AUTORS: Žurnāls “iFinanses”
iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.
GRĀMATVEDĪBA
Izmaiņas UIN piemērošanā nedrošiem parādiem
Pieņemti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) ar mērķi precizēt regulējumu nedrošiem debitoru parādiem. Grozījumi piemērojami jau gada pārskatiem par 2021. gadu.
Nedrošie parādi
UIN likuma 9. panta 1. daļa tiek papildināta ar 3. punktu, kurā noteikta kārtība, kādā nodokli par nedrošajiem parādiem maksā tie nodokļa maksātāji, kuri uzkrājumus veido saskaņā ar Starptautisko finanšu pārskata standartu (SFPS) Nr. 9 “Finanšu instrumenti”.
Saskaņā ar šo punktu paredzēts ar nodokli apliekamajā nodokļa bāzē iekļaut tādu debitoru parādu summu, par kuru izveidots uzkrājums un kura atzīšana pārtraukta atbilstoši debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas (aktīva atzīšanas pārtraukšanas) politikai, bet ne vēlāk kā 60 mēnešu laikā no parāda rašanās brīža, ja parādam šajā periodā nav piemērojams šā panta 3. daļā minētais atbrīvojums. 60 mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā Komerclikumā paredzēto noilgumu no komercdarījumiem izrietošajiem prasījumiem, un to, ka noilgums, tiesību aktos paredzētajā kārtībā, var tikt apturēts vai pārtraukts.
UIN likuma 9. pants papildināts ar 7. daļu, kas nosaka kritērijus, kuri jāievēro 9. panta 1. daļas 3. punkta piemērošanai, tai skaitā debitora parāda izsekojamība un zvērināta revidenta atzinuma par finanšu pārskatiem nepieciešamība, kā arī prasība nodokļa maksātājam izveidot politiku uzkrājumos (kredītzaudējumos) iekļautā debitoru parāda atzīšanai, atgūšanai un norakstīšanai (aktīva atzīšanas pārtraukšanai).
Ņemot vērā, ka pastāvīgās pārstāvniecības, kas reģistrētas Latvijā, nodokļa aprēķināšanai veic no tās galvenā uzņēmuma dalītu grāmatvedības uzskaiti, kas tomēr tiek balstīta uz galvenā uzņēmuma grāmatvedības datiem, UIN likuma 9. pants tiek papildināts ar 8. daļu, kas paredz kritērijus Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai, kurus ievērojot, par nedrošajiem debitoru parādiem izveidotos uzkrājumus pārstāvniecībai nav jāietver ar nodokli apliekamajā bāzē, ja tā galvenais uzņēmums veic grāmatvedības uzskaiti atbilstoši SFPS.
Procentu maksājumi
Lai novērstu situāciju, ka aplēstajiem procentiem saskaņā ar operatīvās nomas maksājumiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr.16 “Noma” (SFPS Nr. 16), arī turpmāk tiek piemērotas UIN likuma 10. panta normas, likuma grozījumos tiek ietverta norma, kas paredz, ka nodokļa maksātāji, kuri piemēro SFPS Nr. 16, ir tiesīgi UIN likuma 10. pantā noteikto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā ar iepriekšminēto standartu, ja nomas darījums atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 11. nodaļā “Kārtība, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus” definētajai operatīvajai nomai. Tādējādi, UIN likuma 10. panta normas ir piemērojamas tikai procentu maksājumiem par finanšu nomu, kas tiek atzīti saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai saskaņā ar SFPS Nr. 16, bet nav attiecināmas uz procentiem, kas aplēsti saskaņā ar SFPS Nr. 16 par operatīvo nomu.
Papildus tam, tiek mainīts palielināto procentu maksājuma regulējums, nosakot, ka uz procentu maksājumu pārsnieguma aprēķinu attiecas starpība, kas rodas starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem.
Pārejas noteikumi
Pārejas noteikumos ietverts punkts, kas paredz, ka 2021. un 2022. gadā UIN likuma 9. panta 1. daļas 1. apakšpunktā noteiktais 36 mēnešu periods tiek pagarināts līdz 60 mēnešiem. Minētais termiņš pārejas periodam tiek pagarināts ņemot vērā ekonomiskās nestabilitātes, kuru izraisījusi Covid-19 noteiktie ierobežojumi, ietekmi uz nodokļa maksātājiem.
Starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes – elektroniski!
Latvijā no 2024. gada ieviesīs elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR) pavadzīmi, kas ievērojami mazinās izmaksas un laiku uzņēmējiem, to paredz valdībā pieņemtais konceptuālais ziņojums.
e-CMR pavadzīmes ieviešana Latvijā ļaus ievērojami samazināt administratīvās izmaksas kravu pārvadātājiem, aizstājot papīra lietošanu, kas vienlaikus ir labvēlīgi videi. Tāpat, mūsdienīgais risinājums ļaus labāk un ātrāk organizēt pārvadājumus, paātrinot informācijas pārraidi un norēķinus, un ietaupīs laiku. Vienlaikus pārskatāmības ziņā e-CMR pavadzīme dos pieeju reāllaika informācijai, precīzākiem datiem un nodrošinās automātisku datu pārraidi uzņēmumam, kas dos sūtītājiem, pārvadātājiem un saņēmējiem lielāku loģistikas procesa kontroli.
Vienlaikus e-CMR palīdz izvairīties no cilvēku savstarpējiem kontaktiem un nepamatotas dīkstāves, padarot visu kravas un transporta dokumentāciju attālināti novērojamu un kontrolējamu gan kravu apstrādātājiem, gan kontroles struktūrām.
Par atbildīgo institūciju e-CMR pavadzīmes ieviešanai noteikta VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
NODOKĻI
Kavētos nodokļus varēs nomaksāt piecu gadu laikā
Nokavēto nodokļu samaksas termiņu varēs pagarināt līdz pieciem gadiem – to paredz pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Patlaban šos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt var uz laiku līdz trim gadiem.
Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat arī jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā.
Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori.
Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. augustā.
Bērna piedzimšanas pabalstam nepiemēros nodokli
Darbiniekam piešķirto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). To paredz pieņemtie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Grozījumi paredz, ka ar IIN neapliks darba devēja darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro apmēram par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu. Pabalsts jāizmaksā sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas.
Patlaban noteikts, ka gadījumos, kad darba devējs vēlas materiāli atbalstīt savus darbiniekus, piešķirot pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek ieturēts IIN.
Šie grozījumi stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā un attiecināmi uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kuri dzimuši pēc 2021. gada 31. decembra.
Precizē PVN deklarāciju noteikumus
Lai saskaņotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likuma), ar ko likuma normās iekļauti elektroniski sniegtie pakalpojumi, kam iekšzemē piemērojama PVN samazinātā likme 5% apmērā, veikti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”.
Elektroniski sniegti pakalpojumi
Ar grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, paplašināts likuma 42. panta 5., 7. un 9. daļas tvērums. Šajās normās iekļauti arī elektroniski sniegti pakalpojumi, kam piemērojama PVN samazinātā likme 5% apmērā. Tādējādi bija nepieciešams precizēt PVN deklarācijas aizpildīšanas kārtību un tajā norādāmo informāciju, lai reģistrēti PVN maksātāji varētu korekti uzrādīt elektroniski sniegtos pakalpojumus, kas saņemti no ES dalībvalstu reģistrētiem PVN maksātājiem, kam iekšzemē piemērojama PVN samazinātā likme 5% apmērā.
Ar grozījumiem papildināta PVN deklarācijas 51.1 un 56.1 rindā norādāmā informācija (MK noteikumu Nr. 40 17.15.1 un 17.20.1 apakšpunkts).
Vērtību pakalpojumam, kurš saņemts no citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja un kam iekšzemē piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā, norāda PVN deklarācijas 51.1 rindā un no tās aprēķināto PVN norāda 56.1 rindā.
Preču piegādes un pakalpojumi ar 0% likmi
Ar grozījumiem PVN likuma 50. pants papildināts ar 2.1 daļu, kurā noteikti jauni subjekti, kas ir tiesīgi iegādāties preces un saņemt pakalpojumus ar PVN 0% likmi. Atbilstoši PVN likuma pārejas noteikumu 42. punktam PVN likuma 50. panta 2.1 daļa piemērojama no 2021. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā minēto, precizēta PVN deklarācijas aizpildīšanas kārtība attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kam piemērota PVN 0% likme saskaņā ar PVN likuma 50. panta 2.1 daļu.
Preču piegādes, kam piemērota PVN 0% likme un kuras piegādātas PVN likuma 50. panta 2.1 daļā noteiktajiem subjektiem, norāda PVN deklarācijas 43. rindā, savukārt sniegtos pakalpojumus norāda PVN deklarācijas 48. rindā.
Ievērojot PVN likuma pārejas noteikumu 42. punktu, MK noteikumi Nr. 40 papildināti ar jaunu 82. punktu, kurā paredzēts, ka grozījumi attiecībā uz piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar PVN 0% likmi saskaņā ar PVN likuma 50. panta 2.1 daļu, un atsauci uz šo normu PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanā piemērojami no 2021. gada 1. janvāra.
DARBINIEKI
Būtiski grozījumi Darba likumā
Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas stājas spēkā šī gada 1. augustā.
Ar grozījumiem noteikts darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.
Tāpat pieņemtas izmaiņas saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas.
Ar grozījumiem pagarināts arī laika posms, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (šobrīd – divus mēnešus). Tāpat precizēts, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu (šobrīd – 10 kalendāra dienas).
Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka gadījumā, ja bērna paternitāte nebūs atzīta vai noteikta, bērna tēvs ir miris vai viņam pārtrauktas aizgādības tiesības, tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu būs citai personai, lai tā pēc bērna mātes lūguma varētu iesaistīties bērna aprūpē. Darba devējs varēs pieprasīt atbilstošus pierādījumus, lai piešķirtu šādu atvaļinājumu.
Būtiskāko likuma grozījumu daļu veido Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešana, kas balstīta uz pandēmijas laikā gūtajām atziņām par darbinieka, darba laika un darba vietas mobilitāti.
Ja darbiniekam nav noteiktas darba vietas vai pamata darba vietas, darba līgumā vajadzēs norādīt, ka darbinieks ir nodarbināts vairākās darba vietās vai pats var brīvi noteikt savu darba vietu.
Ja nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darba līgumā papildus būs jānorāda, ka darba grafiks ir mainīgs, un jāietver nolīgtais darba laiks, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks vienā mēnesī; laiks, kādā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums to veikt; minimālais paziņošanas laiks pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma.
Grozījumos noteikts, ka pārbaudes laiks nedrīkst būt ilgāks par vienu mēnesi, ja darba līgumu slēdz uz laiku līdz sešiem mēnešiem, savukārt, ja darba līgumu slēdz uz laiku līdz vienam gadam, pārbaudes laiks nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Savukārt darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, var vienoties par pārbaudes termiņa noteikšanu, kurš var būt ilgāks par iepriekš minētajiem termiņiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus.
Vienlaikus regulējums papildināts, nosakot, kāda informācija turpmāk būs ietverama darba līgumā.
Mainīta slimības lapu apmaksas kārtība
No šī gada 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksā līdz darbinieka darbnespējas devītajai dienai, bet, sākot no 10. dienas, darbiniekam piešķir slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksā valsts.
Šādas izmaiņas noteiktas ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar ko mainīta līdzšinējā slimības lapu apmaksas kārtība, samazinot darba devēja apmaksāto darbnespējas termiņu. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10. darbnespējas dienai.
Slimības naudas apmērs saglabāts līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu – ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80% apmērā.
Izmaiņas veiktas, lai atvieglotu darba devēju slogu saistībā ar darbinieku slimības lapu apmaksu, skaidrots grozījumu anotācijā.
VADĪBA
2023. gadā pārcels vienu darba dienu
Lai efektīvāk izmantotu darba un atpūtas laiku, 2023. gadā ir plānots pārcelt vienu darba dienu – to paredz Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par darba dienas pārcelšanu 2023. gadā”, kas 21. jūnijā pieņemts valdības sēdē.
Rīkojuma projekts paredz pārcelt 2023. gada 5. maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp sestdienu – 6. maiju, un svētku dienu – 4. maiju, pārcelt uz sestdienu – 20. maiju.
Saskaņā ar likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu, vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta 4. daļu, kas paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, MK rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ir ieteikums ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
UR reģistros atzīmēs sankcionētās personas
Lai nodrošinātu, ka informācija par sankcionētiem subjektiem ir publiski pieejama ikvienam, Uzņēmumu reģistram (UR) plānots paredzēt pienākumu tā vestajos reģistros reģistrēt ziņas par to, ka konkrēta persona ir sankciju subjekts vai ar sankciju subjektu saistīta persona.
Šobrīd publiski pieejamā informācija par sankciju subjektiem ir decentralizēta, turklāt informācija par sankciju subjektu kontrolētiem tiesību subjektiem (uzņēmumiem) nemaz nav publiski pieejama, kas var radīt būtiskus riskus. Tā kā saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (Sankciju likums) 2. panta 2. daļu visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, ieviešot izmaiņas, kas paredzētas ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (likums par UR), ikviena persona varēs pārliecināties par UR reģistrēto tiesību subjektu sasaisti ar starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām, kas noteic finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus.
Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.
Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
