Svarīgākās likumu izmaiņas pēdējos 3 mēnešos (2018. gada 1. ceturksnis)

MĒNEŠA AUTORS:

Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.”

Esam vienojušies, ka žurnāla iFinanses eksperti ik ceturksni Grāmatvežu ekspreša lasītājiem sagatavos materiālu par svarīgākajām likumu izmaiņām, kas attiecas uz grāmatvežiem. Šī gada 1. ceturksnī galvenā grāmatvežu uzmanība tika veltīta pagājušā gada nogalē pieņemtajām normatīvo aktu izmaiņām, to apgūšanai un ieviešanai ikdienā. Un, protams, gada pārskatu sagatavošanai, kuru iesniegšanas termiņš strauji tuvojas. Arī likumdevējs ir rēķinājies ar šo faktu, tāpēc lielas izmaiņas šajā laika periodā nav tapušas. Apskatīsim svarīgāko!

Atliktā nodokļa problēmas risina ar grozījumiem gada pārskatu noteikumos

Š.g. 16. februārī spēkā stājās grozījumi MK noteikumos Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (Noteikumi), kas izstrādāti, lai daļēji atrisinātu problēmu ar atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību izslēgšanu no uzņēmumu bilancēm, kā rezultātā mainās konkrētā uzņēmuma pašu kapitāla lielums.

Saistībā ar jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) spēkā stāšanos ir identificēta problēma, kuras cēlonis ir ar šo likumu noteiktais atšķirīgais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas modelis, salīdzinot ar līdz šim likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (likums par UIN) noteikto. Likumā par UIN bija paredzēts ar UIN aplikt saskaņā ar šī likuma prasībām koriģētu pārskata gada peļņu, savukārt jaunajā UIN likumā paredzēts, ka ar UIN apliek sadalīto peļņu un izdevumus, kas netiek ieguldīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstībā, tādēļ mainījusies UIN aprēķināšanas kārtība un zudis pamats atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību aprēķināšanai.

Jaunā UIN likuma pārejas noteikumu:

  • 13. punktā paredzēts, ka nodokļa maksātājs, kura UIN deklarācijā 31.12.2017. ir uzrādīti zaudējumi, var samazināt pārskata gadā (kas sākas 2018. gadā) par dividendēm aprēķināto UIN par summu, kas aprēķināta 15% apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas. Ja šī summa pārskata gadā (kas sākas 2018. gadā) netiek izmantota vai tiek izmantota tikai daļēji, atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) var attiecināt uz UIN, kas nākamajos 4 pārskata gados aprēķināts par dividendēm, katru gadu attiecīgi samazinot atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) par iepriekš izmantoto atlaides apmēru;
  • 14. punktā noteikts, ka šī nodokļa samazinājuma summa pārskata gadā nevar pārsniegt 50% no UIN summas, kas attiecīgajā pārskata gadā aprēķināta par dividendēm;
  • 15. punktā paredzēts, ka valsts kapitālsabiedrība, kuras daļas vai akcijas nedrīkst atsavināt, kas pilda ar saimniecisko darbību nesaistītas valsts deleģētas funkcijas un kuras UIN deklarācijā 31.12.2017. uzrādīti zaudējumi, kas radušies, piemērojot likuma par UIN 9. panta 2. daļas 1. punktu, un kas nav dzēsti, atgūstot līdzekļus no kreditora, ir tiesīga samazināt UIN par 15% no kopējās nesegto zaudējumu summas, kas radusies, piemērojot minēto normu.

Finanšu grāmatvedībā izveidoto atliktā nodokļa aktīvu no iepriekšējo gadu “nodokļu zaudējumiem”, kurus varēja pārnest uz nākamajiem gadiem, pēc būtības atbilstoši Starptautiskajam grāmatvedības standartam Nr. 12 “Ienākuma nodokļi” ir jāizslēdz, kas rada negatīvu ietekmi uz paša kapitālu.

Lai daļēji novērstu ar pašu kapitāla samazināšanos saistīto negatīvo ietekmi, Noteikumus plānots papildināt ar jaunu 35.1. punktu, kurā paredzēts, ka šo Noteikumu 3.2. apakšnodaļas “Grāmatvedības politika un tās maiņa” 33., 34. un 35. punkta nosacījumi par grāmatvedības politikas maiņas ietekmes atspoguļošanu nav attiecināmi uz gadījumu, kad saistībā ar UIN regulējuma maiņu pilnībā mainījusies UIN aprēķināšanas kārtība un zudis atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību aprēķināšanas pamats. Lai nodrošinātu atbilstību Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, UIN reformas ietekmi finanšu pārskatā var atspoguļot šādi:

  • sagatavojot gada pārskatu par pārskata gadu, kurā kļuvis zināms, ka nākamajā pārskata gadā būs spēkā UIN reformas rezultātā noteiktais jaunais UIN regulējums, izslēdz no bilances atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību atlikumus, kas attiecas uz atskaitāmajām pagaidu starpībām starp bilances aktīva vai pasīva posteņu vērtību finanšu pārskatā un to vērtību UIN aprēķināšanas vajadzībām, kāda tā bija aprēķināta saskaņā ar iepriekšējo UIN regulējumu;
  • ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības gada pārskata sagatavošanas noteikumiem, ņemot vērā jaunajā UIN regulējumā paredzēto regulējumu par nesegto iepriekšējo gadu zaudējumu segšanu, pakāpeniski noraksta no bilances atliktā nodokļa aktīvu atlikumu, kas bija aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējā UIN regulējuma noteikumiem par nodokļu zaudējumu segšanu;
  • saskaņā ar Noteikumu grozījumos paredzēto jauno 35.11. apakšpunktu no bilances izslēgtās vai saskaņā ar 35.12. apakšpunktu no tās norakstītās atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību atlikumu summas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Ieņēmumi vai izmaksas no atliktā nodokļa aktīvu vai saistību atlikumu izmaiņām”.

Jauni noteikumi UIN deklarāciju sagatavošanai

Š.g. 17. februārī spēkā stājās jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 93 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļaujamo informāciju”, kuros noteikta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā iekļaujamā informācija atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam (UIN likums).

Līdz 31.12.2017. saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” nodokļa maksātāji UIN deklarāciju iesniedza reizi gadā un veica ikmēneša UIN avansa maksājumus. No 2018. gada atbilstoši UIN likumam taksācijas periods ir 1 mēnesis, un nodokļa maksātāji deklarāciju iesniegs reizi mēnesī, ja viņiem konkrētajā mēnesī veidosies ar UIN apliekams objekts. Avansa maksājumi turpmāk nebūs jāveic, izņemot pārejas periodā no šī gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. 2018. gadā 1. deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20. jūlijs.

Lai nodokļa maksātāji varētu 2018. gadā aprēķināt un samaksāt UIN, nepieciešama jauna nodokļa deklarācija, kuru nodokļa maksātāji iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta 1. daļas 3. punktam.

Noteikumos paredzēta informācija, kas nepieciešama UIN aprēķināšanai un administrēšanai saskaņā ar UIN likumu, tostarp informācija par peļņas sadali un citiem izdevumiem, kas nodokļa maksātājam bijuši taksācijas periodā un pārskata gadā, kā arī informācija, kas nepieciešama nodokļa atvieglojumu aprēķināšanai, utt. Nodokļa deklarācijas veidlapas paraugs noteikumu projektā nav iekļauts, jo tas nav paredzēts UIN likuma 17. panta 1. daļā noteiktajā deleģējumā. Nodokļa maksātāji UIN deklarāciju aizpildīs un iesniegs VID EDS, tādējādi deklarācija būs izstrādāta un pieejama aizpildīšanai tikai elektroniskā veidā. 

Strukturizēto finanšu pārskata pielikumu aizpildīt būs vienkāršāk

Š.g. 19. janvārī spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta (MK)  noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”, lai uzlabotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) strukturizētā pielikuma aizpildīšanas kārtību.

Noteikumu pielikumā “Finanšu pārskata pielikums vai piezīmes” iekļaujamā informācija papildināta ar punktiem par informācijas uzrādīšanu saistībā ar posteņu pārklasifikāciju. Pārējā pielikumā norādāmā informācija paliek nemainīga, mainīta tikai struktūra, kādā tā jānorāda. Turklāt finanšu pārskata pielikumā būs iespēja sniegt arī papildu informāciju (ne tikai to, ko šobrīd paredzēts sniegt saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normām).

Turpmāk (par 2018. un turpmākajiem gadiem) finanšu pārskata pielikumā visa informācija būs jānorāda strukturizēti tabulu veidā, kas ļaus visām mikrosabiedrībām, mazajām un vidējām sabiedrībām vieglāk sagatavot un iesniegt finanšu pārskata pielikumā norādāmo informāciju. Tāpat turpmāk strukturizētajā pielikuma formā norādītā informācija tiks sasaistīta ar finansiālajiem rādītājiem un pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem citās finanšu pārskata sastāvdaļās.

Noteikumos paredzēti pārejas noteikumi. Atbilstoši tiem visas sabiedrības, kas sagatavojušas gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2016. gadu, var finanšu pārskata pielikumu EDS iesniegt kā papīra veidā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju. Visām sabiedrībām neatkarīgi no to lieluma atļauts finanšu pārskata pielikumu arī par 2017. gadu iesniegt VID EDS skenētā veidā.

Par soda naudām vairs nebūs jāsagatavo iekšējais attaisnojuma dokuments

Š.g. 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (Likums), ar kuriem paplašināts attaisnojuma dokumentu, uz kuru pamata var veikt ierakstus grāmatvedības reģistros, loks.

Likuma 7.1. pants papildināts ar 6. daļu, nosakot, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu, lai iegrāmatotu aprēķināto nodokli, var tikt uzskatītas arī normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas. Lai uzskaitītu nodokļu administrācijas un valsts nodevas administrācijas (likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē) administrētos nodokļus, nodevas un citus uz valsts budžetu attiecināmos maksājumus, par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt šīs administrācijas izdotos dokumentus (piemēram, administratīvajā procesā pieņemtos lēmumus) arī tad, ja šajos dokumentos nav ietverts kāds no Likuma 7. panta 1. daļā noteiktajiem rekvizītiem vai norādāmā informācija par saimniecisko darījumu.

Turpmāk, lai veiktu ierakstus par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināto nokavējuma naudu vai soda naudas aprēķiniem, nebūs papildus jāsagatavo iekšējais attaisnojuma dokuments, kurā ietverti visi nepieciešamie attaisnojuma dokumenta rekvizīti.

Jāatgādina, ka līdz šim Likuma 7. panta 1. daļā bija noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kas apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:

  • dokumenta autora nosaukums;
  • dokumenta autora reģistrācijas numurs;
  • dokumenta autora juridiskā adrese;
  • dokumenta veida nosaukums;
  • dokumenta datums;
  • dokumenta reģistrācijas numurs;
  • paraksts;
  • atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti;
  • saimnieciskā darījuma dalībnieki;
  • saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos – arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Savukārt Likuma 7.1. pantā noteikts, kādus dokumentus var uzskatīt par attaisnojuma dokumentiem, ja tajos nav ietverts kāds no Likuma 7. pantā paredzētajiem attaisnojuma dokumentu rekvizītiem vai arī norādāmā informācija par saimniecisko darījumu.

Būs izmaiņas budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanā

Š.g. 29. marta Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata sagatavošanā.

Projekts nosaka gada pārskata apjomu, strukturizētu finanšu pārskatu, apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu, finanšu pārskata posteņu strukturētu skaidrojuma formu.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā aktuālās Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu (SPSGS) prasības, piemērojot tās Latvijas situācijai, Valsts kontroles revīziju ietvaros izteiktos ieteikumus un vērtējot administratīvā sloga mazināšanas iespējas.  Ar noteikumu projekta regulējumu paredzēts, ka Saimnieciskā gada pārskats sniegs patiesāku un pilnīgāku informāciju par valsts un pašvaldību budžeta iestāžu un valsts konsolidēto finanšu stāvokli un tā izmaiņām pārskata gada laikā, un nodrošinās salīdzināmāku informāciju ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Paredzēts, ka, sākot ar 01.01.2021., Valsts ieņēmumu dienests (VID) veiks tā administrēto valsts budžeta ieņēmumu (nodokļu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas) uzskaiti saskaņā ar uzkrāšanas principu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (līdz tam šo ieņēmumu uzskaitē piemēro naudas plūsmas principu saskaņā ar Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaites datiem).

Sniedzot apliecinājumu Valsts kasei par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu, iestādes vadītājs, iestādes atbildīgais finanšu darbinieks un revidents apliecina, ka grāmatvedības uzskaite notiek un gada pārskats ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ka grāmatvedības uzskaites process ir organizēts tā, lai grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga un saprotama.

Apliecinājums akcentē, kādi preventīvie procesi jāorganizē iestādē, lai sagatavotu kvalitatīvu gada pārskatu.

Noteikumu projektā iekļautas definīcijas, kas skaidro kas ir koriģējoši un nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma, kā arī nosaka šo notikumu iekļaušanas ministrijas un pašvaldības konsolidētajā pārskatā termiņu un apjomu. Koriģējošus un nekoriģējošus notikumus iekļauj pārskatā līdz tā apstiprināšanai publiskošanai. Ministrija un pašvaldība iekšējos tiesību aktos nosaka kārtību, kādā konsolidācijā iesaistītās iestādes iesniedz informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc attiecīgās iestādes pārskata apstiprināšanas publiskošanai, lai to iekļautu ministrijas vai pašvaldības konsolidētajā pārskatā.

Koriģējošu un nekoriģējošu notikumu iekļaušanu Saimnieciskā gada pārskatā nodrošinās Valsts kase saskaņā ar saņemto informāciju par šiem notikumiem pēc ministrijas vai pašvaldības pārskata apstiprināšanas publiskošanai. Informāciju par koriģējošiem vai nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, kas saņemta pēc noteikumu projektā noteiktā datuma – 10. augusta, Valsts kasei nesniedz, bet iekļauj atbilstošā gada pārskatā.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kā budžeta iestāžu gada pārskatos atklāj informāciju par iepriekšējo periodu kļūdu labojumiem, grāmatvedības uzskaites principu maiņu, uzskaites objektu klasifikācijas maiņu un salīdzināmās informācijas uzrādīšanu. Informāciju par būtiskiem kļūdu labojumiem, klasifikācijas un uzrādīšanas maiņu atklāj, koriģējot finanšu pārskatos uzrādīto salīdzināmo informāciju par iepriekšējo pārskata gadu, kā arī detalizēti finanšu pārskata pielikumā paskaidro izmaiņu iemeslus.

Noteikumu projektā iekļautas arī citas normas:

  • par finanšu instrumentu uzrādīšanu gada pārskatā;
  • par nomas un publiskās un privātās partnerības līgumu darījumu uzrādīšanu gada pārskatā;
  • par valsts drošības iestāžu gada pārskatu konsolidāciju;
  • par finanšu pārskata pielikumu;
  • par budžeta izpildes pārskata pielikumu;
  • par pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un parakstīšanu elektroniski.

Noteikumu projekta normas pirmo reizi būs jāpiemēro, sagatavojot 2019. gada pārskatu.

 

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par šo tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Visma ir vadošais Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums. Mēs piedāvājam IT risinājumus 900 000 klientiem 9 valstīs, nodarbinot vairāk nekā 8500 cilvēkus. Latvijā ar Visma vārdu darbojas 3 uzņēmumi. SIA Visma Enterprise agrāk bija pazīstama kā SIA FMS un nodarbojas ar RVS Horizon attīstīšanu un izplatīšanu, kā arī biznesa inteliģences risinājumiem. SIA Visma Consulting rada sistēmu integrācijas risinājumus un individuāli izstrādātas sistēmas. Savukārt SIA Visma Labs sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus citiem Visma grupas uzņēmumiem Ziemeļvalstīs.
Connect with :