Doties uz galveno

Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2023.gada 2.ceturksnī

iFinanses sniedz kopsavilkumu par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2023. gada 2. ceturksnī.

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir iFinanses.png

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Satura rādītājs

GRĀMATVEDĪBA

Ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumi – tikai ar licenci

No 1.jūlija grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai tie grāmatveži, kuri ir saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu licenci.

Licencēšanas sistēma, kas izstrādāta un ieviesta ciešā sadarbībā ar grāmatvežu nozari, sniegs kvalitātes un drošības garantijas patērētājiem, cels pakalpojumu kvalitāti, mazinās ēnu ekonomikas riskus un palielinās Latvijas ekonomikas starptautisko uzticamību.

Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana ir valstiski atzīts mehānisms, kas palīdz noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Vienlaikus, ņemot vērā grāmatvežu lielo lomu tiesiskas ekonomikas vides veidošanā, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas kontekstā, grāmatvežu licencēšanai ir būtiska loma sakārtotas un tiesiskas ekonomikas veidošanai.

Licencēšanas sistēmas ieviešana Latvijā notika sadarbībā ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju. Prasība pēc licences attiecas gan uz uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī uz fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.

Par darbību bez licences Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (78.panta 1.daļa) grāmatvedim ir noteiktas soda sankcijas – tas var būt brīdinājums, soda nauda vai apturēta darbība, vai noteikts pagaidu aizliegums atbildīgajai personai pildīt pienākumus.

NODOKĻI

Paaugstina reprezentatīvu automašīnu vērtības slieksni

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir pieņemti grozījumi, paaugstinot reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksni. 

Līdz šim šādu automašīnu vērtības slieksnis bija 50 tūkst. eiro apmērā, un ar grozījumiem tas palielināts līdz 75 tūkst. eiro.  Jaunās vērtības slieksnis attieksies uz uzņēmumu automašīnām, kas iegādātas pēc šī gada 1.jūnija. 

Saeima kā steidzamus pieņēma arī saistītus grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tie noteic, ka nodokļa likmes uzņēmumu automašīnām turpmāk noteiks, ņemot vērā motora maksimālo jaudu kilovatos, nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma, kā tas bija līdz šim. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes pēc motora maksimālās jaudas noteiks tiem automobiļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009.gada, bet pārējiem likme būs 60 eiro mēnesī. 

Pārskatīta arī likme uzņēmumu elektroautomobiļiem, un tā būs 15 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 10 eiro vietā. Savukārt ārēji lādējamām hibrīda automašīnām likme turpmāk noteikta 25 eiro apmērā. Šie grozījumi spēkā stājas šī gada 1.jūlijā.

VID būs tiesības pārbaudīt uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” pieņemti grozījumi, kas paredz virkni jaunu instrumentu nenomaksāto nodokļu gadījumā, vēsta Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks VID veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.

Paredzēts, ka jau šogad spēkā stāsies grozījumi, kas vienkāršo kārtību, kādā VID pārbauda uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam. Tāpat gadījumos, ja tiks konstatēti nenomaksāti nodokļi, uzņēmējiem būs iespēja slēgt vienošanos ar VID un  līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu vai līdz pat 60% samazināt soda naudu, ja viņš tos nomaksās ātrāk.

Savukārt no 2024.gada godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kas saskārušies ar grūtībām veikt maksājumu, būs iespēja saņemt tūlītēju un automātisku nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.

No grozījumu izsludināšanas brīža uzņēmējiem, kam nenomaksātu nodokļu dēļ varētu tikt piemērota nokavējuma nauda vai soda procenti, paredzēta iespēja vēl pirms VID lēmuma slēgt vienošanos ar VID un samazināt nokavējuma naudas maksājumus līdz pat 85% un soda naudas maksājumus līdz 60%  Šādas vienošanās var konstruktīvi aizstāt ilgstošus tiesiskos strīdus, veicinot ātru nenomaksāto nodokļu maksājumu nonākšanu valsts budžetā.

Likuma grozījumi paredz, ka no 2024. gada nodokļu maksātāji, kas nodokļus maksā godprātīgi un laikus, saskaroties ar īslaicīgām finansiālām grūtībām, varēs saņemt automātisku samaksas termiņa pagarinājumu. Tādējādi uzņēmēji ar labu un ļoti labu nodokļu nomaksas disciplīnu sev nepieciešamo atbalstu varēs saņemt tūlītēji un negaidot papildu izvērtējumu no VID.

Lai pārbaudītu uzņēmēju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaudes veidiem. Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem neizprotams. Lai nodokļu pārbaudes varētu veikt vienkāršāk un efektīvāk, turpmāk likumā “Par nodokļiem un nodevām” būs paredzēts tikai viens nodokļu pārbaudes veids – nodokļu kontrole. Tās ietvaros VID uzrunās uzņēmēju, informējot par neatbilstībām, kā arī uzklausīs uzņēmēja skaidrojumu. Atbilstoši “Konsultē vispirms” principam, uzņēmējam būs iespēja neatbilstību novērst.

Savukārt konstatētu un nenovērstu neatbilstību gadījumā nodokļu pārbaudes rezultātā VID uzņēmēju informēs par veicamo maksājumu, dodot iespēju vienoties par tūlītēju nomaksu un attiecīgi nokavējuma vai soda naudas samazinājumu.

Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID varēs veikt arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša uzņēmēja pārbaude.

Jāinformē par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem

Ministru kabinets (MK) 1.jūnijā izskatīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas izstrādāti, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos.

Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī.

Lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu, ko Eiropas Savienībā veic patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Minētā specifiskā informācija ir jo īpaši svarīga saistībā ar tādiem pārrobežu maksājumiem, kuriem maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī. Šāda informācija ir vajadzīga, lai dalībvalstu nodokļu iestādes veiktu savus pamatuzdevumus – atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistību izpildi. Tādēļ ir nepieciešams, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji minēto informāciju darītu pieejamu, proti, sniegtu informāciju nodokļu iestādēm nolūkā palīdzēt tām konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu.

Top vērienīga muitas reforma

Ievērojami palielinoties tirdzniecības apjomam, īpaši e-komercijas jomā, kā arī noteikumu skaitam, kas jāpārbauda uz robežas, un mainīgajām ģeopolitiskajām realitātēm un krīzēm, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgāko un visaptverošāko Eiropas Savienības (ES) muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968.gadā.

ES, tostarp Latvijas muitas sistēmā tuvākajos piecpadsmit gados gaidāmas vēsturiskas pārmaiņas: ES plānots izveidot vienotu muitas datu centru, kurā uzņēmumi, kas vēlas ievest preces ES, varēs reģistrēt visu informāciju par saviem produktiem un piegādes ķēdēm. Šī pilnībā digitalizētā pieeja nodrošinās atteikšanos no tradicionālajām muitas deklarācijām un piedāvās “skatu no putna lidojuma” uz ES ienākošajām precēm.

Tas palīdzēs dalībvalstīm prioritizēt riskus un efektīvāk veikt pārbaudes, būtiski uzlabojot iedzīvotāju drošību, atvieglojot preču pārvietošanu, ko veic uzticami uzņēmumi, kā arī ikdienu cilvēkiem, kas iepērkas internetveikalos ārpus ES.

Ar reformu plānots vienkāršot arī muitas nodokļa aprēķinu visbiežāk sastopamajām patēriņa precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta tirdzniecības vietnēs ārpus ES, samazinot tūkstošiem šobrīd iespējamo muitas nodokļu likmju līdz tikai četrām.

EK apstiprinātais priekšlikums izmaiņām vēl tiks apspriests dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos gan Eiropas Parlamentā, gan ES Padomē. Līdz ar to Eiropā un Latvijā tuvākajos gados darbs turpināsies ierastajā attīstības gaitā un saskaņā ar Savienības Muitas kodeksā noteikto. Gan ES, gan Latvijā tiek attīstītas esošās muitas informācijas sistēmas, ieviešot jaunus risinājumus datu apmaiņai ar ES un pilnveidojot esošās elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas pamatfunkcionalitātes.

DARBINIEKI

2024.gadā pārcels divas darba dienas

Lai efektīvāk plānotu darba un atpūtas laiku decembrī, 2024. gadā ir plānots pārcelt divas darba dienas – to paredz Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par darba dienas pārcelšanu 2024.gadā”.

2024.gadā ir trīs darba dienas 2 nedēļu ietvaros, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 23.decembris (iekrīt starp svētdienu, 22.decembri, un svētku dienu otrdienu, 24.decembri), piektdiena, 27.decembris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu, 26.decembri, un sestdienu, 28.decembri) un pirmdiena, 30.decembris (iekrīt starp svētdienu, 29. decembri, un svētku dienu otrdienu, 31. decembri).

Rīkojuma projekts paredz 2024.gada 23.decembra (pirmdiena) darba dienu pārcelt uz sestdienu, 14.decembri, bet 30.decembra (pirmdiena) darba dienu pārcelt uz sestdienu, 28.decembri. Tādejādi tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata.

Saskaņā ar likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu, vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133.panta 4.daļu, kas paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, MK rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ir ieteikums ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.

VADĪBA

Pilnveidota dividenžu sadales kārtība

Turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību, to paredz pieņemtie grozījumi Komerclikumā, kas stājas spēkā šī gada 1.jūnijā.

Tāpat ir veiktas izmaiņas, kas sola uzlabot un vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likums pilnveido kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus – pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana –, kā arī uzlabo un vienkāršo nacionālo reorganizācijas procesu, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību tiek pārveidota par akciju sabiedrību. 

Grozījumi veicina starptautiskās labās prakses pārņemšanu, paredzot no komercdarbības vides izslēgt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas. Tāpat ir mazināts slogs biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu. 

Likums stiprina arī mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības mehānismu, paredzot sabiedrībai pienākumu celt prasību pret sabiedrības dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kura līdzdalība pamatkapitālā nav mazāka par 100 000 eiro.

Akciju sabiedrību darbība kļūst caurskatāmāka

Šī gada 1.jūlijā stājas spēkā izmaiņas Komerclikumā un saistītajos likumos, kas paredz modernizēt un padarīt caurskatāmāku akciju sabiedrību darbību, radot pieeju informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, kā arī mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus.

Lai modernizētu sapulču organizēšanas kārtību un padarītu to ērtāku un lētāku gan dalībniekiem, gan pašai sabiedrībai, ir saīsināts akcionāru sapulces sasaukšanas termiņš, t. i., 21 diena līdzšinējo 30 dienu vietā. Svarīgi norādīt, ka turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz sapulces dokumentu pieejamību elektroniskajā vidē, vienlaikus ir paredzēta iespēja dokumentus nodrošināt arī papīra formātā tiem dalībniekiem (akcionāriem), kuri neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, taču galvenokārt dokumentu aprite notiks e-vidē.

Tāpat kā līdz šim, pastāvēs divi akciju veidi, taču tos turpmāk apzīmēs citādāk: vārda akcijas kļūs par reģistrētām akcijām un uzrādītāja – par dematerializētām. Akciju veids tāpat kā līdz šim būs jānorāda sabiedrības statūtos un akcionāriem tiek saglabātas tiesības lemt par akciju veida maiņu. Turpmāk sabiedrībai būs jāizvēlas viens no akciju veidiem un akciju uzskaite jānodrošina vienuviet (vai nu akcionāru reģistrā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā).

Reģistrētajām akcijām turpmāk būs piešķirami individuāli kārtas numuri, akcionāru reģistrs sastāvēs no atsevišķiem nodalījumiem un tas būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Savukārt dematerializētas akcijas būs jāiegrāmato centrālajā vērtspapīru depozitārijā, un informācija, kurā vērtspapīru depozitārijā atrodas iesniedz Uzņēmumu reģistrā. Šīs izmaiņas vienlaikus nodrošinās arī trešajām personām pieejamu informāciju par visiem sabiedrības akcionāriem.

Izmaiņas tiesiskajā regulējumā tāpat paredz mainīt pamatkapitāla apmaksas un tās reģistrācijas kārtību, paredzot, ka pieteikums Uzņēmumu reģistram par sabiedrības dibināšanu vai par pamatkapitāla palielināšanu ir iesniedzams tikai tad, kad ir beidzies pamatkapitāla apmaksas termiņš un pamatkapitāls ir ticis pilnībā apmaksāts. Šīs izmaiņas novērsīs risku, sniedzot maldinošu informāciju par faktisko sabiedrības pamatkapitāla apmēru, šādā veidā arī atvieglos sabiedrības darbību,  jo balsstiesības dalībniekam (akcionāram) tiek piešķirtas tikai, ja ir pilnībā apmaksātas pamatkapitāla daļas (akcijas). Svarīgi norādīt, ka turpmāk, lai atvieglotu akciju sabiedrību izveidi, tiek samazināts minimālais akciju sabiedrību pamatkapitāla apmērs līdz 25 000 eiro, līdzšinējo 30 000 eiro vietā.

Tāpat, mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, grozījumi paredz pienākumu dalībniekam (akcionāram) sniegt sabiedrībai informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem divu nedēļu laikā no sabiedrības pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasīto informāciju dalībnieks šajā termiņā nesniedz, sabiedrībai ir tiesības ierobežot dalībnieka balsstiesības un tiesības uz dividendēm. Būtiski uzsvērt, ka likums neparedz, ka dalībnieka tiesības tiktu atņemtas pavisam.

Norādāms, ka tās akciju sabiedrības, kuras nebūs izpildījušas pienākumu un atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstīties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Parādu piedziņa tiesvedības un ārpustiesas procesā (I daļa)

    Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus un kārtību, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai – Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam.