Doties uz galveno

Pašnodarbināto personu nodokļu slogs šodien un tuvākajos gados

Grāmatvedības eksperte Inga Pumpure skaidro izmaiņas, kas skar pašnodarbinātās personas un citus autoratlīdzību saņēmējus

AUTORE: Inga Pumpure

Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām.

2021. gads pašnodarbinātajām personām un autoratlīdzību saņēmējiem ir pārmaiņu pilns! Kā jau lielākā daļa no jums dzirdējuši vai lasījuši, tad autoratlīdzību saņēmēji, kas saņem autoratlīdzības no komersantiem (SIA, IK vai citiem pašnodarbinātajiem), sākot ar 2022. gadu tiks pielīdzināti pašnodarbinātā statusam. Tas nozīmē, ka nebūs vairs īpašs nodokļu aprēķins, ar īpašo likmi un īpašajiem attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē to, ka pašnodarbināto skaits varētu būtiski pieaugt! Arī es joprojām esmu pašnodarbināta persona, tāpēc labi zinu, kā ir būt pašam sev saimniekam, priekšniekam, darbiniekam, grāmatvedim, psihologam, soģim un apbalvotājam! 

Mazai atkāpei – pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2020. gadā, salīdzinot ar 2019.gadu kopumā, ir palielinājies pašnodarbināto personu skaits. Te gan jāmin gana svarīgs kritērijs – tie ir tie, kas maksā sociālās iemaksas! 

Kā redzams Centrālās statistikas pārvaldes (https://data.csb.gov.lv) informācija ir pavisam cita – kopējais reģistrēto pašnodarbināto skaits ir pāri simts tūkstošiem, pie tam 2020. gadā ir novērojams pat pieaugums, pretēji prognozēm, ka pašnodarbināto skaits samazināsies!

Ko dara pārējie pašnodarbinātie, kas nemaksā sociālās iemaksas? Ja skatās pēc likumdošanas normām, var nemaksāt sociālās iemaksas, ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem. Tad, sanāk, ka apmēram 70% pašnodarbināto strādā ar zaudējumiem. Negribētos tam ticēt, bet šoreiz raksts nav par to! 

Finanšu ministrijas(FM) dati, kuri bija publicēti 2020.gada vasarā, pamatojot minimālo sociālo iemaksu nepieciešamību ir vēl citādāki. Pie tam, šie dati ir ļoti interesanti, jo FM paredzēja, ka pēc minimālo sociālo iemaksu ieviešanas, krasi samazināsies pašnodarbināto skaits. 

Saimnieciskā darbībā nodarbināto skaits pēc izmaiņām

 Nodokļu maksātāju skaits% no esošā nodokļu maksātāju skaita
Nodokļu maksātāju skaits, kas reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, 2019.gadā92 536 
Nodokļu maksātāju skaits, kas pēc izmaiņām paliek reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji27 55130%
Nodokļu maksātāju skaits, kas pāriet algotā darbā32 49235%
Nodokļu maksātāji turpmāk negūs ienākumus šajos režīmos*32 49235%
* Daļai jau šobrīd ir algota darba ienākumi

Man, apskatot šos datus, rodas pamatots jautājums – kas nodarbinās šos 27 551 nodokļu maksātājus? Kur ir tās brīvās darba vietas, kuras atplestām rokām sagaidīs šīs personas? Manuprāt, ir ļoti svarīgi saglabāt mazos uzņēmējus, kas sastāda diezgan lielu daļu no nodokļu maksātājiem! Pie tam, šie nodokļu maksātāji rūpējas paši par sevi, neprasot pabalstus, nedzīvojot uz citu rēķina. Un pats skumjākais ir tas, ka liela daļa vispār nezina specifiku – kāda tad ir pašnodarbinātās personas sociālā aizsardzība, kas tai pienākas, ja, piemēram, zaudē pašnodarbinātā statusu! Piemēram, ja šie 27 tūkstoši ir spiesti aizvērt savu saimniecisko darbību un viņiem nav nodrošināts darbinieka statuss, valsts budžets pamatīgi ietaupa, jo pašnodarbinātais nav apdrošināts bezdarbam!!!! Sanāk, ka pats vainīgs, ja nespēja turpināt savu darbību! Un, ieviešot obligātās sociālās iemaksas, nekas jau nemainīsies!!! 

Domāju, tagad saprotiet, kāpēc uzskatu, ka ir svarīgi zināt pašnodarbināto skaitu. Jo, tad mēs zinām, cik daudz mums tīri teorētiski ir sabiedroto, kas var apvienoties, lai virzītu procesus, kuri veicinātu pārmaiņas!

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Par izmaiņām, kas skar “parastos” pašnodarbinātos, sākot ar 01.01.2021.

Runa ir par personām, kas nodokļus maksā vispārējā nodokļu režīmā.  

Izmaiņas ir saistītas ar to, kas stāsies spēkā no 1. jūlija, bet jāzina jau no gada sākuma – pašnodarbinātās personas, kas ir lauksaimnieciskās ražošanas pārstāvji 1, līdz šim pensiju apdrošināšanu veica vienu reizi gadā. Par laika periodu no šī gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, šīs personas iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā neveic!

Pašnodarbinātajiem, tāpat kā citiem nodokļu maksātājiem, nedaudz samazinājās sociālā nodokļa likme obligātai apdrošināšanai, un tā, sākot ar 1. janvāri, ir 31.07% (bija 32.17%). Atgādinājumam un ieskatam, tabula ar aktuālajām likmēm sociālai un pensiju apdrošināšanai pašnodarbinātajam, autoratlīdzību saņēmējiem un arī tiem, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.2

Pārējie jaunumi attiecas uz laiku, sākot ar 1.jūliju. Jau iepriekš pievienotajā tabulā var redzēt, ka pensiju apdrošināšana no 1.jūlija mainās – 5% vietā nāksies maksāt 10%. Arī citi jaunumi saistīti ar sociālo apdrošināšanu. 

Atkāpei – par obligāto minimālo sociālo apdrošināšanu runā jau kopš nodokļu reformas sākuma. Ideja par obligātajām iemaksām bija arī iepriekš, bet tad šie priekšlikumi atsaucību neguva. Šī brīža izmaiņas tika balstītas arī uz kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas pieredzi. Igaunijā ir ieviestas minimālās sociālās iemaksas, to objekts ir atbilstošs minimālajai algai, kura, piemēram, 2020.gadā bija 584.00 EUR. Jāmin arī būtiskā atšķirība no Latvijas, ka Igaunijas sociālās apdrošināšanas sistēma ietver arī veselības apdrošināšanu 13% apmērā no darba devēja likmes. Vēl kāda būtiska nianse – darbinieka daļa ir tikai 3.6% no kopējās iemaksu likmes! Pašnodarbinātās personas obligāti maksā sociālo nodokli no minimālā objekta, pie tam, arī tad, ja mēneša ienākums ir mazāks par šo minimālo objektu. 

Turpretim, Lietuvā, kaut ir noteikts obligātais minimālais sociālā nodokļa objekts, pašnodarbinātām personām šis nav saistošs!3

Lasot minēto Informatīvo ziņojumu, radās iespaids, ka tomēr nav vienprātības VID, Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas starpā. VID ir norādījis uz daudziem riskiem, kas radīsies, ieviešot minimālās sociālās iemaksas, bet, kā zināms, tas nav atturējis pieņemt lēmumu par to ieviešanu!

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Turpināšu izskatīt būtiskās pārmaiņas pašnodarbinātajām personām. 2021. gads ir tāds kā pārejas periods. Līdz 01.07.21 sociālās iemaksas pašnodarbinātais veic, atkarībā no ienākuma apjoma:

  • Ja ienākums nesasniedz minimālās algas apjomu, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veic 5% apmērā no ienākuma (ieņēmumi – izdevumi). Pie tam, ja gada laikā ienākums nesasniedz 50EUR, VSAOI nav jāveic
  • Ja ienākums sasniedz un pārsniedz minimālās algas apjomu, VSAOI maksā:
    • No minimālās algas objekta vai vairāk(pēc izvēles) maksā vispārējo likmi 31.07%
    • No starpības starp ienākumu un minimālās algas(vai lielāku) apjomu maksā 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai).

Piemēram, ja personas ieņēmumi periodā ir 2000.00 EUR, izdevumi 1000.00 EUR, ienākums ir 1000.00 EUR. No šīs summas persona izvēlas maksāt VSAOI šāda apjomā:

1.variants2.variants
Min.algas apjoms = 500 x 31.07%=155.35800 x 31.07% = 248.56
(1000-500)*5% = 25.00(1000-800)*5% = 10.00
Kopā VSAOI = 180.35Kopā VSAOI = 258.56

Vēlos piebilst ļoti svarīgu niansi – personas iemaksātās VSAOI netiek uzskatītas par saimnieciskās darbības izdevumiem nodokļa aprēķināšanai! Tās tiek ņemtas vērā, tikai aprēķinot ar IIN apliekamo ienākumu.4

No 01.07.21:

  • pirmkārt, mainās pensiju apdrošināšanas likme – tā būs 10% (5% vietā).
  • Otrkārt, mainās kārtība, kā pašnodarbinātais var maksāt 10% no ienākuma, kurš nesasniedz minimālās algas apjomu. 
  • Treškārt, tie, kas gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, tiek pielīdzināti pārējiem nodokļa maksātājiem, un veic sociālās iemaksas katru ceturksni, nevis vienu reizi gadā, kā iepriekš!

Runājot par otro punktu, mudinu pašnodarbinātos neaizmirst ļoti svarīgu noteikumu, kas jāievēro, lai negūstot ienākumu, kas ir vienāds vai lielāks ar minimālo algu, nebūtu jāmaksā obligātās minimālās sociālās iemaksas.  Tās ir noteiktās tiesības iesniegt savu ienākumu prognozi sekojošam ceturksnim, norādot, ka ienākums nesasniegs minimālo iemaksu objektu:

  • Līdz 15.07.2021 jāiesniedz prognoze par 3.ceturksni
  • Līdz 15.10.2021 jāiesniedz prognoze par 4.ceturksni.

Ja prognoze nebūs iesniegta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās minimālās sociālās iemaksas no minimālā apliekamā objekta, tas ir, no 1500.00 EUR ceturksnī. 

Piemēram, ja personas ienākums ceturksnī ir sekojošs: 

1.mēnesī = 400.00, 

2.mēnesī = 200.00, 

3.mēnesī = 100.00. 

Ir iespējami divi scenāriji:

Prognoze ir iesniegtaPrognoze nav iesniegta
400+200+100=700*10%=70.00 EUR(500+500+500)*31.07% = 466.05
Piemaksa netiek aprēķināta!Tiek aprēķināta piemaksa466.05-70.00 = 396.05

Ko varam sagaidīt 2022. gadā?

Plānotās izmaiņas:

  • Ja saimnieciskās darbības ienākumi ir līdz 20004 EUR gadā, minimālās iemaksas jāveic vismaz no minimālās algas apjoma + 10% no starpības (ieņēmumi – minimālās algas apjoms)
  • Ja saimnieciskās darbības ienākumi ir virs 20004 EUR gadā – VSAOI veic no visa saimnieciskās darbības ienākuma! (tas nozīmē, ka var nākties piemaksāt, veicot pārrēķinu par gadu!)
Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Nodokļu izmaiņu 3. posms paredz, ka no 2023. gada VSAOI būs jāveic no visa saimnieciskās darbības ienākuma, bet ne mazāk kā no minimālās algas. Tas nozīmē, ka vismaz no minimālās algas būs jāmaksā vispārējā nodokļu režīma likme(2021.gadā 31.07%), kaut arī ienākums nesasniegs minimālās algas apmēru!

Šī informācija ir būtiska, ja pašnodarbinātā persona savu darbību plāno stratēģiski, vismaz 3 gadus uz priekšu. Tas nozīmē, ka attiecīgi jāizvērtē, vai nodokļu slogs nekļūst pārāk liels, darbojoties joprojām šajā uzņēmējdarbības reģistrācijas formā! Iespējams, jāplāno sava darbību reģistrēt, piemēram, kā Sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). 

Kā jau pašā sakumā minēju, arī autoratlīdzību saņēmēji turpmāk tiek uzskatīti par pašnodarbinātām personām (jeb, var izvēlēties citas nodokļu maksāšanas formas, kā Uzņēmuma līgums vai Darba līgums!). Pie tam, autoratlīdzību saņēmējiem šis gads arī ir sadalīts divos pārejas posmos:

1. posms līdz 30.06.2021 – nekas nemainās, tiek saglabāts autoratlīdzību režīms iepriekšējā kārtībā

2.posms no 01.07.2021 – nekas nemainās tiem, kas saņem autoratlīdzības no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas(piemēram, AKKA/LAA vai LAIPA u.c.). Mainās tiem, kas autoratlīdzības saņem no komersantiem. 

Kā redzams attēlā, ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, šajā 2021.gadā vēl ir iespēja izmantot pārejas perioda režīmu, kurš pēc nodokļu likmes un apgrozījuma ir līdzīgs MUN režīmam. Būtiski ievērot, ka šajā režīmā netiek piedāvāts izmantot attaisnoto izdevumu normas 25 vai 50 procentu apmērā. Ienākums šajā gadījumā ir visi ieņēmumi. 

Bet, ja autors izvēlas reģistrēt saimniecisko darbību un to piereģistrē vispārējā nodokļu režīmā, tam ir tiesības izmantot izdevumu normas! Ja piereģistrē saimniecisko darbību MUN režīmā, tad gan nodoklis ir jāmaksā no visa apgrozījuma. Tālāk tiek izskatīts piemērs, kad autors 2021.gadā nereģistrē saimniecisko darbību, tātad, viņam no 1.jūlija ir jāizmanto pārejas perioda nodokļu režīms!

Piemērs:

 01.01.2021. -30.06.2021.01.07.2021 – 31.12.2021. 
Ieņēmumi līdz 25 000 
Saņemējs nav reģistrējies kā pašnodarbinātais
Piemēro izdevumu normuIetur 20 % (23%) +5% no bruto  pensiju apdrošināšanai Nepiemēro izdevumu normu Ietur nodokli 25% (sastāv no 80% VSAOI+ 20% IIN)
 Autors saņem 1500.00 mēnesī(Līguma summa)1500.00-25%(Att.izd.)=1125.00IIN=1125.00*20%=225.001500.00-225.00=1275.001500.00*5%(soc.pens.apdr.)=75.00Nodokļu slogs = 23,5%1500.00*25%(IIN+soc.)=375.001500.00-375.00=1125.00
Saņem par ~ 12% mazākNodokļu slogs = 33%
Ieņēmumi virs 25 000 
Saņemējs nav reģistrējies kā pašnodarbinātais
Piemēro izdevumu normuIetur 20 % (23%) +5% no bruto  pensiju apdrošināšanaiNepiemēro izdevumu normuIetur 40% (sastāv no 80% VSAOI+ 20% IIN)
Autors saņem 3000.00 mēnesī virs 25000.00 (Līguma summa)3000.00-25%=2250.00IIN=2250.00*20%=450.003000.00-450.00=2550.003000.00*5%=150.00Nodokļu slogs=23.5%3000.00*40%=1200.003000.00-1200.00=1800.00
Saņem par ~29% mazākNodokļu slogs=67%

Ar 2022. gadu Autoratlīdzību režīms kā tāds tiek likvidēts!

Kā atvieglojums ne tikai autoriem, bet arī citiem pašnodarbinātajiem, ar 2022.gadu plānots ieviest vienkāršotu nodokļu nomaksas risinājumu jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI). Kā izpaužas atvieglojums? Nodokļi no ienākuma, kas radīsies šajā SDI, tiks ieturēti un ieskaitīti budžetā bez nodokļu maksātāja iesaistes, tas ir, automātiski(sadarbojoties kredītiestādei ar VID). Protams, ir svarīgs nosacījums darījumus veikt tikai ar šī konta starpniecību-gan ieņēmumus, gan izdevumus neveikt skaidrā naudā, vai izmantojot citu bankas kontu. Kāds vēl atvieglojums – nodokļu maksātājs tiks atbrīvots arī no pārskatu sagatavošanas un sniegšanas! Domāju, ka ideja nav peļama, jo radošam cilvēkam “krāmēties” ar dokumentiem, atskaitēm, nodokļu aprēķiniem ir gana apgrūtinoši. Pie tam, šai personai nebūs nepieciešams grāmatvedis, kas radīs finanšu ietaupījumu. 

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ekspresissubscribe300x450px.jpg

Pašnodarbinātais, protams, var izvēlēties arī maksāt mikrouzņēmumu nodokli(MUN). Arī šis nodoklis 2021.gadā piedzīvojis kardinālas pārmaiņas – būtībā, tas ir pilnībā reorganizēts. Ar 2021.gadu MUN režīmu var izvēlēties tikai fiziskās personas! Šajā reizē pieminēšu būtiskās izmaiņas, kas skar pašnodarbināto:

  1. MUN likme, sākot ar 01.01.2021 ir 
  • Apgrozījumam līdz 25000 gadā = 25%
  • Apgrozījumam virs 25000 gadā = 40%
  1. MUN režīmu nevar izvēlēties PVN maksātājs
  2. Nevar nodarbināt darbiniekus MUN režīmā
  3. Nav ierobežojuma “algai”
  4. Pašnodarbinātais ir pakļauts minimālo sociālo iemaksu veikšanai!

Vai tagad ir izdevīgi izvēlēties MUN režīmu? Katram savs – kādam šis režīms joprojām ir ērts un izdevīgs, kādam nodokļu slogs ir pārāk smags un nepanesams. Šeit var palīdzēt vienkārši matemātika! Ir jāsaliek visi par un pret, plusi un mīnusi, ieņēmumu un izdevumu proporcija, nosacījumu ietekme utt. 

Šajā rakstā centos apkopot būtiskākās nodokļu izmaiņas, kas saistās ar pašnodarbinātām personām. Tā kā autori arī tiks pielīdzināti pašnodarbinātajiem, mazliet ieskicēju, kā mainīsies nodokļu slogs autoratlīdzību saņēmējiem. Un, protams, MUN režīms – arī tas ir iespējams pašnodarbinātām personām. Šoreiz nerunāju par to, kurš režīms izdevīgāks, kurā nodokļu slogs mazāks – mans mērķis bija parādīt, kāds nodokļu slogs vispār veidojas, kā tas ietekmē ienākumus. 

Mani kolēģi – pašnodarbinātie – esiet ieinteresēti tajā, kas tiek lemts mūsu darbības sakarā. Tikai mēs zinām, kāda ir mūsu ikdiena, kā ir katru gadu, gadu no gada būt par pašnodarbināto. 

Lai jums izdodas noturēties šajā grūtajā posmā, kurš nesis pārmaiņas ne tikai mums katram, bet arī globāli. Daudz radošu un priecīgu notikumu, neatvairāmu izaicinājumu, neskatoties ne uz ko!

________________________________________________________

1Lauksaimnieciskā ražošana ir – augkopības produkcijas ražošana, lopkopības produkcijas ražošana, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības produkcijas ražošana un dārzkopības produkcijas ražošana.

2www.vid.gov.lv

3Informatīvais ziņojums “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai”.

4www.vid.gov.lv

________________________________________________________

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie