AUTORS: Arta Biruma
SIA “Domenikss” valdes locekle
Pareizā attiecību ķīmija ir svarīga jebkurā saskarsmē. Vai tā būtu skola, darbs, mājas vai draugu tikšanās kafejnīcā, ikviens no mums vēlas atrasties starp cilvēkiem, kuri mums patīk. Lai ko mēs darītu, labā kompānijā viss notiek ātrāk un vieglāk, un tas attiecināms arī uz profesionālo vidi. Kāda tad ir darba attiecību ķīmijas formula? Un cik ciešas personīgās attiecības varam atļauties darbavietā, lai tās nenogremdētu mūs pašus un visas komandas darba rezultātu?
Vai ir iespējams strādāt kopā ar cilvēku, kurš nepatīk?
Veiksmīgas darba attiecības ir balstītas uz vienotām vērtībām un izpratni par mērķiem. Tās palīdz cilvēkiem, kuri strādā kopā, sasniegt labu rezultātu. Ja rodas pareizā ķīmija, cilvēki saprotas no pusvārda, un tas var būt lielisks līdzeklis, kā mērķi sasniegt ātrāk. Taču mākslīgi pareizo ķīmiju nav iespējams radīt. Tas gan nenozīmē, ka, strādājot kopā, obligāti jābūt sajūsmā vienam par otru. Tomēr jārēķinās, ka bez šīs ķīmijas kopīgais darbs nenoritēs tik viegli un rezultāts nekad nebūs “1+1=3”.
Savstarpējā ķīmija ir svarīga arī darba intervijās. Ja jāizdara izvēle starp diviem vai trīs profesionāli atbilstošiem kandidātiem, prātīgāk būtu izvēlēties to, ar kuru tiešajam vadītājam veidojas abpusējas simpātijas. Var mēģināt tās iegūt arī pārbaudes laikā, bet, ja šī abpusējā patika nav radusies acumirklī, vēlāk to gaidīt bieži vien ir veltīgi.
Vai komandā sader jebkādi temperamenti un rakstura nianses?
Komandas veidošana lielā mērā ir atkarīga no tā, kāds uzdevums šai komandai jāveic. Ja tie ir desmit pārdevēji, kuri strādā individuāli katrs ar saviem klientiem, un jūs vēlaties pieņemt darbā vienpadsmito, būtu ieteicams meklēt labākā darbinieka kopiju gan pēc rakstura, gan temperamenta.
Toties vadības komandā ir vēlama dažādība. Tādējādi veidojas risku diversifikācija, kur viens ir gatavs uzņemties lielāku risku, cits ir piesardzīgāks un saskata potenciālās problēmas, tāpēc abi viens otru labi papildina. Tāpat komandai nāks par labu, ja tajā strādās gan gados jaunāki, gan vecāki cilvēki ar atšķirīgu pieredzi un gatavību mesties nezināmajā. Ja visi ir vienādi, var ātri vien iestūrēt grāvī.
Gan darbinieki, gan vadītāji (sevišķi vidējā līmeņa vadītāji) nereti piemirst vienkāršu principu: padotais pieskaņojas vadītājam, nevis otrādi. Ja vadītājs tērē daudz enerģijas, lai pielāgotos padoto komunikācijas stilam, vienlaikus cenšoties pieskaņoties augstākajai vadībai vai uzņēmuma īpašniekiem, visticamākais rezultāts būs izdegšana.
Vai ir ieteicams strādāt kopā ar draugiem un ģimenes locekļiem?
Es sliecos domāt, ka tuvi draugi un ģimenes locekļi var strādāt vienā uzņēmumā, bet ne vienā komandā. Savā profesionālajā pieredzē esmu redzējusi gan ļoti veiksmīgus, gan ļoti neveiksmīgus gadījumus. Tas lielā mērā atkarīgs no pašiem cilvēkiem un viņu personības brieduma. Tomēr ilgstoši uzturoties komforta zonā ar “savējiem”, cilvēks kļūst pārāk relaksēts, kamēr svešāka komanda un pastāvīga veselīga konkurence veicina izaugsmi un attīstību. Turklāt apkārtējiem noteikti nebūs patīkami, ja uz darbu tiks nestas personīgās nesaskaņas.
Vienlaikus jāatzīst, ka cilvēki, kuri ļoti labi pazīst viens otru, saprotas no pusvārda, spēj prognozēt, kas otram patiks vai nepatiks, zina, kur otrs mēdz kļūdīties un var palīdzēt šīs kļūdas novērst. Ja sadarbība ir konstruktīva, šādiem kolēģiem nebūs jārisina savstarpēji pārpratumi vai jāskaidro vadībai, kāpēc kaut kas ir izdarīts dubultā, nav izdarīts nemaz vai arī katrs ir sapratis un izdarījis pa savam.
Ko iesākt ar attiecību ķīmijas pikantāko elementu – dienesta romāniem?
Diemžēl jāteic, ka dienesta romāni nekādi neuzlabo kopējo atmosfēru. Varbūt sākumā, kamēr pašiem un kolēģiem prieks, tas dod pat papildu rezultātus darbā. Taču tiklīdz gadās krīze vai lūzums attiecībās, vai šķiršanās, ir iespējams, ka cilvēki vairs negribēs strādāt kopā un vienu komandas locekli var nākties zaudēt. Arī tad, ja apkārtējie nemana, ka cilvēki konfliktē, nomācošo, neveselīgo gaisotni sajutīs visi.
Tas pats attiecas uz jebkuriem personīgiem konfliktiem darbavietā. Ja negribam kādu kolēģi satikt, sekas agri vai vēlu jutīs arī pārējie. Vienīgais, ko vadītājs šādās situācijās var darīt – runāt, censties saprast, kur konflikts radies, iesaistīties, mudināt padotos veidot pozitīvi lādētas attiecības, taču jārēķinās, ka nevienu cilvēku nevar piespiest to darīt. Jebkurā gadījumā šādas situācijas noteikti nevajadzētu atstāt pašplūsmā. Zinu gana daudzus, kuri sākotnēji ir savstarpēji konfliktējuši, bet ar laiku izveidojuši ļoti labas attiecības, taču tas nekad nenotiek pats no sevis. Ja sarunas nepalīdz, iespējams, vienīgā izeja ir mainīt komandas struktūru vai šķirties no kāda iesaistītā darbinieka pavisam.
Darbā rezultāts vienmēr ir svarīgāks par personīgajām attiecībām, tomēr personīgās attiecības palīdz sasniegt rezultātu. Kas ir īstais panākumu pamats? Uz to iespējama apmēram tikpat viennozīmīga atbilde kā uz jautājumu, kas bija pirmā – vista vai ola. Taču skaidrs ir tas, ka attiecību ķīmija profesionālajā vidē ir svarīga. Kopā ar patīkamiem kolēģiem esam atvērtāki jaunām idejām, pozitīvāk uztveram dažādas situācijas un, saskaroties ar konfliktiem vai nepatīkamām personām, jūtamies spējīgāki pārvērst svinu zeltā – vismaz mēģināt to darīt.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA risinājumiem personāla jomā, lūdzu apmeklējiet produktu lapas:
EasyCruit – personāla atlasei »
Comenius – talantu vadībai »
HoP – darbinieku pašapkalpošanās »
