Doties uz galveno

Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2021. gada 2. ceturksnī

iFinanses sniedz apskatu par svarīgākajām likumu izmaiņām nodokļos un grāmatvedībā 2021. gada 2. ceturksnī.

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Pieņem jaunu Grāmatvedības likumu

Saeima šā gada 10. jūnijā pieņēma jaunu Grāmatvedības likumu (GL), kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993. gada, informē Saeimas Preses dienests.

Jaunais GL pieņemts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus.

Tāpat jauns regulējums pieņemts, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse.

GL noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Ar GL pilnveidots un paplašināts līdzšinējais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, kas plānota kā prioritāte salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Precizētas līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības.

Jaunajā GL ietvertas arī regulas prasības par datu brīvu apriti, un paredzēts, ka grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

GL iekļauta arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas kārtība, kā arī ārpakalpojuma grāmatvežu publiska reģistra vešana, ko veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tāpat paredzēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā, un administratīvo sodu tāpat kā līdz šim varēs piemērot VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Jaunais GL stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Ar 1. jūliju sāk izsniegt licences ārpakalpojuma grāmatvežiem

Ārpakalpojumu grāmatvežiem ar šā gada 1. jūliju Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks izsniegt licences, un vienlaikus tiks izveidots arī ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. Licencēšana ļaus nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, veicināt konkurenci un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, informē Finanšu ministrija.

Licencēšana būs valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzēs noskaidrot, kurš no šī pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai.

Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta, ja uzņēmumā būs atbildīgais grāmatvedis (piemēram, valdes loceklis, darbinieks), kuram ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.

Likumā noteiktajā pārejas periodā līdz 2023. gada 1. jūlijam ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā atbilstu likumā noteiktajām licencēšanas prasībām.

Personas, kurām ir grāmatveža pieredze, bet nav atbilstošas izglītības, varēs saņemt licenci, kas derīga līdz 2025. gada 1. jūlijam, iesniedzot VID dokumentu par izglītības turpināšanu. Savukārt personas, kuras saņem valsts vecuma pensiju vai kuras ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, bet ir uzkrāta atbilstoša grāmatveža pieredze, licenci varēs saņemt piecu gadu periodam, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Lai licence būtu spēkā, VID būs jāiesniedz atjaunota civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Licenci izsniegs piecu gadu periodam, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Licenci varēs saņemt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kur no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama iesnieguma forma.

Izmaiņas paziņojumos par izmaksātajām autoratlīdzībām

2021. gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”, ar kuriem tiek precizēta kārtība, kā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāsniedz informācija par izmaksātajām autoratlīdzībām.

Informācija par autoratlīdzību izmaksu autoram, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību, laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim jāpaziņo ar tam speciāli piešķirtu jaunu kodu – 1061.

No 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas izmaksātājam ir pienākums nosūtīt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām VID ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, norādot jaunu ienākuma veida kodu 1061.

Autoratlīdzības deklarēšana paziņojumā laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim:

Ienākuma veida nosaukumsIenākuma veida kodsPaskaidrojums par ienākuma koda izmantošanu
Ienākums no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas1061Izmanto, izmaksājot laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, ja ienākuma saņēmējs nav reģistrējis saimniecisko darbību
Ienākumi no citas saimnieciskās darbības2007Izmanto, izmaksājot ienākumu no samaksas par intelektuālo īpašumu, ja ienākuma saņēmējs ir reģistrējis saimniecisko darbību
Ienākumi no intelektuālā īpašuma (izņemot autortiesību mantinieku ienākumus)1003Izmanto, izmaksājot autoratlīdzību (honorāru), ja līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim vai arī ja ienākumu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija
Autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem1012Izmanto, izmaksājot autoratlīdzību autora mantiniekam

Jauni skaidras naudas deklarēšanas noteikumi 

No 2021. gada 3. jūnija Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā jaunie skaidras naudas kontroles noteikumi, kas paplašina skaidras naudas definīciju un tvērumu. Turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

No 2021. gada 3. jūnija jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija VID muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem:

  • banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
  • valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis;
  • neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi;
  • zelta monētas, kas satur vismaz 90% zelta;
  • zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,50% zelta.

Paplašinās arī skaidras naudas jēdziena tvērums – kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt iesniegt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju par konstatētu nepavadītu skaidru naudu, ko sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu un kuras vērtība ir 10 000 eiro vai lielāka. Pēc muitas pieprasījuma skaidras naudas saņēmējam, nosūtītājam vai to ieceltam pārstāvim šī deklarācija 30 dienu laikā ir jāiesniedz muitas iestādē.

Lai vienveidīgi īstenotu skaidras naudas kontroli visās ES dalībvalstīs, ir izstrādāta skaidras naudas deklarācijas veidlapa pavadītai naudai un informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapa nepavadītai naudai. Tās tiks izmantotas visās ES dalībvalstīs uz ES ārējās robežas. 

Latvijas robežas šķērsošanas vietās, kā arī VID tīmekļvietnē deklarāciju veidlapas pieejamas trīs valodās – latviešu, angļu un krievu valodā. Pirms doties ceļā, persona var izdrukāt deklarāciju no VID tīmekļvietnes, aizpildīt un robežas šķērsošanas brīdī iesniegt VID muitas amatpersonai. 

Deklarācijā ir jānorāda ziņas par deklarētāju, skaidras naudas īpašnieku, paredzēto naudas saņēmēju, naudas summu un veidu, kā arī tās ekonomisko iegūšanas veidu, paredzēto izmantošanas veidu, maršrutu (valsti, no kuras persona izceļo, un galamērķa valsti), transporta veidu un robežas šķērsošanas vietu. Atgādinām, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākums attiecas uz fizisku personu, kas pārvadā skaidru naudu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir naudas īpašnieks.

NODOKĻI

No 1. jūlija vairākas izmaiņas nodokļu jomā 

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos, daļa no kurām stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Tās skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa (AN) maksātājus, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Izmaiņas darba devējiem 

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta (MK) noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās VSAOI no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu). 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās VSAOI, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

No 2021. gada 1. jūlija no MUN maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un VSAOI pilnā apmērā.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās VSAOI jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kas izvēlējušies MUN režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. MUN maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem. 

Ja MUN maksātājs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās VSAOI par pašnodarbināto (MUN īpašnieku) netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz brīvā formā VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”:

  • līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni;
  • līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem 

No 2021. gada 1. jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim (un kuri nav uzņēmuma īpašnieki), var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022. gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto IIN.

Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem  

Ar 2021. gada 1. jūliju pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10% apmērā (līdzšinējo 5% vietā).

Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabājas iepriekšējā kārtībā:

  • ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07% vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta), un 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta).
  • ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī – 10% no faktiskajiem ienākumiem.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās VSAOI jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās VSAOI netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”:

  • līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni;
  • līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni. 

Izmaiņas autoratlīdzības saņēmējiem 

No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, tomēr jāņem vērā vairākas būtiskas izmaiņas. Ir mainītas nodokļa likmes – autoratlīdzības izmaksātājs ietur nodokli izmaksas vietā autoratlīdzību ienākumam:

  • līdz 25 000 eiro – 25%;
  • kas pārsniedz 25 000 eiro – 40%.

Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.

Šī jaunā maksāšanas kārtība neattiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

No 2021. gada 1. jūlija tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākumi ir mazāki 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās VSAOI. 

Tomēr, ja autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saņemtās autoratlīdzības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās VSAOI netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz kā brīvas formas paziņojums VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”:

  • līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni;
  • līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem 

Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās. Savukārt tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1.jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim izmaksātajām autoratlīdzībām piemēros jaunu IIN maksāšanas un deklarēšanas kārtību.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem 

Galvenās izmaiņas akcīzes jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar karsējamo tabaku, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. jūlija ar AN markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamā tabaka.

Personai, kas 2021. gada 1. jūlijā veic darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem un karsējamo tabaku, jāinventarizē pēc stāvokļa 2021. gada 1. jūlijā tai piederošos elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, to sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām un par kuriem AN ir samaksāts līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nodoti patēriņam Latvijā līdz 2021. gada 30. jūnijam un kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, atļauts realizēt līdz 2021. gada 31. decembrim.

Par visiem komerciālajiem sūtījumiem no trešajām valstīm būs jāmaksā PVN

No šāgada 1. jūlija visiem komerciālo sūtījumu saņēmējiem būs elektroniski jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par precēm. Šāda kārtība noteikta, lai aizsargātu Eiropas Savienības (ES) valstu tirgu no negodīgas konkurences, jo pašlaik zemas vērtības sūtījumi tiek ievesti milzīgos apjomos, nemaksājot PVN, informē Finanšu ministrija.

Patlaban par sūtījumiem no trešajām valstīm PVN jāmaksā, ja preces vērtība pārsniedz 22 eiro. Taču no 1. jūlija visā ES par precēm, kas iegādātas ārpus bloka, PVN būs jāmaksā, sākot no pirmā centa.

Ja kopējā preču vērtība sūtījumā nepārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā tikai PVN. Ja preču vērtība sūtījumā pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā PVN un ievedmuitas nodoklis. Ja sūtījumā būs ar akcīzes nodokli (AN) apliekamā prece, papildus būs jāmaksā AN.

Piemēram, sūtījuma dokumentos preces vērtība būs norādīta 10 eiro un piegādes izmaksas 2 eiro. Sūtījumā būs prece, kurai piemērojama PVN standarta likme 21% apmērā. Aprēķinot PVN, tiks ņemta vērā preces vērtība un dokumentos norādītās piegādes izmaksas. Līdz ar to saņēmējam būs jāsamaksā PVN: 21% no 12,00 eiro (10 + 2) = 2,52 eiro.

Atmuitošana un PVN apmaksa būs jāveic arī par tām precēm, kas pasūtītas pirms 1. jūlija, bet piegādātas pēc. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, no kurienes faktiski tiks nosūtītas preces, arī pasūtot tās no Eiropas, jo mēdz būt gadījumi, kad sūtītāja centrālā noliktava atrodas kādā trešajā valstī.

Ja trešās valsts komersants, reģistrējoties noteiktā kārtībā, izmantos iespēju ES darboties speciālajā tālpārdošanas režīmā – IOSS (Import One-Stop-Shop), tam būs tiesības iekļaut PVN preces cenā. Tādā gadījumā pircējs PVN samaksās preces iegādes brīdī, un vēlāk šis PVN nonāks sūtījuma saņēmēja dalībvalsts budžetā. Ja komersants izmantos IOSS režīmu, preces atmuitos Latvijas Pasts vai eksprespasta pārvadātājs, bet sūtījuma saņēmējam nekādas muitas formalitātes nebūs jākārto.

Ievieš saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.  

Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā.

Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa.

Par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību.

Grozījumi noteic vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanas nosacījumus, darbības uzsākšanas, izbeigšanas un apturēšanas, kā arī izmaiņu veikšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunā risinājuma izmantošanu varēs arī atteikt.

Jauno risinājumu administrēs VID sadarbībā ar kredītiestādēm, un nodokļa maksātājs vienkāršotajam risinājumam varēs pieteikties, iesniedzot iesniegumu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

DARBINIEKI

Pagarina attālinātu darbnespējas lapu izsniegšanu

Ministru kabinets lēma, ka, ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus Covid-19 infekcijas izplatībai, līdz gada beigām plānots saglabāt esošo darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību Covid-19 kontaktpersonām un iedzīvotājiem ar augšējo elpceļu infekcijas saslimšanas pazīmēm, informē Veselības ministrija.

Lēmums paredz, ka darbnespējas lapu ārsts var izsniegt attālināti:

  • sākot no pirmās saslimšanas dienas gadījumos, kad bērnam vai pieaugušajam parādījušās augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes. Šādā gadījumā darbnespējas lapa tiek izsniegta līdz trīs dienām, un ārstējošais ārsts lemj par nepieciešamību veikt Covid-19 testu un tālāko ārstēšanās procesu;
  • Covid-19 inficēto cilvēku kontaktpersonas, pamatojoties uz Slimību profilakses kontroles centra epidemiologa sniegto informāciju.

Šāda kārtība novērš potenciālo Covid-19 vīrusa izplatību jau agrīnā stadijā, kad cilvēkam ir parādījušies simptomi, taču vēl nav noteikta inficēšanās ar Covid-19.

VADĪBA

Izmaiņas ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi.

Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē.

Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā.

Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz iespēju izveidot divus kopīgu klientu izpētes rīku modeļus. Pirmā – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros, likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku. Savukārt atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam, izpildot noteiktas prasības un saņemot šā pakalpojuma sniegšanai atļauju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas nodrošinātu informācijas apmaiņu un radītu iespēju efektīvāk novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi mazinātos arī administratīvais slogs valsts iestāžu pusē, kuras šobrīd apkalpo katru likuma subjektu atsevišķi.

Likums arī paredz, ka FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver informācija, kas ir par pamatu izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses. Tāpat likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, rakstveidā informējot klientu par FID rīkojumu, tā kopijā būs jānorāda iesaldēšanas pamats, kā arī tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Aktualitātes grāmatvedībā 2024. gadā

    Jaunā gada sākumā grāmatveži analizē iepriekšējā gada laikā padarīto un ieplāno nākotnes darbus saistībā ne tikai ar gada pārskata sagatavošanu, bet arī ar jauno likumu normu piemērošanu savā grāmatvedības uzskaitē. Ko jaunu grāmatvežiem nesīs 2024.gads?