Doties uz galveno

Parādu piedziņa tiesvedības un ārpustiesas procesā (II daļa)

Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus un kārtību, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai – Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam.

bilde: Marta GE raksts

AUTORS: Iveta Zelča

Zvērināta advokāte

Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam, kā arī ārpustiesas procesa parāda atgūšanas pakalpojumus.

Izvēloties parāda atgūšanas risinājumu, uzņēmumam ir jāizvērtē iespējamie uzņēmuma reputācijas riski, un to ietekmi uz komercdarbību. Tāpēc rakstā tiks aplūkotas arī situācijas, kurās parādu atgūšana, tās nodošana pakalpojumu sniedzējiem var radīt ieguvumus vai riskus.  

Apjoma dēļ raksts ir sadalīts trijās daļās, publicējot tās attiecīgi trijos izdevumos. Pirmā daļa bija veltīta Tiesvedības procesam civiltiesību tiesvedībā par parādiem, kuru galvenā parāda summa prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 euro, kas publicēta 2023.gada oktobrī.  Otrā daļā aplūkosim prasības tiesvedības kārtību, t.i., parādi, kuru summa pārsniedz 2500 EUR.

Tiesvedības process civiltiesību tiesvedībā

Tiesvedības procesu civiltiesību prasības tiesvedības kārtībā nosaka likums “Par tiesu varu”, Civilprocesa likuma noteikumi, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 11. janvārī noteikumi Nr. 20 Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība, Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumi Nr. 346 Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā u.c.

Prasības tiesvedība

Ja prasības summa pārsniedz Civilprocesa likuma 250.19panta otrajā daļā norādītos 2500 EUR (šobrīd spēkā esošajā redakcijā) (no 1 EUR -2500 EUR vienkāršās tiesvedības kārtībā (sk. raksta I daļu )), tad prasība par parāda piedziņu, ceļama saskaņā ar Civilprocesa likuma B daļas Tiesvedība pirmās instances tiesā Ceturtās sadaļas noteikumiem.  

Tātad lietās, kurās parāda pamatsumma pārsniedz 2500 eiro (nav ierobežojuma cik lielu prasību maksimāli var celt prasības kārtībā), prasību tiesā sagatavo, iesniedz un skata prasījuma kārtībā, t.i., saskaņā ar Civilprocesa likuma ceturto sadaļu Prasības tiesvedība (sk. ŠEIT).

Prasītājam ir jāsagatavo prasības pieteikums, norādot informāciju, kura noteikta Civilprocesa likuma 128.panta otrajā daļā (sk. 18.nodaļa Civilprocesa likuma Prasības celšana).  

Prasības pieteikums ir sagatavojams brīvā formā (pretēji vienkāršās procedūras lietām nav speciālas veidlapas). Prasības pieteikumā būs jānorāda Civilprocesa likuma 128.panta otrajā daļā norādītie dati, tostarp, apstākļi, kas pamato prasību par naudas piedziņu, jānorāda pierādījumi.

Piemēram, Prasītāja un Atbildētāja starpā tika noslēgts Aizdevuma līgums par naudas summas 3000 EUR apmērā aizdevumu (turpmāk – Aizdevums) (Pielikums Nr.1 – Aizdevuma līgums). Izpildot noslēgto līgumu, Prasītājs  aizdeva Atbildētājam naudas summu 3000 EUR, saskaņā ar Aizdevuma līguma X. punktu, pārskaitot Aizdevumu uz Atbildētāja norēķina kontu (Pielikums Nr.1 – maksājuma uzdevums). Puses vienojušās par visa Aizdevuma: 

  • atmaksas termiņu 2024. gada 1. marts; 
  • atmaksa notiek pārskaitot aizdevuma summu Aizdevēja norēķinu kontā.  

Atbildētājs līdz prasības celšanas brīdim, nav pildījis savas saistības, jo aizdevuma atmaksu X EUR apmērā līdz 2024. gada 1.martam nav veicis.  

Otrkārt,  pierādījumi, kas pamato prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ir jāpievieno prasībai. Tātad konkrētajā piemērā: Aizdevuma līgums un maksājuma uzdevums, kas apliecina aizdevuma pārskaitīšanu. Papildus prasītājam, ņemot vērā konkrētas lietas apstākļus, var būt vēl citi pierādījumi. Piemēram, prasītāja atgādinājums,  Latvijas Pasta čeks, izdruka no VAS “Latvijas Pasts: sistēmas, kvīts par valsts nodevas samaksu. Lai atgūtu izdevumus, tad pievienojams arī rēķins par advokāta izdevumiem u.c. 

Prasības pieteikumā ir jānorāda arī normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota (norādīt arī pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu). Piemēram, Civillikuma 1652. panta 3. punkts.

Civillikuma 1652. pants noteic, ka: “Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis: 

1) kad viņš dabūjis lietas valdījumu noziedzīgā vai vispār prettiesīgā kārtā; 

2) kad izpildīšanai noliktā laikā nav iespējams viņu sastapt un viņa prombūtnes attaisnošanai nav svarīgu iemeslu; 

3) kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.”

Civillikuma 1653. pants noteic: “Citos gadījumos, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.” Civillikuma 1654. pants noteic: “Atgādinājums jādabū pašam parādniekam vai viņa vietniekam.” Lai varētu pierādīt, ka parādniekam ir sūtīts atgādinājums, ir jādodas uz VAS “Latvijas Pasts” jāsagatavo ierakstīta vēstule, kas jānosūta uz parādnieka norādīto pasta adresi. Šādai vēstulei tiek piešķirts numurs un tās piegādi ir iespējams izsekot Latvijas pasta sistēmā ŠEIT.

Prasības pieteikumā ir jānorāda prasītāja prasījumi tiesai. Piemēram: piedzīt no (vārds uzvārds, personas kods vai juridiskas personas nosaukums, reģistrācijas Nr.) par labu (juridiskas personas nosaukums un reģ. Nr. vai fiziskas personas vārds un uzvārds, personas kods) naudas summu 3000 euro.

Ja prasītājs vēlas piedzīt tiesāšanās izdevumus, tad prasījumā tiesai ir jānorāda šāds prasījums, lūdzot piedzīt no parādnieka prasītāja samaksāto valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītos advokāta izdevumus.  

Sagatavoto prasības pieteikumu, kas noformēts kā e-dokuments vai dokuments papīra formātā, prasītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis paraksta.  Prasības pieteikums nosūtāms tiesai pēc piekritības pa pastu (vēlams ar ierakstītu vēstuli) vai e-pastu, vai tiesas e-adresi (tiesu namu adreses: https://tiesas.lv/tiesas/saraksts). Tiesas piekritība ir nosakāma saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem kas atrodami Civilprocesa likumā no 24.panta līdz 31.1 pantam. Tiesu namu, kas atbilst piekritībai var atrast internetā (izmantojiet šo saiti: https://www.tiesas.lv/tiesas/meklet).

Prasības pieteikuma valsts nodeva

Prasības pieteikumam ir jāpievieno maksājuma uzdevums, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva (sk. nodevas apmēru: ŠEIT). Valsts nodeva ir iemaksājama valsts noteiktā valsts kases kontā (sk. konti valsts nodevai un drošības naudai: ŠEIT).

Piemēram, par prasību, kas novērtējama naudas summā 3000 EUR apmērā valsts nodeva būs 354.64 EUR (sk. arī Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, kas noteic: “Par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, (…), kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva šādā apmērā: 1) par prasību, kas novērtējama naudas summā: (…) b) no 2135 euro līdz 7114 euro, — 320 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro (…).”

Prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu, darbinieki, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu (sk. arī citus gadījumus Civilprocesa likuma 34. pantā). Ir atbrīvoti no valsts nodevas samaksas un drošības naudas samaksas (sk. Civilprocesa likuma 43.1 panta otrā daļu). Arī citos likumos var būt paredzēti gadījumi, ka prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. 

Būtiski, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no tiesas izdevumu samaksas, kā arī var atlikt piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos. (sk. Civilprocesa likuma 34. panta ceturtā daļa). Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi: “Lūgumu tiesai par pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no pienākuma samaksāt drošības naudu par kasācijas sūdzības vai citu Civilprocesa likuma 43.1 panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību vai pieteikumu iesniegšanu var iesniegt ne vien finansiālās grūtībās nonākusi fiziskā persona, bet arī privāto tiesību juridiskā persona.” (Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 19. Septembra lēmums lietā Nr. C30430121, SKC-887/2023)

Prasības pieteikuma pielikumi

Prasības pieteikumam pievieno pielikumus, kas pierāda prasības pamatotību. Piemēram, aizdevuma līgumu un maksājuma uzdevumu, kas apliecina, ka aizdevums ir nodots aizņēmējam, atgādinājuma vēstules, apliecinājumu, ka atgādinājuma vēstules ir nosūtītas pa pastu ar ierakstītu vēstuli vai pa e-pastu.

Svarīgi, ka, piemēram, ja vēlaties celt prasību pret darbinieku vai bijušo darbinieku, iepriekš divu mēnešu laikā no parāda (pārmaksas) rašanās brīža ir jāpaziņo darbinieka vai bijušajam darbiniekam par parādu (pārmaksu). Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts:

“Darba devējam ir Darba likuma 78. panta1 trešajā daļā paredzētā tiesība divu gadu laikā celt prasību tiesā par avansā pārmaksāto naudas līdzekļu piedziņu, ja darba devējs ne vēlāk kā divus mēnešus no avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas ir izdevis rīkojumu, norādot atprasījuma tiesības pamatu un apmēru, un darījis to zināmu darbiniekam. Ja tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, darba devēja atprasījuma tiesības nodibināšanas priekšnoteikumi nepārgrozās” (Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums, lieta Nr. C29361721, SKC-107/2024)

Jāpiebilst, ka Darba likuma 78. panta pirmā daļa paredz, ka pārmaksa ir arī naudas summas, kuras samaksātas darba devēja maldības dēļ un pārmaksātā atvaļinājuma nauda, ja darbinieks ir izņēmis atvaļinājumu par nākamo periodu (sk. zemāk Darba likuma 78. panta pirmo daļu).

Prasības pieteikumam pievieno arī pierādījumus, kas apliecina, ka:

  • persona ir juridiskas personas valdes loceklis, prokūrists, maksātnespējas administrators (izziņu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Lursoft.lv vai firmas.lv). Civilprocesa likuma 82.panta otrā daļa noteic: “Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.”
  • Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi: “Ja juridiskās personas lietu tiesā ved tās amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, tās nav uzskatāmas par “citiem juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem” Civilprocesa likuma 82. panta otrās daļas izpratnē. Līdz ar to gadījumā, ja juridiskās personas lietu tiesā ved tās amatpersona, atbilstoši Civilprocesa likuma 85. panta otrajai daļai juridiskās personas pārstāvība noformējama ar dokumentiem, kas apliecina šīs amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.” (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 8.jūnija lēmums lieta Nr.C32223816, SKC-1165/2017)
  • juridiskās personas valde vai prokūrists var izsniegt rakstveida pilnvaru savai pilnvarotajai personai vai pilnvarot savu pārstāvi tiesas sēdē mutiski (aizpildot veidlapu par pilnvarojumu).
  • fiziska persona lietu var vest pati. Līdz ar to, fiziska persona pati paraksta savu prasības pieteikumu. Savu identitāti fiziskā persona apliecinās tiesā (tiesas sēdē klātienē vai tiešsaistē), uzrādot savu pasi vai ID karti.
  • fiziska persona var pilnvarot citu fizisku personu, izsniedzot notariāli apliecinātu rakstveida pilnvaru savai pilnvarotajai personai vai pilnvarot savu pārstāvi tiesas sēdē mutiski (aizpildot veidlapu par pilnvarojumu) (sk. Civilprocesa likuma 85.panta pirmo daļu).
  • zvērinātu advokātu gan juridiska, gan fiziska persona var pilnvarot ar rakstveida pilnvaru, kuru sagatavojusi pati persona, bet advokātam obligāti ir tiesā jāiesniedz advokāta sagatavots orderis. (Savukārt, pat, ja prasības pieteikumu ir parakstījusi pati fiziskā persona vai juridiskās personas valde, tad jau lietas izskatīšanā var uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai (orderis = advokāts juridiskās palīdzības sniedzējs), ko apliecina advokāta izrakstīts orderis, tad paskaidrojumus par lietas būtību nesniedz advokāts, bet runā tikai debatēs. Paskaidrojumus par lietas būtību sniedz tikai pilnvarotais pārstāvis (pilnvara + orderis = advokāts pilnvarotais pārstāvis).
  • iestādes vadītāja tiesības pārstāvēt, apliecina dokuments, ar kuru iestādes vadītājs ir iecelts amatā. Iestāde var izsniegt rakstveida pilnvaru savai pilnvarotajai personai vai pilnvarot savu pārstāvi tiesas sēdē mutiski (aizpildot veidlapu par pilnvarojumu).

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecinās, nevis orderis, bet gan atbildīgās valsts institūcijas izdots norīkojums par juridiskās palīdzības nodrošināšanu.

Svarīgi ir atcerēties, ka atsevišķu darbību veikšanai pilnvarotajai personai ir jāsaņem pilnvarojums. Proti, ja prasītājs vēlas, lai pilnvarnieks varētu pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības, grozīt prasības priekšmetu, celt pretprasību, pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, noslēgt izlīgumu, nodot lietu šķīrējtiesai, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt izpilddokumentu piedziņai, saņemt piespriesto mantu vai naudu, izbeigt izpildu lietvedību, tad tas ir īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevusi fiziskā vai juridiskā persona.

Papildus svarīgi atcerēties, ka speciāli noteikumi attiecas arī uz kasācijas instances tiesvedību, jo:

  • fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību (sk. Civilprocesa likuma 82.1 panta trešā daļa).
  •  juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību (sk. Civilprocesa likuma 82.1 panta ceturtā daļa).

Būtiski, ka lietās, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 EUR (parāds ir 150 001 EUR vai vairāk) vai, ja lieta ir piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, fiziskās personas un juridiskās personas pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā lietas ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Tādējādi, juridiska persona, piemēram, nevarēs parāda piedziņai, kura summa pārsniedz 150 000 EUR (vai lietas piekritība ir Ekonomisko lietu tiesā (sk. Civilprocesa likuma 24.panta 1.1 daļu)), pilnvarot savu juristu. Pārstāvēt varēs tikai valde, prokūrists vai advokāts. Savukārt, fiziska persona parāda piedziņai, kura summa pārsniedz 150 000 EUR (vai lietas piekritība ir Ekonomisko lietu tiesā (sk. Civilprocesa likuma 24.panta 1.1 daļu)), var vest pati vai pilnvarot advokātu (šādam pilnvarojumam tiesā būs jāiesniedz pilnvara un orderis).

Lietas izskatīšana

Lieta var tikt skatīta tikai trīs instanču tiesās (pirmās instances, apelācijas instances un kasācijas instances tiesā).

Lietu tiesnesis ierosina uz prasības pieteikuma pamata, kurā cita starpā ir jānorāda prasības priekšmets un pamats. Ja tiesnesis ierosina lietu, tad par to paziņo prasības pieteikuma iesniedzējam (prasītājam vai viņa pilnvarotajai personai), bet prasības pieteikums ar pavadvēstuli tiek nosūtīts parādniekam (atbildētājam). Atbildētājam ir pienākums tiesas noteiktajā laikā sniegt rakstveida paskaidrojumus, kas kopā ar pierādījumiem, kuri apliecina atbildētāja iebildumus pret prasību, ir nosūtāmi tiesai.

Šobrīd spēkā esošās tiesību normas paredz, ka prasības tiesvedības kārtībā lieta tiek skatīta mutvārdu procesā, t.i., tiesas sēde var notikt tiesas zālē klātienē vai tiešsaistē (tiesai iesniedzot iesniegumu ar lūgumu lietu skatīt tiešsaistē).

Pēc tam, kad lieta ir izskatīta, tiesa paziņo laiku, kad tiks pieņemts spriedums. Tiesas spriedums noteiktajā datumā būs pieejams internetā tiesu platformā ŠEIT. Prasītājs vai atbildētājs var lūgt tiesu spriedumu nosūtīt arī uz e-pastu vai pasta adresi. Tomēr jāatceras, ka https://elieta.lv šobrīd ir pieejami visi lietas materiāli, spriedumi, pilnvaras, tiesu protokoli (audio un arī rakstveida) u.c. lietas materiāli.

Pirmās instances tiesas spriedums stāsies spēkā 21 dienā no sprieduma pasludināšanas dienas, ja 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, atbilstoši Civilprocesa likuma 416. pantā noteiktajam apelācijas sūdzības saturam, netiks sagatavota un iesniegta apelācijas sūdzība.

Apelācijas sūdzība

Apelācijas sūdzībā jānorāda, kāpēc, apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, pirmās instances tiesa nav pareizi izskatījusi lietu. Apelācijas instancē tiek skatīti jautājumi par pierādījumiem un to nepareizu novērtēšanu (jāatceras, ka kasācijas instance vairs pierādījumus nepārvērtē). Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka pēc iespējas visi pierādījumi ir jāiesniedz pirmās instances tiesai. Apelācijas instances tiesa nepieņemt pierādījumus, ja šādi pierādījumi bez attaisnojoša iemesla nav iesniegti pirmās instances tiesā. Civilprocesa likuma 430. panta ceturtā daļa noteic: “Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa nekonstatē attaisnojošus iemeslus, kāpēc pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa pierādījumus nepieņem.”

Apelācijas instance skatīs lietu vēlreiz pēc būtības, saskaņā ar iesniegto apelācijas sūdzību, kā arī ievērojot apelācijas sūdzības robežas (ja par kādu no prasījumiem nebūs iesniegta apelācijas sūdzība, tad šajā daļā spriedums stāsies spēkā, ja vien otra puse nebūs iesniegusi pretapelācijas sūdzību).

Nākamajā raksta daļā sīkāk par pretapelācijas sūdzību, kasācijas sūdzību, pretkasācijas sūdzību un kasācijas instances sevišķo kārtību.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit!

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Parādu piedziņa tiesvedības un ārpustiesas procesā (I daļa)

    Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus un kārtību, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai – Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam.

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Dažādi līgumi ar fiziskām personām par auto izmantošanu uzņēmuma vajadzībām

    AUTORE: Inga Pumpure Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām. Mūsdienās auto nav luksusa lieta, tā ir nepieciešamība. Daudz vairāk un īsākā laikā var izdarīt, ja esi mobils –  vari pārvietoties kad un kur vēlies, neesot pakļauts sabiedriskā transporta kustību sarakstiem un maršrutiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz fiziskām personām, bet arī […]