Pirms piecpadsmit gadiem uz šo jautājumu 99% gadījumu atbilde būtu, ka ĢIS ir karte datorā.
Arī šobrīd tas ir veids, kā vairums cilvēku saskaras ar ĢIS – esam pie tā, tāpat kā pie citiem IT nozares labumiem, pieraduši un ikdienā bez tā nevaram iztikt. Bet karte, kas īstenībā ir ģeogrāfisko datu attēlojuma veids, ir tikai viena no piecām komponentēm, kas raksturo ĢIS, jeb ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Pārējās ir datorprogrammas, datortehnika, apmācīts personāls un pielietotās darba metodes. Apvienojot šīs komponentes, var runāt par ĢIS kā sistēmu.
ĢIS ir salīdzinoši jauna informācijas tehnoloģiju nozare, kas pasaulē strauji attīstās un tiek izmantota dažādās jomās, sākot no daudzām zinātnes disciplīnām līdz dažādām uzņēmējdarbības jomām. ĢIS piedāvā iespēju apvienot IT ar ģeogrāfiju, tāpēc tas nozīmīgs ir jomās, kur svarīgs ir objektu/notikumu ģeogrāfiskais novietojums. Piemēram, inženierkomunikāciju uzņēmumiem svarīga loma ikdienas lēmumu pieņemšanā ir infrastruktūras objektu, kas var būt tīkli, cauruļvadi, energopārvades līnijas u.c., telpiska (ģeogrāfiska) datu pārvaldība un analīze. Cits saprotams ĢIS izmantošanas piemērs ir dažādu ar loģistiku saistītu uzdevumu risināšana, kad tiek plānoti preču izplatīšanas maršruti, vai atkritumu savākšanas maršruti, sadalot pa apjomiem un teritorijām, izplānojot ekonomiski efektīvākos. Tāpat nozīmīgs ĢIS pielietojums ir pakalpojumu sniegšanas jomā, kad informāciju gala lietotājs saņem caur karti. Vai tas būtu namu apsaimniekotājs, kas grib informēt savus klientus par plānotajiem remontdarbiem, vai ceļu uzturētājs par ceļu braukšanas apstākļiem, to pieejamību, caurlaidību, u.c.
ĢIS uzdevumu veikšanai piemērotu datu bāzu atšķirība no IT sistēmās lietotajām datu bāzēm, ir to piesaiste reālajām ģeogrāfiskajām koordinātām, kur katrs objekts, vai tā būtu mājas adrese, ūdensvada posms, autoceļš, vai ēkas kontūra, ir aprakstīta ar reālo novietojumu attiecībā pret visiem pārējiem objektiem dabā.
Līdz šim Latvijā ĢIS attīstība notikusi salīdzinoši plaši. Sākot no 90-to gadu beigām ir veidotas gan valsts, gan uzņēmumu un pašvaldību mēroga sistēmas un reģistri. Plaši tiek pielietoti individuālie risinājumi. Tomēr šīs sistēmas ik palaikam ir jāmodernizē un jāattīsta vai jāveido jaunas.
Visma kā datorprogrammu ražotājs un IT sistēmu ieviesējs, vēloties attīstīties dažādos virzienos IT jomā, 2007. gadā kļuva par partneri somu kompānijai TEKLA, kas ir specializētas ĢIS programmatūras ražotājs. Programmatūra paredzēta izmantošanai pašvaldībās, to ģeogrāfiskās informācijas un resursu pārvaldībai. Tika realizēts pilotprojekts Kuldīgas pašvaldībā. Pāris gadus vēlāk Visma (tolaik SIA FMS) kopā ar partneriem uzvarēja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) rīkotā konkursā par Ģeotelpisko datu savietotāja sistēmas (ĢDS) izveidi. Tā izpilda Eiropas Kopienas direktīvas par ģeotelpisko datu izplatīšanu (INSPIRE), kas ir saistoša visām ES dalībvalstīm. Drīz vien tika sākta arī RAIM (Reģionālās attīstības indikatoru moduļa) izstrāde, kas pēc būtības ir Biznesa inteliģences (BI) sistēma, kurā nozīmīga loma ir arī ĢIS, jo informācija no BI sistēmas tiek attēlota arī kartēs. 2012. gadā uzsākām arī Ģeoportāla izstrādi. Visi šie projekti ir noslēgti un sistēmas ir ieviestas produkcijā un pieejamas arī publiski.
VRAA nav vienīgais klients kuram Visma šobrīd ievieš ar ĢIS saistītu IT sistēmu. Kopš 2011. gada tiek realizēts Valsts zemes dienesta (VZD) ĢIS projekts, kura ietvaros tiek veidota modulāra sistēma, atjaunojot esošos un veidojot jaunas funkcionalitātes moduļus. To arhitektūra un saskarne nodrošina visu VZD pārziņā esošo ģeotelpisko datu ievadi, uzkrāšanu, apstrādi vienotā veidā, sasaisti ar teksta datiem.
Ilustrācijai izmantots Visma sadarbības partnera SIA Envirotech radīts attēls.
