Doties uz galveno

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana civilprocesā (I daļa)

Zvērināta advokāte Iveta Zelča sagatavojusi rakstu, kurā tiek aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar praktiskas darbības, lai atgūtu tiesvedības izdevumus, t.i., tiesāšanās izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

AUTORE: Zvērināta advokāte Iveta Zelča

Iedomāsimies situāciju, kurā uzņēmums ir piegādājis preci savam pircējam (juridiskai vai fiziskai personai), bet pircējs atsakās maksāt par piegādāto preci. Izpildoties visiem nosacījumiem, lai, saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, varētu celt prasību Latvijas Republikas tiesā, uzņēmumam radīsies tādi izdevumi, kā valsts nodeva, ar pierādījumu iegūšanu saistītie izdevumi, izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm un citi.

Šajā rakstā tiek aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar praktiskas darbības, lai atgūtu tiesvedības izdevumus, t.i., tiesāšanās izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Raksta apjoma dēļ tas tiks publicēts divās daļās, t.i., pirmajā daļā, par tiesāšanās izdevumiem ([1.] punkts), bet otrajā daļā, par ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem ([2.] punkts).

Tiesvedības izdevumi, atkarībā no to veida un apstākļiem, ir atgūstami no valsts vai no zaudējušās puses. Turpmāk rakstā analizēti izdevumu veidi un nosacījumi to atgūšanai no valsts vai zaudējušās puses.

[1.] Tiesāšanās izdevumi

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumos ietilpst:

[1.1.] Valsts nodeva

[1.1.] Valsts nodeva, t.i., valsts budžetā iemaksājama individuāli noteikta summa, kura jāsamaksā līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā. Valsts nodevas apmērs tiek definēts ar Civilprocesa likuma 34.pantu un 35.pantu, kas definē prasības summu dažādiem prasījumiem. Piemēram, ja tiesā tiek celta prasība par parāda piedziņu 6000 EUR apmērā, tad valsts nodevas apmērs būs 474, 64 EUR. Prasības summa šajā gadījumā, t.i., prasībās par naudas piedziņu, būs piedzenamā summa. 

Valsts nodeva var būt atgūstama no valsts vai no zaudējušas puses. 

Valsts nodeva no valsts atgūstama zemāk norādītajos gadījumos(1):

  • iemaksāta lielāka valsts nodeva, nekā to nosaka likums;
  • tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;
  • lietā izbeidz tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;
  • prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, 
  • pieteikumu iesniegusi civilprocesuāli rīcībnespējīga persona.

Savukārt, valsts nodeva 50 procentu apmērā no valsts atgūstama šādos gadījumos:

Tiesnesis jau nolēmumā izlemj par valsts nodevas atmaksu. Tomēr, ja tiesnesis nav nolēmumā lēmis par valsts nodevas pilnīgu vai daļēju atmaksu, tad uzņēmumam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta trešo daļu, ir jāiesniedz pieteikums tiesai, ar lūgumu lemt par valsts nodevas atmaksu. 

Svarīgi vērst uzmanību uz 11.11.2021 likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā“ (stājās spēkā 01.12.2021) anotācijā norādīto: “tiesai vai tiesnesim par valsts nodevas atmaksu būtu jālemj pēc savas iniciatīvas brīdī, kad radies tiesiskais pamats to atmaksāt. (…) var būt situācijas, kur tiesa jautājumu par valsts nodevas atmaksu neizlemj (piemēram, pamats valsts nodevas atmaksai rodas pēc kasācijas instances tiesas nolēmuma pieņemšanas, taču kasācijas instances tiesa nelemj jautājumu par valsts nodevas atmaksu, līdz ar to šādā situācijā personai būtu jāvēršas ar pieteikumu par valsts nodevas atmaksu pirmās instances tiesā), (…).”(8)

Civilprocesa likuma 37.panta trešās daļas otrais teikums noteic termiņu, kādā var lūgt atmaksāt valsts nodevu, proti, pieteikumu par valsts nodevas atmaksu var iesniegt tiesā, kurā atrodas lieta, viena gada laikā no dienas, kad radies pamats valsts nodevas atmaksai. Minētais ierobežojums ir pieņemts ar 11.11.2021 likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā“ (9), kas stājās spēkā 01.12.2021.

Grozījums pieņemts, jo ar “Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra spriedumu lietā Nr. 2020-14-01, ar kuru CPL 37. panta otrā daļa (valsts nodevas atmaksas termiņš) atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Līdz minētajam Satversmes tiesas spriedumam CPL 37. panta otrā daļa noteica, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.”(10) Termiņu skaita no brīža, no kura persona var izmantot savas tiesības. Saskaņā ar anotācijā norādīto: “ar grozījumiem termiņš tiks skaitīts nevis no valsts nodevas iemaksas valsts budžetā brīža, bet gan no brīža, kad radies tiesiskais pamats valsts nodevas atmaksai, (…).” (11)

Pēc tam, kad tiesnesis ir ar nolēmumu noteicis, ka valsts nodeva ir atmaksājama, personai ir jāvēršas Tiesu administrācijā, ar pieprasījumu atmaksāt valsts nodevu, ja konta administrators Tiesu administrācija, bet Valsts ieņēmumu dienestā, ja konta administrators  ir Valsts ieņēmumu dienests. Informāciju par konta administratoru (Tiesu administrācija vai Valsts ieņēmumu dienests) var iegūt Tiesu administrācijas mājas lapā pie sadaļas Tiesu jomas kontu saraksts un metodiskais materiāls “Naudas līdzekļu atmaksāšanas process Tiesu administrācijā”. Tomēr, ja Jūs būsiet kļūdījušies, tad atbilstoši Administratīvā procesa likuma 56.panta otrajai daļai, iesniegums var tikt pārsūtīts piekritīgai iestādei.

Savukārt, ja parādnieks samaksā parādu 6000 EUR līdz brīdim, kad prasība ir iesniegta tiesā, tad uzņēmumam ir jāiesniedz pieteikums Tiesu administrācijai, kura atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 589 “Tiesu administrācijas nolikums” 4.5.3 punktam sniegs atzinumu par iemaksātās valsts nodevas atmaksāšanu. Tiesu administrācija atzinumu sniegs pēc pieprasījuma ja: persona nepareizi iemaksājusi valsts nodevu, personas pieteikums vai nostiprinājuma lūgums tiesā nav iesniegts u.c. Tiesu administrācija nosūta informāciju pieteicējam un Valsts ieņēmumu dienestam, kas, no saviem administrētajiem kontiem, pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. (skat. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.2 panta pirmā daļa).

No zaudējušās puses valsts nodeva, ir atgūstama, ja:

  • esat lietu vinnējuši pilnībā un zaudējusī puse nav atbrīvota no valsts nodevas samaksas (piemēram, darbinieks prasībā pret darba devēju prasībā par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti), tad tiesa, taisot nolēmumu, piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, ieskaitot valsts nodevu.
  • prasība apmierināta daļēji, tad valsts nodevu piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Piemēram, prasība ir celta par parāda piedziņu un līgumsoda piedziņu, bet apmierināta tikai par parāda piedziņu. Šādā gadījumā prasītājam par labu no atbildētāja tiks piedzīta valsts nodeva, kas aprēķināta no par parāda piedziņas summas, bet par labu atbildētājam no prasītāja tiks piedzīta valsts nodevas summa, kas aprēķināta no līgumsoda, par kuru prasība tika noraidīta.

Svarīgi vērst uzmanību, ka valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

Ja parādnieks samaksā parādu 6000 EUR uzreiz pēc tam, kad prasība ir iesniegta tiesā, un prasītājs neuztur savus prasījumus (atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis), tad tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus, tai skaitā valsts nodevu.

Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. 

 [1.2.] Drošības nauda

 [1.2.] Drošības nauda, t.i., valsts budžetā iemaksājama ar Civilprocesa likumu noteikta summa:

  • par blakus sūdzību (70 euro) (12)
  • par kasācijas sūdzību (300 euro), 
  • par sūdzību par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) vai zvērināta tiesu izpildītāja, vai zvērināta notāra darbību (70 euro), 
  • par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (300 euro). 

Drošības naudu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata (13). Drošības nauda, kas iemaksāta iesniedzot kasācijas sūdzību vai citu nolēmumu, par kuru maksājama drošības nauda (skat. Civilprocesa likuma 43.1 panta pirmā daļa), personai tiek atmaksāta, ja personas sūdzību vai blakus sūdzību apmierina, pilnībā vai daļēji atceļot nolēmumu vai to grozot, kā arī, ja kasācijas sūdzību līdz Augstākās tiesas rīcības sēdei atsauc. 

Ja Civillietu departaments kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu par kasācijas sūdzību neatmaksā (Civilprocesa likuma 458.panta otrā daļa). “Tādējādi likumdevējs, nosakot drošības naudas maksāšanas pienākumu, mēģinājis nodrošināt, lai personas iesniegtu pārdomātas un motivētas kasācijas sūdzības gadījumos, kad pastāv dažādas piemērojamā likuma iztulkošanas iespējas, nevis tikai turpinātu tiesāšanos, kad ir skaidri redzams, ka personai nav vērā ņemamu argumentu attiecībā uz to, kā izpaudusies pārsūdzētā apelācijas instances sprieduma nepareizība.” (14)

[1.2.] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

2022.gada 14.janvārī spēkā stājušies Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 20 Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība, kas paredz: ka ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus sedz puses.  Izdevumus piedzen no zaudējušās puses.

Ja puse no tiesas izdevumu samaksas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas (piemēram, darbinieks prasībā pret darba devēju prasībā par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti), izdevumus sedz no Tiesu administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti tiesas funkciju nodrošināšanai. Bet, ja lietu, kurā puse no tiesas izdevumu samaksas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota, skata Latvijas Republikas Augstākā tiesa, tad ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumus Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos atmaksās Augstākās tiesas administrācija.

  • summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem (sk. Ministru kabineta 2022. gada 11. janvārī pieņemti noteikumi Nr. 20 Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība, kuri spēkā stājās 2022.gada 14.janvārī (turpmāk – noteikumi Nr. 20), piemēram, ja liecinieks strādā algotu darbu, viņam atlīdzina vidējo izpeļņu, ekspertam – atlīdzību par tiesas uzdevumā veikto eksperta darbu. Eksperta atlīdzību nosaka atbilstoši tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžiem. Par ekspertīzi, kas nav iekļauta tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžos, atlīdzina atbilstoši eksperta iesniegtajam rēķinam.

Papildus lieciniekam un ekspertam, kuru tiesa izsauc civillietā, ir tiesības saņemt izdevumu atlīdzību par: par braucienu no dzīves vai darba vietas līdz tiesas sēdes norises vietai un atpakaļ (izvēloties ekonomiski izdevīgāko veidu); par naktsmītni, ja tiesas sēde, uz kuru aicina liecinieku vai ekspertu, ilgst divas vai vairākas dienas pēc kārtas un viņam jāpiedalās visās tiesas sēdes norises dienās vai ja liecinieka vai eksperta ierašanās saistīta ar pārlidojumiem.

Lai saņemtu izdevumu atlīdzību, liecinieks vai eksperts iesniedz tiesā iesniegumu. Iesniegumam pievieno attiecīgos izdevumus apliecinošus dokumentus (oriģinālus) (piemēram, biļetes, rēķinus, čekus) un tiesas pavēsti, uz kuras ir atzīme ar apliecinājumu, ka persona piedalījusies attiecīgajā tiesas sēdē.

  • izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas (sk. noteikumus Nr. 20);

Ar liecinieka nopratināšanu saistītos izdevumus, kas nepieciešami tiesas uzdevuma došanai un izpildei vai liecinieka nopratināšanai viņa atrašanās vietā, veido dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī tiesas izbraukuma izdevumi un videokonferences vai telekonferences izmaksas, ja tā izmantota. Izdevumus, kas saistīti ar videokonferences izmantošanu, aprēķina atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem vai saskaņā ar Tiesu administrācijas izcenojumiem par videokonferences izmantošanu.

Izdevumus, kas saistīti ar apskates izdarīšanu uz vietas, veido: ceļa izdevumi, kas saistīti ar braucienu darba vietas līdz norises vietai un atpakaļ, t.i., maksa par transporta biļetēm, ja izmanto sabiedrisko transportu (izņemot taksometru); maksa par degvielu (0,10 euro par katru nobraukto kilometru), ja izmanto personīgo transportlīdzekli un eksperta atlīdzība (samaksa par ekspertīzes veikšanu un atzinuma sniegšanu, izdevumi par naktsmītni (sk. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi).

Ja pēc Latvijas lūguma ekspertīzi izdara, lieciniekus nopratina ārvalstī, apskati uz vietas izdara vai citus pierādījumus iegūst vai nodrošina ārvalstī, tad izdevumu apmēru nosaka attiecīgā ārvalsts kompetentā iestāde atbilstoši attiecīgās ārvalsts un starptautiskajiem aktiem.

  • ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi (sk. noteikumus Nr. 20);

Ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītos izdevumus veido policijas iestādes faktiskie izdevumi. Šos izdevumus atlīdzina atbilstoši policijas iestādes iesniegtajam rēķinam.

  • ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

Ar tiesas sprieduma izpildi saistītos izdevumus, ja to veic zvērināts tiesu izpildītājs, aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr.451 Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm (pieejmas: https://likumi.lv/ta/id/250209-noteikumi-par-zverinatu-tiesu-izpilditaju-amata-atlidzibas-taksem) zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēram un maksāšanas kārtībai, papildus ir maksājama valsts nodeva 3 eiro apmērā, iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei (sk. https://izsoles.ta.gov.lv/citi-pakalpojumi).

  • ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi (sk. noteikumus Nr. 20); 

Saskaņā ar no 2022. gada 14. janvāra spēkā esošajiem noteikumiem Nr. 20 ir noteikts, ka: ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu tulkošanas izdevumus atlīdzina to faktiskajā apmērā un nosaka saskaņā ar tulkošanas pakalpojuma sniedzēja iesniegto rēķinu.

Savukārt, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro.

Ja pēc Latvijas lūguma tiesas pavēstes vai citus tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu apmēru nosaka attiecīgā ārvalsts kompetentā iestāde atbilstoši attiecīgās ārvalsts un starptautiskajiem aktiem.

  • ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

Izdevumus par sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu aprēķina atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam tiesas sniegto maksas pakalpojumu cenrādim.

  • ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistītie izdevumi.

Izdevumus par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, ja to veic zvērināts tiesu izpildītājs, aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr.451 Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēram un maksāšanas kārtībai.

Turpinājums nākamajā izdevumā, par ar lietas vešanu saistīto izdevumu atgūšanu.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit!

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Atsauces:

(1) Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998., radakcija, kas spēkā no 25.02.2022, 37.panta pirmā daļa (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums)
(2) Izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai. (skat. Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998., radakcija, kas spēkā no 25.02.2022, 164.panta trešā daļa (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums)
(3)Par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Lēmumā par izlīguma apstiprināšanu norādāmi izlīguma noteikumi. (skat. Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998., radakcija, kas spēkā no 25.02.2022, 164.panta piektā daļa (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums)
(4) Apelācijas sūdzība: vienkāršotās procedūras lietās un lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, par spriedumiem, ar kuriem noraidīts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums vai juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietās (skat. Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998., radakcija, kas spēkā no 25.02.2022, 440.1 un 440.2 pants (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums)
(5) Ja tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem. Lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams. Lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību līdz ar iesniegto apelācijas sūdzību atdod atpakaļ apelācijas sūdzības iesniedzējam. (skat. Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998., radakcija, kas spēkā no 25.02.2022, 440.8.panta septītā, astotā un devītā daļa (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums)
(6) (41) Ja prasītājs un atbildētājs piekrīt mediācijas izmantošanai, tiesnesis, pieņemot lēmumu par mediācijas izmantošanu, nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesneša lēmums par mediācijas izmantošanu nav pārsūdzams. (skat. Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998., radakcija, kas spēkā no 25.02.2022, 149.panta ceturtā prim daļa (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums)
(7) apliecinājums par mediācijas rezultātu — mediatora izsniegts rakstveida dokuments, kurā norāda puses, strīda priekšmetu, mediācijas izbeigšanas datumu un kurš šajā likumā noteiktajos gadījumos apliecina mediācijas izbeigšanu ar vienošanos vai bez tās (Mediācijas likums, Latvijas Vēstnesis, 108, 04.06.2014., pieejama: https://likumi.lv/ta/id/266615-mediacijas-likums)

(8) Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildinātā anotācija (aplūkots: 02.03.2022, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327843-grozijumi-civilprocesa-likuma)
(9) Saskaņā ar Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildinātā anotācija norādīto: “Saeima otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu izteikt CPL 37. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Minētais priekšlikums tika izstrādāts, lai ieviestu Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra spriedumu lietā Nr. 2020-14-01, ar kuru CPL 37. panta otrā daļa (valsts nodevas atmaksas termiņš) atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Līdz minētajam Satversmes tiesas spriedumam CPL 37. panta otrā daļa noteica, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.” (aplūkots: 02.03.2022, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327843-grozijumi-civilprocesa-likuma)
(10) Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildinātā anotācija (aplūkots: 02.03.2022, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327843-grozijumi-civilprocesa-likuma)
(11)  Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildinātā anotācija (aplūkots: 02.03.2022, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327843-grozijumi-civilprocesa-likuma)
(12) Izņemot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no drošības naudas vai tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
(13) Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998., redakcija, kas spēkā no 25.02.2022, 43.2 panta trešā daļa (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums)
(14) Satversmes tiesas 2006.gada 14.marta spriedumu lietā Nr.2005-18-01 15.1.rindkopa

Populārākie

  • Dažādi līgumi ar fiziskām personām par auto izmantošanu uzņēmuma vajadzībām

    AUTORE: Inga Pumpure Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām. Mūsdienās auto nav luksusa lieta, tā ir nepieciešamība. Daudz vairāk un īsākā laikā var izdarīt, ja esi mobils –  vari pārvietoties kad un kur vēlies, neesot pakļauts sabiedriskā transporta kustību sarakstiem un maršrutiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz fiziskām personām, bet arī […]

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]