Par darba samaksu situācijās, kad darbiniekam noteikta uzturlīdzekļu vai parādu piedziņa

AUTORE: Zvērināta advokāte Iveta Zelča

Situācijās, kad darbiniekam noteikta uzturlīdzekļu vai ar parādu piedziņu saistītu maksājumu veikšana, saskaņā ar Civilprocesa likumu un Darba likumu, noteiktā summa tiek ieturēta no darbinieka algas. Šajā rakstā aplūkotas spēkā esošās likuma normas, kas skaidro atškirīgas situācijas un ieturamo summu apmērus, pievēršoties gan ieturamo līdzekļu apmēram pie pilnas un nepilnas slodzes darba. 

Darba likuma 80. panta otrā daļa noteic, ka: „Saskaņā ar izpildu dokumentiem izdarāmo ieturējumu apmēru no darba samaksas nosaka atbilstoši Civilprocesa likumam.“

Civilprocesa likuma 594. panta pirmā un otrā daļa nosaka minimālo „grīdu“ līdz, kurai veicama piedziņa no darba samaksas (un tai pielīdzināmiem maksājumiem), ievērojot attiecīgajā tiesību normā noteikto piedziņas pamatu (sk. Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1., 2., 3. punktu un otro daļu).

Darbiniekam ir jāsaglabā un jāizmaksā Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. vai 2., vai 3. punktā, vai otrajā daļā, noteiktā minimālā summa, neatkarīgi no tā vai darbinieks strādājis pilnu vai nepilnu mēnesi, t.i.:

  • 215 eiro pēc nodokļu samaksas un ievērojot likumā noteiktos maksājumus, uz kuriem nevar vērst piedziņu (sk. zemāk (Civilprocesa likuma 596. panta pirmā daļa)), ja piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa, zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju piedziņa par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.
  • vai 430 eiro pēc nodokļu samaksas un ievērojot likumā noteiktos maksājumus, uz kuriem nevar vērst piedziņu (sk. zemāk (Civilprocesa likuma 596. panta pirmā daļa)), ja piedziņas pamats ir pārējie piedziņas veidi (ja likumā nav noteikts citādi) vai, ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, izņemot, ja piedziņa tiek vērsta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 596. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto gadījumu (sk. augstāk par 215 eiro).

Minimālās summas, kuras tiek saglabātas darbiniekam, ir jāpalielina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns vai bērni (no 01.01.2020 vērā ņemams apstāklis, ja ir bērns invalīds, vai bērns invalīds no dzimšanas).

I. Pirmais solis: summas pēc nodokļu samaksas un maksājumi, uz kuriem nevar vērst piedziņu

Civilprocesa likuma 594. panta pirmā un otrā daļa, tiek piemērota kopā ar Civilprocesa likuma 594. panta ceturto un piekto daļu un Civilprocesa likuma 596. panta pirmo daļu. Tādējādi, piedziņa tiek vērsta uz darba samaksu (un tai pielīdzinātajiem maksājumiem), no kuras ir atņemti nodokļi, kā arī ņemtas vērā summas, uz kurām piedziņu nevar vērst.

Līdz ar to, pirms noteikt darbinieka darba samaksas apmēru, līdz kuram konkrētā gadījumā varēs vērst iedziņu, ir jāņem vērā, ka:

  1. ieturējuma apmēru no darba samaksas (un tai pielīdzinātajiem maksājumiem) aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas (Civilprocesa likuma 594. panta ceturtā daļa);
  2. saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. panta pirmo daļu, piedziņu nevar vērst uz:
  • atlaišanas pabalstu (sk. Darba likuma 112. pantu vai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. pantu);
  • apbedīšanas pabalstu (sk.Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19., 20. pantu, kā arī Darba koplīgumu, ja tāds ir noslēgts un paredz izmaksāt apbedīšanas pabalstu);
  • vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam (sk. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19., 21., 23. pantu, kā arī Darba koplīgumu, ja tāds ir noslēgts un paredz izmaksāt šādu pabalstu);
  • kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības (sk. Darba likuma 76. un 77. pantu pantu vai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums);
  • darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu;
  • darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu (sk. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 30. pantu);
  • u.c.

Tādējādi, ja darbiniekam pēc nodokļu samaksas ir jāizmaksā 215 eiro vai mazāk, tad piedziņa uz darba samaksu nav vēršama, ja piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa, zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju piedziņa par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.

Savukārt, ja darbiniekam pēc nodokļu samaksas ir jāizmaksā 430 eiro vai mazāk, tad piedziņa uz darba samaksu nav vēršama, ja piedziņas pamats ir pārējie piedziņas veidi (ja likumā nav noteikts citādi) vai, ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, izņemot, ja piedziņa tiek vērsta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 596. panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto gadījumu (sk. augstāk par 215 eiro).

Minimālās summas, kuras tiek saglabātas darbiniekam, ir jāpalielina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns vai bērni (bērns invalīds, vai bērns invalīds no dzimšanas). Ja darbiniekam darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, tad darbiniekam ir jāsaglabā un jāizmaksā 279, 03 eiro (215 eiro + 64,03 eiro) vai 494,03 eiro (430 eiro+ 64,03 eiro).

II. Ieturējumu zemākā robeža, apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem saglabājamā summa, piedzenamās summas limitu

[2.] Piedziņas pamats: uzturlīdzekļu piedziņa: nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

[2.1.] Zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu, ja parādniekam nav apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu un piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa lietās: nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

Ja piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa lietās: nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, tad zemakā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu ir:

  • darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, t.i 215 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atkaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst piedziņu, piemēram, atlaišanas pabalsts).

[2.2.] Zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu, ja parādniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns un piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa: nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

Ja piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa: nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, tad zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu ir:

  • darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, t.i., 215 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atkaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst piedziņu, piemēram, uz atlaišanas pabalstu);
  • kā arī saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020 personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī).

Tādējādi, minimālās summas, kuras tiek saglabātas darbiniekam, ir jāpalielina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns vai bērni, vai bērns invalīds, vai bērns invalīds no dzimšanas. Piemēram, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns pēc nodokļu samaksas ir jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 279, 03 eiro (215 eiro + 64,03 eiro).

Būtiski, ka Civilprocesa likuma 594. panta piektā daļa noteic, ka līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Saglabājamo līdzekļu apmēru aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu.

[2.3.] Piedzenamā summa, ja piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa: nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

Ir jāuzver, ka Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. punktā (piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa: nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā) nav noteikts piedzenamās summas limits (bet jāievēro ar likumu noteiktā summa, kura darbiniekam jāsaglabā.)

Līdz ar to, piedzīt var visu summu virs 215 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atkaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst piedziņu, piemārm, uz atlaišanas pabalstu) un summas, kas saglabāta uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020 saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 10. Decembra noteikumu Nr. 603 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2. punktu – personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī)).

Tādējādi, ja darba samaksa pēc nodokļu nomaksas ir 700 eiro, tad, veicot uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīga bērna uzturam, darbiniekam, kuram:

    • nav apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 215 eiro. Jāietur un jāpārskaita tiesu izpildītājam 485 eiro.
    • ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 279, 03 eiro (215 eiro + 64,03 eiro). Jāietur un jāpārskaita tiesu izpildītāja 420,97 eiro.

[3.] Piedziņas pamats: 

  • piedzenot uzturlīdzekļus (uzturlīdzekļi pilngadīgu bērnu uzturam, uzturlīdzekļi vecākiem un vecvecākiem), 
  • zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, 
  • vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu,
  • kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.

[3.1.] Zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu, ja parādniekam nav apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu un piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa (uzturlīdzekļi pilngadīgu bērnu uzturam, uzturlīdzekļi vecākiem un vecvecākiem), zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.

Ja piedziņas pamats ir Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punktā norādīte gadījumi (sk. [3.] punktā norādītos), tad zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu ir:

  • darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, t.i., 215 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atkaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst piedziņu, piemēram, uz atlaišanas pabalstu).

[3.2.] Zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu, ja parādniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns un piedziņas pamats ir uzturlīdzekļu piedziņa (uzturlīdzekļi pilngadīgu bērnu uzturam, uzturlīdzekļi vecākiem un vecvecākiem), zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.

Ja piedziņas pamats ir Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punktā norādīte gadījumi (sk. [3.] punktā norādītos), tad zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu ir:

  • darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, t.i., 215 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atkaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst piedziņu, piemēram, uz atlaišanas pabalstu);
  • kā arī saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020 personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī).

Līdz ar to, minimālās summas, kuras tiek saglabātas darbiniekam, ir jāpalielina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns vai bērni, vai bērns invalīds, vai bērns invalīds no dzimšanas. Piemēram, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns pēc nodokļu samaksas ir jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 279, 03 eiro (215 eiro + 64,03 eiro).

Būtiski, ka Civilprocesa likuma 594. panta piektā daļa noteic, ka līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Saglabājamo līdzekļu apmēru aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu.

[3.3.] Piedzenamā summa, ja piedziņas pamats ir Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punktā norādītie gadījumi (sk. [3.] punktā norādītos)

Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikts piedzenamās summas limits, t.i., 50 procenti no darba samaksas.

Ņemot vērā, ka jāsaglaba vismaz 215 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atkaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst piedziņu, piemārm, uz atlaišanas pabalstu) un summas, kas saglabāta uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020 saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 10. Decembra noteikumu Nr. 603 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2. punktu – personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī)).

Tādējādi, ja darba samaksa pēc nodokļu nomaksas ir 700 eiro, tad, veicot piedziņu, darbiniekam (Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punktā norādītie gadījumi (sk. [3.] punktā norādītos)), kuram:

  • nav apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 215 eiro. Savukārt, jāietur un tiesu izpildītājam jāpārskaita ir 50 procenti no darba samaksas, t.i., 350 eiro. Bet darbiniekam pārskaita 350 eiro. 
  • ir apgādībā esošs viens nepilngadīgs bērns, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 279, 03 eiro (215 eiro + 64,03 eiro). Savukārt, jāietur un tiesu izpildītājam jāpārskaita 350 eiro. Bet darbiniekam pārskaita 350 eiro. 
  • ir apgādībā esoši trīs nepilngadīgi bērni, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 407, 09 eiro (215 eiro + 64,03 eiro + 64,03 eiro + 64,03 eiro). Savukārt, jāietur un tiesu izpildītājam jāpārskaita 292,91 eiro. Bet darbiniekam pārskaita 407, 09 eiro. 

[4.] Piedziņas pamats: pārējie piedziņas veidi (ja likumā nav noteikts citādi)

[4.1.] Zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu, ja parādniekam nav apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu un piedziņas pamats ir pārējie piedziņas veidi

Ja piedziņas pamats ir Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punktā norādīte gadījumi (sk. [4.] punktā norādītos), tad zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu ir:

  • darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) jāsaglabā minimālās mēneša darba algas apmērā, t.i., 430 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atkaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst, piemēram, uz atlaišanas pabalstu).

[4.2.] Zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu, ja parādniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns un piedziņas pamats ir pārējie piedziņas veidi

Ja piedziņas pamats ir Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punktā norādīte gadījumi (sk. [4.] punktā norādītos), tad zemākā robeža, līdz kurai var vērst piedziņu uz darba samaksu ir:

  • darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) jāsaglabā minimālās mēneša darba algas apmērā, t.i., 430 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atskaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst, piemēram, uz atlaišanas pabalstu);
  • kā arī saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020 personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī).

Līdz ar to, minimālās summas, kuras tiek saglabātas darbiniekam, ir jāpalielina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns vai bērni, vai bērns invalīds, vai bērns invalīds no dzimšanas. Piemēram, ja darbiniekam darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns pēc nodokļu samaksas ir jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 494,03 eiro (430 eiro+ 64,03 eiro).

Būtiski, ka Civilprocesa likuma 594. panta piektā daļa noteic, ka līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Saglabājamo līdzekļu apmēru aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu.

[4.3.] Piedzenamā summa, ja piedziņas pamats ir Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 4. punktā norādītie gadījumi (sk. [4.] punktā norādītos)

Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts piedzenamās summas limits, t.i., 30 procenti no darba samaksas.

Līdz ar to, piedzīt var summu virs 430 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atskaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst, piemārm, uz atlaišanas pabalstu) un summu, kas saglabāta uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020 saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumu Nr. 603 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2. punktu – personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī)).

Tādējādi, ja darba samaksa pēc nodokļu nomaksas ir 700 eiro, tad, veicot piedziņu, darbiniekam, kuram:

  • nav apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 430 eiro. Savukārt, jāietur un tiesu izpildītājam jāpārskaita ir 30 procenti no darba samaksas, t.i., 210 eiro, bet darbiniekam pārskaita 490 eiro. 
  • ir apgādībā esošs viens nepilngadīgs bērns, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 494,03 eiro (430 eiro + 64, 03 eiro). Savukārt, jāietur un tiesu izpildītājam jāpārskaita 205, 97 eiro. Bet darbiniekam pārskaita 494,03 eiro. 
  • ir apgādībā esoši trīs nepilngadīgi bērni, pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā un jāizmaksā  summa, kura nav mazāka par 622,09  eiro (430 eiro + 64,03 eiro + 64, 03 eiro + 64,03 eiro). Savukārt, jāietur un tiesu izpildītājam jāpārskaita 77, 91 eiro. Bet darbiniekam pārskaita 622,09 eiro.

[5.] Piedziņa pēc vairākiem izpildu dokumentiem

Ja piedziņa tiek veikta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, kas atbilst Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam gadījumam, tad piemērojami attiecīgi augstāk izklāstītie noteikumi (sk. 2. un 3. punktu), un tādējādi zemākā robeža, kura saglabājama darbiniekam ir 215 eiro, kā arī līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu.

Piemēram, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, tad darbiniekam pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā summa, kura nav mazāka par 279,03 eiro (215 eiro+ 64,03 eiro).

Savukārt, ja piedziņa tiek veikta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, kas atbilst Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam gadījumam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta otro daļu, darbiniekam jāsaglabā:

  • darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā, t.i., 430 eiro;
  • un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020. personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī).

Piemēram, ja darbiniekam ir apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, tad darbiniekam pēc nodokļu samaksas ir jāsaglabā  summa, kura nav mazāka par 494,03 eiro (430 eiro+ 64,03 eiro) katrā piedziņas gadījumā.

Piedzenamās summas limits, vēršot piedziņu pēc vairākiem izpildu dokumentiem, ir 50 procenti no darba samaksas (un tai pielīdzinātiem maksājumiem).

Līdz ar to piedziņa vēršama uz darba samaksu virs 430 eiro (pēc nodokļu nomaksas un atskaitot Civilprocesa likuma 596. panta pirmajā daļā noteikto, ka piedziņu nevar vērst, piemēram, uz atlaišanas pabalstu) un summu, kas saglabāta uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020, saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumu Nr. 603 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2. punktu – personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī)).

Tiesību doktrīnā ir secināts: „Jāuzsver, ka gadījumā, ja vairāki izpildu dokumenti, kuri atrodas pie dažādiem tiesu izpildītājiem, tad līdzekļu sadali starp piedzinējiem, ievērojot CPL 622.pantā noteikto secību, veic pats darba devējs, naudas līdzekļus attiecīgā apmērā pārskaitot tiesu izpildītāju, no kuriem tika saņemti rīkojumi par ieturējumu veikšanu, depozīta kontos. (…) Ņemot vērā iepriekš minēto, jāuzsver, ka gan tiesu izpildītājam, gan darba devējam, jāievēro tas, ka, ja kādā no izpildu dokumentiem (vai attiecīgi kādā no tiesu izpildītāju atsūtītajiem rīkojumiem) ir norādīts augstākas kārtas prasījumus, piemēram, pirmās kārtas prasījums par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam (CPL 623.p. pirmās daļas 1.punkts), ieturējums vispirms tiek veikts tajā lietā un tikai tad pārējās.”

[6.] Pārejas noteikumi

Līdz 2015. gada 30. jūnijam spēkā bija Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punkta redakcija, kas paredzēja, ka, piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabā uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. 

No 2015. gada 1. jūlija spēkā ir tiesību norma, kas paredz, ka Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punktā norādītās piedziņas gadījumā, darbiniekam tiek saglabāta mazāka darba samaksas daļa, proti, darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabā uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Gadījumos, ja darba devējs turpina veikt ieturējumus lietā (piedziņa tiek veikta saskaņā ar 594. panta pirmās daļas 2. punktu), kuras nav pabeigtas līdz 2015. gada 30. jūnijam, tad no 2015. gada 1. jūlija līdz brīdim, kad tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa ir dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, darbiniekam saglabājamo līdzekļu apmēru darba devējs nosaka saskaņā ar grozījumiem šā likuma 594. panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā no 2015. gada 1. jūlija, proti, darbiniekam saglabā darba samaksu 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabā uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Minimālā darbiniekam saglabājamā summa Ieturamās summas limits Piedziņas pamats
215 eiro, t.i., 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas 

un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020. personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī; personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī)

Nav 

(bet jāievēro minimālā darbiniekam saglabājamā summa (sk. pa kreisi)

Uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam 

vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā.

215 eiro, t.i., 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas 

un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020. personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī; personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī)

50 procenti no darba samaksas pēc nodokļu atņemšanas Piedzenot uzturlīdzekļus, 

zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, 

vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, 

kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.

430 eiro – minimālās mēneša darba alga apmērā 

un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā -– 64,03 eiro mēnesī (no 01.01.2020 personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī; personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī).

30 procenti no darba samaksas pēc nodokļu atņemšanas. Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Uzzināt vairāk par Visma Horizon

0