Doties uz galveno

Svarīgākās likumu izmaiņas pēdējos 3 mēnešos (2019. gada 2. ceturksnis)

Žurnāla ” iFinanses” eksperti sagatavojuši rakstu par nozīmīgākajām likumu izmaiņām 2019. gada 2. ceturksnī, kas skar nodokļus un grāmatvedību.

AUTORS:

Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem
dodas arī papīra formātā, aptverot
vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

NODOKĻI

Nodokļi būs jāmaksā vienā maksājumā 

Saeima 23. maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus septiņos likumos, nosakot, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā.

Grozījumi noteic, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļauj samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, iepriekš norādījuši ierosinājuma autori Finanšu ministrijā.

Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, varēs maksāt nodokļus tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš – mēneša 23. datums.

Patlaban fiziskas un juridiskas personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. 

Saeima pieņēma attiecīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, Elektroenerģijas nodokļa likumā un likumā “Par akcīzes nodokli”. 

Likumi precizēti, ņemot vērā Saeimā 2017.gada novembrī pieņemtos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz 2021.gada 1.janvārī visiem nodokļu maksājumiem Valsts kasē ieviest vienotu kontu.

No 1.jūlija mainīta PVN piemērošanas kārtība vaučeriem 

Lai risinātu neskaidrības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā darījumos, kuros tiek izmantoti vaučeri, piemēram, priekšapmaksas tālruņa kartes, dāvanu kartes un viesnīcas pakalpojumu vaučeri, pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 1. jūlijā.

Jaunajā regulējumā definēti termini “vaučers”, “viena mērķa vaučers” un “vairāku mērķu vaučers” un noteikts, kad uzliekams PVN – vaučera pārdošanas vai apmaiņas brīdī pret konkrētu preci vai pakalpojumu. Tāpat ir noteikta ar PVN apliekamā vērtība vairāku mērķu vaučera gadījumā, kā arī PVN piemērošanas noteikumi, ja darījuma ķēdē ir iesaistītas vairākas personas.

Ja pakalpojuma sniedzējs pārdod vaučeru (tieši vai izmantojot starpnieku), kas dod tiesības saņemt noteiktu pakalpojumu, lai apmaksātu uzturēšanos viesnīcā, tas ir uzskatāms par viena mērķa vaučeru. Savukārt vairāku mērķu vaučers turētājam dod tiesības saņemt preces vai pakalpojumus, bet ne tie, ne arī dalībvalsts, kurā notiks piegāde, nav zināma, lai varētu piemērot PVN vaučera izdošanas brīdī. Piemēram, lielveikals, lai veicinātu pārdošanas apjomus, izplata vaučerus, kurus var izmantot vairākos atsevišķos veikalos, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus, kurām ir piemērojama gan PVN standartlikme, gan PVN samazinātā likme.

Turklāt ar vaučeru definīcijām nodrošina to, ka tiek nošķirti vaučeri no maksājuma instrumentiem. Pēc būtības vaučera mērķis ir attīstīt preču vai pakalpojumu tirgu, vairot klientu lojalitāti vai sekmēt maksāšanas procesu. Līdz ar to ir iespējams nošķirt vaučeru no citiem maksāšanas instrumentiem, kuru vienīgais mērķis ir maksājumu veikšana.

Regulējums paredz pārejas posmu, un ir noteikts, ka jaunie noteikumi piemērojami tikai tiem vaučeriem, kas izdoti no 2019. gada 1. jūlija. Turklāt noteikumi neskar vairāku mērķu vaučerus, ja galapatērētājs tos neizmanto derīguma termiņa laikā. Tāpat arī minētie noteikumi nav attiecināmi uz tādiem vaučeriem, kas turētājam, iegādājoties preces vai pakalpojumus, dod tiesības uz cenu atlaidi, bet nedod tiesības saņemt šādas preces vai pakalpojumus.

Līdz šim Latvijā tika interpretēts, ka, pārdodot vaučeru, tiek saņemts avanss par preču vai pakalpojumu saņemšanu vēlāk, tādējādi PVN aprēķināms kā par avansa saņemšanu. Šī interpretācija bija iekļauta arī likumā, paredzot, ka dāvanu kartēm un sarunu priekšapmaksas kartēm PVN piemēro, kad atlīdzība par dāvanu karti vai sarunu priekšapmaksas karti tiek saņemta, lai gan reālā preču vai pakalpojumu saņemšana notiek vēlākā laika posmā. Ja nebija zināma konkrētā gadījumā piemērojamā PVN likme, tad tika piemērota PVN standartlikme un pēc tam, kad vaučeru samainīja pret noteikto preci vai pakalpojumu un kļuva zināma attiecīgā PVN likme, tika veiktas atbilstošas korekcijas PVN deklarācijā.

VID vēršas pret krāpšanos PVN jomā 

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā šī gada 12. jūlijā.

Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu PVN maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. 

VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20. septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID būs tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, izvērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. Tāpat VID būs tiesības izslēgt maksātāju no PVN, ja komersants nomaina visas uzņēmuma amatpersonas un ir pamatots risks, ka nodokļus varētu nenomaksāt. 

Likuma grozījumos noteikti stingrāki kritēriji īpašā PVN režīma piemērošanas atļaujas saņemšanai, kas dod iespēju, ievedot preces Latvijā, PVN nemaksāt uzreiz, bet gan pēc darījuma uzrādīšanas deklarācijā. VID pārbaužu rezultāti liecina, ka īpašais PVN režīms importa darījumos ir kļuvis par instrumentu reģistrētu maksātāju negodprātīgai un krāpnieciskai darbībai. No visiem veiktajiem importa darījumiem Latvijā apmēram 87% gadījumu piemēro īpašo PVN režīmu. 

Atcels reverso PVN būvmateriāliem un sadzīves tehnikai 

1.  jūlijā stājas spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās aprieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajām aparatūrām.

Šobrīd likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem precizēts darījumu tvērums metālizstrādājumu jomā, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēro ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un ir sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši  direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu.

Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest  reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī ieviestā reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu un sadzīves elektronikas nozarē piemērojama līdz 2019. gada 31. decembrim. 

Tā kā reversā PVN maksāšanas kārtība minētajās nozarēs tika noteikta, lai cīnītos ar PVN krāpniecību, un tas nav zaudējis aktualitāti, Finanšu ministrija ir atkārtoti vērsusies EK ar lūgumu atļaut Latvijai atkāpties no direktīvā noteiktās vispārējās PVN piemērošanas kārtības, paredzot iespēju piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu piegādēm un noteiktām sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Pozitīva EK lēmuma gadījumā tiktu virzīti grozījumi, kas paredzētu šo īpašo PVN piemērošanas kārtību piemērot arī pēc 2019. gada 31. decembra.

GRĀMATVEDĪBA

2020. gadā tiks pārcelta viena darba diena 

2020. gadā ir viena darba diena – pirmdiena, 22. jūnijs, kas iekrīt starp svētdienu – 21. jūniju, un svētku dienu – 23. jūniju (otrdienu), tāpēc ir sagatavots Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par darba dienas pārcelšanu 2020 .gadā”, kas paredz pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju.

Darba likuma 133. panta 4. daļa paredz – ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tajā pašā mēnesī. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, MK rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes iestādēs un atpūtas laika izmantošanu 2020. gada jūnijā. Savukārt pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.

Precizēti paziņojumi par fiziskai personai izmaksātajām summām 

Ministru kabineta noteikumos Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem” sagatavoti grozījumi, papildinot tos ar jaunu neapliekamo ienākumu kodu, kā arī precizējot neapliekamā minimuma rindā norādāmo vērtību.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 9. panta 1. daļas 26.1 punktā (redakcijā, kas stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā) noteikts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekami čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu. Līdz ar to nepieciešams papildināt noteikumu 1. pielikuma “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām” un 2. pielikuma “Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)” tabulu “Ienākuma veida kodi” ar jaunu kodu “čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu”.

16. aprīlī stājas spēkā grozījumi likumā par IIN, paredzot, ka turpmāk vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Līdz ar to noteikumi ir papildināti ar 5.1 punktu, precizējot, ka paziņojuma rindā “Neapliekamais minimums” norāda taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto neapliekamo minimumu.

Grozījumi noteikumos stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā

No 1. maija aizliegta skaidras naudas lietošana nekustamā īpašuma darījumos 

1.  maijā spēkā stājas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka aizliegumu darījumos ar nekustamiem īpašumiem izmantot skaidru naudu.

Nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, šie nosacījumi piemērojami no 2020. gada 1. janvāra.

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

 

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Aktualitātes grāmatvedībā 2024. gadā

    Jaunā gada sākumā grāmatveži analizē iepriekšējā gada laikā padarīto un ieplāno nākotnes darbus saistībā ne tikai ar gada pārskata sagatavošanu, bet arī ar jauno likumu normu piemērošanu savā grāmatvedības uzskaitē. Ko jaunu grāmatvežiem nesīs 2024.gads?