Doties uz galveno

Emocionālā klimata pētījums: šobrīd darba vidē ir par maz prieka

Ikdienā mēs visi atrodamies nepārtrauktā mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem, kā rezultātā izjūtam plašu emociju gammu – gan patīkamas, gan nepatīkamas emocijas. Kā šīs emocijas ietekmē darba vidi? Šobrīd aktuālās tendences skaidro “DarbaGuru” 2021. gada martā veiktā emocionālā klimata novērtējuma rezultāti.

Autors: Inga Daliba

Mg. Paed., personāla atlases uzņēmuma “DarbaGuru” un apmācību uzņēmuma “Personīgā Zīmola Akadēmija” radītāja un vadītāja, personīgās zīmolvedības konsultante, lektore, sertificēta Genos International EQ (emocionālās inteliģences) praktiķe. Grāmatas “Kā rekrutēt veiksmīgāk” (2017) autore. Biznesa klubu BNI, IPTER un LTRK biedrs.

Mēs visi mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem – kolēģiem, klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem – darbā izjūtam plašu emociju gammu, sākot no patīkamām un pacilājošām emocijām, beidzot ar nepatīkamām un nospiedošām emocijām. Šīs emociju radītās sajūtas diezgan būtiski ietekmē mūsu lēmumus, uzvedību un sniegumu. Personāla atlases uzņēmuma “DarbaGuru” veiktais pētījums rāda, ka neproduktīvās emocijas bieži ņem virsroku.

Patīkamās sajūtas ļauj mums domāt plašāk, iesaistīties un būt produktīvākiem. Savukārt nepatīkamām, negatīvām emocijām ir ierobežojošs efekts, kas padara mūs noslēgtākus, pasīvākus, ar zemāku veiktspēju. 

Darbinieka emocionālās reakcijas darbavietā vienmēr ir saistītas ar to, kas notiek tur, kur cilvēks atrodas – darba vide, cilvēki apkārt, darba apstākļi un citi faktori. Jāņem gan vērā, ka objektīvā vide tiek vērtēta, izmantojot subjektīvus priekšstatus. Tādēļ ļoti būtisks ir darbinieku (jo sevišķi vadītāju) emocionālās inteliģences attīstības līmenis. 

Organizācijā šīm emocijām ir visaptverošs efekts. Ražīgās un produktīvās organizācijās cilvēkiem ir vairāk pozitīvu un mazāk negatīvu emociju.

Pozītīvās un palīdzošās emocijas darba vidē:

  1. Priecīgs – sajūta, kas bieži rodas prieka un patikas ietekmē. Darbā šī sajūta rodas, izbaudot to, ko dari, esot patīkamu kolēģu sabiedrībā, un izjūtot gandarījumu par paveikto darbu.
  1. Informēts – sajūta, kas rodas tad, kad ir pietiekami daudz precīzas un skaidras informācijas par savu darbu. Tā ir informācija, kur tiek atbildēts uz tādiem jautājumiem kā: Kas? Kāpēc? Kā? Kad? Tā arī varētu būt informācija, kas ļauj rīkoties neatkarīgi no tā, kas dod sapratni par pieņemtajiem lēmumiem, vai arī par to, kas nākotnē notiks darbā un kad tas būs.
  1. Patstāvīgs – sajūta, kas rodas tad, kad pietiek zināšanu, pašapziņas, patstāvības un spējas darboties patstāvīgi un pieņemt lēmumus.
  1. Produktīvs – sajūta, kas parasti rodas, paveicot uzdevumus, padarot daudz vai sasniedzot pozitīvus rezultātus.
  1. Novērtēts – sajūta, kas rodas, apkārtējiem novērtējot darbinieka pūles, kā arī iesaistot lietās, kas nav tieši saistītas ar ikdienas darbu, piemēram, dodot uzdevumus vai vaicājot viedokli dažādās situācijās.

Negatīvās un traucējošās emocijas darba vidē:

  1. Norūpējies – sajūta, kas parasti rodas no neskaidrības vai nejūtot kontroli pār apkārt notiekošo. Piemēram, darbā vari būt trauksmains, jo pastāv draudi amatam vai trūkst skaidru prioritāšu darba uzdevumiem.
  1. Stresā – sajūta, kas rodas no apkārtējo spiediena vai prasībām, kas ir lielākas nekā spēja tikt galā. Iemesli stresam darbā ir, piemēram, augstas prasības pret darbu (tādas kā atbildība vai ilgas darba stundas), konflikti ar kolēģiem vai vadītājiem, vai nepārtraukta un slikti vadīta krīzes situācija vai pārmaiņas.
  1. Apjucis – sajūta, kas rodas no slikti saplānota vai slikti organizēta darba. Var rasties no skaidru prioritāšu, virziena, sadarbības un komunikācijas trūkuma, kā arī trūkstot labām sistēmām un procesiem.
  1. Netaisnības sajūta – sajūta, kas parasti rodas, kad pret darbinieku izturas netaisnīgi, slikti vai nežēlīgi. Šo sajūtu var radīt, piemēram, mobings, bosings, mācību un attīstības iespēju trūkums, kā arī mazāks atalgojums kā citiem, darot līdzīgu darbu.
  1. Izsmelts – sajūta, kas parasti rodas, strādājot ilgas darba stundas, pieaugošu prasību vidē vai nepārtraukti strādājot reaģējošā vidē, kur ir maz laika, kad apstāties un padomāt vai plānot nākotni. Ilgstoša stresa un/vai pārāk augstas enerģiskas darbības rezultāts.

DarbaGuru emocionālā klimata pētijums organizācijās

2021. gada martā personāla atlases un novertēšanas uzņēmuma “DarbaGuru” veiktajā emocionālā klimata novērtējumā, izmantojot Genos International EI rīku, tika aptaujāti 164 darbinieki un vadītāji Latvijas uzņēmumos un valsts un pašvaldību iestādēs. Respondentiem tika uzdoti jautājumi par to, cik bieži viņu darbā piedzīvo noteiktas sajūtas; cik bieži viņi uzskata, ka ir godīgi un atbilstoši darbā piedzīvot šīs sajūtas, ņemot vērā amata un darba vietas specifiku; cik bieži viņi uzskata, ka ideālos apstākļos viņiem darbavietā vajadzētu piedzīvot šīs sajūtas, lai būtu produktīvi.

No aptaujas vispārīgajiem rezultātiem varēja secināt, ka cilvēkos dominē negatīvās jeb neproduktīvās emocijas, kā arī prieka darba vidē ir pārāk maz. Vienīgais, ko darbinieki atzīst kā pozitīvu – jā, pastāvības līmenis ir pieaudzis un varam sekmīgi strādāt autonomi.

Salīdzinot vadītāju un darbinieku atbildes, var secināt, ka stresā ir abas grupas, bet vadītājiem tomēr stresa līmenis ir augstāks. Tai pašā laikā – vadītāji ar to arī vairāk rēķinās. Darbinieku stresa visbiežām minētais iemesls ir informācijas trūkums ikdienas darbā.

Diemžēl izdegšana ir nerets pavadonis mūsdienu darba vidē. Aptaujas rezultāti liecināja, ka organizācijās sevišķi jāseko vadītāju izdegšanas līmenim. Jo vairāk stresa un atbildības, jo tuvāka izdegšana.

Kas palīdz uzlabot emocionālo klimatu darbā?

Aptaujas rezultāti liecina, ka darba vietas emocionālo klimatu uzlabo:

  • darbinieku slodzes izvērtēšana un pārskatīšana, nosakot prioritātes;
  • biežāka neformālā komunikācija;
  • procesu caurspīdīgums un labi organizēta informācijas apmaiņa;
  • individuālas pārrunas ar darbiniekiem kuri “nav uz viena viļņa” vai kuri bieži pauž attieksmi “vienkārši nepatīk”;
  • sarežģīto vai neērto situāciju skaidrošana;
  • informēšana par pieņemtajiem lēmumiem un izskaidrošana, kāpēc tie tika pieņemti;
  • biežāk organizēt viens pret viens tikšanās ar vadītāju;
  • sekot kopējam emocionālam klimatam, piefiksēt izmaiņas un saplānot aktivitātes tā uzlabošanai.

Emocionālā fona svārstības ir trausla, reizēm pat nepamanāma lieta, taču ilgtermiņā var būtiski ietekmēt attiecības, nosvērtu lēmumu pieņemšanu un produktivitāti. Tāpēc aicinātu pievērst tam uzmanību un sākt kaut ar vienu vienkrāšu paradumu, ko ieviest ikdienas komunikācijā, apjautāties saviem kolēģiem, darbiniekiem, vadītājiem, sadarbības partneriem – Kā Tu šodien jūties? Kas Tevi satrauc vai iepriecina? Kas Tev ļautu justies labāk? Attīstīsim un kopsim savu emocionālo inteliģenci, lai vieglāk sasniegtu profesionālos mērķus un reizē izbaudīt ceļu uz tiem.

Vērtīgs raksts?
Pieraksties saņemšanai arī turpmāk!

Pierakstīties

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors. 

Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA risinājumiem personāla jomā, lūdzu apmeklējiet produktu lapas:

EasyCruit – personāla atlasei »

Comenius – talantu vadībai »

HoP – darbinieku pašapkalpošanās » 

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]