nav luksusa lieta, tā ir nepieciešamība. Daudz vairāk un īsākā laikā var izdarīt, ja esi mobils –  vari pārvietoties kad un kur vēlies, neesot pakļauts sabiedriskā transporta kustību sarakstiem un maršrutiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz fiziskām personām, bet arī […]