Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2020. gada 1. ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Tuvojas grozījumi likumā “Par grāmatvedību” 

Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kuru mērķis ir ārpakalpojumu grāmatvedības nozares sakārtošana un ēnu ekonomikas mazināšana. Šobrīd plānots, ka grozījumi stāsies spēkā jau šī gada 1. jūlijā.

Plānotās izmaiņas

Ar grozījumiem ir plānots ieviest jaunu valsts pārvaldes pakalpojumu – ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Pakalpojuma saņemšanai plānots nodrošināt gan klātienes, gan neklātienes elektronisko un pasta starpniecības kanālu, proti, dokumentu iesniegšanu papīra formātā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai arī VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).

Tāpat paredzēts noteikt, ka uzņēmuma valdes loceklim vai darbiniekam, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un šai atbildīgajai personai ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tādējādi tiek konkretizētas profesionālās kvalifikācijas prasības darbības uzsākšanai grāmatvedības ārpakalpojuma nozarē.

Par ārpakalpojuma grāmatvedi būs aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Šāda fiziska persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patiesā labuma guvēju grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā.

Grozījumi neierobežo fiziskas vai juridiskas personas tiesības pašai kārtot savu grāmatvedības uzskaiti, kamēr vien tā atbilst likuma “Par grāmatvedību” 3. pantā minētajiem izņēmumiem.

Fiziskām personām uz likuma pamata tiks izdoti noteikumi, kas tām ir jāievēro, lai varētu kļūt par ārpakalpojuma grāmatvedi. Piemēram, tām ir jābūt ierakstītam komercreģistrā vai ir jābūt reģistrējušām savu saimniecisko darbību normatīvajos aktos noteiktajā kartībā, kā arī tās nevar ar tiesas nolēmumu krimināllietā būt sodītās par tīšu noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā.

Attiecībā uz juridiskām personām uz likuma pamata tiks izdoti noteikumi, kas paredzēs, ka, ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir juridiska persona, ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai atbilst uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu.

Likumprojektā ir saglabāts ārpakalpojuma grāmatveža pienākums iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi.

Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu veiks VID. Par licences saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

NODOKĻI

Noteikti jauni sodi 

2020. gada 13. janvārī spēkā stājas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Likums). Ar grozījumiem Likumā tiek pārņemti iepriekš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) sevišķajā daļā iekļautie administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā (izņemot tos administratīvos pārkāpumus, kuri iekļauti konkrētajā nodokļa vai nodevas likumā), tādējādi Likums ir papildināts ar jaunu nodaļu.

Likumā iekļautie administratīvie pārkāpumi ir noteikti, vērtējot pārkāpumu atbilstību šādiem kritērijiem:

  • nodarījuma bīstamība (administratīvā atbildība tiek saglabāta LAPK sevišķajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri ir uzskatāmi par bīstamiem);
  • sabiedriskais kaitīgums (administratīvā atbildība tiek saglabāta LAPK sevišķajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri aizskar būtiskas sabiedriskās intereses);
  • nodarījuma sekas (administratīvā atbildība tiek saglabāta LAPK sevišķajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuru sekas ir uzskatāmas par būtiskām);
  • nodarījuma aktualitāte (administratīvā atbildība tiek saglabāta LAPK sevišķajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri nav zaudējuši savu aktualitāti arī šobrīd (proti, nav novecojuši));
  • nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām (administratīvā atbildība tiek saglabāta LAPK sevišķajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas attiecas uz publiski tiesiskajām attiecībām un neattiecas uz civiltiesisko saistību pārkāpšanu).

Likuma grozījumu pārejas noteikumos noteikts, ka grozījumi par administratīvo pārkāpumu nodokļu jomā, tiem piemērojamo sodu un kompetenci sodu piemērošanā, kā arī par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu (paredzēts 2020. gada 1. jūlijā).

Savukārt administratīvā atbildība par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju pieļautu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējumu, ja deklarācijas iesniegšanas pienākums ir radies saistībā ar pienākumu piemaksāt IIN gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas vai progresīvās IIN likmes piemērošanas dēļ, piemērojama, sākot ar deklarācijām par 2022. taksācijas gadu.

Akcīzes nodokļa izmaiņas

No 2022. gada bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem plānots palielināt akcīzes nodokļa (AN) likmi. To paredz pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.

Grozījumi noteic, ka AN likme par 100 litriem dzēriena ir 7,4 eiro, ja uz 100 mililitriem dzēriena cukurs ir līdz astoņiem gramiem. Savukārt, ja cukura daudzums ir virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem dzēriena, tad par 100 litriem šāda dzēriena likme būs 14 eiro apmērā.

Savukārt tiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir citas saldinātājvielas, akcīzes AN likme paredzēta tādā pat apmērā, kā visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz šim, – 7,4 eiro par 100 litriem dzēriena.

Šīs likuma izmaiņas rosinātas, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu patēriņu ikdienā, jo neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem, pauduši priekšlikuma autori.

Tāpat ar grozījumiem likumā noteikts mērenāks AN likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem. AN likme no 1. marta tiks paaugstināta vidēji par 5%. Līdzīgs kāpums plānots arī 2021. gadā.

Vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem un starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem AN likme no 1. marta plānota 106 eiro apmērā par 100 litriem dzēriena. Iepriekš šiem dzērieniem likme bija paredzēta 111 eiro.

Alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem plānots 7,8 eiro apmērā līdz šim paredzētā 8,1 eiro apmērā, bet starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu virs 15 un līdz 22 tilpumprocentiem nodoklis par 100 litriem plānots 176 eiro apmērā. Iepriekš tas tika paredzēts 185 eiro apmērā.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem nodokļa pieaugums par 100 litriem absolūtā spirta paredzēts 1642 eiro apmērā iepriekš plānoto 2025 eiro vietā.

Sākas gada ienākumu deklarāciju iesniegšana par 2019. gadu 

Šī gada martā sākas trīs mēnešu periods, kurā 2019. gada ienākumu deklarācijas var iesniegt iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, un vairāk nekā trīs gadus ilgs periods tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi – attaisnoto izdevumu atgūšanai, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Obligāti 2019. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2019. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro – līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem:

  • saistībā ar  progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā;
  • tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības;
  • ienākumi ir gūti ārvalstīs, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir darba alga kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja šiem ienākumiem ir piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis;
  • ir gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā 2019. gadā pārsniedz 10 000 eiro, piemēram, pārdota personiskā manta;
  • ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi, bet šis nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, piemēram, ienākumi no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai;
  • ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām personām, kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei, saņemti dāvinājumi virs 1425 eiro.

Savukārt visi tie iedzīvotāji, kuri neatbilst minētajiem nosacījumiem un gada ienākumu deklarāciju vēlas iesniegt brīvprātīgi, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – ārstniecību, izglītību, ziedojumiem, iemaksām pensiju fondos u.c. – to var izdarīt līdz pat 2023. gada 16. jūnijam.

DARBINIEKI

Būs izmaiņas vidējās izpeļņas aprēķinā 

Darba likumā sagatavoti grozījumi, ar kuriem paredzēts precizēt neskaidrības vidējās izpeļņas aprēķinā. Tāpat grozījumi sagatavoti attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu, attālināto darbu un citiem darba attiecību jautājumiem.

Vidējā izpeļņa

Lai precizētu un padarītu taisnīgāku vidējās izpeļņas aprēķinu, tiek plānots veikt grozījumus Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļā. Šobrīd tā nosaka, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, tad dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu DL 74. panta 1. un 6. daļā minētajos gadījumos.

Ņemot vērā to, ka 74. panta 1. un 6. daļa paredz tos gadījumus, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, uzskatāms, ka šīs dienas un samaksa par tām ir jāņem vērā tajos gadījumos, kad tiek aprēķināta vidējā izpeļņa.

Tāpat grozījumi paredz papildināt 75.3 pantu, skaidri nosakot, ka, aprēķinot darba stundu skaitu mēnesī, vērā tiek ņemti arī 74. panta 1. daļā minētie gadījumi, tādejādi izslēdzot normas dažādas interpretēšanas iespējas. Līdz ar to nepārprotami tiks noteikts, ka darba stundu skaitā skaitāmas arī tās stundas (dienas), kad darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ nav veicis darbu, bet darba devējs tomēr atbilstoši likuma prasībām ir izmaksājis darbiniekam darba samaksu.

Attālinātais darbs

2019. gada 3. oktobrī tika pieņemti grozījumi Darba aizsardzības likumā, kuros ietverts detalizētāks regulējums attiecībā uz darba devēja pienākumiem gadījumos, kad darbinieks veic attālināto darbu. Lai noteiktu tiesisko ietvaru darba devēja pienākumiem darba tiesisko attiecību jomā gadījumā, ja tiek veikts attālinātais darbs, attiecīgi ir papildināts DL.

Darbinieku nosūtīšana

Būtiskas izmaiņas ir plānotas attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu. Grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2018/957, ar ko groza direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā prasības. Direktīvas 2018/957 mērķis ir izveidot līdzsvarotu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību, kurš ir nediskriminējošs, pārredzams un samērīgs. Tā ievieš izmaiņas trīs galvenajās jomās: darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos, noteikumi par pagaidu darba aģentūru darbiniekiem, kā arī ilgtermiņa norīkojumiem.

Šis regulējums attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus.

Darba attiecības

Darba tiesiskās attiecības raksturo šādas pazīmes: noteikts darbs, darba izpildīšanai noteikta darba kārtība, kurai darbinieks pakļaujas, ir paredzēta darba samaksa, darba devējs nodrošina apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt darbu. Kad abas līgumslēdzējas puses ir vienojušās par šiem jautājumiem, uzskatāms, ka ir noslēgts darba līgums (DL 39. pants). Lai veicinātu juridisko noteiktību un mazinātu negodprātīgu rīcību, 39. pants tiek papildināts ar 2. daļu, kas ietver legālo prezumpciju, ka gadījumā, ja uzraudzības un kontroles iestādes konstatē visas darba tiesiskās attiecības raksturojošās pazīmes, tad tiek uzskatīts, ka starp pusēm ir noslēgts darba līgums. Bet tas neliedz pusēm pierādīt citu tiesisko attiecību pastāvēšanu.

Šī norma varētu mazināt ēnu ekonomiku, veicināt godīgu konkurenci un nodokļu nomaksu, kā arī darbinieku sociālo garantiju līmeņa paaugstināšanos, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Darba koplīgums

Paredzēts, ka turpmāk DL noteiktajos gadījumos ar darba koplīgumu puses varēs atkāpties no likumā noteiktajiem minimālajiem standartiem, ļaujot darbinieku pārstāvjiem un darba devējiem vienoties par attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē savstarpēji piemērotāko risinājumu, vienlaicīgi nesamazinot darbinieku aizsardzības līmeni.

Šobrīd likumā jau ir ietvertas dažas normas, kas ļauj darba koplīguma pusēm atkāpties no DL ietvertā minimālo garantiju līmeņa. Piemēram, 68. panta 3. daļa šobrīd sniedz iespēju ar ģenerālvienošanos sociālajiem partneriem noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja vienlaikus tiek paredzēta būtiska valstī noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana nozarē (vismaz 50 % apmērā virs valstī noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes).

Šādas normas ietveršana DL veicinās kolektīvo sarunu vešanu un koplīgumu slēgšanu, norādīts anotācijā.

Likuma grozījumu spēkā stāšanās plānota 2020. gada 30. jūlijā.

COVID-19

Pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš

Šī gada 21. martā spēkā stājās likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, ar kuru tiek pagarināta gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš.

Grozījumi attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) subjektiem un biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām par sagatavoto gada pārskatu par 2019. gadu.

Likumā noteikts, ka:

  • sabiedrība, uz kuru attiecas GPL, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz likuma 97. panta 1. daļā noteikto iesniegšanas termiņu;
  • biedrība vai nodibinājums, ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam;
  • reliģiskā organizācija, ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Vēršam uzmanību, ka termiņa pagarinājums neattiecas uz pastāvīgajām pārstāvniecībām! Tā kā pastāvīgās pārstāvniecības nav GPL subjekti un sagatavo tikai bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tad šajā gadījumā pastāvīgajai pārstāvniecībai iesniegšanas termiņš nav pagarināts par trijiem mēnešiem un VID ir jāiesniedz līdz 2020. gada 30. aprīlim.

Atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

Lai operatīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumus nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz ar jauno likumu šī gada 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (MK noteikumi Nr. 165).

Tie nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Gan dīkstāves pabalstam, gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties visi tie krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30%.

Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20%, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10% no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana

Lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, darba devējs iesniedz iesniegumu VID EDS, aizpildot tam speciāli izveidotu veidlapu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai īpašā krīzes regulējuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020. gada 22. marta.

Saņemtos iesniegumus VID izvērtē saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantā minētajām prasībām.

Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē.

Savukārt tie nodokļu maksātāji, kuri šobrīd neatbilst MK noteikumos Nr. 165 noteiktajiem kritērijiem, var izmantot jau līdz šim normatīvajos aktos noteiktās iespējas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai un pagarināšanai līdz vienam gadam. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Nodokļi/Noderīgi/Termiņpagarinājumi un nodokļu parādi/Kārtējo un nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos”.

Dīkstāves pabalsts

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. Par laika posmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25. aprīlim, bet turpmāk – līdz nākamā mēneša 25. datumam. VID to izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties MK noteikumos Nr. 165 noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas no šī gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā MK lēmums par ārkārtējo situāciju. Turklāt dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.

Iespēja nemaksāt IIN avansa maksājumus

Saimnieciskās darbības veicējs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Tā kā saimnieciskās darbības veicējs avansa maksājumus var veikt labprātīgi, tad papildus nav nepieciešams sniegt informāciju VID par avansa maksājumu veikšanu vai neveikšanu, izņemot, ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas atgūt iemaksāto avansa maksājumu par 2020. gada 1. ceturksni.

Nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i. līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlās labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot VID iesniegumu.

Ātrāka PVN pārmaksas atmaksa

Īpašā Covid-19 regulējuma laikā tiek atcelti Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie nosacījumi PVN pārmaksas atmaksai. Tādējādi apstiprināto pārmaksāto PVN summu VID visiem uzņēmumiem atmaksā uz bankas kontu 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa vai dienas, kad iesniegta precizēta vai kavēta PVN deklarācija. Turklāt iestāde nepagarinās lēmuma par pārmaksātās PVN summas apstiprināšanu pieņemšanas termiņus. Likums vienlaikus arī paredz, ka pirms pārmaksātās PVN summas atmaksas uz kontu sedz nokavētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus vai kuriem uz atmaksas brīdi ir iestājies samaksas termiņš.

Padziļinātās sadarbības programma un tās dalībnieki

VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs neizslēgt uzņēmumu no padziļinātās sadarbības programmas, ja to ir ietekmējusi Covid-19 krīze un uzņēmums nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

Atbalsta pasākumi dezinfekcijas līdzekļu ražošanai

Dezinfekcijas līdzekļu ražošanā drīkst izmantot etilspirtu, saņemot VID atļauju etilspirta iegādei.

Uzņēmumiem, kuriem ir licence spirta ražošanai, VID var piešķirt akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.

Dezinfekcijas līdzekļa ražotājam, kas pats ieved spirtu no citas dalībvalsts, saņemot nodrošinājuma apliecību, nav nepieciešams iesniegt finansiālu nodrošinājumu.

Alkoholisko dzērienu tirdzniecība attālināti

Licencēts alkohola mazumtirgotājs vai mazā alkoholisko dzērienu darītava drīkst pārdot alkoholu fiziskām personām, par alkoholisko dzērienu realizāciju vienojoties attālināti jebšu distances līguma veidā (interneta vietnē, elektroniskajā pastā, pa tālruni u.tml.). Būtiski, ka pircējam jābūt 18 gadus vecam un piegāde nevar notikt no pulksten 22.00 līdz 8.00.

Pārcelts NĪN samaksas termiņš Rīgā

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmaksas termiņš pārcelts no 31. marta uz 15. maiju – tā 26. marta ārkārtas sēdē lēma Rīgas domes pagaidu administrācija. Termiņa pārcelšana nozīmē, ka līdz 15. maijam par maksājumiem netiks aprēķināta nokavējuma nauda.

Jaunā kārtība attiecas uz visiem NĪN maksātājiem, kuriem ir pienākums maksāt nodokli par Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

7