Kāpēc jādomā par mājas lapas satura pieejamību cilvēkiem gados?
Pirmkārt, noveco visi un vecums nenāk viens. Organisms noveco, slimību dēļ pasliktinās kustību koordinācijas un koncentrācijas spējas, redze, dzirde. Izmaiņas centrālās nervu sistēmas darbībā un psihopatoloģijas ir tikpat bieži sastopamas kā artrīts un citas tradicionāli ar vecumu saistītas slimības.
Otrkārt, modernās tehnoloģijas strauji ienāk mūsu dzīvē un kļūst par neatņemamu tās sastāvdaļu. Mēs nevaram bez tām iztikt ne tikai tāpēc, ka esam pieraduši pie to sniegtā komforta, bet arī tāpēc, ka esam spiesti tās lietot dēļ to plašās izplatības.
Internets kļūst ātrāks, bet ierīces – jaudīgākas. Fiziski viss, kas nepieciešams lietotājam, ir ierīce un interneta pieslēgums, ko daudzi no mums var atļauties iegādāties un regulāri apmaksāt. Bet, lai lietotu to piedāvātos servisus, lietotājam jāsastopas aci pret aci ar mobilās aplikācijas, programmas vai mājas lapas interfeisu jeb saskarni. Mainās ne tikai tehnoloģiju paaudzes, bet arī lietotāju paaudzes. Kas ir pa spēkam jaunam lietotājam, vairs nebūs tik viegli paveicams cilvēkam gados. Tai pat laikā cilvēku skaits, kas lieto internetu un mobilās ierīces, strauji pieaug. Savukārt, dzīves ilgumam pagarinoties un iedzīvotāju skaitam ievērojami pieaugot, pieaug arī gados vecu cilvēku īpatsvars. (TNS 2015. gada ziņojums).
Starptautiski atzītas un no tehnoloģiju viedokļa neitrālas vadlīnijas attiecībā uz pieejamu tīmekļa vietņu un satura izstrādi WCAG 2.0 bija liels solis uz priekšu, tomēr tas pilnībā neaptver kompleksās problēmas, ar kurām cilvēkam, iespējams, būs jāsaskaras novecojot. Turklāt tās ir tikai rekomendācijas, kuras izstrādātāji bieži ignorē.
Ko darīt?
Kādas būtu rekomendācijas, pie kurām pieturoties, varētu veidot arī cilvēkiem gados pieejamas lietotāju saskarnes? Rekomendācijas ir balstītas uz pētījumiem par gados vecākiem interneta lietotājiem un lietojamības testiem. Tās ņem vērā pētījumus, kas atspēko mītu, ka šis jautājums nav aktuāls. Rekomendācijas tika izstrādātas pirms vairāk nekā 10 gadiem (skat. Amerikas Nacionālā novecošanas institūta rekomendāciju kopsavilkums un AARP rekomendācijas), tomēr arī mūsdienās saskarnes pieejamības jautājums ir gana sāpīgs
1. Noklusējuma teksta lielumam jābūt diezgan lielam (12-16 pt). Jāparedz iespēju lietotājam mainīt teksta lielumu.
2. Jānodrošina pietiekams kontrasts. Tas attiecas gan uz tekstu, gan navigācijas elementiem.
3. Vietnes struktūrai jābūt pārskatāmai un skaidrai. Saturs jāgrupē.
4. Hipersaitēm un ievades laukiem jābūt diezgan lieliem un pietiekamā attālumā vienam no otra. Ieteicams iekrāsot citā krāsā aktīvās un jau apmeklētās saites, kā arī izmantot krāsu kodus navigācijā.
5. Vajadzētu vienkāršot formu aizpildes procesu, kā arī vietnes meklētāja izmantošanu. Piemēram, izmantot noklusējuma tekstu ar paskaidrojumu, kas pazūd, tiklīdz lietotājs sāk ievadīt datus laukā. Atkarībā no ierīces, jāparedz alternatīvs pārslēgšanās un ievadītās informācijas apstiprinājuma veids (pele, tastatūra). Jāizmanto automātisku pabeigšanu “auto-complete” un ieteikumus.
6. Kļūdu ziņojumiem jābūt skaidriem. Jānorāda ne tikai uz kļūdu, bet arī jāpiedāvā iespējamo risinājumu.
7. Vienmēr jāpārbauda izstrādātā lapa, izmantojot ekrāna lasītājus.
8. Jānodrošina subtitrus vai tekstu, ja video vai audio saturs ir būtisks.
9. Jāizvairās no radikālām izmaiņām navigācijā. Ja tādas jāveic, tās jāievieš pakāpeniski un, ja nepieciešams, sniedzot interaktīvus paskaidrojumus.
10. Vēlams nodrošināt lietotāju atbalstu tiešsaistē vai kā biežāk uzdoto jautājumu sadaļu un kontaktformu.
[author ]Marija Kazimova ir digitālā dizainere un strādā SIA Visma Labs. Viņas uzdevums ir izstrādāt dizainu dažādām Visma uzņēmumu kampaņām visā Skandināvijā. Marija strādā arī pie Visma uzņēmumu mājas lapu dizaina.[/author]
