Latvijā jaunieši iegūst elitāru datorzinātņu izglītību

Latvijas programmēšanas studenti ir starp pašiem labākajiem pasaulē – šopavasar Ķīnas galvaspilsētā Pekinā norisinājās pasaules studentu programmētāju sacensības (AM ICPC), kur Latvijas komanda ieguva godpilno 56. vietu.

Tas ir liels sasniegums gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Sacensību finālā nokļūst vien 2–4 procenti studentu komandu no visas pasaules. Programmētāju olimpiādē Pekinā šogad cīnījās 140 spēcīgākās studentu programmēšanas komandas, kas izturēja vairāk nekā trīs tūkstošu universitāšu konkurenci. Latvijas delegāciju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes komanda: Nikita Larka, Vladislavs Kļevickis un Kristaps Čivkulis.

“Latvijas komandas iekļūšana finālā ir liels panākums komandai, Latvijas Universitātei un visai Latvijai! Šādu sasniegumu kaldināšanā ir ieguldīts milzīgs dalībnieku un treneru darbs. VISMA uzņēmumi atbalsta šo un citas ar izglītību saistītas iniciatīvas, jo Latvijas nākotne vislielākajā mērā ir atkarīga no tā, cik labu izglītību spēsim iedot šodienas jauniešiem,” Antra Zālīte, VISMA vadītāja Latvijā.

Šis ir jau ceturtais gads, kad studentiem no Latvijas Universitātes ir izdevies nokļūt finālā. Par sacensību gatavošanās gaitu, matemātikas skaistumu un to, kas iedvesmoja mācīties programmēšanu. Ar VISMA runāja LU Datorikas fakultātes maģistrantūras students un programmēšanas sacensību Latvijas komandas dalībnieks – Nikita Larka.

Motivācija piedalīties prestižākajās programmēšanas sacensībās pasaulē – mērošanās ar loģisko domāšanu

“Statistika rāda, ka Latvijas Universitāte var izveidot spēcīgu programmētāju komandu, kas spēj pierādīt savas zināšanas pasaules mērogā, un tas ir bijis viens no lielākajiem motivatoriem, lai startētu šajās sacensībās”, atzīst Nikita. “Mūsu mērķis nemaz nebija nokļūt labāko komandu simtniekā, viss, ko darījām, ir cītīgi trenējāmies, jo mūsu komandas galvenais virzītājspēks ir loģiskā domāšana un mīlestība pret matemātiku”.

Nikita ar programmēšanu nodarbojas jau astoņus gadus un pusotru gadu strādā arī IT uzņēmumā. Pasaules programmēšanas olimpiādei  komanda sāka gatavoties jau mācību gada sākumā septembrī, pēc lekcijām un darba pulcējoties universitātes telpās. Gatavošanās noritēja kopā ar treneriem, katru nedēļu tam veltot vismaz 20 stundas sava brīvā laika. Šādu neatlaidīgu mācīšanās taktiku komanda uzsāka, kad konkursa ceturdaļfinālā neuzrādīja apmierinošu rezultātu. Decembrī Maskavā norisinājās pēdējā treniņnometne pirms sacensībām Pekinā, uz kuru pēc neatlaidīgas gatavošanās devās jau ar  daudz lielāku entuziasmu.

Nikita stāsta, ka četru gadu laikā, kopš pirmās dalības sacensībās, ir iepazinies ar daudzām komandām no dažādām pasaules valstīm. “Ir interesanti izjust sacensību garu ar cilvēkiem, ko esi nupat saticis, taču zini, ka jau ir tik daudz kopīga – mēs visi trenējamies, lai iegūtu pasaules studentu programmētāja titulu.”

Matemātika – nākotnes profesijas pamatā

Nikita uzsver, ka matemātika viņam padevusies kopš skolas laikiem, piedalīšanās olimpiādēs viņu motivējusi nemitīgi attīstīt zināšanas. Šo aizraušanos viņš skaidro ar zinātnes pielietojamību reālajā dzīvē: “Matemātika ir daudz skaistāka, kā lielākā daļa skolnieku un studējošo to redz – tie nav tikai skaitļi un saskaitīšana. Tas, ko matemātika māca – loģisko domāšanu. Ne katram dzīvē noderēs logoritmēšana, bet spēja analizēt informāciju un pieņemt efektīvu lēmumu – katram. Matemātika ir tieši par to. Un man ir paveicies, ka skolas laikos mani pasniedzēji palīdzējuši to man atklāt un veicināt manu interesi.”

Drīz vien pēc tam, kad mamma aizveda Nikitu uz programmēšanas pulciņu, bija skaidrs, ka ir radusies vēl viena aizraušanās. “Cilvēkam, kas “draudzējas ar loģisko domāšanu”, nav grūti pārorientēties no matemātikas uz programmēšanu un atrast kopsaucējus šķietami dažādās zinātnēs,” uzsver Nikita.

Nikita piekrīt sabiedrībā izskanējušai pārliecībai, ka zināšanu iegūšanas procesā ir svarīga izglītības iestāžu interese veidā, kā zināšanas tiek nodotas skolēniem, izraisot viņu ieinteresētību reālā zināšanu pielietošanā ikdienas situācijās: “Skolai ir svarīgs uzdevums ieinteresēt skolēnu loģiski domāt”. Tāpēc Nikitas universitātes izvēle nav netīša. “Mani iedvesmoja LU Datorikas Kvantu datorzinātnes centra pasniedzēji – Andris Ambainis un Juris Belovs, kas motivēja ar savu izcilību un atklāja matemātikas “skaistumu”. Es uzskatu, ka ar mācībspēku palīdzību ir iespējams salauzt skolēnu vidū valdošo dogmu par to, ka matemātika ir tikai cipari.”

Labu programmēšanas izglītību ir iespējams apgūt arī Latvijā

Nikita jau pusotru gadu bauda cītīgās mācīšanās darba augļus, strādājot savā sapņu nozarē – IT. Plašās zināšanas, ko ieguva Latvijas Universitātē, viņš tagad pielieto katru dienu ikdienas darbā: “Programmēšana ir ļoti plašs jēdziens. Tagad, kad esmu apguvis pamatus, sarežģītākus algoritmus un guvis iespēju piedalīties prestižākajās programmēšanas sacensībās pasaulē, esmu kļuvis par konkurētspējīgu kvalificētu speciālistu.”

Studijas nav vieglas, tādēļ Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte pirmā kursa studentiem piedāvā mentoru un kuratoru atbalsta programmu jaunajiem studentiem. Apmēram puse pirmā kursa studentu apmeklē izlīdzinošo kursu matemātikā, kas paredzēts, lai palīdzētu tiem, kuru matemātikas zināšanas atpaliek no studiju turpināšanai nepieciešamā līmeņa. Lai nākamos studentus labāk sagatavotu studijām, speciālisti iesaka datorikas un programmēšanas pamatus vecākiem ieviest bērnu individuālās izglītības programmās jau no pirmās klases, tādējādi sākot attīstīt bērna loģisko domāšanu un spriestspēju ātrāk.

Tehnoloģiju optimisti uzskata, ka katram nākotnē vajadzēs prast programmēt. Šobrīd mēs nevaram paredzēt reālo tehnoloģiju attīstības gaitu, taču rādītāji skaidri iezīmē nākotnes profesijas tendenci – IT joma turpinās saglabāt savu aktualitāti, savukārt IT speciālisti būs īpaši pieprasīti.

Domnīcas Certus publicētajā pētījumā “Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022” tiek ziņots, ka tikai 55% IT jomā studējošo jauniešu Latvijā pabeidz studijas – tātad, tie ir nepilni 660 IT studentu absolventu. Lai nodrošinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstību un apmierinātu pieprasījumu pēc šiem speciālistiem citās nozarēs, ir nepieciešami 3000 studiju programmu absolventu ik gadu. Tiek prognozēts, ka 2022. gadā Eiropas Savienībā būs 500 tūkstoši liels informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu iztrūkums.