Doties uz galveno

Svarīgākās likumu izmaiņas pēdējos 3 mēnešos (2018. gada 3. ceturksnis)

AUTORS: Žurnāls “iFinanses” iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā. Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses […]

AUTORS:

Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot
vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

NODOKĻI
Paplašināti nodokļu atvieglojumi

No šā gada 1. jūlija tiek paplašināts personu loks, par kurām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Papildus līdz šim likumā noteiktajiem atvieglojumiem no 1. jūlija IIN maksātājs varēs piemērot nodokļa atvieglojumu (200 EUR mēnesī) arī par nestrādājošu laulāto:

  1. ja laulātā apgādībā ir bērns līdz 3 gadu vecumam;
  2. ja laulātā apgādībā ir 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam (vai līdz 24 gadu vecumam ar speciālu nosacījumu, ka bērns turpina izglītības ieguvi), no kuriem vismaz 1 ir jaunāks par 7 gadiem;
  3. ja laulātā apgādībā ir 5 bērni līdz 18 gadu vecumam (vai līdz 24 gadu vecumam ar speciālu nosacījumu, ka bērns turpina izglītības ieguvi).

Ja persona vēlas piemērot 2. vai 3. punktā minēto atvieglojumu un kāds no bērniem (bērni) ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, speciāls nosacījums atvieglojuma piemērošanai ir, ka atvieglojuma piemērošanas laikā bērns mācās – turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.

Lai fiziska persona varētu piemērot minēto nodokļa atvieglojumu par laulāto atbilstoši iepriekš minētajam, personai elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) algas nodokļa grāmatiņā jāveic atzīme par apgādībā esošo personu. VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma 1. jūlijā būs gatava saņemt šo informāciju par jaunajām apgādībā esošajam personām. VID pēc apgādībā esošas personas statusa piešķiršanas (pārbaudes) par izmaiņām apgādībā esošo personu skaitā informēs darba devējus vai citus ienākuma izmaksātājus. 

UIN likumā iekļaus normas par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem

Šī gada 23. augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums). UIN likumu plānots papildināt ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (controlled foreign companies (CFC)), nosakot pienākumu Latvijā maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli no peļņas daļas ārvalstu sabiedrībā, kurā ir būtiska līdzdalība un peļņa ir gūta, izveidojot neīstas struktūras ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības.

Grozījumi izstrādāti atbilstoši Padomes Direktīvai (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību (anti-tax avoidance directive (ATAD)), kuras pārņemšanas termiņš ir 01.01.2019., norādīts likuma grozījumu anotācijā.

Šobrīd UIN likumā nav iekļautas normas attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem.

Līdz ar to UIN likums tiek papildināts ar 6.1. pantu, kas paredz, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu noteikumu rezultātā kontrolēta meitasuzņēmuma – ārvalstu sabiedrības ienākumu no neīstām struktūrām, kurās nodoklis netiek uzlikts vai kuras peļņa (vai attiecīga veida ienākumi) ir atbrīvota no nodokļa, attiecina uz tā mātesuzņēmuma – nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi.

Likumprojektā kontrolēto ārvalstu uzņēmumu regulējums attiecināts tikai uz ienākumiem, kas ir mākslīgi novirzīti meitasuzņēmumam – ārvalstu sabiedrībai, un par to liecina fakts, ka lielākā daļa lēmumu pieņemšanas darbību, kuru dēļ ir radušies novirzīti ienākumi kontrolētā meitasuzņēmuma līmenī, tiek veikta nodokļa maksātāja līmenī.

Likumprojekts paredz, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu normas attiecas uz tādu ārvalstu sabiedrību peļņu, kura ir iegūta no neīstām struktūrām, kuru izveidošanas objektīvais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Viena no nodokļu priekšrocību gūšanas pazīmēm ir tā, ka peļņai nepiemēro nodokli (vai nodokļa slogs ir ievērojami zemāks nekā Latvijā) vai peļņa ir atbrīvota no nodokļa, vai sabiedrība atrodas, ir izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās. Vērtējot struktūras vai struktūru virknes izveidošanas mērķi, ņem vērā visus faktus un apstākļus (darījumu ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu), kas liecina par ienākumu mākslīgu novirzīšanu, ieskaitot nozīmīgu lēmumu pieņemšanas darbības, kuru dēļ ir radušies novirzītie ienākumi ārvalsts sabiedrībai, t.i., nodokļa sloga pārcelšana uz šādu mākslīgu struktūru, kā rezultātā nodokļa slogs ievērojami tiek samazināts vai tā vispār vairs nav.

Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanai nodokļu maksātājs varēs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no ārvalsts sabiedrības peļņas, par kuru kādā no pirmstaksācijas periodiem saskaņā ar UIN likumu nodoklis jau ir samaksāts.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 01.01.2019.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2019. gadā paliks nemainīga

Šī gada 20. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu”, kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) tiks saglabāta iepriekšējā apmērā.

Noteikumu projektā paredzēts, ka URVN 2019.gadā ir 0,36 EUR mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā.

Saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6. panta 4. daļu Ministru kabinets katru gadu nosaka URVN apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu.

Noteikumu projektā noteiktais regulējums stājas spēkā 01.01.2019. 

No 1. oktobra darbinieki var izvēlēties nepiemērot neapliekamo minimumu saviem ienākumiem

Atgādinām, ka šī gada 1. oktobrī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas  mazinās iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Tagad nodokļa maksātājam pašam ir iespēja algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un līdz ar to neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. 

Tāpat nodokļa maksātājs var EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis IIN 20%, bet gan 23% likme. Iepriekš VID to nodrošināja, ja nodokļa maksātājs bija iesniedzis rakstveida iesniegumu.

Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā būs informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu, kas patlaban ir 12 000 EUR gadā, tad VID ienākuma izmaksātājs būs jāinformē par to, ka līdz gada beigām attiecīgā darbinieka ienākumam nav piemērojams VID iepriekš prognozētais mēneša neapliekamais minimums. VID par to informēs arī pašu nodokļa maksātāju.

Iedzīvotāji var veikt atzīmes elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā, sākot ar 01.10.2018.

GRĀMATVEDĪBA
Precizētas individuālo komersantu finanšu pārskatu prasības

Ministru kabinets (MK) šī gada 24. jūlijā pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (MK noteikumi Nr.301). Grozījumi izstrādāti ar mērķi saskaņot MK noteikumus Nr.301 ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) normām, kas stājušās spēkā 01.01.2018.

MK noteikumos Nr. 301 noteikta kārtība, kādā individuālie komersanti, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā pārsniedz 300 000 EUR (individuālais komersants), sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (finanšu pārskats), kā arī finanšu pārskata saturs.

MK noteikumi Nr. 301 attiecas arī uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, ciktāl IIN reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi, ja šīs personas atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā:

  • individuālajiem komersantiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 EUR;
  • individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 EUR;
  • fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (IIN maksātāji).

MK noteikumu Nr. 301 14. punktā noteikts, ka ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu sākotnējo vērtību vienmērīgi sadalot pa gadiem to lietderīgās lietošanas laikā (lineārā metode) vai izmantojot citas nolietojuma aprēķināšanas metodes. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks ir laikposms (gados), kurā tos paredzēts izmantot, vai laikposms (gados), kurā paredzēts saražot plānoto produkcijas vienību skaitu. Finanšu grāmatvedībā nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku nosaka individuālais komersants.

Savukārt IIN aprēķināšanas vajadzībām ir jārēķina atšķirīgs nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu nolietojums saskaņā ar likumu par IIN un uz šī likuma pamata izdoto MK noteikumu normām.

No 01.01.2018. likumā par IIN tika integrēta atsevišķas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13. panta normas, kas bija spēkā līdz 31.12.2017., kurās bija noteikts regulējums attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanu, kas bija saistošs arī IIN maksātājiem, kuri sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

Pašlaik likuma par IIN 11.5 pantā ir paredzēti īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai.

No 01.01.2018. likuma par IIN 11. pantā paredzēts, ka IIN maksātājs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos ir tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī ir noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā.

IIN maksātājs, kurš kārto grāmatvedību divkāršā ierakstu sistēmā, pēc likuma par IIN 11.pantā noteikto korekciju veikšanas, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Tādējādi, lai atvieglotu sagatavot IIN maksātājiem IIN deklarāciju kalendārā gada beigās vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršajā ierakstu sistēmā, grozījumos paredzēts, ka individuālais komersants ir tiesīgs:

  • arī finanšu grāmatvedībā pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai izvēlēties tādu pašu lietderīgās lietošanas laika ilgumu un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta likumā par IIN, kā arī ir tiesīgs ievērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz normatīvie akti par likuma par IIN normu piemērošanas kārtību;
  • finanšu pārskata shēmām, pievienot jaunus posteņus saimnieciskās darbības izdevumiem, kurus IIN maksātājs ir tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumos tādā apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumiem, kurus izdevumos drīkst iekļaut pilnā apmērā likuma par izpratnē.

Grozījumi stājas spēkā 27.07.2018.

Top jauni noteikumi par IIN deklarācijām

Šī gada 2.augustā Valsts sekretāru sapulcē izsludināts noteikumu projekts, ar ko paredzēts precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju veidlapu formas un to aizpildīšanas kārtību saskaņā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN).

Ņemot vērā 01.01.2018. spēkā stājušos grozījumus likumā par IIN, šobrīd spēkā esošo deklarācijas formu nevar izmantot deklarācijas par 2018.taksācijas gadu aizpildīšanai.

Attaisnotie izdevumi

Šobrīd likuma par IIN 10. panta 1.3 daļā noteikts, ka  nodokļa maksātāja attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, tai skaitā politiskajām partijām, kopā nedrīkst pārsniegt 50% no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 EUR. Tādējādi jāparedz vienā deklarācijas pielikumā norādīt visus attaisnotos izdevumus par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem un ziedojumiem.

Vienlaikus jānodrošina, lai likuma par IIN 10.panta 1.3 daļā noteikto taksācijas gada izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļa par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem par 2018. gadu un turpmākajiem gadiem tiktu attiecināta uz nākamo taksācijas gadu, bet ne vairāk kā 3 gadus, savukārt izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļa par ziedojumiem un dāvinājumiem netiktu attiecināta uz nākamajiem taksācijas gadiem. Tāpat jānodrošina pārejas periods, lai izglītības un ārstniecisko pakalpojumu attaisnoto izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļu par 2015., 2016. un 2017. gadu var attiecināt uz nākamajiem 5 gadiem.

Likuma par IIN 10. panta 1.10 daļā noteikts, ka,  aprēķinot IIN rezumējošā kārtībā, attaisnotajos izdevumos iekļauto taksācijas gadā samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs ir samazināms par summu, kas atbilstoši Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajam ir pārskaitīta IIN sadales kontā. Tādējādi deklarācijas aizpildīšanas kārtībā jānosaka, ka VSAOI apmērs tiek samazināts par summu, kas atbilstoši Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajam ir pārskaitīta IIN sadales kontā, vienlaikus šo nodokļa summu pieskaitot kā avansā samaksāto nodokli.

Saimnieciskās darbības izdevumi

Saskaņā ar likuma par IIN 11. panta 3.1 daļu ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Kā arī likumā noteikti papildu nosacījumi apliekamā ienākuma aprēķināšanai un piemērošanai, tai skaitā nosakot:

  • saimnieciskās darbības izdevumu veidus, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā;
  • ka 80% saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro nodokļa maksātājiem par 1.taksācijas gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process, u.c. nosacījumi;
  • ka saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēra noteikšanai saimnieciskās darbības ieņēmumos tiek ņemtas vērā arī summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros;
  • ka taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo 3 taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, nepārsniedzot 80% saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru.

Attiecīgi likuma par IIN 11.1 panta 6.1 daļā noteikts, ja nodokļa maksātājam, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, pēc noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Lai nodrošinātu deklarācijā automātisku IIN aprēķinu, nepieciešams identificēt saimnieciskās darbības ienākuma summu, kurai piemērojams izdevumu ierobežojums 80% apmērā un summu, kurai šāds ierobežojums nav piemērojams.

Nodokļa likmes

Šobrīd deklarācijā IIN tiek aprēķināts, piemērojot nodokļa likmi 23% apmērā, savukārt turpmāk nepieciešams izstrādāt jaunu nodokļa aprēķinu, kas paredz ar nodokli apliekamajiem ienākumiem piemērot progresīvo IIN likmi, izņemot ienākumiem, kuriem noteikta fiksēta nodokļa likme.

Tāpat nepieciešams nodrošināt, lai deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma darījumu būtu iespējams deklarēt, piemērot gan 15%, gan 20% nodokļa likmi. Saskaņā ar likuma par IIN 15. panta 5.b daļu  IIN likmi 20% apmērā piemēro ienākumam no kapitāla, ieskaitot no kapitāla pieauguma. Savukārt saskaņā ar likuma par IIN pārejas noteikumu 137. punktu ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti līdz 31.12.2017., bet nav pabeigti līdz 31.12.2017. un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēro IIN likmi 15% apmērā.

Ar izsludinātā noteikumu  projekta “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā pieņemšanas MK.

CITI
Tiks ieviesta jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programma

Šī gada 4. septembrī Ministru kabinets izskatīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot ieviest jauna modeļa Padziļinātās sadarbības programmu, saskaņā ar kuru tiks nodrošināta automātiska nodokļu maksātāju izvērtēšana un iekļaušana programmā, informē Valsts kanceleja.

Jaunā atbalsta programma paredzēs maksimāli automātisku programmas darbības procesu, programmas dalībnieku atlases process tiks īstenots pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas automātiskas izvērtēšanas.

Ņemot vērā noteiktos Padziļinātās sadarbības programmas atlases kritērijus, līdz šim par tās dalībniekiem bija iespējams kļūt tikai lieliem uzņēmumiem. Savukārt jaunais modelis paredz nodokļu maksātāju grupēšanu līmeņos pēc to darbības apjoma, tādējādi radot iespēju kļūt par atbalsta programmas dalībnieku arī vidējiem un maziem uzņēmumiem. Turklāt katram līmeņa dalībniekam būs piemērojami atvieglojumi un priekšrocības, kas noteikti attiecīgajos normatīvajos aktos vai kurus piemēros attiecīgas iestādes, kas informāciju publicēs savā mājaslapā.

Plānots, ka jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku saraksts, izmantojot jauno atlases kritēriju procesu, tiks publicēts 2019. gada sākumā. Paredzēts, ka jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmā iekļaus aptuveni 2500 komersantus.

Padziļinātās sadarbības programma tika izveidota, lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Laika gaitā priekšrocības piedāvāja arī citas valsts pārvaldes iestādes. Arī jaunais modelis paredz plašu valsts pārvaldes iestāžu iesaisti, piedāvājot gan atvieglojumus, gan priekšrocības dažādu procesu norisē.

Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā.

Dokumentu noformēšana kļūst vienkāršāka

Šī gada 7. septembrī spēkā stājās jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kas ļaus samazināt, piemēram, kopējamo datu apjomu, dublējot vien dokumentu daļas, kas satur nepieciešamo informāciju.

Tieslietu ministrija (TM), pārskatot līdz šim spēkā esošo tiesisko regulējumu dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā, secināja, ka tas ir pārāk detalizēts un sīkumains, jo paredz virkni prasību, kas nerada tiesiskās sekas, ja attiecīgās prasības netiek pildītas.

Piemēram, turpmāk nevajadzēs kopēt visu dokumentu, bet gan tikai dokumenta oriģināla daļu, kas satur nepieciešamo informāciju. Šāds regulējums atvieglos, piemēram, personu apliecinoša dokumenta – pases kopēšanu, jo nebūs jākopē visa pase, bet gan tikai pases datu lapu. Papildus ir pārskatīts regulējums dokumenta rekvizītu noformēšanai. Piemēram, svītrota prasība, ka dokumentā var būt tikai viens apstiprinājuma uzraksts. Būtiskas izmaiņas paredzētas pārvaldes dokumentiem, jo ir svītrots regulējums, kas nerada tiesiskās sekas.

Papildus TM plāno sagatavot dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijas, lai skaidrotu jaunajos MK noteikumos noteiktās prasības dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai, sniedzot uzskatāmus piemērus šo prasību piemērošanai. Vadlīnijas varēs izmatot kā palīglīdzekli dokumentu noformēšanā.

 

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

 

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Aktualitātes grāmatvedībā 2024. gadā

    Jaunā gada sākumā grāmatveži analizē iepriekšējā gada laikā padarīto un ieplāno nākotnes darbus saistībā ne tikai ar gada pārskata sagatavošanu, bet arī ar jauno likumu normu piemērošanu savā grāmatvedības uzskaitē. Ko jaunu grāmatvežiem nesīs 2024.gads?