Doties uz galveno

Nodokļi dāvinājuma darījumos

AUTORS: Lilita Beķere Grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā strādā no 1998. gada. Biznesa attīstīšanā un vadīšanā strādā kopš 2005. gada. Kopš 2012. gada SIA Numeri līdzīpašniece un valdes locekle. Darbības jomas: grāmatvedības uzskaite, finanšu vadība un analīze, nodokļu konsultācijas. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Bieži vien grāmatvedības uzskaitē parādās tāds termins kā “dāvana, dāvinājums”. […]

AUTORS: Lilita Beķere

Grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā strādā no 1998. gada. Biznesa attīstīšanā un vadīšanā strādā kopš 2005. gada. Kopš 2012. gada SIA Numeri līdzīpašniece un valdes locekle. Darbības jomas: grāmatvedības uzskaite, finanšu vadība un analīze, nodokļu konsultācijas. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle.

Bieži vien grāmatvedības uzskaitē parādās tāds termins kā “dāvana, dāvinājums”. Kā pareizi atspoguļot to grāmatvedībā un kādi nodokļu riski iestājas, pastāstīšu šajā rakstā.

Ko saprotam ar vārdu “Dāvinājums”?

Civillikumā var atrast sekojošu skaidrojumu:
[….Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.
….Dāvinājums var būt nevien īpašuma vai citu lietu tiesību atdošana apdāvinātam, bet arī prasījumu tiesību bezatlīdzības cesija, apdāvinātā atsvabināšana no pienākumiem pret dāvinātāju vai pret trešām personām, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātam par labu, kā arī viņa lietu bezmaksas pārziņa.]

Šajā rakstā apskatīsim biežākos gadījumus praksē, kad tiek uzdāvināti naudas līdzekļi. Tās var būt nelielas summas, bet var pārsniegt arī lielākas un pārsniegt vairākus simtus vai pat tūkstošu euro. Iespējams, ka kādā gadījumā nekādas nodokļu sekas neradīsies.

Dāvanas no darba devēja

Ko darīt, ja darba devējs uzdāvina savam darbiniekam dāvanu?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli “9.pants nosaka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ienākumu veidus. Viens no šādiem fiziskās personas ienākuma veidiem ir saņemtais dāvinājums, bet tam ir sekojošas atrunas.

Ar IIN netiks aplikts dāvinājums, ja tas ir: darba devēja dāvana(321), kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 euro. Tātad, ja darba devēja dāvanas vērtība nepārsniedz 15 EUR, fiziskajai personai, dāvanas saņēmējai nerodas papildus nodokļu riski.

Bet darba devējam – dāvanas maksātājam? Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.pants, kas definē, kuri izdevumu veidi netiek uzskatīti kā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi nosaka, ka

[ (2) Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā:
1) nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums;
3) nodokļa maksātāja izdevumus dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem (izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis);]

Atsaucoties uz augstāk minēto, ja darba devējs izmaksā darbiniekam dāvanu, kuras vērtība nepārsniedz 15 EUR, tā tiek klasificēta kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums un attiecīgi tam, arī jādeklarē.

Ja darba devēja dāvana pārsniedz 15 EUR, tad šajā gadījumā no pārsniegumā summas jāmaksā visi algas nodokļi. Darba devēja grāmatvedībā tā tiks uzskaitītā tieši tāpat kā prēmija.

Dāvanas no fiziskajām personām

a. Pilnā apmērā
ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.

Radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē – vienas personas izcelšanās no otras tieši ar dzimšanu rada pakāpi. Ar katru jaunu dzimšanu rodas jauna pakāpe.

Šāda veida dāvanām nekādu ierobežojumu nav un nekādi papildus maksājami nodokļi nerodas, ja dāvana netiek dāvināta saimnieciskās darbības ietvaros.

Ja saņem dāvanu no personas, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, vai no komersanta, tad no saņemtās summas ir aprēķināms un maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šajā gadījumā, saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta 10.daļu iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākuma izmaksas brīdī ietur ienākuma izmaksātājs :

[“ No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder: 8) dāvinājumi naudā un citās lietās, izņemot dāvinājumu (ienākumu), kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā].

Ienākuma izmaksātājs pārskaita ieturēto nodokli uz Valsts kasi un deklarē izmaksu, paziņojot par to Valsts ieņēmumu dienestam līdz izmaksai sekojošā mēneša 15.datumam.

b. Līdz 1425 euro taksācijas gada laikā
ja dāvinātājs ir šā punkta “a” apakšpunktā neminēta fiziskā persona. Šī norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina fiziskā persona savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tad, ja fiziskā persona ir saņēmusi dāvanu ar atlīdzības raksturu Civillikuma izpratnē,

Dāvinātājs var būt jebkura fiziska persona, kas nav radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Dāvinājuma summa, kas pārsniegs 1425 euro, būs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams objekts. Šeit gribu vērst uzmanību arī uz tām dāvanām, kuras dzīvesbiedri, kuri nav stājušies likumīgā laulībā, dāvina viens otram, piemēram, jaunu mašīnu vai nekustamo īpašumu. Saņemtais labums ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams objekts un par to ir aprēķināms un maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

MK noteikumi nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība: nosaka , ka: “53. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta “b” apakšpunktu, ar nodokli netiek apliktas dāvanas līdz 1425 euro no viena dāvinātāja – fiziskās personas taksācijas gada laikā.”No augstāk minētā izriet, ka gadījumā, ja būs vairāki dāvinājumi no vairākām personām, tad no katras personas saņemtais dāvinājums nebūs apliekams ar IIN, ja tas nepārsniegs 1425 EUR.Dāvinājums ar atlīdzības nozīmi Civillikuma izpratnē- jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem. Vērtējot ienākuma būtību, jāpievērš uzmanība ne tikai darījuma juridiskajai formai, bet arī ekonomiskajai būtībai. Ja dāvinājums, pēc savas ekonomiskās būtības atbildīs atlīdzībai, tad tas tiks uzskatīts par ienākumu, kurš tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

c. Pilnā apmērā
neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, ja dāvinājums paredzēts un maksātājs to izlieto, lai segtu savus izdevumus par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, izdevumiem par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas.
d. Pilnā apmērā
neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, ja dāvinājums paredzēts un maksātājs to izlieto, lai segtu savus izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, izņemot kosmētiskās operācijas.

Ja tiek saņemta dāvana no fiziskās personas, lai segtu mācību vai medicīnas izdevumus, kuri minēti augstāk, tad šāda veida ienākums arī tiek klasificēts kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams. Šajā gadījumā, jābūt dokumentāriem pierādījumiem, ka dāvinājums ir izlietots tam paredzētajam mērķim.

Vēl viena lieta, kas jāņem vērā, ja tiek saņemts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums. Ja šāda veida ienākums pārsniedz 10 000 EUR taksācijas gadā, tad nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt gada ienākuma nodokļa deklarāciju un nodeklarēt gūtos neapliekamos ienākumus. To nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 2.daļa.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.