Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2020. gada 2. ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Atbalsta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. 

Plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežus licencēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tāpat plānots ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. 

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. 

Uzņēmuma valdes locekļa vai darbinieka, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Šai atbildīgajai personai būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.   

Paredzēts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu, teikts grozījumu anotācijā. 

Likuma grozījumi rosināti, lai ieviestu “Moneyval” ekspertu ieteikumus grāmatvedības jomā. Izmaiņas noteiks ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, teikts grozījumu anotācijā. 

Likumprojektā paredzēts, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2022. gada 1. februārim, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2024. gadam. 

Likuma grozījumi Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā – galīgajā – lasījumā.

NODOKĻI

Plāno ieviest automātisku IIN atmaksu 

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sagatavoti grozījumi, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai.

Pašreiz saņemt pārmaksāto IIN var tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Lai pilnīgāk nodokļa maksātāji īstenotu savas iespējas atgūt pārmaksāto IIN, likumprojekts paredz, ka VID veiks IIN pārmaksas automātisku atmaksu nodokļa maksātājiem, kur nav iesnieguši deklarāciju, ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi:

  • nodokļa maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, nav guvis ienākumus ārvalstīs, nav guvis citus ienākumus, par kuriem informācija ir ietverama deklarācijā un IIN maksājams rezumējošā kārtībā;
  • nodokļa maksātājam nav nodokļu parādu (nodokļu parādu gadījumā pārmaksāto IIN primāri automātiski novirza nodokļu parādu segšanai);
  • IIN pārmaksas automātiskā atmaksa varēs notikt tikai tad, ja tā veidosies šādu faktoru rezultātā:
  • gada diferencētā neapliekamais minimums;
  • pensionāra neapliekamais minimums, ja pensionārs saņem tikai pensiju saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem;
  • papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);
  • progresīvā IIN likme;
  • noteiktos gadījumos – atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana;
  • par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām (privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmijas);
  • VID rīcībā ir informācija par norēķinu kontu Latvijā, uz kuru veicama IIN pārmaksas atmaksa.

Nodokļa maksātājam būs arī tiesības arī attiekties (līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim) no IIN pārmaksas automātiskās atmaksas, izdarot par to atzīmi VID elektroniskas deklarēšanas sistēmā.

Tāpat arī plānots vienkāršot attaisnoto izdevumu, kas šobrīd rada vislielāko administratīvo slogu gan nodokļa maksātājiem, gan VID, administrēšanu.

2020. gada 11. jūnijā šie likuma grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāizskata Ministru kabinetā un jāapstiprina Saeimā.

Plāno vienkāršot PVN piemērošanu e-komercijā

Ministru kabinetā (MK) 30. jūnijā izskatīti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likumprojekta mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts.

Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Jaunākie pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē, atsevišķām normām stājoties spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms).

Ar 2021. gadu tiks paplašināts īpašā PVN režīma piemērošanas tvērums, radot iespēju reģistrēties vienā dalībvalstī un veikt PVN samaksu par jebkādiem darījumiem, kas veikti e-vidē īpašā PVN režīma ietvaros. Papildus tam no 2021. gada tiks atcelts PVN atbrīvojums mazās vērtības preču sūtījumiem 22 eiro apmērā, kura dēļ uzņēmēji, kas veic saimniecisko darbību ES, šobrīd ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā par trešo valstu un trešo teritoriju uzņēmējiem. Tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Turpmāk no trešajām valstīm un trešajām teritorijām saņemtajiem preču sūtījumiem neatkarīgi no sūtījuma vērtības tiks aprēķināts PVN.

Šobrīd uzņēmumi PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties tikai vienā dalībvalstī, ja tie sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu – mini vienas pieturas shēmu (mini one stop shop (MOSS)). No 2021. gada MOSS ārpussavienības režīmu plānots attiecināt uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību ES, personām, kuras nav PVN maksātājas. Savukārt MOSS savienības režīmu paredzēts attiecināt uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tāpat tiks ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one stop shop (IOSS)), to attiecinot uz preču sūtījumiem, izņemot akcīzes preces, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Par likumprojektu vēl lems Saeima.

Nodokļu jomas atbalsta pasākumi pēc ārkārtējās situācijas beigām

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam, informē VID.

Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē.

Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības radītās finanšu sekas. Vienlaikus programmas dalībniekam būs jānodrošina pierādījumi, ka objektīvie apstākļi radušies Covid-19 izplatības seku rezultātā.

Tāpat ir saglabāta norma, kas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020. gadā varēs neveikt.

Savukārt ziedojumu veicējiem ir saglabātas labvēlīgās iespējas 2020. gadā veikt ziedojumus Covid-19 seku pārvarēšanas un novēršanas veicināšanai, nepiemērojot tiem uzņēmumu ienākuma nodokli.

Tiek saglabāts Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais 2019. gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa pagarinājums par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 30. aprīlis, gada pārskatu varēs iesniegt līdz 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Savukārt biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kurām bija noteikts gada pārskatu iesniegšanas termiņš 31. marts, varēs pagarināt 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņu līdz 31. jūlijam.

Līdz pat šī gada beigām VID turpinās nodrošināt apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksu īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais Pievienotās vērtības nodokļa likums. Tādējādi uzņēmēju rīcībā būs vairāk brīvu finanšu līdzekļu Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiek saglabāta alkoholisko dzērienu distances tirdzniecība. VID vērš uzmanību, ka ar nākamo dienu pēc ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegts izmantot nedenaturētu etilspirtu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā.

Izmaiņas UIN likuma normu piemērošanas kārtībā

2020. gada 8. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”, precizējot atsevišķas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) normas attiecībā uz nerezidentiem un pastāvīgām pārstāvniecībām Latvijā.

Atgādinām, ka 2020. gada 30. janvārī tika veikti grozījumi UIN likuma 5. panta 1. daļā, papildinot to ar 4. punktu, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) uzlikšanu ienākumam, kas gūts no nerezidenta Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas – 5% apmērā no atlīdzības summas.

Ar MK noteikumu Nr. 667 grozījumiem apstiprināta pārskata par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas forma un aizpildīšanas kārtība, kā arī dokumentu, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar UIN apliekamajam ienākumam piemērojot 20% UIN likmi, iesniegšanas kārtība.

Tāpat, lai  novērstu dažādu interpretāciju, veiktas šādas izmaiņas:

  • noteikumu 24. punktā tiek iekļautas atsauces uz noteikumu 22. un 25. punktiem. Minētie punkti atrunā pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus un uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmos galvenā uzņēmuma izdevumus par iegādātajām precēm, vai galvenajā uzņēmumā saražotajām precēm, kuras realizē pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Noteikumu 24. punkts paredz iespēju iekļaut tādus galvenā uzņēmuma izdevumus, kas attiecināmi uz pastāvīgo pārstāvniecību 10% apmērā no 22. un 25. punktā minētajiem izdevumiem, kas nav ietverti šo preču pašizmaksā, proti, netiešās izmaksas, piemēram, darba algas daļu grāmatvedim u. tml.;
  • tiek papildināts noteikumu 56. punkts ar skaidrojumu, ka aktīvi, kuri reorganizācijas procesā tiek iekļauti iegūstošā uzņēmuma pamatkapitālā veido atlikto UIN līdz pamatkapitāla samazināšanas brīdim;
  • noteikumu 110. punktā tiek noteikts ar citiem nodokļu maksātājiem vienāds nodokļa deklarācijas un maksāšanas periods – 20. datums nodokļu maksātājiem, kas veic likvidāciju vai reorganizāciju.

DARBINIEKI

Nākamgad pārcels trīs darba dienas

2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu, 4. maiju, un svētdienu, 2. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu,  24. jūniju, un sestdienu, 26. jūniju), piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu, 18. novembri, un sestdienu,  20. novembri).

Šīs darba dienas ir pārceltas attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To paredz 30. jūnijā valdības sēdē pieņemtais rīkojums “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā”.

Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurām ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ar rīkojumu ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.

Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.

Izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā

2020. gada 22. martā spēkā stājas grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas nosaka izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā.

Papildināti likuma pārejas noteikumi ar 41. un 42. punktu, nosakot, ka personai, kurai tiek izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no 2020. gada 22. marta līdz 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama Ministru kabineta noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” noteiktā darbnespējas lapa B.

Darba ņēmējam, kuram sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā izsniegta darbnespējas lapa A un tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz 2020. gada 21. martam un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 22. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

15