Doties uz galveno

Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2021.gada 1.ceturksnī

iFinanses sniedz apskatu par svarīgākajām likumu izmaiņām nodokļos un grāmatvedībā 2021. pirmajā ceturksnī.

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Pagarina gada pārskatu iesniegšanas termiņu

Atbalstīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Covid-19 likums), paredzot arī šogad pagarināt gada pārskata iesniegšanas termiņu vismaz par diviem mēnešiem. Tāpat tiek pagarināts arī deklarācijas iesniegšanas termiņš iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Ar grozījumiem noteikts garāks termiņš Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020. gadu iesniegšanai, kā arī un sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par 2020. gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai.

Pagarināts arī termiņš, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

Grozījumi Covid-19 likumā apstiprināti Saeimā šī gada 18. martā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem vajadzēs licenci

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par grāmatvedību” (Likums), kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, kuru no šā gada 1. jūlija nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Grozījumi Likumā paredz, ka tiks ieviests ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā. 

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.   

Noteikts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju darbībā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu. 

Likums grozīts, lai ieviestu “Moneyval” ekspertu ieteikumus grāmatvedības jomā. Grozījumi noteic ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus, nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sekmēs stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Patlaban grāmatvedības pakalpojumus Latvijā var sniegt salīdzinoši plašs personu loks, profesija nav reglamentēta un nav noteikti profesionālās kvalifikācijas kritēriji. VID dati liecina, ka Latvijā grāmatveža ārpakalpojumus sniedz apmēram 7200 personas, un liela daļa no tām strādā, nereģistrējot savu darbību. Tāpat esot arī uzņēmumi, kas faktiski savu grāmatvedību kārto ārpakalpojumā, bet to nenorāda. Tādējādi potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiekot vērtēts vairāk nekā 22 milj. eiro apmērā.    

Izmaiņas Likumā noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025. gada 1. jūlijam.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Izmaiņas un atvieglojumi kases aparātu lietošanā

2020. gada nogalē ir pieņemtas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” kases aparātu lietošanas kārtībai, nosakot, ka no šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz piecām dienām) elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Jau sākot no šī gada 1. janvāra kases aparāta tehniskā pase vairs nav obligāti jāsagatavo papīra formātā. To elektroniski sagatavo VID EDS, ierakstus šajā pasē veidojot no kases aparāta lietotāja un apkalpojošā dienesta un lietotāja iesniegtās informācijas. Arī informāciju par papildu naudas kastes ierīkošanu kases aparātam apkalpojošais dienests var elektroniski norādīt kases aparāta tehniskajā pasē, to nesaskaņojot ar VID.

Savukārt no šī gada 1. aprīļa tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts. Tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Pagarināts maksātnespējas moratorijs

2021. gada 18. martā Saeima pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Covid-19 likums), ar kuriem ir pagarināts maksātnespējas moratorijs, informē Edvīns Draba, ZAB “Sorainen” vecākais jurists.

Aizliegums kreditoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku:

  • saskaņā ar grozījumiem Covid-19 likuma 22. panta 1. daļā, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 2021. gada 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu);
  • moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru–debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ;
  • kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru.

Atcelts pienākums parādnieka valdei iesniegt maksātnespējas pieteikumu:

  • saskaņā ar grozījumiem Covid-19 likuma 22. panta 2. daļā, līdz 2021. gada 31. decembrim parādnieka – juridiskās personas – valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku, tas ir, parādniekam pašam pret sevi, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta 1. daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
  • valdes pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu tomēr joprojām paliek spēkā, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas.
Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

NODOKĻI

Par attālinātā darba veikšanu kompensācija 30 eiro

2021. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiek noteikta kārtība, kā darba devējs var kompensēt darbiniekam izdevumus, kas tam rodas attālinātā darba veikšanas savā dzīvesvietā dēļ.

Saskaņā ar likuma pārejas noteiktumu 159. punktā teikto – no aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Par kompensāciju darbiniekam nav jāiesniedz nekādi attaisnojuma dokumenti.

Kompensāciju darbiniekam var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
  • ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
  • ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

Kompensācija nepienākas darbinieka ilgstošas prombūtnes, kas pārsniedz 30 dienas, laikā.

No 1. jūlija – minimālās sociālās iemaksas

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), to paredz grozījumi  likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Minimālais VSAOI objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro (500 x 3).

Tas nozīmē, ka ceturksnī par darba ņēmēju jābūt nomaksātām VSAOI vismaz 511,35 eiro (500 x 34,09% x 3). Personai tiek summēti visi ienākumi, no kuriem veiktas VSAOI. Starpību no saviem līdzekļiem maksā darba devējs vai vairāki darba devēji proporcionāli darba ņēmēju ienākumiem un nodarbinātības periodam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI par trešo ceturksni un līdz 20. decembrim sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo darba devējiem. Darba devējiem ir pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās VSAOI.

Plānots ieviest automātisko nodokļu samaksu MUN maksātājiem

Ministru kabinets izskatīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Ar grozījumiem likumā plānots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglot birokrātiskos procesus un samazināt administratīvo slogu, radot motivējošāku vidi nodokļu samaksai.

Likuma grozījumos ir paredzēts noteikt vispārējo regulējumu:

  • vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanai nodokļa aprēķināšanā, ieturēšanā un pārskaitīšanā vienotajā nodokļu kontā;
  • attiecībā uz jautājumiem, kas un kā var pieteikties izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu;
  • par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanas izbeigšanas un apturēšanas kārtību un nosacījumiem;
  • Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un kredītiestāžu, kas saviem klientiem piedāvās saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu, pienākumiem vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma īstenošanas nodrošināšanā;
  • VID un kredītiestāžu informācijas apmaiņas nosacījumus vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros.

Likuma grozījumos tiek noteikts vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma regulējums, tas ir, regulējums risinājumam un tā īstenošanas nodrošināšanai. Savukārt detalizēti nosacījumi par to, kas un kādos gadījumos, kādu nodokļu iekasēšanā to var izmantot, tiks noteikti konkrēto nodokļu likumos.

Sākotnēji ir plānots, ka vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Tādējādi papildus šiem grozījumiem sagatavoti  grozījumi arī Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par MUN iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu.

Plānots, ka likuma grozījumos ietvertais regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Nosaka atvieglojumus IIN un sociālo iemaksu piemērošanā

2021. gada 18. martā ir pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, nosakot vairākus atvieglojumus nodokļu piemērošanā.

Ar grozījumiem:

  • pagarināts gada ienākumu deklarācijas par 2020. gadu iesniegšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas termiņš;
  • uz diviem gadiem atcelts ierobežojums, kas noteica, ka saimnieciskās darbības izdevumi IIN aprēķināšanai atskaitāmi ne vairāk kā
    80% apmērā;
  • noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes locekļiem 2021. gadā nav jāveic IIN un pēc izvēles arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no domājamā ienākuma.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un IIN nomaksai par mēnesi garāks termiņš

Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, – gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam.

Aprēķinātā IIN summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam.

Ja aprēķinātā IIN summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos, iemaksājot katru reizi trešo daļu no kopējās IIN summas:

  • līdz 2021. gada 23. jūlijam,
  • līdz 2021. gada 23. augustam,
  • līdz 2021. gada 23. septembrim.

Atcelts saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums

IIN maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti, vai ir individuālā uzņēmuma – zemnieka vai zvejnieka saimniecības – īpašnieki, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, 2020. un 2021. gadā nav jāpiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums

80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi 2020. un 2021. gadā uz saimniecisko darbību attiecināmie izdevumi ir atskaitāmi pilnā apmērā.

Ja gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu jau ir iesniegta, piemērojot saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% apmērā, tad to var precizēt.

Nav jāmaksā IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma

2021. gadā nav pienākuma veikt IIN no valdes locekļa domājamā ienākuma, kas atbilst minimālās mēneša darba algas apmēram, ja kapitālsabiedrības mēneša apgrozījums pārsniedz 2500 eiro un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā. Pēc nodokļa maksātāja ieskata no valdes locekļa domājamā ienākuma var neveikt arī VSAOI.

Plāno saglabāt spēkā esošās kadastrālās vērtības

Iecerēts, ka pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības turpinās piemērot vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut, norāda Saeima Juridiskā komisija, izskatot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Atgādinām, ka Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Rīgā pārceļ NĪN samaksas termiņu

Rīgas dome nolēma šī gada pirmo divu ceturkšņu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samaksas termiņu pārcelt uz 15. jūniju, lai sniegtu palīdzību galvaspilsētas NĪN maksātājiem Covid-19 krīzes laikā.

Pārceļot NĪN samaksas termiņus, nodokļa maksātājiem tiek saglabāta iespēja nepieciešamības gadījumā izmantot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Covid-19 likums) paredzētās tiesības līdz šī gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam.

DARBINIEKI

Saīsināts dokumentu glabāšanas termiņš

Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 690 “Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem”, paredzot, ka turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā tas bija iepriekšējā normatīvajā regulējumā, informē MK.

Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela apjoma dokumentu glabāšana par personām, kuras jau ir mirušas. Šāda regulējuma ieviešana ir nepieciešama, jo lielie komersanti un citas organizācijas glabā ievērojamu apjomu darba attiecību dokumentu no 1945. gada. Dokumenti sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai, kas ir galvenais to glabāšanas iemesls, deviņdesmitgadīgām personām vairs nav nepieciešami, jo sociālās apdrošināšanas stāžs ir pierādīts un valsts pensija piešķirta.

75 gadus dokumentus glabā tikai tad, ja personu dzimšanas datums nav zināms, vai arī lietā ir arhivēti dokumenti par vairākām personām, kā arī, ja arhivēto dokumentu izņemšana no lietas prasa nesamērīgas pūles (pāršūšanu, uzskaites dokumentu pārstrādi). Tāpat institūcijās, kurās ir dienests, administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot pienākumu glabāt visus dokumentus par dienesta gaitu 75 gadus.

Grozījumi noteikumos paredz samazināt arī arhivējamo dienesta gaitas dokumentu sastāvu, nosakot pamatdokumentus ar arhīvisko vērtību. Turpmāk par arhīviski vērtīgiem noteikti dokumenti par dienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, kā arī citi dokumenti par dienesta gaitu, ja tiem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.

Ja atbilstoši institūciju darbības specifikai pierādījumu, pētījumu un citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešams arhivēt vēl papildu dokumentus, noteikumi ļauj tādus identificēt izvērtēšanas rezultātā un, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, atzīt par arhīviski vērtīgiem. Ja dokumentos ir informācija ar vēsturisku, sabiedrisku, kultūras vai zinātnisku nozīmi, tos, tāpat kā līdz šim, glabā pastāvīgi.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]