MĒNEŠA AUTORS:
Žurnāls “iFinanses”
iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
Interneta žurnāls iFinanses
ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot
vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.
Esam vienojušies, ka žurnāla iFinanses eksperti ik ceturksni Grāmatvežu ekspreša lasītājiem sagatavos materiālu par svarīgākajām likumu izmaiņām, kas attiecas uz grāmatvežiem. Šī gada 2. ceturksnī likumdevēji nav snauduši – ir izstrādāti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, ar kuriem tiek precizētas vai skaidrotas šī gada sākumā nodokļu reformas ietvaros veikto likumu grozījumu piemērošanas prasības.
Kā būtiski jāpiemin sagatavotie grozījumi vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanas noteikumos, ar kuriem ir mēģināts ieviest skaidrību saimnieciskās darbības veicēju grāmatvedībā, kas šogad piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tāpat ir atrisināts līdz šim sāpīgais jautājums par neapliekamā minimuma no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošanu darba vietā – no 1. oktobra darbiniekiem būs iespēja pašiem atzīmēt savā algas grāmatiņā, vai viņi vēlas piemērot neapliekamo minimumu darba vietā, tādējādi izvairoties no iespējamiem nodokļu pārrēķiniem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Savukārt kā vienu no pārsteidzošākajām izmaiņām jāmin svētku dienas noteikšanu šī gada 24. septembrī, kas uzņēmējiem radīs papildu darba slodzi, lai pārplānotu darba grafikus, pārrēķinātu budžetus, kā arī pielāgotu savas sistēmas saistībā ar mēneša / ceturkšņa / gada darba stundu skaita izmaiņām. Jāpiebilst, ka Labklājības ministrija jau ir izziņojusi pārrēķinātās stundas tarifa likmes, kas pieejamas ministrijas mājas lapā.
GRĀMATVEDĪBA
Stājas spēkā grozījumi noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju
Lai pilnveidotu grāmatvedības kārtošanas normatīvo regulējumu, Ministru kabineta noteikumos Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” ir veikti grozījumi, kas stājas spēkā piektdien, 13.04.2018. Noteikumos ir veikti šādi būtiskākie grozījumi:
Prasības attaisnojuma dokumentiem
Saskaņā ar likumā “Par grāmatvedību” noteikto grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Uzņēmuma saimniecisko darījumu esamību apliecina ārēji un iekšēji attaisnojuma dokumenti, un tajos iekļautā informācija ir pamats ierakstiem grāmatvedības reģistros.
Tā kā konstatētas neskaidrības noteikumos attiecībā uz attaisnojuma dokumenta saimnieciskā darījuma aprakstā un pamatojumā norādāmo informāciju, kā arī secināts, ka prasība uz attaisnojuma dokumenta norādīt ieraksta kārtas numuru ir novecojusi, grozījumi paredz precizētas informācijas sniegšanas prasības attaisnojuma dokumentiem:
- papildināts noteikumu 7.3 punkts, minot konkrētus piemērus darījumiem ar akcīzes precēm;
- svītrots noteikumu 8. punkta 2. teikums, kas noteica prasību uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta norādīt ieraksta kārtas numuru;
- noteikumi papildināti ar 41.2 punktu, kurā noteikts, ka uzņēmums grāmatvedības organizācijas dokumentos var noteikt kārtību, kādā uzņēmums sagatavo ārējos un iekšējos attaisnojuma dokumentus (piemēram, dokumenta saturu, formu un sagatavojamo eksemplāru skaitu).
Grāmatvedības organizācijas dokumenti
Atsauces uz preču ražošanas vai pakalpojuma faktisko izdevumu jeb pašizmaksas kalkulāciju ir ietvertas vairākos normatīvajos aktos (piemēram, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā u.c.). Minētā informācija ir svarīga arī uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanā, tomēr pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā tā sagatavojama vai kas šo kārtību ir tiesīgs noteikt.
Ņemot vērā minēto, noteikumi papildināti ar 41.21. apakšpunktu un 68.1 punktu, kuros noteikts, ka uzņēmums, ja nepieciešams, var izstrādāt grāmatvedības organizācijas dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā uzņēmuma grāmatvedībā aprēķina pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu faktisko pašizmaksu un sagatavo saražotās produkcijas vienības vai sniegtā pakalpojuma faktisko izdevumu kalkulāciju. Šādā gadījumā grāmatvedības kontroles sistēmas ietvaros pārbauda šo aprēķinu pareizību.
Inventarizācijas
Grāmatvedības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteikts, ka inventarizācija uzņēmumā ietver tā īpašumā esošo objektu apjoma noteikšana dabā, kas savukārt ietver šo objektu daudzuma un kvalitātes novērtēšanu. Tomēr praktiski ir iespējamas situācijas, kad attiecīgais objekts nav pieejams. Neskatoties uz to, ka šobrīd normatīvie akti paredz inventarizācijas sarakstus sagatavot vismaz divos eksemplāros, praksē konstatētas situācijas, kad nav lietderīgi sagatavot vairākus inventarizācijas saraksta eksemplārus (oriģinālus). Ņemot vērā minēto, veikti šādi grozījumi:
- noteikta kārtība, kāda jāievēro, ja inventarizācijas veikšanas brīdī kāda no inventarizējamām vienībām nav pieejama apjoma noteikšanai dabā;
- noteikumi papildināti ar 60. punktu, kurā noteikts, ka uzņēmuma vadītājs inventarizācijas instrukcijā var paredzēt kārtību, kādā dokumentē faktu, ka vienība nav pieejama;
- noteikumi papildināti ar 59.1 punktu, saskaņā ar kuru uzņēmums var sagatavot atsevišķu inventarizācijas sarakstu vai citu attaisnojuma dokumentu par lietām vai to kopumu, kas inventarizācijas laikā nav pieejams;
- atkāpjoties no prasības par vairāku inventarizācijas saraksta eksemplāru sagatavošanu, noteikumu 59.2 punktā ir noteikts, ka inventarizācijas komisijai atļauts sagatavot tikai vienu inventarizācijas sarakstu;
- noteikumi papildināti ar 50.1, 50. 2, 66.1 un 81. punktu, kas paredz precizētus un atvieglotus inventarizācijas noteikumus, nodrošinot uzkrāšanas principu VID administrēto valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, un kuri būs piemērojami ar 01.01.2021.
Precizēs saimnieciskās darbības veicēju grāmatvedības prasības
Ceturtdien, 26.04.2018., Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (MK noteikumi). Noteikumu projekts izstrādāts, lai saskaņotu tos ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) normām, kas stājušās spēkā 01.01.2018.
MK noteikumi nosaka kārtību, kādā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 EUR, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai nepieciešamos datus.
Jāņem vērā, ka ar 01.01.2018. ir mainījusies IIN aprēķināšanas kārtība salīdzinājumā ar līdz šim likumā par IIN noteikto, kā arī ir zaudējis spēku likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (likums par UIN).
Pašlaik likuma par IIN 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Tā kā saimnieciskās darbības veicējiem taksācijas periods ir kalendāra gads un kopējie ieņēmumi un izdevumi tiek noteikti, taksācijas gadam beidzoties, saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmērs (80%) nav piemērojams izdevumu rašanās brīdī, bet gan kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem taksācijas gada beigās.
Savukārt 11. panta 3.2 daļa paredz, ka ir atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā.
Lai noteikumus saskaņotu ar likuma par IIN 11. panta 3.1 un 3.2 daļu noteikumiem, noteikumu projekts paredz papildināt IIN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu (žurnāls) (noteikumu 1.pielikums) ar jaunām ailēm.
Ņemot vērā, ka žurnālā atspoguļo un attiecīgi klasificē ar personas saimniecisko darbību saistītos naudas vai citu maksāšanas līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, tad nav pamata žurnālā norādīt atsavināta pamatlīdzekļa atlikušo vērtību. Tādēļ 20.20.apakšpunkta jaunajā redakcijā nav iekļauts līdzšinējais noteikums, ka šajā ailē norāda arī atsavināto pamatlīdzekļu (ja to atsavināšanas vērtība uzrādīta ieņēmumos) atlikušo vērtību.
Ņemts vērā, ka naudas summas, kas iekasētas 3. personas vārdā pārskaitīšanai attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāmas par personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Līdz ar to fiziskajai personai, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, šādi iekasētie maksājumi būtu norādāmi 17.ailē “Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” un attiecīgi – 23. ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu”, tā norādot no taksācijas gada izdevumiem izslēdzamos izdevumus.
Līdz šim IIN maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, saimnieciskajā darbībā izmantojamos pamatlīdzekļus novērtēja saskaņā ar likuma par UIN noteikumiem, bet tos uzskaitīja un pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķināja, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”. Šī iemesla dēļ pašlaik spēkā esošajos noteikumos ir vairākas atsauces uz iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem.
Lai aktualizētu atsauces un noteikumus saskaņotu ar likuma par IIN 11.5 pantu un MK noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” jaunajām normām, MK noteikumu projekts paredz aktualizēt attiecīgās atsauces un pamatlīdzekļa vērtības slieksni.
Projekts paredz MK noteikumus papildināt ar 28.1 un 29.2 punktu, kas paredz izvēles iespēju atlikušās vērtības aprēķināšanai pamatlīdzeklim, kas iegādāts vai iegūts dāvinājumā līdz 31.12.2017.
Lai persona, kas līdz MK noteikumu projekta pieņemšanai ir uzsākusi kārtot žurnālu par 2018. gadu un vēlas līdz 2018. gada beigām to turpināt kārtot līdzšinējā kārtībā, varētu to darīt, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Noslēguma jautājumus ar jaunu 44. punktu.
NODOKĻI
UIN deklarācija uzņēmumiem jāiesniedz līdz 20. jūlijam
Nodokļu reformas ietvaros mainījusies gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas aizpildīšanas, gan tās iesniegšanas kārtība, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus būt vērīgiem, aizpildot UIN deklarāciju, un atgādina, ka pirmā deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 20. jūlijam.
Jaunā nodokļu reforma devusi priekšrocības uzņēmumiem – jo īpaši tiem, kas investē savā attīstībā. No 2018. gada reinvestētajai peļņai piemēro 0% UIN likmi, proti, par peļņu, ko uzņēmums novirza attīstībai, UIN nav jāmaksā. Savukārt, saņemot dividendes, kuras aprēķinātas no 2018. gadā un turpmākajos gados gūtās peļņas, vairs nav jāmaksā 10% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo jaunā kārtība paredz, ka UIN 20% apmērā ir jāmaksā tikai peļņas sadales brīdī. No tā izriet nākamais ieguvums – no 01.07.2018. ir atcelti UIN avansa maksājumi.
Ņemot vērā konceptuāli jauno UIN maksāšanas režīmu, no 01.01.2018. UIN deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā 1 reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20. datumam. Ja uzņēmumam neveidojas ar UIN apliekami ienākumi, deklarāciju var neiesniegt (izņemot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju). Savukārt gadījumos, kad nodokļa maksātājs līdz mēneša 20. datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar UIN apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta.
VID atgādina, ka no 01.01.2018. līdz 30. jūnijam spēkā ir pārejas perioda noteikumi, kas paredz, ka nodokļa maksātājs par šo periodu iesniedz VID 1 deklarāciju un veic UIN maksājumu līdz šī gada 20. jūlijam. Pēc pārejas perioda beigām UIN deklarācijas jāiesniedz vispārējā kārtībā – katru mēnesi līdz nākamā mēneša 20. datumam. Lai nodokļa maksāšana nebūtu jāatliek uz pēdējo brīdi, jauno UIN deklarāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļa maksātāji var iesniegt un nodokli nomaksāt jau no 1. jūlija.
Ikvienas izmaiņas var radīt jautājumus un neskaidrības, tāpēc uzņēmēji ir aicināti iepazīties ar VID izstrādāto metodisko materiālu par UIN deklarācijas aizpildīšanu. Tas kalpos ne vien kā ceļvedis deklarācijas aizpildīšanas procesā, bet arī sniegs dažādu situāciju risināšanas praktiskus piemērus.
Varēs izvēlēties nepiemērot neapliekamo minimumu darba ienākumiem
31.05.2018. Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Grozījumi pieņemti ar mērķi mazināt iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.
Turpmāk nodokļa maksātājam pašam būs iespēja algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un līdz ar to neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.
Tāpat nodokļa maksātājam būs iespēja EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis IIN 20%, bet gan 23% likme. Iepriekš VID to nodrošināja, ja nodokļa maksātājs bija iesniedzis rakstveida iesniegumu.
Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā būs informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu, kas patlaban ir 12 000 EUR gadā, tad VID ienākuma izmaksātājs būs jāinformē par to, ka līdz gada beigām attiecīgā darbinieka ienākumam nav piemērojams VID iepriekš prognozētais mēneša neapliekamais minimums. VID par to informēs arī pašu nodokļa maksātāju.
Iedzīvotāji varēs veikt atzīmes elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā sākot ar 01.10.2018.
Nodokļu samaksu varēs veikt 1 maksājumā
Otrdien, 17.04.2018., Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Ar grozījumiem radīta iespēja, ka 1 maksājumā iespējams samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, un mazināts administratīvais slogs.
Tātad no 2021.gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli (PVN), akcīzes nodokli (AN), elektroenerģijas nodokli (EEN), izložu un azartspēļu nodokli (IAN), uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), mikrouzņēmumu nodokli (MUN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)) būs iespējams samaksāt ne tikai 1 valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī 1 maksājumā līdz mēneša 23.datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.
Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.
No 01.01.2021. tiks ieviests vienoto nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – IIN, UIN, PVN, AN, muitas maksājumiem, dabas resursu nodoklim, IAN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, EEN, MUN.
Tāpat vienotais nodokļu konts tiks ieviests arī citiem regulāri veicamiem maksājumiem, tostarp uzņēmējdarbības riska valsts nodevai, valsts nodevai par numerācijas lietošanas tiesībām, patentmaksai, maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumiem par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu.
Likumprojektos noteiktais regulējums par vairāku maksājumu vienlaicīgu veikšanu stāsies spēkā vienlaikus ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, proti, no 01.01.2021.
DARBA TIESĪBAS
Ģenerālvienošanās gadījumā varēs vienoties par mazākām virsstundu piemaksām
21.06.2018. Saeima 1. lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.
Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.
Latvijā līdz šim vispārsaistoša ģenerālvienošanās noslēgta tikai dzelzceļa nozarē. Patlaban būvniecības nozares uzņēmumi strādā pie ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Saskaņā ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sniegto informāciju par atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai būvniecības nozarē patlaban ir vienojušies vairāk nekā 150 uzņēmumi, aptverot vairāk nekā 30% nozares uzņēmumu.
Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.
Darba likuma izmaiņas Saeimai vēl jāskata 2. un 3. lasījumā.
Plānots pilnveidot darba tiesisko regulējumu
22.05.2018. Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Darba likumā (DL), precizējot piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību, darba līguma uzteikšanas kārtību arodbiedrības biedriem, kā arī pabalsta izmaksu gadījumā, ka darbinieks uzsaka līgumu svarīga iemesla dēļ.
Šobrīd DL 112. pants paredz atlaišanas pabalsta izmaksu ne tikai gadījumos, kad darba devējs uzteic darba līgumu, bet arī gadījumā, ja darbinieks uzteic darba līgumu, pamatojoties uz DL 100. panta 5. daļu, tas ir gadījumā, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.
Tieši šis gadījums, kad darbinieks var nekavējoties uzteikt darba līgumu, ir viens no tādiem, kas izraisa diezgan daudz domstarpības starp darbinieku un darba devēju, norādīts DL grozījumu anotācijā. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā kārtībā darbiniekam, ja viņš uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz DL 100. panta 5. daļu. Ja darba devējs nepiekrīt darbinieka uzteikuma pamatam, tad darba devējam ir jāvēršas ar prasību tiesā.
Lai līdzsvarotu abu darba tiesisko attiecību pušu tiesības, turpmāk likums noteiks, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu, pamatojoties uz DL 100. panta 5. daļu, un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama 1 mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.
Grozījumi plānoti arī DL 90. pantā, kurā reglamentēta piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtība. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, grozījumos ir paredzēts DL ietvert normu, kas noteiks, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā 1 mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piemēroto piezīmi vai rājienu. Savukārt gadījumā, ja darba devējs 7 dienu laikā nav sniedzis darbiniekam atbildi par pieņemto lēmumu, tad uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.
Šobrīd DL netiek noteikta kārtība, kā risināms šis jautājums gadījumā, ja neizdodas panākt vienošanos starp darbinieku un darba devēju. Grozījumi pantā izstrādāti, ņemot vērā pastāvošo tiesu praksi.
Tāpat grozījumus plānots veikt DL 110. pantā, kas detalizēti reglamentē darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrības biedram. Turpmāk DL 110.pantā noteiktā īpašā aizsardzība uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekam – arodbiedrības biedram, kuri ir bijuši arodbiedrības biedri ilgāk par 6 mēnešiem pēc kārtas un attiecīgā arodbiedrība to var dokumentāri pierādīt darba devējam, piemēram, uzrādot internetbankas maksājuma uzdevumus par konkrētā darbinieka arodbiedrības biedra naudas nomaksu pēdējo 6 mēnešu periodā utt.
Grozījumi DL vēl jāskata Saeimā.
Šogad būs vēl viena oficiālā brīvdiena
21.06.2018. Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz šī gada 24. septembri – Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā dienu – noteikt par svētku dienu.
Pastorālā vizīte būs nozīmīgs notikums kristīgās ticības piekritēju vidū visā Latvijā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. 2016. gadā Latvijā bija gandrīz 340 000 katoļticīgo, un pastorālā vizīte piesaistīs arī citu konfesiju piederīgo interesi, uzsver grozījumu autori. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju apmeklēt ar vizīti saistītos pasākumus, 24. septembris ir noteikts par brīvdienu.
Pastorālās vizītes ietvaros paredzēts ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā, kā arī Svētās Mises celebrēšana Aglonas bazilikā. Vienīgo reizi Latvijas Republikā pāvesta vizīte notika pirms 25 gadiem – 08.09.1993.-, kad Latviju apmeklēja Jānis Pāvils II.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par šo tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.
