Doties uz galveno

UIN – dividendes un ziedojumi

Šajā Grāmatvežu ekspreša rakstā Inga Pumpure sniedz Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma skaidrojumu, apskatot divas svarīgas pozīcijas – dividendes un ziedojumus.

AUTORS: Inga Pumpure

Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām.

No 2018. gada mums ir jaunais Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums (turpmāk – UINL), bet jautājumi par dažādām likuma normām nav mazinājušies. Kāpēc? Tāpēc, ka likums nepasaka konkrēti, bet apraksta vispārīgi. Un, kā zināms, mūsu likumdošana nav vienkārša – pie tās ir, kā tautā saka “jāpiešaujas”, vai man ir teiciens – mūsu likumdošana ir kodēta. Kad iemācās uzlauzt kodu, paliek krietni skaidrāks. Vai es esmu iemācījusies uzlauzt kodu? Man gribētos teikt, ka lielākoties jā, bet ir likumi, kuros joprojām var apmaldīties. 

Ar UINL esmu strādājusi diezgan daudz, arī UIN deklarācijas aizpildīšanu esmu “atkodējusi”. Tāpēc šajā reizē centīšos izstāstīt divas svarīgas pozīcijas UINL – dividendes un ziedojumi.

Dividendes

Vispirms par dividendēm. UINL ir vairāki termini, kuri saistīti ar dividendēm. Ir vienkārši dividendes, ir ārkārtas dividendes, ir dividendēm pielīdzinātās izmaksas un ar jauno likumu ieviestais termins Nosacītās dividendes.

UINL 1.pants: “(9) Dividendes — ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās, ko saņem komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas gadījumā.”

Šis termins daudz jautājumus nerada, bet izmaksa, nodokļu aprēķins un tā deklarēšana, nomaksa gan. Zinu ļoti daudz situācijas, kad sākot ar 2018. gadu tika pieļautas dažādas kļūdas gan pie dividenžu noteikšanas, gan izmaksas, gan arī deklarēšanas. Un tas ir saistīts tieši ar to, ka likumā nebija pilnībā skaidri noteikts, kā, kad un kādā veidā.

Jāsāk ar to, ka ir peļņa līdz 2018. gadam un peļņa, kuru sadala pēc jaunā likuma normām. Pārejas periodi ir beigušies, tā kā tagad ir vienalga, kura perioda peļņu sadala, tā tiek sadalīta pēc vienāda principa un vienāda nodokļa aprēķina. Paliek spēkā nosacījums, ka uzskaite uzņēmuma grāmatvedībā paliek atsevišķa. 

Piemēram, ja uzņēmumā joprojām ir peļņa, kura nav sadalīta līdz 2018. gadam, un ir peļņa, kura veidojusies pēc 2018. gada, grāmatvedības uzskaitē parādās divi grāmatvedības konti (nosaukumi kā piemērs – tos katrs veido pēc saviem principiem un vajadzības):

342x Nesadalītā peļņa līdz 31.12.2017
342x Nesadalītā peļņa no 01.01.2018 

Šajā gadījumā, ja uzņēmumam ir vēl palikusi “vecā” peļņa, jāņem vērā, ka darbojas FIFO(pirmais iekšā, pirmais ārā) princips – vispirms ir jāsadala iepriekšējā peļņa un tikai tad var sadalīt peļņu, kura veidojusies pēc 2018. gada.

UINL pārejas noteikumos ir punkts:
“10. Piemērojot šo pārejas noteikumu 8., 31. un 34. punktu par nesadalīto peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī, uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to samazina šādā kārtībā:
1) par zaudējumiem, kuri radušies turpmākajos pārskata gados;
2) par aprēķinātajām dividendēm, kurām piemērots šo pārejas noteikumu 8. punkts;
3) par debitoru parādiem, kuri, piemērojot šo pārejas noteikumu 31.punkta 1. apakšpunktu, ir samazinājuši apliekamo ienākumu;
4) par aizdevumiem, kuriem piemērots šo pārejas noteikumu 34. punkts.”

Kādas ir biežākās kļūdas, nosakot sadalītās peļņas – dividenžu apjomu? Pirmkārt, kad var un kad nedrīkst sadalīt peļņu. To, kad nedrīkst sadalīt peļņu, nosaka gan Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums(GPKGPL), gan Komerclikums. Pirms šī UINL, nosakot peļņu, uzreiz bija jāsamaksā peļņas nodoklis. Šobrīd likumā, manuprāt, ir taisnīgākas normas – nodoklis jāmaksā tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta. Taisnīgākas tāpēc, ka grāmatveži jau ļoti labi saprot, ka peļņa nav vienāda ar bankas konta atlikumu, bet uzņēmējam šo faktu ir grūti pieņemt un saprast. 

GPKGPL:
30.pants. Attīstības izmaksu kapitalizēšana un peļņas sadales ierobežojums

Attīstības izmaksas var iekļaut bilancē (kapitalizēt) ar nosacījumu, ka tikmēr, kamēr attīstības izmaksu objekta sākotnējā vērtība nav pilnībā norakstīta, peļņas sadale nenotiek, ja vien sadalei pieejamo rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa nav vismaz vienāda ar attīstības izmaksu sākotnējās vērtības nenorakstīto summu.

34.pants. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazināšanas nosacījumi

[..](2) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina tikai šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst izmaksāt, sadalīt dividendēs vai izlietot zaudējumu segšanai, pamatkapitāla palielināšanai, citu rezervju veidošanai vai citiem mērķiem.”

Komerclikums:
“161.pants. Dividendes

[..](4) Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata vai šā likuma 161.1 pantā minētā saimnieciskās darbības pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.

(5) Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.”

Tātad, divi būtiskākie nosacījumi, kad nedrīkst sadalīt peļņu dividendēs:

  1. Ja uzņēmums ir kapitalizējis attīstības izmaksas un tās vēl nav pilnībā norakstītas;
  2. Ja uzņēmuma pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu

I Piemērs.  

Uzņēmuma pašu kapitāla sastāvs ir:

Pamatkapitāls10 000
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve 45 000
Nesadalītā peļņa  28 000
Pašu kapitāls = 83 000

Pašu kapitāla summa ir 83 000 > 10 000, peļņu drīkst sadalīt dividendēs.

II Piemērs. 

Uzņēmuma pašu kapitāla sastāvs ir:

Pamatkapitāls 22 000
Iepriekšējo periodu nesegtie zaudējumi -251 000
Pārskata perioda nesadalītā peļņa 245 000
Pašu kapitāls = 16 000

Pašu kapitāla summa ir 16 000 < 22 000, peļņu nedrīkst sadalīt dividendēs.

Vēl pie pieļautajām kļūdām var minēt to, ka daži uzņēmumi joprojām sadala peļņu “pa vecam”, tas ir, ja uzņēmumam ir peļņa 100 000, tad sadalot peļņu dividendēs, dividenžu summa ir 100 000, nevis 100 000 mīnus nodoklis. Nodokļa aprēķins, sākot ar 2018. gadu ir mainījies. Protams, var arī dalot peļņu, noteikt, ka šajos 100 000 ir iekļauts gan nodoklis, gan izmaksājamās dividendes, BET, nodoklis ir nodoklis un dividendes ir dividendes.

Piemēram, ja uzņēmums vēlas sadalīt 100 000 EUR peļņu dividendēs. UINL nosaka, ka šī summa ir apliekamā bāze (UINL 4. pants), kura tiek dalīta ar koeficientu 0.8 (UINL 4.panta 9.daļa) un reizināta ar nodokļa likmi 20 %(UINL 3.pants 1.daļa). 

100 000 / 0.8 x 0.2 = 25 000 (UIN)
Dividendes(summa izmaksai dalībniekam) = 100 000 EUR, UIN = 25 000 EUR

Tas pats atspoguļojas arī grāmatojumos:
D  Nesadalītā peļņa K Aprēķinātas dividendes  100 000
D Aprēķinātais nodoklis par dividendēm  K Norēķini par nodokli 25 000

Trešā kļūda, kas tiek pieļauta – nodokļa deklarēšana. UINL un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi (MKN) Nr. 677 nosaka, ka nodoklis jāaprēķina un jādeklarē par to pārskata periodu, kad ir izveidojusies apliekamā bāze. UIN pārskata periods ir mēnesis. 

Piemēram, ja uzņēmumā tiek pieņemts Lēmums par peļņas sadali dividendēs maija mēnesī, uzņēmumam ir pienākums iesniegt UIN deklarāciju līdz 20. jūnijam un samaksāt nodokli līdz 23. jūnijam

Ārkārtas dividendes

Par ārkārtas dividendēm (ĀD) minēts GPKGPL un Komerclikumā. Ārkārtas dividendes likumdošanā parādījās no 2014.gada 1.jūlija. Komerclikumā noteiktas normas par to, kad, cik un pie kādiem nosacījumiem uzņēmums var aprēķināt ĀD. Būtiski normas iekļaut uzņēmuma Statūtos. Komerclikums:

“161.1 pants. Ārkārtas dividendes

[..](2) Statūtos paredz nosacījumu vai termiņu, kuram iestājoties nosakāms termiņš, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Valde nesasauc dalībnieku sapulci, ja saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas sagatavots par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu, sabiedrībai nav peļņas. Statūtos var noteikt citus gadījumus, kad valde nesasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu.

(3) Sabiedrība var izmaksāt ārkārtas dividendēs ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas.”

Tātad, būtiskākie nosacījumi, lai varētu noteikt ĀD:

  1. ĀD izmaksa tiek paredzēta Statūtos;
  2. Statūtos nosaka nosacījumus un termiņus, lai varētu noteikt ĀD;
  3. Nevar izmaksāt visu, uz konkrēto brīdi radušos, peļņu. Ierobežojums ir maksimums 85%.

Tiek noteikti arī citi ierobežojumi:
“(8) Dividendes saskaņā ar šā panta noteikumiem var noteikt un izmaksāt, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā:
1) sabiedrībai nav nodokļu parādu;
2) sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.”

Papildus šiem ierobežojumiem un nosacījumiem, GPKGP likums nosaka normas, kas jāievēro, ja gadījumā ĀD būtu izmaksātas vairāk, kā pienāktos pēc uzņēmuma Gada pārskata iesniegšanas un aprēķinātās peļņas uz pārskata perioda beigām.

GPKGPL:
“44.pants. Ārkārtas dividendes
[..] (3) Ja postenī “Peļņa vai zaudējumi pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas” norādītā peļņas summa ir mazāka par pārskata gadā aprēķināto ārkārtas dividenžu summu, kā arī tad, ja šajā postenī norādīti zaudējumi, ārkārtas dividenžu summas pārsnieguma daļu pār minēto peļņas summu, bet zaudējumu gadījumā — visu aprēķināto ārkārtas dividenžu summu norāda postenī “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas”.”

Ja ir izveidojusies šāda situācija, uzņēmuma izdevumi būtiski palielinās:

  1. Pārsnieguma daļa tiek noteikta par ar saimniecisko darbību nesaistīties izdevumiem, tas ir, tie veido ar UIN apliekamo bāzi;
  2. Samaksātais UIN par ārkārtas dividendēm, kuras ir virs reālās peļņas, netiek atgriezts.

Dividendēm pielīdzinātās izmaksas

Šis termins nav jauns, tāpēc tikai atgādināšu, kā šo terminu skaidro UINL 1.pants:
“(8) Dividendei pielīdzināta izmaksa ir:
1) kooperatīvās sabiedrības peļņas (atbilstīgajā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā un atbilstīgajā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā — pārpalikuma) izmaksa sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam;

2) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadale, kas nav minēta šā likuma 4. panta otrās daļas 2. punktā;

3) personālsabiedrības peļņas daļas izmaksa, izņemot personālsabiedrības formā nodibināta alternatīvā ieguldījumu fonda peļņas daļas izmaksu;

4) nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk — pastāvīgā pārstāvniecība) maksājumi nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, ja tie nav uzskatāmi par nerezidenta izdevumiem, kas nodrošina pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.”

Man pašai biežāk ir nācies saskarties ar zemnieku saimniecību (ZS) dividendēm pielīdzinātajām izmaksām (DPI). Būtība ir šāda: UIN zemnieks maksā no tā, ko ZS īpašnieki paņem savām personīgām vajadzībām, ko oficiāli sauc par DPI, kā arī par ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. DPI pēc būtības ir peļņas sadale, kuru ieteicams noformēt ar rakstisku lēmumu. 

Tā kā ZS ir pakļauta UINL, tad, protams, būs jāskatās arī citi iespējamie nodokļa objekti – debitoru parādi, palielinātie procenti, aizdevumi saistītām personām u.c.

Nosacītās dividendes

Ja lasa termina skaidrojumu UINL, tad sanāk tāds prāta mežģis. Saprotamāk to var izlasīt UINL 7.pantā, bet pavisam vienkārši to varētu izstāstīt šādi:

Ja uzņēmums iepriekšējā periodā ir palielinājis pamatkapitālu no nesadalītās peļņas, tad..

  • 1.nosacījums – .. pastāv iespēja, ka turpmākajā periodā var nākties maksāt UIN par iepriekš nesadalīto peļņu, ja tiek samazināts pamatkapitāls;
  • 2.nosacījums – .. likvidējot uzņēmumu, šis palielinājums veidos likvidācijas kvotu, kurai būs jāpiemēro UIN; 
  • 3.nosacījums – ..izvēloties reģistrēties par Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju turpmākajos periodos, būs jāsamaksā UIN no šīs palielinājuma daļas. 

Piemērs:
Uzņēmums 2019. gadā palielinājis pamatkapitālu no nesadalītās peļņas par 15 000.00 EUR. Kopējā pamatkapitāla vērtība sastāda 50 000.00 EUR. Uzņēmumā ir 2 dalībnieki, katram pieder 50%, tātad, katram ir daļas 25 000.00 EUR vērtībā. 

2021. gadā viens no dalībniekiem izlemj izstāties no uzņēmuma, paņemot savas daļas no uzņēmuma. Tiek veikta pamatkapitāla samazināšanas procedūra un bijušajam dalībniekam tiek izmaksāta viņa daļa 25 000.00 EUR apmērā. 

Šajā brīdī stājas spēkā 1. nosacījums un uzņēmumam ir pienākums no izmaksātajiem 15 000.00 EUR samaksāt UIN, norādot tās pārskata perioda deklarācijā kā nosacītās dividendes. UIN summa ir 3750.00 EUR.

Vēl ir nosacījumi par kooperatīvajām vai personālsabiedrībā, bet šoreiz uzsvars likts uz “parastu” uzņēmumu. 

Tātad, būtība šai normai ir pavisam vienkārša – ja uzņēmums ir “izvairījies” no UIN nomaksas, nesadalot peļņu, bet pievienojot to pamatkapitālam, tad turpmākajā periodā par to var nākties tāpat samaksāt, ja izpildās kāds no iepriekš minētajiem kritērijiem. Bet, var būt arī situācija, ka uzņēmums strādā ilgi un laimīgi, neviens no kritērijiem neizpildās, iespējams pat pamainās likuma normas, un neviens no nodokļa pienākumiem neiestājas!

Tas ir īsumā par dividendēm un to noteikšanu, nodokļa aprēķinu un deklarēšanu. 

Ziedojumi

Pieņemot jauno UINL 2018. gadā, mainījās arī ziedojumu uzskaite, kā arī nodokļa atvieglojuma piemērošana ziedojumiem. Manuprāt, šīs likuma normas nemotivē uzņēmējus ziedot, jo, ja nevar piemērot atvieglojumu, šie maksājumi ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (SDNI), kuri veido nodokļa bāzi. Tad nu izveidojas situācija, ka labus darbus darīt ir ļoti dārgi un arī “nesmuki”, jo kontrolējošo iestāžu ieskatā, ja uzņēmumam ir SDNI, tas nav saimnieciski, rentabli un pieņemami. UINL 8.pantā pirmkārt ziedojums tiek definēts kā ar SDNI, ja vien neizpildās 12.panta 1.daļas 1.un2.punkts:

“(1) Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei, valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai — vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no šādiem atvieglojumiem:

1) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;

2) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētais ierobežojums tiek attiecināts uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu.”

Papildus UINL nosaka, ka nodokļa atvieglojumu var piemērot tikai tad, ja izpildās arī 12. panta 6. daļas nosacījumi – nav iesaistītas saistītas personas, nav nodokļu parādu, nav pretpienākuma,  ir ievēroti teksta laukuma parametri, netiek sniegtas norādes uz zīmolu/nosaukumu u.c. Tad, kad saliek kopā visus noteikumus, nosacījumus, kritērijus un apstākļus, kļūst skumji…

Tātad, situācijā, kad uzņēmums vēlas ziedot darbinieka ārstēšanai līdzekļus un nedara to caur kādu sabiedriskā labuma organizāciju, bet vienkārši vēlas ziedot savam darbiniekam (jo tad ir pārliecināti par to, ka saņem tiešām tā persona, kurai ziedojums paredzēts), uzņēmums iekļūst nesaimniecisko uzņēmumu kārtā, jo ne tikai šie līdzekļi tiks uzskatīti par ar SDNI, bet būs papildus jānomaksā UIN. 

Ja uzņēmums ir spējis izpildīt visus iepriekš minētos nosacījumus, tad drīkst piemērot nodokļa atvieglojumu, izvēloties vienu no trijiem variantiem:

  1. 5% apmērā no iepriekšējā gada peļņas pēc nodokļiem – šo summu var neiekļaut nodokļa bāzē;
  2. Ziedojums līdz 2% no iepriekšējā gada BRUTO darba samaksas kopsummas – šo summu var neiekļaut nodokļa bāzē;
  3. 75% no ziedotās summas (bet ne vairāk kā 20% no UIN par dividendēm) – šī summa samazina UIN par dividendēm.

I Piemērs, izmantojot visas trīs minētās atvieglojumu normas. 

Uzņēmuma dati: 

  1. Iepriekšējā gada peļņa pēc nodokļiem = 56 200.00 EUR
  2. Iepriekšējā gada BRUTO darba samaksa = 228 000.00 EUR
  3. UIN par dividendēm = 49 000.00 EUR
  4. Ziedojuma summa, kurai pēc likuma drīkst piemērot nodokļa atvieglojumu = 25 000.00 EUR
Dati  (EUR)1.variants-nodokļa atvieglojums2.variants–nodokļa atvieglojums3.variants–nodokļa atvieglojums
5% no peļņas =2810.002810.004560.009800.00
2% no algas = 4560.00Ar SDNI = 22190.00Ar SDNI = 20440.00Ar SDNI = 15200.00
20% no UIN = 9800.00UIN = 5547.50UIN = 5110.00UIN = 3800.00
75% no ziedojuma = 18750.00Kopējie izdevumi = 30547.50Kopējie izdevumi = 30110.00Kopējie izdevumi = 28800.00

Skatoties šo piemēru, secinājums, ka uzņēmumam mazākie kopējie izdevumi veidojas, izmantojot 3. atvieglojuma variantu. Tāpēc ļoti svarīgi ir izvērtēt/aprēķināt visus trīs variantus un tad piemērot atvieglojumu. 

II Piemērs, izmantojot visas trīs minētās atvieglojuma normas. 

Uzņēmuma dati: 

  1. Iepriekšējā gada peļņa pēc nodokļiem = 8000.00 EUR
  2. Iepriekšējā gada BRUTO darba samaksa = 39 800.00 EUR
  3. UIN par dividendēm = 0.00 EUR
  4. Ziedojuma summa, kurai pēc likuma drīkst piemērot nodokļa atvieglojumu = 5 000.00 EUR
Dati  (EUR)1.variants-nodokļa atvieglojums2.variants–nodokļa atvieglojums3.variants–nodokļa atvieglojums
5% no peļņas =400.00400.00796.000.00
2% no algas = 796.00Ar SDNI = 4600.00Ar SDNI = 4204.00Ar SDNI = 5000.00
20% no UIN = 0.00UIN = 1150.00UIN = 1051.00UIN = 1250.00
75% no ziedojuma = 3750.00Kopējie izdevumi = 6150.00Kopējie izdevumi = 6051.00Kopējie izdevumi = 6250.00

Ja izvērtējam šī piemēra variantus, tad uzņēmumam mazāki kopējie izdevumi veidojas, piemērojot 2. atvieglojumu variantu.

Bet, abos piemēros uzņēmuma papildus izdevumi ziedojot (darot labu darbu!), pārsniedz 20%.

Kādas ir novērotas kļūdas pie ziedojumu deklarēšanas: 

  1. Uzņēmumi piemēro “veco kārtību”- vispirms deklarācijā 6.1.rindiņā ieliek visu ziedojuma summu un tad piemēro nodokļa atvieglojumu. Tas veido papildus lielākus vai mazākus izdevumus (skatoties, cik liels ir atvieglojums);
  2. Uzņēmumi piemēro atlaidi, bet atlikušo ziedojuma summu neieliek apliekamajā bāzē – veidojas nodokļa parāds, kurš atkarībā no laika, kad ir konstatēta kļūda, veidos papildus kavējuma procentus; 
  3. Pie trešā varianta, aprēķinos izmanto kopējo UIN summu, nevis nodokli par dividendēm – veidojas nodokļa parāds;
  4. Ja tiek ziedota manta, tā netiek novērtēta naudas izteiksmē un deklarācijā vispār neparādās;
  5. Uzņēmums nolemj, piemēram, sabiedriskās organizācijas parādu uzņēmumam par pakalpojumu pārklasificēt par ziedojumu – nedrīkst, jo jāskatās ziedojuma definīcija!

Ziedojuma definīcija atrodama Sabiedriskā labuma organizāciju likumā:

“9.pants. Ziedojums
(1) Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.”

No šī var secināt, ka iepriekš minētā kļūda, kad uzņēmums pārklasificē darījuma nenosegto parādu par ziedojumu, ir nelikumīga. Pakalpojumu nevar ziedot!

Ziedojumiem ir arī piemērojama “atlaide” no nokavējuma naudām, ja tiek sniegts deklarācijas precizējums pārskata perioda laikā. Kādos gadījumos to var izmantot? 

Piemēram, veicot ziedojumu gada laikā jūnija mēnesī, nav bijusi iespēja piemērot atvieglojuma 3.variantu, bet līdz gada beigām ir bijusi dividenžu izmaksa un uzņēmējam izdevīgāka varētu būt 3.varianta piemērošana. Likums nosaka, ka gada laikā jāpiemēro viens atvieglojuma veids, bet ir tiesības gada laikā to mainīt. Šādā gadījumā pēc precizējuma netiks piemērots nokavējuma naudas aprēķins.

Šajā rakstā vēlējos uzsvērt būtiskāko, kas saistās ar dividendēm, ziedojumiem un UIN aprēķinu. Normu ir daudz, tās ir ar dažādiem neskaitāmiem kritērijiem un likumdošanas “knifiņiem”. Ceru, ka sniedzu vispārīgu ieskatu šajos jautājumos.

Lai jums visiem, mīļie kolēģi, skaists un krāsains rudens, mierīgas gada beigas un stipra veselība!

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]