AUTORS: Žurnāls “iFinanses”
iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.
GRĀMATVEDĪBA
Likumā “Par grāmatvedību” noteikti sodi
Likumā “Par grāmatvedību” veikti grozījumi, papildinot to ar normām, kas nosaka administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā.
Likums papildināts ar VI nodaļu, kas nosaka attiecīgajam uzņēmuma vadītājam administratīvo atbildību par šādiem pārkāpumiem grāmatvedības jomā:
- par kases operāciju uzskaites kārtības neievērošanu;
- par grāmatvedības kārtošanas prasību, gada pārskatu iesniegšanas termiņu neievērošanu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu gada pārskatu iesniegšanu;
- par attaisnojuma dokumentu lietošanas kārtības neievērošanu;
- par preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu lietošanas kārtības neievērošanu.
Tāpat noteikta kompetence sodu piemērošanā:
- administratīvā pārkāpuma procesu par likuma VI nodaļā minētajiem pārkāpumiem veic VID;
- administratīvā pārkāpuma procesu par grāmatvedības kārtošanas prasību un gada pārskatu iesniegšanas termiņu neievērošanu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu gada pārskatu iesniegšanu, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija), veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Likumā paredzēti šādi sodi:
- brīdinājums;
- naudas sods.
Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – plānots 2020. gada 1. jūlijā.
Sagatavots jauns grāmatvedības likums!
Pagājušā gada nogalē Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jaunā “Grāmatvedības likuma” projekts. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā jau 2021. gada 1. janvārī un aizstās jau kopš 1993. gada spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”.
Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu grāmatvedības jomas “jumta” likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu. Mērķis ir to padarīt atbilstošu juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana. Tā norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat saistībā ar informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas sistēmu arvien plašāku pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā, ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse. Papīra formas grāmatvedības reģistru kārtošanu, datus ierakstot attiecīgajos reģistros ar roku (turpmāk arī – manuāli), pārsvarā ir aizstājusi elektroniskas formas grāmatvedības reģistru kārtošana. Tur, piemērojot attiecīgas datorprogrammas, manuāli vai automātiski ievadītie dati automātiski tiek iekļauti attiecīgajos reģistros. Ar 2019. gada 18. aprīli ir mainījusies elektronisko rēķinu iesniegšanas kārtība publiskajā iepirkumā.
Atsevišķos aspektos pašlaik Likumā iekļautais regulējums nepietiekami atspoguļo notikušās izmaiņas. Tādēļ grāmatvedības regulējumā ir nepieciešams likt lielāku uzsvaru uz grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas un grāmatvedības reģistru kārtošanas praksi, piemērojot attiecīgas datorprogrammas.
Pašreiz likumprojekts ir nodots sabiedriskajai apspriešanai.
NODOKĻI
Izmaiņas PVN likumā no 1.janvāra
2020. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, un par svarīgākajām izmaiņām informē “Sorainen” vecākā nodokļu menedžere Dace Everte.
Pārrobežu darījumi
Lai atvieglotu darījumu dokumentu noformēšanas prasības un noteiktu vienotus kritērijus pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanā darījumos starp dalībvalstīm, pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Galvenais iemesls, kādēļ tie tika veikti, ir būtiskās atšķirības PVN piemērošanā darījumiem starp dažādām ES dalībvalstīm. Tās bija vērojamas darījumu attaisnojuma dokumentu noformējuma kārtībā un kritērijos, kas ļauj preču nosūtītājam piemērot atbrīvojumu (PVN 0% likmi) preču piegādei uz citām dalībvalstīm. Tāpat turpinājās diskusijas, kā pareizi piemērot PVN ķēdes darījumā (darījums, kurā iesaistītas četras puses, bet preču transportēšana tiek veikta no pirmā nosūtītāja tieši gala saņēmējam).
Apgrieztās PVN maksāšanas kārtība
Grozījumi attiecībā uz apgrieztās maksāšanas kārtības izmaiņām tika pieņemti jau 2019. gada 30. maijā. Grozījumi bija nepieciešami tādēļ, ka Eiropas Komisija atteicās piešķirt Latvijai prasītās atkāpes no PVN direktīvas 2006/112/EC normām. Ar to jāsaprot, ka vispārīgās PVN maksāšanas kārtības vietā jānosaka, ka šo konkrēto piegāžu veidiem par PVN nomaksu budžetā ir atbildīgs preces pircējs. Eiropas Komisija arī iesāka pret Latviju pārkāpuma procedūru. Finanšu ministrijai, lai izlabotu situāciju nebija citas izvēles kā vien veikt kārtējos grozījumus un sašaurināt apgrieztās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu. Arī nākamie lūgumi saglabāt apgriezto PVN maksāšanu būvizstrādājumiem, sadzīves elektronikai un elektrotehnikai tika noraidīti. Tādēļ jau atkal nodokļu maksātājiem ir jāveic izmaiņas savās uzskaites sistēmās un jāinvestē darbinieku apmācībās par pareizu rēķinu izrakstīšanu.
Gaidāmās izmaiņas attiecas uz šādām preču grupām:
- metāla izstrādājumi;
Šīs izmaiņas ir spēkā kopš 2019. gada 1. jūlija. Apgrieztā PVN maksāšanas kārtība sašaurināta virknei preču veidu (no 03.01.2013. Ministru kabineta noteikumos Nr. 17 7 pielikumā esošā preču kodu saraksta izslēgti 16 preču kodi). Kopš 1. jūlija PVN virpārīgā kārtībā jāpievieno arī ar metālizstrādājumu piegādi saistītajiem pakalpojumiem.
- būvizstrādājumi;
Izmaiņas stājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Turpmāk apgriezto PVN maksāšanas kārtību varēs piemērot tikai būvniecības pakalpojumam (arī tad, ja tā vērtībā ietver būvniecībā izmantoto būvmateriālu vai būvizstrādājumu izmaksas). Savukārt, pārdodot būvizstrādājumus kā preci, būs jāpiemēro PVN vispārīgā kārtībā.
PVN likuma pārejas noteikumos nav iestrādāti nekādi īpaši noteikumi, piemēram, attiecībā uz avansiem, ko būvizstrādājumu pārdevējs ir iekasējis vēl 2019. gadā, bet materiālus piegādā 2020. gadā. Tādēļ ieteikums gadumijā veiktajiem darījumiem, it īpaši, ja runa ir par lielāka apmēra darījumiem, ir laikus saskaņot ar VID PVN piemērošanu un rēķinu izrakstīšanu.
- sadzīves elektronika un elektrotehnika.
Izmaiņas stājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Lasītājiem jāpievērš uzmanība, ka apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī turpmāk piemērosim šādām precēm: mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem, klēpjdatoriem, integrālās shēmas ierīcēm (tai skaitā mikroprocesoriem un centrālo procesoru blokiem), spēļu konsolēm. Savukārt, visām pārējām elektronikas precēm un elektroprecēm turpmāk PVN būs jāpiemēro vispārīgā kārtībā.
Medicīnas pakalpojumi
No šā gada 1. janvāra noteikta plašāka atbrīvojuma piemērošana medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem. Proti, līdz šim likums paredzēja, ka atbrīvojumu piemēro tikai tiem medicīnas pakalpojumiem, kurus sniedz pacientam (izņemot laboratoriju pakalpojumus, kur neaplika arī tādus darījumus, kas notiek starp divām medicīnas iestādēm.)
Šāds atbrīvojuma formulējums radīja šķēršļus dažādu medicīnas iestāžu sadarbībai, piesaistot nepieciešamos speciālistus no citām klīnikām. Formāli, ja klīnika klīnikai izrakstīja rēķinu, tad tam bija jāpiemēro PVN. Tādēļ ir pieņemti likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk medicīnas pakalpojumus, zobu tehniķa, zobu higiēnista pakalpojumus, kā arī zobārstu un zobu tehniķu piegādātās zobu protēzes.
Lai saskaņotu PVN deklarācijas aizpildīšanas kārtību ar grozījumiem PVN likumā, attiecīgas izmaiņas no 1. janvāra stājas spēkā arī Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”.
Būs grozījumi IIN likumā
2019. gada 19. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz skaidri noteikt, ka ar nodokli ir apliekams ienākums, kas radies samazinātu vai dzēstu saistību rezultātā, kā arī citas būtiskas izmaiņas.
Nozīmīgākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts:
- skaidri noteikt, ka ar nodokli ir apliekams ienākums, kas radies samazinātu vai dzēstu saistību rezultātā;
- ar nodokli aplikt ienākumu, kas gūts, saņemot valsts fondētās pensijas kapitālu kā mantojumu;
- noteikt, ka attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem maksātājs ir tiesīgs piemērot arī par brāli vai māsu – personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;
- precizēt saimnieciskās darbības izdevumu veidus;
- noteikt atbrīvojumu no nodokļa publiskās reklāmas kampaņās saņemtiem laimestiem, kā arī mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem;
- neaplikt ar nodokli no valsts budžeta izmaksājamu pabalstu par vienās dzemdībās dzimušu trīs un vairāk bērnu piedzimšanu;
- skaidri noteikt, kādā gadījumā ienākumu kvalificē pēc ekonomiskās būtības;
- sabalansēt avansa maksājumu samaksas termiņus;
- u.c. tehniskus un redakcionālus precizējumus.
Grozījumi stāsies spēkā vispārējā kārtībā.
Būs izmaiņas gada ienākumu deklarācijās
2019. gada 5. decembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” (MK noteikumi). Mērķis ir padarīt saprotamākas normas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem.
Mainīts neapliekamo ienākumu apmērs
Šobrīd MK noteikumu 13. un 40. punktā noteikts, ka nodokļa maksātājs aizpilda gada ienākumu deklarāciju, ja ir guvis ar nodokli neapliekamus ienākumus, kuru kopējā summa pārsniedz 4000 eiro. Savukārt, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Likums) 20. panta 1. daļā noteikts, ka maksātājs var neiesniegt deklarāciju, ja ir saņēmis 9. panta 1. daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 10 000 eiro.
Likuma pārejas noteikumi paredz maksātājam tiesības neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par gūtajiem ar nodokli neapliekamajiem ienākumiem, sākot no 2019. gada 1. janvāra, ja neapliekamo ienākumu apjoms nepārsniedz 10 000 eiro (iepriekš – 4000 eiro). Lai saskaņotu Likuma normas, noteikumu projekts paredz aizstāt MK noteikumu 13. un 40. punktā neapliekamo ienākumu apmēru 4000 eiro ar 10 000 eiro.
Jānorāda ienākumu izmaksātājs
Lai administrētu nodokļus, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nepieciešama informācija ne tikai par ienākumu saņēmēju, bet arī par ienākumu izmaksātāju, piemēram, vērtējot naudas līdzekļu izcelsmi. Tādēļ noteikumu projektā paredzēts, ka gada ienākumu deklarācijas pielikuma D1 1. ailē norāda ienākumu izmaksātāja nosaukumu, ja izmaksātājs ir juridiska persona, vai vārdu un uzvārdu, ja ienākumu izmaksātājs ir fiziska persona.
Tāpat jānorāda nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai personas kods, kas ļautu identificēt konkrēto personu, kas izmaksāja ienākumu. Ņemot to vērā, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu 12.1. un 17.1. apakšpunktu, kā arī deklarācijas pielikumus D1, D11, D2 un D21 ar informāciju, kas jānorāda, identificējot ienākumu izmaksātājus.
Precizējumi solidaritātes nodokļa maksātājiem
Ņemot vērā, ka pastāv situācijas, kad fiziskas personas solidaritātes nodokļa objektā ir arī objekts, kas nav attiecināms uz gada ienākumu deklarācijā deklarējamo ienākumu, jo nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, precizēta gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība solidaritātes nodokļa maksātājiem. Tādējādi noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu 39.5. un 39.17.6. apakšpunktu.
Izmaiņas lauksaimniekiem
Pašlaik spēkā esošajā gada ienākumu deklarācijas D31 pielikumā noteiktā saņemtā valsts atbalsta maksājuma lauksaimniecībai deklarēšana un iekļaušana nav korekta. Līdz šim aizpildot pielikumu un ievērojot visas Likumā noteiktās normas, D31 pielikuma aprēķins (gala rezultāts) nebija atbilstošs faktiskajai situācijai.
Lai risinātu minēto nepilnību, noteikumu projekts paredz gada ienākumu deklarācijas D31 pielikuma veidlapas 1. rindā neiekļaut ieņēmumus no atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turpmāk paredzēts 1.1. rindu izveidot kā neatkarīgu 1.1. rindu, 8. rindā izmantot formulu “(1. x 20 %) – (1.1. x 80 %)”, 9. rindā izmantot formulu “(1. – 2.1. – 6.1.)”.
Nošķirs apliekamā ienākuma palielinājuma deklarēšanu
VID var nodrošināt automātisko apliekamā ienākuma palielinājumu, kas veidojas no privātā pensiju fonda veikto izmaksu summas un uzkrāto pensiju kapitāla starpības. Savukārt, apliekamā ienākuma palielinājumu par iepriekšējā taksācijas gadā attaisnotajos izdevumos iekļauto izdevumu par izglītības iegūšanu daļu, kuru taksācijas gada laikā ir atmaksājusi izglītības iestāde, var noteikt tikai pats nodokļa maksātājs. Tādējādi ir nepieciešams nošķirt šo apliekamā ienākuma palielinājuma deklarēšanu.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu gada ienākumu deklarācijā D pielikumu ar jaunu aili “2.1” un papildināt deklarācijas D un deklarācijas D pielikuma D1 aizpildīšanas kārtību.
Kapitāla pieauguma aprēķini
Precizēta nodokļa aprēķināšanas kārtība kapitāla pieaugumam attiecībā uz izdevumu attiecināšanu, ja ienākumu no kapitāla saņem vairākos periodos. Ja sākotnēji saņemtā rokas nauda tiek ieskaitīta kā avansa maksājums, tad izdevumu daļu, kas būtu attiecināma uz minēto maksājumu, novirza nākamajam maksājumam. Savukārt, ja rodas izdevumu pārsniegums, to attiecina uz turpmākajiem maksājumiem.
Neapliekamo minimumu var prognozēt pats
Grozījumi avansa maksājumu precizēšanas kārtībā paredz, ka nodokļa maksātājs var norādīt ne tikai VID prognozēto neapliekamo minimumu, bet arī paša nodokļa maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tāpat noteikta kārtība, kā nodokļa maksātājs precizē avansa aprēķinu pēc 15. novembra.
DARBINIEKI
2020. gadā izmaiņas neapliekamā minimuma piemērošanā
2019. gada 19. novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Ar tiem tiek mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība.
No 2020. gada paaugstina maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). 2019. gadā noteiktais gada neapliekamais minimums bija 2760 eiro gadā (230 eiro mēnesī) un ienākumu apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu, bija 5280 eiro (440 eiro mēnesī). Tādējādi no 2020. gada maksimālais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots tām personām, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī.
Atgādinām, ka 2020. gadā mainās arī atvieglojumu par apgādībā esošajām personām summa uz 250 eiro (2019. gadā – 230 eiro).
Izmaiņas sociālajos pabalstos
Slimības pabalstu vecākam, kurš nestrādā saistībā ar nepieciešamību kopt smagi slimu bērnu, no 2020. gada izmaksās par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu nekā līdz šim. To paredz izmaiņas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas 2019. gada 12. decembrī otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas sēdē.
Smagu diagnožu gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana un nepārtraukta vecāku klātbūtne, darba nespējas lapu vecākiem pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija lēmuma varēs izsniegt uz ilgāku laiku. Šādos gadījumos slimības pabalsta izmaksas ilgums būs līdzīgi kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā – 26 nedēļas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Ārstu konsīlijs nepārtrauktas klātbūtnes nepieciešamību izvērtēs un vienā reizē noteiks uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem.
Tāpat noteikts, ka slimības pabalstu šādos smagas saslimšanas gadījumos izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, nevis 14 gadu vecumam, kā tas ir vispārējā gadījumā.
Līdzīga kārtība būs spēkā attiecībā uz slimības pabalstiem to vecāku bērniem, par kuriem piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts. Šajā gadījumā, neatkarīgi no diagnozes slimības, pabalstu varēs saņemt ilgāku laiku (līdz 26 nedēļām nepārtrauktas darbnespējas gadījumā) un līdz bērna 18 gadu vecumam.
Grozījumi paredz arī slimības pabalsta izmaksu pagarināt līdz 30 dienām gadījumos, kad tiek kopts bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu un kuram kopšana nepieciešama kaulu lūzumu dēļ. Šī norma būs spēkā no 2021. gada.
Līdztekus paredzētas izmaiņas arī vecāku pabalstu aprēķināšanā. Tās nosaka – ja sievietei, kopjot bērnu vecumā līdz trīs gadu vecumam, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par šo bērnu nedrīkst būt par to, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu.
Lai sniegtu lielāku sociālo aizsardzību topošajām māmiņām, kurām darba tiesiskās attiecības pārtrauktas vēl grūtniecības laikā pirms dzemdību atvaļinājuma sākuma (piemēram, ja darba attiecības bijušas uz noteiktu laiku), likumā paredzēts pagarināt kvalifikācijas periodu vecāku pabalsta saņemšanai. Proti, likumā tiesības uz vecāku pabalstu tagad paredzētas arī topošajām māmiņām, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms pirmsdzemdību atvaļinājuma iestāšanās.
Izmaiņas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
Bezdarbnieka pabalstu izmaksās astoņus mēnešus
No 2020. gada bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. To paredz Saeimas ārkārtas sēdē 2019. gada 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.
Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta.
Līdz šim bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums bija deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksāja pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75%, bet pēdējos trīs mēnešus 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši. Tas norāda, ka vairumā gadījumu bezdarbnieki darbu atrod ātrāk nekā noteiktajā pabalsta izmaksas periodā. Grozījumu izstrādātāji Labklājības ministrijā iepriekš atzīmēja, ka izmaiņas tādējādi nav plānotas bezdarba pirmajos divos mēnešos un arī turpmākajos mēnešos saglabāsies pietiekami augsts darba samaksas atvietojums.
Izmaiņas rosinātas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tādējādi mazinātos darbaspēka nepietiekamība, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi, teikts grozījumu anotācijā.
Jauno kārtību piemēros, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020. gada 1. janvāra.
VADĪBA
Mainās ziņojumu iesniegšana FID
No 2019. gada 17. decembra mainās ziņojumu iesniegšanas sistēma Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), vairs nepieņemot līdzšinējos ziņojumus par neparastiem darījumiem un uzsākot sliekšņa deklarāciju pieņemšanu. Tā informē FID.
Līdz 2019. gada 17. decembrim FID e-pakalpojumā pieņēma divu veidu ziņojumus – ziņojumu par aizdomīgu darījumu un ziņojumu par neparastu darījumu. Ziņojumi par neparastu darījumu pēc 2019. gada 17. decembra vairs netiks pieņemti, to vietā pieņemot sliekšņa deklarācijas.
Sliekšņa deklarācijas iesniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā minētās personas (likuma subjekti) reizi nedēļā. Tas tiek darīts, ja viņu klientu veiktās darbības ir vienādas vai pārsniedz Ministru kabineta noteikumos Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” noteiktās summas.
Izmaiņas ziņošanas sistēmā veiktas, lai pilnveidotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanu, kā arī nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu ziņojumu izskatīšanā. Attiecīgi izmaiņas ir veiktas arī normatīvajos aktos – no 2019. gada 17. decembra spēkā stājušies MK noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”. Līdz ar tiem spēku zaudē MK noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”.
Oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas termiņš pagarināts
Saeima ir pieņēmusi grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas paredz pagarināt obligātās e-adreses ieviešanu uzņēmumos.
Ar grozījumiem likumā paredzēts, ka līdz 2023. gada 2. janvārim plānots pagarināt pārejas periodu, kad e-adreses lietošana kļūtu obligāta Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajiem tiesību subjektiem. Tie būtu komersanti, nodibinājumi, biedrības, politiskās partijas, reliģiskās organizācijas un citi.
Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, tajā skaitā arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda. Tā skaidrots likuma grozījumu anotācijā.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
