Svarīgākās likumu izmaiņas pēdējos 3 mēnešos (2018. gada 4. ceturksnis)

AUTORS:

Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot
vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

 

NODOKĻI

Stājas spēkā izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā

2019. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot, ka 2019. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs noteikts 62 800 eiro apmērā pašreizējo
55 000 eiro vietā.

VSAOI un brīvprātīgo iemaksu objekts noteikts turpmākajiem trim gadiem.

Izmaiņas veiktas arī pašnodarbināto personu VSAOI maksājumiem. Saskaņā ar grozījumiem VSAOI no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem apdrošināšanas budžetiem netiks veiktas par tiem pārskata mēnešiem, par kuriem veiktas VSAOI pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzībām un pašnodarbinātā ienākumiem līdz minimālai algai.

Precizēta tiesību norma, kas nosaka, ka pašnodarbinātais, kura ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo darba algu, veic VSAOI 5% pensiju apdrošināšanai, sākot ar to taksācijas gada mēnesi, kurā ienākumi no gada sākuma sasniedz 50 eiro. Ja ienākumi no gada sākuma nepārsniedz 50 eiro, pašnodarbinātajam nav jāveic VSAOI.

Tāpat precizēta likuma 20.¹panta 2. daļas norma par termiņu, kādā darba devējs trīs gadu laikā ir tiesīgs precizēt darba ņemēja darba ienākumus un VSAOI, proti, trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā mēneša ziņojuma iesniegšanas termiņa.

No 2021. gada 1. janvāra darba devējam un pašnodarbinātajam obligāto iemaksu veikšanas termiņš ir noteikts līdz mēneša 23. datumam. Ziņojums par obligāto iemaksu objektu un VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī darba devējam jāiesniedz līdz mēneša 17. datumam.

 

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2019. gadā nemainās

2018. gada 13. novembrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 694 “Noteikumi par  uzņēmējdarbības riska valsts nodevu” paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2019. gadā tiks saglabāta iepriekšējā apmērā.

Saskaņā ar noteikumiem URVN 2019. gadā ir
0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā

Saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”
6. panta 4. daļu MK katru gadu nosaka URVN apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu.

 

Izmaiņas likumā par IIN, kas stājās spēkā no 1. janvāra

2019. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN). Svarīgākās izmaiņas ir šādas.

Augstākā progresijas sliekšņa maiņa

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griesti vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 31,4% apmērā.

No 2019. gada 1. janvāra stājas spēkā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ieviešot VSAOI objekta maksimālo apmēru par periodu no 2019. līdz 2021. gadam
62 800 eiro apmērā par kalendāro gadu. Attiecīgi grozījumi veikti arī likumā par IIN.

IIN no iemaksām papildpensijas kapitālā jāietur izmaksas vietā

Tā kā saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu (SN likums) 4% (gadījumos, ja nodokļa maksātājs nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks – 10%) tā ieņēmumu tiek pārskaitīti nodokļa maksātāja izraudzītajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, tad šī papildpensijas kapitāla daļa līdz ieskaitīšanai privātajā pensiju fondā nav bijusi aplikta ar IIN. Tādējādi šāda papildpensijas kapitāla izmaksas brīdī tas būtu apliekams ar IIN un nodoklis ieturams ienākuma izmaksas dienā līdzīgi, kā pašreiz ar IIN tiek apliks papildpensijas kapitāls, kas veidojas no darba devēja veiktajām iemaksām.

Ar grozījumiem noteikts, ka papildpensijas kapitāls, ko veido iemaksas saskaņā ar SN likumu un kas tiek izmaksāts pensiju plāna dalībniekam, ir ar IIN apliekams ienākums nerezidentam. Savukārt rezidentam šis ir ar IIN apliekams ienākums jau pašreiz saskaņā ar likuma par IIN 8. panta 3. daļas 21. punktu kā “citi ienākumi”, tomēr pašreiz likums par IIN neparedz no šādiem ienākumiem IIN ieturēt izmaksas vietā. Tādējādi ar grozījumiem (17. panta 10. daļas 15. punktā) noteikts, ka turpmāk ienākuma izmaksātājam būs pienākums ieturēt IIN no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no iemaksām privātā pensiju fonda pensiju plānā saskaņā ar SN likumu.

IIN piemērošana virtuālajai valūtai 

Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālās valūtas un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda tās atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir vistuvākie ienākumam no kapitāla pieauguma, norādīts likuma par IIN grozījumu anotācijā. Tomēr šī likuma 11.panta 2. daļā ietvertajā kapitāla aktīvu uzskaitījumā virtuālās valūtas šobrīd nav ietvertas, jo laikā, kad likumā tika iekļauta kapitāla aktīvu definīcija, Latvijā vēl nenotika darījumi ar virtuālajām valūtām.

Ņemot vērā, ka ienākumu no darījumiem ar virtuālo valūtu varētu pielīdzināt ienākumam no kapitāla pieauguma, varētu piemērot likuma par IIN 15. panta 5. daļā noteikto IIN likmi 20% apmērā. Tomēr, tā kā virtuālā valūta atšķiras no tradicionālajiem aktīviem, nav pamata atļaut taksācijas gada zaudējumus no virtuālās valūtas atsavināšanas segt no taksācijas gada ienākumiem, kas radušies atsavinot likuma par IIN 11.panta 2. daļā pašlaik minētos aktīvus. Līdz ar to veikti atbilstoši grozījumi likumā par IIN, nosakot, ka “zaudējumus, kas radušies no šā panta otrās daļas 8. punktā minēto kapitāla aktīvu atsavināšanas, var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu, kas radies, atsavinot šī paša veida kapitāla aktīvus.”

Ienākumu no kapitāla pieauguma arī darījumos ar virtuālo valūtu nosaka līdzīgi kā citiem kapitāla aktīviem, t.i., no kapitāla aktīva atsavināšanas vērtības atņemot tā iegādes vērtību, kuru maksātājs spēj pierādīt un pamatot ar attaisnojuma dokumentu (attaisnojuma dokumentu kopumu).

Tomēr, ņemot vērā jau iepriekš norādītos riskus, gadījumos, ja maksātājam nav attaisnojuma dokumentu, kas pamato virtuālās valūtas iegādes vērtību, par tā iegādes vērtību uzskata 0.

Savukārt gadījumā, ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu, šāds ienākums tiks klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības.

 

Izmaiņas UIN piemērošanā ārvalstu uzņēmumiem

2019. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā (Likums). Likums ir papildināts ar jaunu 6.1pantu “Nodoklis no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā”.

Atbilstoši Direktīvai 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta veicot neīstus darījumus, kuru  iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana.

Likuma 6.pants ir saistošs UIN maksātājiem, kuri kopā ar saistītajām personām kontrolē vienu vai vairākas sabiedrības ārvalstīs, kurās tiem ir būtiska līdzdalība, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. 

Likuma 6.pantā noteikts, ka atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (veikti nodokļu priekšrocību gūšanai, t.i., kuru rezultātā ārvalsts sabiedrības peļņai netiek uzlikts nodoklis vai arī gūtā peļņa ir atbrīvota no aplikšanas ar nodokli), gūto peļņu iekļauj Latvijas nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē.

Pārskata gadā gūto ārvalsts sabiedrības peļņu ietver nodokļu maksātāja pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarācijā.

 

Vairākas izmaiņas mikronodokļa maksātājiem

2019. gadā stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem.

Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt MUN maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku.

Savukārt, no 2020. gada šāds uzņēmums zaudēs MUN maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms.

Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir MUN maksātājs, iespējams pārliecināties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē sadaļā “VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji

Atgādinām arī, ka maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums var būt 40 tūkst. eiro gadā. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019. gadā ir lielāks par 40 tūkst. eiro, taču nepārsniedz 52 tūkst. eiro, Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz īpašus pārejas noteikumus. Proti, 2018. un 2019. gadā šādi MUN maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20% MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 tūkst. eiro, ja to apgrozījums 2017. gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 tūkst. eiro.

 

Noteikta vienota solidaritātes nodokļa likme

2019. gada 3. janvārī spēkā stājās grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, lai, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, noteiktu tādu solidaritātes nodokļa (SN) likmi, kurā būtu ievērots vienlīdzības princips.

Ņemot vērā SN sasaisti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (VSAOI), grozījumos paredzēts, ka:

  • no 2019. gada 1. janvāra SN likme tiek noteikta kā zemākā VSAOI likme – 25,50% (6.pants);
  • SN objektam taksācijas periodā piemēro tādu pašu VSAOI, kādu piemēro VSAOI objektam (6.pants);
  • par SN objektu, kuram taksācijas periodā piemērota augstāka VSAOI likme nekā SN likme, Valsts ieņēmumu dienests līdz pēctaksācijas perioda 1.septembrim rezumējošā kārtībā veic pārmaksātā SN atmaksu. Tāpat noteikta arī atmaksas kārtība – ja SN jāatmaksā tikai vienai personai, atmaksa tiks veikta šai personai. Savukārt, ja SN jāatmaksā gan darba ņēmējam, gan darba devējam, pārmaksātā SN atmaksa tiks veikta darba devējam, tādējādi nodrošinot nepieciešamo progresivitāti attiecībā uz lielāko ienākumu saņēmēju, norādīts likuma grozījumu anotācijā (6.pants).

Tāpat SN tiek noteikta jauna sadalīšanas secība:

  • 1% – veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai
  • 15% – valsts pensiju speciālajā budžetā
  • 10,50% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.

Atgādinām, ka līdzšinējā SN likme tika pielīdzināta VSAOI likmēm, līdz ar to bija piemērojama 10 dažādas likmes robežās no 25,50% līdz 35,09%, atkarībā no personas sociālās apdrošināšanas veida.

 

GRĀMATVEDĪBA

Jauns standarts nomniekiem

No 2019. gada 1. janvāri 16. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts “Noma” (SFPS) ir piemērojams obligātā kārtā. Šis standarts ir īpaši nozīmīgs nomniekiem, jo tas faktiski pielīdzina operatīvo nomu finanšu nomai, tātad praktiski visas nomas būs jāuzrāda bilancē.

Līdzīgi citiem SFPS, arī šis standarts obligāti piemērojams visiem tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar SFPS vai kuru mātes sabiedrības pieprasa grupas pārskatu vajadzībām sagatavot finanšu informāciju, piemērojot SFPS.

SFPS ir sākotnēji ieviešams

  • retrospektīvi, t.i., pilnīgi mainot visus salīdzinošos rādītājus;
  • vai arī ar atviegloto pieeju, t.i., uzrādot izmaiņas pašu kapitālā standarta sākotnējās piemērošanas brīdī.

Jāņem vērā, ka standarts pieprasa pārskatīt arī nomas, kas noslēgtas pirms 2019. gada.

 

Izmaiņas kases aparātu lietošanas noteikumos

2018. gada 22. decembrī spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos
Nr. 95
 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” (MK noteikumi Nr. 95) un MK noteikumos Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (MK noteikumi Nr. 96).

Ar 2016. gada 27. septembra grozījumiem MK noteikumos Nr. 96 un MK noteikumos Nr. 95 pasažieru pārvadāšanas transporta nozarei tika noteikts divu gadu pārejas periods minētajos noteikumos noteikto nodokļu un citu maksājumu elektronisko ierīču un iekārtu tehnisko prasību un lietošanas kārtības ieviešanai. Pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos (izņemot vieglos taksometrus) un biļešu tirdzniecības vietās kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī.   

Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 95 noteiktajām tehniskajām prasībām atbilstošu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas uzsākšanas termiņš sabiedriskā transporta nozarē tiek pagarināt no šobrīd noteiktā termiņa – 2019. gada 1. janvāra – līdz 2021. gada
1. janvārim.

Tāpat ar grozījumu MK noteikumos Nr. 96  VSIA “Autotransporta direkcija” tiks noteiktas tiesības (tāpat kā tas šobrīd noteikts VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”) izvēlēties nelietot elektroniskās ierīces vai iekārtas, izsniedzot pakalpojuma saņēmējam kvīti. Atbilstoši Satiksmes ministrijas sniegtajai informācijai regulējums nepieciešams, jo Autotransporta direkcija plāno ar 2019. gada 1. martu atteikties no skaidras naudas norēķiniem, norēķinos ar klientiem ieviešot bezskaidras naudas norēķinus (izmantojot maksājumu kartes vai naudas pārskaitījumus ar bankas starpniecību).

Grozījumi MK notikumos Nr. 96 nosaka tiesības veselības pakalpojumu sniedzējiem nelietot elektroniskās ierīces vai iekārtas, par jebkuru darījumu (arī, piemēram, gultas vietas apmaksa) saņemtās samaksas apliecināšanai izsniedzot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto elektronisko kvīti un pēc darījumu partnera pieprasījuma,  ja tas tehniski iespējams, to nosūtot uz darījumu partnera norādīto saziņas līdzekli vai izsniedzot darījumu partnerim reģistrētās elektroniskās kvīts izdrukātu kopiju papīra dokumenta formā.

 

Jaunas prasības transfertcenu dokumentācijas sagatavošanai

2018. gada gada 25. oktobrī tika apstiprinātas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kurām Latvija ievieš Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas transfertcenu dokumentācijas formātu. Par transfertcenu dokumentāciju starptautiskās transfertcenu vadlīnijas uzskata tādu dokumentāciju, kas ietver globālo dokumentāciju (master file) un vietējo dokumentāciju (local file).

Svarīgi ņemt vērā, ka likuma grozījumi paredz, ka šīs prasības attiecināmas uz saistīto pušu darījumiem, kas veikti, sākot ar 2018. pārskata gadu.

Transfertcenu dokumentācija būs obligāti jāsagatavo un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu pārskata gada beigām tādiem Latvijas uzņēmumiem un ārvalstu uzņēmumu Latvijas pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas veic darījumus ar

  • saistītu ārvalstu uzņēmumu;
  • ar uzņēmumu saistītām fiziskām personām;
  • komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās (ofšoru uzņēmumi).

Paredzēts, ka:

  • Globālo dokumentāciju būs jāsagatavo, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
    • kontrolēto darījumu kopsumma attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 15 milj. eiro;
    • nodokļu maksātāja gada apgrozījums pārsniedz 50 milj. eiro un kontrolēto darījumu kopsumma gadā pārsniedz 5 milj. eiro;
    • tikai vietējo dokumentāciju, ja kontrolēto darījumu summa gadā pārsniedz 5 milj. eiro, bet VID būs tiesīgs pieprasīt arī globālo dokumentāciju, kas ir jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām, iesniedzot to mēneša laikā tikai pēc VID pieprasījuma.

Vietējā dokumentācija būs jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām un jāiesniedz pēc VID pieprasījuma mēneša laikā uzņēmumiem, kas veic darījumus ar iepriekšminētajiem uzņēmumiem un personām tad, ja kontrolēto darījumu summa gadā pārsniedz 250 tūkst. eiro, bet nepārsniedz 5 milj. eiro.

Ja nodokļu maksātājs veiks darījumus ar Latvijas saistītu uzņēmumu un, ja darījumu komerciālās vai finanšu attiecības būs ekonomiski saistītas (notiek vienas piegādes ķēdes ietvaros) ar ārvalstu saistītu uzņēmumu, ar uzņēmumu saistītām fiziskām personām vai ofšoru uzņēmumiem, par šādiem darījumiem būs jāsagatavo vietējā dokumentācija, ja kontrolēto darījumu kopsumma gadā pārsniegs 250 tūkst. eiro. Šādos gadījumos vietējo dokumentāciju varēs iesniegt 90 dienu laikā pēc VID pieprasījuma un VID, pieprasot vietējo dokumentāciju, izvērtēs, vai pieprasīt sagatavot visu vietējo dokumentāciju, vai tikai noteiktas tās daļas.

Apstiprinātie grozījumi arī paredz, ka nodokļu maksātājam ir tiesības nesagatavot vietējo dokumentāciju par darījumiem (zem 250 tūkst. eiro), kuriem nodokļu normatīvajos aktos ir paredzēta vienkāršota transfertcenu noteikšanas kārtība un vienkāršota transfertcenu dokumentācija. Nodokļu maksātājam 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām būs jāsagatavo un, ja VID pieprasīs, mēneša laikā jāiesniedz vienkāršotā transfertcenu dokumentācija.

Tāpat 2018. gada 22. decembrī spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam”, kuros noteikta detalizēta informācija, kas iekļaujama transfertcenu dokumentācijā.

 

Nodokļu samaksu varēs veikt vienā maksājumā

2018. gada 11. decembrī Ministru kabinets apstiprināja vairākus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem.

Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli (PVN), akcīzes nodokli (AN), elektroenerģijas nodokli (EEN), izložu un azartspēļu nodokli (IAN), uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), mikrouzņēmumu nodokli (MUN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša
23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.

No 2021. gada 1. janvāra tiks ieviests vienotais nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – IIN, UIN, PVN, AN, muitas maksājumiem, dabas resursu nodoklim, IAN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, EEN, MUN.

Tāpat vienotajā nodokļu kontā būs iespējams samaksāt arī citus regulāri veicamos maksājumus, tostarp uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumus par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu.

Likumprojektos noteiktais regulējums par vairāku maksājumu vienlaicīgu veikšanu stāsies spēkā vienlaikus ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, proti, no 2021. gada 1. janvāra.

Grozījumi likumos vēl jāizskata Saeimai.

 

IIN maksātāji var izvēlēties nepiemērot neapliekamo minimumu ienākumiem

2018. gada 1. oktobrī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar mērķi mazināt iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Tagad nodokļa maksātājam pašam ir iespēja algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un līdz ar to neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. 

Tāpat nodokļa maksātājs var EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis IIN 20%, bet gan 23% likme. Iepriekš VID to nodrošināja, ja nodokļa maksātājs bija iesniedzis rakstveida iesniegumu.

Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā būs informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu, tad VID ienākuma izmaksātājs būs jāinformē par to, ka līdz gada beigām attiecīgā darbinieka ienākumam nav piemērojams VID iepriekš prognozētais mēneša neapliekamais minimums. VID par to informēs arī pašu nodokļa maksātāju.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.