AUTORS: Žurnāls “iFinanses”
iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.
GRĀMATVEDĪBA
No 2021. gada vienotais nodokļu konts
No 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus gan uzņēmēji, gan privātpersonas varēs pārskaitīt vienā bankas kontā – vienotā nodokļu kontā. Izņēmums ir muitas nodokļi, kuri vienotajā kontā tiks skaitīti, tikai sākot ar 2023. gadu.
Lai nodrošinātu iespēju visus VID administrētos regulāros iekšzemes
nodokļus maksāt ar vienu maksājumu, tiem noteikts viens samaksas termiņš – katra mēneša 23. datums. Neregulārajiem maksājumiem un maksājumiem, kas noteikti ar citu dokumentu, saglabāsies līdzšinējā kārtība, piemēram, neregulārajām deklarācijām un apmaksām, kas noteiktas ar VID lēmumos noteiktajiem termiņiem.
Bankas kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu – pirmais iekšā, pirmais ārā. Detalizēta kārtība atrodama Ministru kabineta noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.
Līdz ar jaunās kārtības ieviešanu vienlaikus vairs nevarēs būt gan nodokļu pārmaksa, gan parāds, par kuru aprēķina nokavējuma naudu. Mazināsies manuālās kļūdas un mazāki kļūs arī izdevumi par bankas pārskaitījumiem.
Izmaiņas ir arī nodokļu deklarēšanas kārtībā. Lai nodrošinātu, ka nodoklis tiek deklarēts pirms maksāšanas termiņa, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, līdz katra mēneša 17. datumam būs jāiesniedz Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (darba devēja ziņojums) un elektroenerģijas nodokļa deklarācija, bet līdz katra mēneša 15. datumam jādeklarē izložu un azartspēļu nodoklis. Vienlaikus vairs nebūs spēkā VID paziņotie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņi. Visām tām deklarācijām, kuru iesniegšanas termiņš jau tagad ir līdz 20. datumam, saglabāsies līdzšinējie iesniegšanas termiņi.
NODOKĻI
Par neapliekamo minimumu 2021. gadā
Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” pieņemti grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar grozījumiem 2021. gadā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ir noteikti šādi lielumi:
- maksimālais gada neapliekamais minimums paliek nemainīgs, un tas
- ir 3600 eiro (300 eiro mēnesī);
- gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, paliek nemainīgs, un tas ir 6000 eiro (500 eiro mēnesī);
- gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, tiek paaugstināts uz 21 600 eiro (1800 eiro mēnesī). Atgādinām, ka 2020. gadā apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, ir 1200 eiro mēnesī.
Tāpat ar grozījumiem noteikts 2021. gadā saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu 2020. gada līmenī, un tas ir 250 eiro mēnesī.
2021. gadā minimālā alga 500 eiro
No 2021. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro.
To paredz valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
Aprēķināts, ka darbinieks, kuram darba alga no 430 eiro mēnesī palielināsies līdz 500 eiro mēnesī, iegūs par aptuveni 50 eiro mēnesī vairāk.
Samazina sociālās iemaksas
2021. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu.
No 2021. gada tiek samazinātas sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā.
Tāpat grozījumi paredz no 2021. gada jūlija ieviest minimālo valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no 2021. gada būs 500 eiro apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.
Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja, paredz likuma grozījumi.
No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi.
Paaugstina nodokļa likmes uzņēmumu transportlīdzekļiem
2021. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma.
No 2021. gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām noteiks pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Līdz šim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli noteica pēc kravas automobiļa pilnas masas vai asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma. Jaunās likmes veidotas tā, lai nākotnē automobiļiem ar zemāko emisijas klases “EURO” izmešu līmeni tās būtu mazākas nekā līdzšinējās, norādījuši grozījumu autori.
Piekabēm nodokli turpmāk noteiks pēc piekabes masas un asu skaita. Līdz šim nodokļa likmes piekabēm piemēroja atkarībā no asu skaita, pilnas masas un šīs piekabes velkošo kravas auto pilnas masas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida.
Savukārt kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes tiks līdzsvarotas ar likmēm, kādas līdz šim piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem noteiks papildu likmi 300 eiro apmērā.
Tāpat grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem. Likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, ieviesīs jaunu likmi 82 eiro apmērā. Izmaiņas likumā rosinātas, lai nodokļa likmes izteiktu procentuāli, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017. gada, kā arī veicinātu videi draudzīgāka transporta izmantošanu un ierobežotu automobiļu ar liela tilpuma motoru izmantošanu, teikts grozījumu anotācijā.
Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, par automobiļiem, kuri papildus aprīkoti ar gāzes iekārtu, ekspluatācijas nodokļa apmērs būs par 10% mazāks.
MUN režīmu attiecinās tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku
2021. gada 1. janvārī stājas spēkā izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā (MUN likums), kas paredz mainīt līdzšinējo mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību, tostarp to maksāt varēs tikai pats uzņēmuma īpašnieks.
Grozījumi noteic, ka no 2021. gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.
MUN maksātāja darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz 2020. gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no 2021. gada 1. jūlija.
No līdzšinējā regulējuma izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā.
Noteikts, ka no 2021. gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
No 2021. gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme būs 40% apmērā.
Ar grozījumiem ir saglabāts līdzšinējais MUN sadalījums: 80% no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Līdz šim mikrouzņēmumā varēja strādāt pieci darbinieki, un viņu atalgojums nedrīkstēja pārsniegt 720 eiro mēnesī. Apgrozījumam līdz 40 tūkstošiem eiro piemēroja MUN likmi 15% apmērā, bet apgrozījumam virs 40 tūkstošiem eiro – likmi 20% apmērā.
Autoratlīdzību reforma
Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir pieņemti grozījumi, ar kuriem paredzēts mainīt autoratlīdzības nodokļa režīmu no 2021. gada 1. jūlija.
Saskaņā ar grozījumiem līdz 2021. gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmējiem saglabājas līdzšinējā nodokļu maksāšanas kārtība un likmes.
Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās
darbības veicējam, un atbilstoši piemērojot šādu nodokļa maksāšanas kārtību – autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot likmi:
- autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25%;
- autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40%.
Šo kārtību nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 163. punkts.
No autoratlīdzības aprēķinātais un iemaksātais nodoklis, kas ieturēts, piemērojot 25% un 40% likmi, valsts budžetā tiek sadalīts:
- 80% – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
- 20% – IIN.
No autoratlīdzībām, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, obligātās iemaksas neveic.
Ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2021. gadā, attiecībā uz ienākumu no minētā autoratlīdzības līguma 2021. gadā piemēro likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī.
Grozījumi PVN likumā
2021. gada 1. janvārī spēkā stājas vairāki grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums).
Grozījumi PVN likumā veikti, lai:
- pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas kārtību;
- mainītu paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas kārtību saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā;
- panāktu vienotu regulējuma izpratni un novērstu interpretācijas iespējas.
Pārmaksātā PVN atmaksāšana
PVN likuma 109. pants ir izteikts jaunā redakcijā, kurā noteikta pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtība, paredzot VID pienākumu veikt
regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu, nepārnesot to uz taksācijas perioda beigām.
VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu par taksācijas periodu 30 dienu laikā pēc:
- PVN likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa;
- PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc PVN likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa;
- precizētās PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta PVN deklarācija.
Tāpat PVN likuma noteikts, ka pirms apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksas veikšanas VID sedz personas VID administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.
PVN likumā izslēgts 110. pants. Tādējādi VID PVN pārmaksas apstiprināšanas termiņa pagarināšanas iespējas turpmāk netiks saglabātas. Tomēr ar šiem grozījumiem tiek saglabātas VID tiesības pārbaudīt tos darījumus, par kuriem VID ir radušās šaubas, nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības pārbaudes ietvaros saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto procedūru. Minētajos gadījumos 30 dienu laikā ir atmaksājama tā PVN pārmaksas summas daļa, par kuras rašanās pamatotību VID nav šaubu.
Paziņojuma par PVN samaksu iesniegšana
Saistībā ar vienotā konta ieviešanu no 2021. gada 1. janvāra, proti, lai
nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt pret VID administrēto nodokļu maksājumu saistībām, PVN likuma 104. pantā, 105. panta 11. daļā un 119. panta 3. un 5. daļā ir veikti grozījumi, nosakot, ka paziņojums par PVN samaksu ir iesniedzams pirms PVN samaksas veikšanas. Savukārt PVN samaksa valsts budžetā ir jāveic trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas.
Apgrieztās PVN maksāšanas kārtība
Lai panāktu vienotu regulējuma izpratni, ir veikti tehniski precizējumi PVN likuma 141. panta nosaukumā, tā 2., 7., 8. un 9. daļā. Ar grozījumiem ir precizēts, ka PVN likuma 141. panta 2. daļa ir piemērojama, ja iekšzemē tiek sniegti ar kokmateriāliem saistīti pakalpojumi, kuri ir minēti PVN likuma 141. panta 4. daļā, tas ir, neatkarīgi no tā, vai minētie sniegtie pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar PVN likuma 141. panta 3. daļā minēto kokmateriālu piegādi.
Lai panāktu skaidrāku regulējuma izpratni PVN likuma 143. panta nosaukumā, tā 2. daļas ievaddaļā, 4. daļas ievaddaļā, 7., 8. un 9. daļā attiecībā uz darījumiem ar metāllūžņiem ir veikti tehniska rakstura precizējumi. Ar grozījumiem ir precizēts, ka PVN likuma 143. panta 2. daļa ir piemērojama, ja iekšzemē tiek sniegti ar metāllūžņiem saistīti pakalpojumi, kuri ir minēti PVN likuma 143. panta 4. daļā, tas ir, neatkarīgi no tā, vai minētie sniegtie pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar PVN likuma 143. panta 3. daļā minēto metāllūžņu piegādi.
PVN samazinātā likme
Atbilstoši grozījumiem likuma pārejas noteikumu 30. punktā tiek pagarināts PVN samazinātās likmes 5% apmērā piemērošanas termiņš tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti).
Izmaiņas zemu nodokļu vai beznodokļu valstu sarakstā
2021. gada 1. janvārī spēkā stājas jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži Republika, Palau Republika, Panamas Republika, Samoa Neatkarīgā Valsts, Seišelu Salu Republika, Trinidādas un Tobāgo Republika, Vanuatu.
Līdz ar jaunajiem noteikumiem spēku zaudē MK noteikumi Nr.655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”.
Būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā sadarbībā ar Apvienoto Karalisti
Valsts ieņēmumu dienesta atgādina, ka 2021. gada 1. janvārī beidzas pārejas periods, kurā uz Apvienoto Karalisti (AK) joprojām turpināja attiekties Eiropas Savienības (ES) tiesības un pienākumi, kaut gan AK izstājās no ES jau šī gada 31. janvāri. Tādēļ no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp AK un ES dalībvalstīm, tajā skaitā – Latviju. Tas nozīmē būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.
Galvenās izmaiņas, ar kurām saskarsies uzņēmēji jau no nākamā gada 1. janvāra, ir:
- visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei. Pārvietojot preces starp ES un AK, jāpiemēro muitas procedūras, tāpat kā tirdzniecībā ar jebkuru citu trešo valsti;
- mainīsies tirdzniecības nosacījumi starp ES un AK;
- mainīsies PVN piemērošana līdzšinējām preču piegādēm un iegādēm, kas no nākamā gada kļūs attiecīgi par preču eksportu un importu.
- importējot AK izcelsmes preces, tām tiks piemērota muitas nodokļa 0% preferenciālā tarifa likme, ja tiks iesniegts atbilstoši prasībām noformēts preču izcelsmi apliecinošs dokuments.
Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. Sniedzot pakalpojumus trešo valstu personām, pareizai PVN piemērošanai jāņem vērā sniegtā pakalpojuma veids, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta, izvērtējot pakalpojuma saņēmēja statusu, t.i., vai pakalpojuma saņēmējs veic vai neveic saimniecisko darbību.
PVN piemērošanas kārtība sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem darījumos ar trešajām valstīm nav mainīta.
Covid-19 atbalsta pasākumi arī 2021. gadā
Saeima atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz arī 2021. gadā turpināt līdzšinējos atbalsta pasākumus valsts tautsaimniecības un sabiedrības ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, informē Saeimas Preses dienests.
Paredzēts līdz 2021. gada 30. jūnijam pagarināt termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai.
Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021. taksācijas gadu. To varēs darīt brīvprātīgi.
Tāpat paredzēts, ka arī pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu.
Arī 2021. gadā ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt sociālo atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai.
Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots saglabāt dīkstāves pabalstus, varēs turpināt darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem.
Tāpat līdz 30. jūnijam paredzēts pagarināt termiņu, kādā uz pabalstu var pretendēt jaunie speciālisti, kuri nesen absolvējuši augstskolu vai koledžu un ārkārtējās situācijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem.
Līdz 2021. gada vidum plānots turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus.
DARBINIEKI
Pieņem grozījumus nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzībai
Lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesību normās ietvertajam regulējumam, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā (DL), informē Saeimas Preses dienests.
Regulējums pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū.
Ar grozījumiem pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību.
DL papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku un šim darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.
Tāpat likums papildināts ar normu, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu.
Grozījumi arī paredz DL ietvert pamatprincipu par to, ka darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuras teritoriju darbinieks tiek nosūtīts.
Darba devējam, kas no citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošā ģenerālvienošanās, paredz grozījumi.
Tā kā darbinieku nosūtīšana būtībā ir komandējums, Latvijas darba devējam, nosūtot savus darbiniekus uz citu ES un Eiropas Ekonomikas zonas valsti, jāatlīdzina arī normatīvajos aktos noteiktie ar komandējumiem saistītie izdevumi, tostarp izmaksājot komandējuma dienas naudu.
Likumā ietverts noteikums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam izmaksāt komandējuma dienas naudu 30% apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu saistītajos normatīvajos aktos. To nav pienākums izmaksāt gadījumā, ja darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā vai izmaksājamā samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru šis darbinieks ir nosūtīts.
Paplašinātas iespējas saņemt dīkstāves atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai
Lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets (MK) ir paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus – samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamais ieņēmumu krituma slieksnis.
Saskaņā ar grozījumiem turpmāk atbalstu par dīkstāvi var saņemt,
ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).
Darbinieki, kas ir dīkstāvē un nestrādā, varēs saņemt atbalstu 70% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par laiku no šī gada 1. augusta līdz 31. oktobrim. Ja kādā no šiem mēnešiem darbinieks pie konkrētā darba devēja nav strādājis, to vidējā darba samaksas aprēķinā neiekļaus. Savukārt mikrouzņēmuma darbinieki varēs saņemt atbalstu 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba algas par šī gada 3. ceturksni atbilstoši ceturkšņa deklarācijā norādītājam. Ja darbinieks darbu uzsācis oktobrī, aprēķinam izmantos mikrouzņēmuma papildus sniegto informāciju.
Neatkarīgi no līdzšinējās algas, dīkstāves atbalsts nebūs mazāks par 330 eiro un lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.
Papildus dīkstāves atbalstam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirs arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Darba devējs drīkst saviem darbiniekiem piemaksāt starpību starp dīkstāves atbalstu un līdz šim saņemto pilno darba samaksu.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
