Doties uz galveno

Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2021. gada 3. ceturksnī

iFinanses sniedz apskatu par svarīgākajām likumu izmaiņām nodokļos un grāmatvedībā 2021. gada 3. ceturksnī.

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Sagatavoti jaunie grāmatvedības kārtošanas noteikumi

Līdz ar jaunā Grāmatvedības likuma (GL) spēkā stāšanos ar 2022. gada 1. janvāri spēku zaudēs šobrīd spēkā esošais likums “Par grāmatvedību” un attiecīgi arī visi ar to saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Līdz ar to ir sagatavots un Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jauns noteikumu projekts – Grāmatvedības kārtošanas noteikumi.

Jaunie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”.

Jaunajos noteikumos plānots noteikt:

  • grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības;
  • kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos;
  • attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieku izdevumu atlīdzināšanu;
  • preču piegādes dokumentos ietveramos rekvizītus un informāciju, šo dokumentu noformēšanas, parakstīšanas un reģistrēšanas kārtību;
  • grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras lietošanas prasības;
  • grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas noteikumus;
  • inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību;
  • grāmatvedības kontroles pasākumu veidus.

Noteikumu projekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā un nav vēl pieņemts MK. 

Izmaiņas gada pārskatu likumā 

Šā gada 28. septembrī Ministru kabinets izskatīja grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (Likums). Grozījumi paredzēti, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu.

Ar grozījumiem Likumā paredzēts nodrošināt, ka vidējo un lielo sabiedrību finanšu pārskatos tiek iekļauta detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Tādējādi būs iespēja iegūt detalizētākus pētniecības un attīstības statistikas datus, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus.

Vienlaikus tiks pilnveidota būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontrole, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam.

Lai uzlabotu finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu tiks tuvinātas Starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasībām. Tāpat sabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada pārskatus atbilstoši SGS, pārstājot būt par regulētā tirgus dalībnieci, varēs turpināt sagatavot gada pārskatus atbilstoši SGS.

Grozījumi paredz arī saskaņot Likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības.

Jaunas prasības kases ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumentiem 

Pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

MK noteikumi Nr. 625 izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu.

2022. gada 1. janvārī spēku zaudēs MK noteikumi Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”.

Būtiskākās izmaiņas par kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem:

  • kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera vietā var sagatavot arī dokumentu ar citu nosaukumu, ja tas atbilst noteikumu prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera sagatavošanu;
  • atvieglojumi prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera parakstīšanu – paraksta tikai kasieris – šobrīd arī uzņēmuma vadītājs un atbildīgais grāmatvedis);
  • kases ieņēmumu orderos un kases izdevumu orderos, kas tiek sagatavoti elektroniski, izsniedzamā vai saņemamā summa jānorāda tikai ar cipariem (šobrīd – ar vārdiem un cipariem);
  • kases ieņēmumu orderī – ja skaidras naudas maksātājs ir fiziskā persona, kas pārstāv uzņēmumu, tad jānorāda arī pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs;
  • kases izdevumu orderī – gadījumā, kad dienas laikā saņemtā nauda tiek nodota inkasatoram, kasieris pats naudu iemaksā kredītiestādē, tiek mainīti naudas nomināli, var nenorādīt ziņas par naudas saņēmēju, tā vietā pievienojot iemaksu apliecinošu dokumentu, piemēram, čeku;
  • kases izdevumu orderī – ja naudu saņēmēja vietā saņem pilnvarotā persona, tad orderī jānorāda šīs personas vārds, uzvārds, personas kods un atsauce uz pilnvarojumu;
  • budžeta iestādēm kases ieņēmumu ordera vietā atļauts sagatavot ieņēmumu sarakstu par skaidras naudas saņemšanu no vienveidīgiem maksājumiem, piemēram, bibliotēku ieņēmumi par kopēšanas pakalpojumiem;
  • ja skaidras naudas maksātājs vai saņēmējs ir uzņēmuma darbinieks, kases ieņēmumu orderī un kases izdevumu orderī darbinieka personas kodu var nenorādīt;
  • kases izdevumu orderī kasiera paraksts nav obligāts, ja uz attaisnojuma dokumenta, kas orderī norādīts, kā izmaksas pamatojums, piemēram, izmaksu saraksts, iesniegums, rēķins ir uzņēmuma vadītāja apliecinājums naudas izsniegšanai;
  • elektroniski sagatavotiem kases ieņēmumu un izdevumu orderiem var piešķirt ne tikai kārtas numuru, bet arī unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā.

Būtiskākās izmaiņas par kases grāmatu:

  • noteikts, ka kases grāmata ir grāmatvedības reģistrs un tādējādi uz tās kārtošanu attiecināmas visas grāmatvedības reģistru kārtošanas un glabāšanas prasības;
  • ja kases grāmatu kārto elektroniski, tad var būt viena kases grāmata, kurā atsevišķi uzskaitīti ieņēmumi un izdevumi eiro un atsevišķi – citās valūtās;
  • nav pārņemtas MK noteikumu Nr. 584 prasības, kas zaudējušas aktualitāti, piemēram: 
    • kasiera pienākumu uzskaitījums, sākot pildīt pienākumus;
    • detalizēts skaidrojums par kases grāmatas kārtošanu gan papīra reģistra veidā, gan elektroniski;
    • prasība par to, ka papīra reģistra veidā kārtotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, caurauklotai un apliecinātai ar uzņēmuma vadītāja parakstu;
    • aizliegums uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai.

Mainās paziņojumi par fiziskajai personai izmaksātajām summām

Pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 610 “Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju”, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

MK noteikumi Nr. 610 aizstāj šobrīd spēkā esošos MK noteikumus Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”.

Administratīvā sloga mazināšanas nolūkā turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Paziņojumā deklarējamo ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu saraksts ar paskaidrojumiem turpmāk būs pieejams VID publiskajā tīmekļvietnē.

Netiek mainīta paziņojumā iekļaujamā informācija, paziņojuma iesniegšanas kārtība VID EDS, kā arī ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sistēma.

Turpmāk VID informēs par izmaiņām ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā VID publiskajā tīmekļvietnē un VID EDS ne vēlāk kā 60 dienas pirms paziņojuma iesniegšanas termiņa.

Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu saraksts tiks publicēts līdz 2021. gada 1. novembrim.

Jauni noteikumi uzņēmumiem, kuru darbība tiek izbeigta

Ir pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

2022. gada 1. janvārī spēku zaudēs MK noteikumi Nr. 583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”.

MK noteikumi Nr. 590 izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu.

Jaunajos noteikumos saglabāts MK noteikumos Nr. 583 ietvertais regulējums par:

  • mantas un saistību novērtēšanu uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā;
  • atbrīvojumu novērtēt atbilstoši tīrajiem (neto) pārdošanas ieņēmumiem lietas, kas ir tādu individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību, politisko partiju un reliģisko organizāciju īpašumā, kuru darbība tiek izbeigta.

Noteikumos nav iekļauts MK noteikumu Nr. 583 8. punkts, kurš zaudējis aktualitāti, jo peļņas vai zaudējumu aprēķins (PZA) netiek izmantots par pamatu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas sagatavošanai.

Būtiskākie papildinājumi:

  • mantas un saistību novērtēšanas kārtība attiecināta arī uz darbības izbeigšanu maksātnespējas procesa gadījumā – šobrīd tikai likvidācijas gadījumā;
  • papildināts to gadījumu skaits, uz kuriem noteikumi neattiecas: 
    • beidz pastāvēt pašvaldības vai budžeta iestāde;
    • tiek izbeigta tāda uzņēmuma darbība, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ierakstā;
  • sīki izskaidrota kārtība, kādā manta un saistības novērtējamas un atspoguļojamas slēguma finanšu pārskata bilancē un PZA;
  • iekļauts skaidrojums par to, ko norāda likvidācijas slēguma finanšu pārskata aktīvā un pasīvā:
  • bilances aktīva posteņos norāda mantas atlikumu, ja tāds ir;
  • bilances pasīva postenī “Likvidācijas kapitāls” – summu, kas atbilst mantas atlikumam un kas ir pamats atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanai un likvidācijas kvotas aprēķināšanai;
  • skaidrībai iekļautas atsauces uz MK noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” konkrētiem punktiem, kas nosaka mantas un saistību novērtēšanas un slēguma finanšu pārskata sagatavošanas kārtību.

NODOKĻI

Plānoti grozījumi IIN piemērošanā

Šā gada 29. septembrī Ministru kabinets izskatīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN). 

Ar grozījumiem paredzēts noteikt atbrīvojumu atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtajiem grantiem. Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros.

Ar grozījumiem likumā par IIN paredzēts noteikt, ka tad, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, un to īpašumā iegūst persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas proporcionāli tiek piemērots IIN atbrīvojums, ja nodokļa maksātāja rīcībā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā, kā arī atsevišķu daļu (tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamās zemes) vērtība.

Paredzēts arī uzlabot no IIN atbrīvoto stipendiju administrēšanu, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības vērtēt stipendiju atbilstību tās definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, tai skaitā vērtēt stipendiju izmaksas avotus.

Grozījumos iekļauta arī norma, kas paredz VID veikt IIN pārmaksas atmaksu tikai bezskaidrā naudā, kā arī citi tehniski un redakcionāli precizējumi.

Grāmatām, žurnāliem un avīzēm plānots samazināt PVN likmi 

Šā gada 29. septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), nosakot grāmatu un periodisko izdevumu piegādei pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Viens no izplatītākajiem mehānismiem Eiropas Savienībā (ES), lai veicinātu sabiedrībai grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību, ir PVN samazinātās likmes piemērošana. Pašlaik Latvijā grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm ir noteikta PVN samazinātā likme 12% apmērā. Tomēr konstatējams, ka Latvijā noteiktā PVN likme grāmatām un periodiskajiem izdevumiem ir viena no augstākajām starp ES dalībvalstīm, kur tā vidēji ir 7%.

Līdz ar to ir nolemts grāmatām (tādām kā mācību literatūras, brošūras, bukleti un tamlīdzīgi iespieddarbi, bilžu, zīmējamas un krāsojamas grāmatas bērniem, iespiestu nošu un nošu raksti, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmām) un periodiskajiem izdevumiem (tādiem kā avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska izdevumu formā, izņemot piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, samazināt PVN likmi un to noteikt 5% apmērā. Tādējādi tiks veicināta grāmatu un periodisko izdevumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem, stabilizējot to skaitu, tirāžas un cenu pieejamību, rezultātā nodrošinot plašāku sabiedrības piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai.

Grozījumiem PVN likumā jāstājas spēkā 2022. gada 1. janvārī

Par gadu pārcelta tūrisma nodokļa ieviešana

Šā gada 16. septembrī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja lēma Rīgā nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu viena eiro apmērā ieviest ar 2023. gada 1. janvāri, nevis no nākamā gada sākuma. 

Galīgais lēmums par grozījumiem saistošajos noteikumos Nr. 83 “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo redakciju saistošie noteikumi stātos spēkā 2022. gada 1. janvārī, ieviešot Rīgā nodevu viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto viesi.

Lēmums pieņemts, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem – personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs.

Saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne stingru ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei. Šādos apstākļos nepieciešams atbalstīt tūrisma nozares atgūšanos un novirzīt tūristu mītnei pieejamos finanšu līdzekļus darbības atjaunošanai un klientu piesaistei, secina domes komiteja.

Autoratlīdzības pielīdzina izmaksām no uzņēmuma līguma 

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA) paredz, ka no nākamā gada izmaksas autoriem, kas nav reģistrējuši saimniecisko darbību, tiks pielīdzinātas izmaksām no uzņēmuma līguma. Grozījumi likumā par VSA vēl jāapstiprina Saeimai.

No 2022. gada 1. janvāra likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēts, ka fiziskai personai samaksa par intelektuālo īpašumu vai samaksa no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ko izmaksā cits ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir saimnieciskās darbības ienākums. Fiziskā persona reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, kas iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā vispārējā kārtībā, vai kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Ja autors nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs, ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ietur IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā no uzņēmuma līguma.

Ņemot vērā minēto, juridiskās skaidrības nodrošināšanai sagatavotie grozījumi likumā par VSA paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra persona, kura saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma vai no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja izmaksātājs nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un persona:

  • nav reģistrējusi saimniecisko darbību, persona ir sociāli apdrošināta kā darba ņēmēja, kurai noslēgts uzņēmuma līgums;
  • ir reģistrējusi saimniecisko darbību, persona ir sociāli apdrošināta kā pašnodarbinātais.

No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, bet autoratlīdzības izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ietur nodokli izmaksas vietā autoratlīdzību ienākumam:

  • līdz 25 000 eiro – 25%;
  • kas pārsniedz 25 000 eiro – 40%.

Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.

Tāpat no 2021. gada 1. jūlija tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās VSAOI. Tomēr, ja autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saņemtās autoratlīdzības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās VSAOI netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Pašnodarbinātajiem sociālās apdrošināšanas kārtība nemainīsies

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA) paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāsies tāda pati sociālās apdrošināšanas kārtība, kāda likumā par VSA ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Grozījumi paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksās 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma. Tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07% no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz 23. janvārim.

Lai pašnodarbinātie arī turpmāk varētu veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no faktiskiem ienākumiem, būs jāiesniedz ienākumu prognoze Valsts ieņēmumu dienestam (VID) – par 1. ceturksni līdz 17. janvārim, par 2. ceturksni līdz 17. aprīlim, par 3. ceturksni līdz 17. jūlijam un par 4. ceturksni līdz 17. oktobrim vai arī līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu. Gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs, tas būs jāizdara 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas.

Pašnodarbinātie, kuri neiesniedz VID ienākumu prognozi un kuru ienākumi (mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam – apgrozījums) nesasniedz minimālo VSAOI objektu, veiks minimālās VSAOI no faktisko ienākumu un minimālā VSAOI objekta starpības.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 20. martam aprēķinās pašnodarbinātajiem minimālās VSAOI par iepriekšējo kalendāro gadu un informēs par to VID, bet pašnodarbinātajiem būs pienākums līdz kārtējā gada 23. jūnijam veikt minimālās VSAOI par iepriekšējo kalendāro gadu.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2022. gadā paliks nemainīga 

Sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2022. gadā”, kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nākamgad tiks saglabāta iepriekšējā apmērā.

Noteikumu projektā paredzēts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2022. gadā ir 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā.

Tāpat noteikts, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējs iemaksā vienotajā nodokļu kontā vienā maksājumā ar citiem nodokļu maksājumiem – ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam.

Saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6. panta 4. daļu MK katru gadu nosaka URVN apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu.

Noteikumu projektā noteiktais regulējums stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

VADĪBA

VID sāk publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem dienesta pieņemtajiem lēmumiem 

Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par būtiskākajiem juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem un veicinātu nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu – nodevu – saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) publisko informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem.

VID publisko informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām:

  • lēmumi par nodokļu revīzijas – audita – rezultātiem;
  • lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem;
  • lēmumi, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 23. panta 5.2 un 5.daļu;
  • lēmumi, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds;
  • lēmumi, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa.

Informācija par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem tiek publiskota saskaņā ar grozījumiem likumā par NN. Likuma par NN 18. panta 1. daļas 34. punkts redakcijā, kas stājas spēkā 2021. gada 5. augustā, attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami.

No 2. septembra drīkst iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

2021. gada 1. septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Covid-19 likums) noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

Covid-19 likuma 22. pantā noteikts, ka līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 1. daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

No 2. septembra kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – SIA vai A/S – nav nokārtojusi pamatparādu 4268 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA un A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2134 eiro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit!

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]