Doties uz galveno

Nodokļu un grāmatvedības izmaiņas 2022. gada 3. ceturksnī

iFinanses sniedz apskatu par svarīgākajām likumu izmaiņām nodokļos un grāmatvedībā 2022. gada 3. ceturksnī.

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir iFinanses.png

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.


GRĀMATVEDĪBA

Jauni noteikumi reliģisko organizāciju gada pārskatiem

Lai precizētu reliģisko organizāciju gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī kārtību, kādā reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta struktūrā, 1. jūlijā spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”.

Iespēja izvēlēties vienkāršā ieraksta sistēmu

Izpildoties attiecīgiem apgrozījuma kritērijiem, reliģiskajai organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, ja tās apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 tūkst. eiro.

Noteikumos ietverta jauna norma, kurā paredzēts apgrozījumā neiekļaut saņemto mērķa finansējumu no publiskā sektora, ārvalstu fondiem u.c. organizācijām un institūcijām nekustamā īpašuma renovācijai, restaurācijai vai atjaunošanai projekta realizācijā.

Noteikts, ka, kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā vai divos atsevišķus žurnālos – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatā.

MK noteikumu Nr.380 1. pielikumā sniegts naudas plūsmas uzskaites žurnāla paraugs skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai. Tāpat mainīts ilgtermiņa ieguldījumu (nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu) atzīšanas kritērijs – sākotnējā vērtība atbilstoši jaunajiem noteikumiem mainīta no 150 eiro uz 1000 eiro.

Izmaiņas bilancē

Atbilstoši izmaiņām bilance papildināta ar jauniem posteņiem, ko piemēro gada pārskatiem, sākot ar 2023. gada pārskatu.

Noteikumos paredzēta kārtība ziedojumā vai dāvinājumā un mantojumā saņemtajiem nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem, kuru vērtība nav norādīta apliecinošos dokumentos vai mantojuma pieņemšanas dokumentos.

Izmaiņas ieņēmumu un izdevumu pārskatam

Noteikts, ka ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj saņemtos naudas maksājumus, kas paredzēti un pārskaitīti citai reliģiskajai organizācijai. Reliģiskajai organizācijai, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jānodrošina atsevišķa ar saimniecisko darbību saistīto tiešo izdevumu uzskaite.

Tāpat precizēta ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Ieņēmumi no reliģiskās darbības” norādāmā informācija.

Ziedojumu un dāvinājumu pārskats

Noteikumos paredzēta prasība ziedojumu un dāvinājumu pārskatā ziedojumu atlikumus pārskata gada sākumā un beigās un pārskata gada laikā saņemtās summas norādīt, atsevišķi norādot skaidrā naudā un bezskaidrā naudā saņemtās ziedojumu un dāvinājumu kopsummas.

Tāpat noteikts, ka reliģiskā organizācija, kurai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informāciju ziedotājiem norāda, ja pārskata gadā fiziskās personas kopējā ziedotā summa pārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Vadības ziņojums

Noteikta arī obligātā prasība visām reliģiskajām organizācijām sagatavot vadības ziņojumu, ko veido reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija).


NODOKĻI

Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbības apturēšanas ietekme

Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 16. maija, pamatojoties uz 12. maija grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”.

Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likuma par NN) 7. panta 1. daļa: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.

Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nodokļu maksāšanas kārtība un nodokļu likmes.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Krievijas uzņēmumiem, kuri veiks komercdarbību Latvijā un kuru darbība atbildīs pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm, būs piemērojama likuma par NN 14. panta 7. un 8. daļa, nosakot, vai ir reģistrējama pastāvīgā pārstāvniecība (t.i., nebūs iespējams piemērot nodokļu līguma 5. pantu).

Ar 2022. gada 16. maiju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem nav iespēju saņemt Rezidenta apliecību un tādējādi piemērot atvieglojumu UIN ieturēšanā no Krievijas uzņēmumam izmaksājamās atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem. No minētā maksājuma ir ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis pēc 20% likmes izmaksas brīdī (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likuma) 5. panta 1. daļas 1. punkts).

Ja debitors ir rezidents Krievijā, nodokļu maksātājam ir saistoša UIN likuma 9. panta 1. daļa, t.i., neatgūto debitora parāda summu, ja tā nav atgūta 36 mēnešu laikā, iekļauj nodokļa bāzē, taču šādam parādam nav piemērojams likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Fizisko personu (kuras var tikt uzskatītas par rezidentiem abās valstīs saskaņā ar Latvijas un Krievijas iekšzemes normatīvajiem aktiem) ienākumam var veidoties nodokļu dubultā uzlikšana. Fizisko personu (Krievijas rezidentu) ienākumam netiek piemēroti nodokļu līgumā noteiktie atbrīvojumi vai samazinātās nodokļu likmes.


DARBINIEKI

Plānots palielināt minimālo algu līdz 620 eiro

Saeima 29. septembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā (DL), ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.

No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmēts, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī mazināt strādājošo nabadzību.

Pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020. gadā.

Grozījumi DL Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.

Vai vakcinēšanās pret Covid-19 arī turpmāk būs obligāta?

Lai mainītu pieeju vakcinācijai pret Covid-19 un vienkāršotu balstvakcinācijas shēmu, nepieciešamību darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 turpmāk izglītības, sociālajā jomā, arī veselības nozarē strādājošajiem varēs noteikt darba devējs, paredz 2022. gada 23. augustā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Darba devējam, izvērtējot katra darbinieka darba pienākumus, inficēšanās riskus un iespējamos riskus citu cilvēku veselībai, saglabātas tiesības noteikt darbus, kurus var veikt tikai vakcinētas personas. Vakcinācija pret Covid-19 joprojām stingri rekomendēta cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19.

Grozījumi valdības noteikumos pieņemti saskaņā ar jaunākajām Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām un koordinēti ar veselības aprūpes nozari. Atbalstu grozījumiem paudušas arī slimnīcas, kurās koncentrējas lielākais Covid-19 inficēto skaits.

Grozījumi MK noteikumos paredz arī atteikties no nepieciešamības ģimenes ārstiem sniegt steidzamos paziņojumus Slimību profilakses un kontroles centram par klīniski pamatotām aizdomām par Covid-19 infekcijas gadījumu.

Stājas spēkā izmaiņas Darba likumā

2022. gada 1. augustā stājas spēkā vieni no pēdējo gadu apjomīgākajiem grozījumiem Darba likumā (DL).

Noteikts darba devēja pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ vajadzīga aprūpe. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī tad, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.

Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību. Atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to var izmantot pa daļām.

Pagarināts arī laika posms, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts, ka to piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (šobrīd – divus mēnešus). Tāpat precizēts, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu (šobrīd – 10 kalendāra dienas).

Ar likuma grozījumiem noteikts: ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, bērna tēvs ir miris vai viņam pārtrauktas aizgādības tiesības, 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu būs tiesības izmantot citai personai, lai tā pēc bērna mātes lūguma varētu iesaistīties bērna aprūpē.

Tāpat precizēti jautājumi, kas saistīti ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. Vienlaikus regulējums papildināts, nosakot, kāda informācija turpmāk jāietver darba līgumā.

Mainīta vecāku pabalsta izmantošanas kārtība

Katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. To paredz 2022. gada 15. septembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties vienu no diviem periodiem vecāku pabalsta saņemšanai, to veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Ar grozījumiem noteikts, ka vecāku pabalsta nenododamo daļu būs iespējams izmantot arī laikā, kad otrs vecāks saņem maternitātes pabalstu.

Viens no vecākiem varēs izmantot otra vecāka nenododamo daļu, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, otrs vecāks ir miris vai otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības. Nosacījumi par iespēju izmantot arī otra vecāka nenododamo daļu attieksies arī uz vienu no adoptētājiem, kura aprūpē ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, kā arī uz audžuģimenes locekli, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildni vai citu personu, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

No 1. jūlija neapliekamais minimums 500 eiro

No šā gada 1. jūlija tika palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamais minimums. Tagad tas ir 500 eiro mēnesī, paredzēts grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

To paredz pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā ar šī gada 1. janvāri. Neapliekamais minimums 500 eiro apmērā tika piemērots ienākumam līdz 500 eiro, savukārt, tāpat kā līdz šim, ienākumam no 500 līdz 1800 eiro tiks piemērots Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums, bet ienākumam virs 1800 eiro – neapliekamais minimums piemērots netiks.


VADĪBA

Plāno publiskot VID nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu

Lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu nodrošināt publiski pieejamu VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, likumā “Par nodokļiem un nodevām” sagatavoti grozījumi.

Kopš 2018. gada nodokļu maksātājiem ir pieejams VID izveidota nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Tā pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tikai pašiem nodokļu maksātājiem. Jaunā reitinga risinājuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatupunkta. Jaunais reitinga risinājums ietvers gan esošās reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām.

Pašlaik nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu. Reitinga noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju.

Ja līdz šim tikai no nodokļu maksātāja brīvās gribas bija atkarīga reitinga informācijas pieejamība tā darījuma partneriem, tad turpmāk ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja iepazīties ar VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, tādējādi veicinot labprātīgu nodokļu saistību izpildi un ilgtermiņā palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā.

2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunā NACE 2.1. redakcija

2022. gada maija sanāksmē panākta vienošanās par jaunās NACE 2.1. redakcijas struktūras projektu. Jaunā NACE 2.1. redakcija stāsies spēkā 2025.gada 1. janvārī.

Saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā noteiktie saimnieciskās darbības veidi ir viennozīmīgi sasaistīti ar produktu grupām Preču statistiskajā klasifikācijā (CPA). Šī iemesla dēļ Eiropas Savienības Statistikas birojs “Eurostat” ir uzsācis CPA pārskatīšanas procesu. “Eurostat” ir izsūtījis priekšlikumu CPA izmaiņām, aicinot Eiropas Savienības dalībvalstu centrālās statistikas iestādes un citas ieinteresētās puses piedalīties izmaiņu apspriešanā, tajā ietvertās izmaiņas ir saistītas ar NACE struktūras izmaiņām, kā arī NACE revīzijas laikā saņemtajiem priekšlikumiem, kuri attiecināmi uz CPA.

CPA jaunās versijas lietošana tiks uzsākta 2025.gada 1. janvārī.

No 1.oktobra kompensēs energoresursu cenu pieaugumu

Saeima š.g. 29. septembra sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ieviešot jaunus atbalsta pasākumus juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai.

Līdz ar šiem grozījumiem likumā iekļauta norma, ka valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības iepirkumam par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, ja līguma darbības termiņš nepārsniegs sešus mēnešus.

Visiem juridiskajiem lietotājiem valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh. Atbalsts juridiskajiem lietotājiem tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam.

Ja fiziska persona būs saimnieciskās darbības veicējs (individuālais komersants, pašnodarbinātais), kam elektroenerģijas tirgotājs piemēro juridiskā lietotāja tarifu, tad arī tam tiks kompensēts elektroenerģijas izmaksu pieaugums 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh.

Jaunais atbalsta pasākums nepārklāsies ar energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem noteikto atbalstu. Elektroenerģijas cena energointensīvo uzņēmumu atbalstam būs tā cena, ko maksā energointensīvais uzņēmums pēc atbalsta saņemšanas.

Pieņemts lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu visiem lietotājiem. No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs. Apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 2 milj. eiro vienam komersantam. 

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstīties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Dažādi līgumi ar fiziskām personām par auto izmantošanu uzņēmuma vajadzībām

    AUTORE: Inga Pumpure Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām. Mūsdienās auto nav luksusa lieta, tā ir nepieciešamība. Daudz vairāk un īsākā laikā var izdarīt, ja esi mobils –  vari pārvietoties kad un kur vēlies, neesot pakļauts sabiedriskā transporta kustību sarakstiem un maršrutiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz fiziskām personām, bet arī […]

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]