Doties uz galveno

Jaunās algu likumdošanas izmaiņas. Tipiskākās problēmas un grāmatvežu jautājumi.

Pirmās algas jau izrēķinātas pēc jaunās nodokļu reformas stāšanās spēkā. Varam būt lepni, ka solītais – Horizon būs gatavs jaunajiem nodokļiem – ir izpildīts. Ņemot vērā īso laika sprīdi, lai programmu sagatavotu darbam ar jauniem nodokļu aprēķiniem, protams, vēl daudz kas jāslīpē un jāuzlabo, bet svarīgākais ir nodrošināts – algas visiem ir aprēķinātas un izmaksātas. […]

Pirmās algas jau izrēķinātas pēc jaunās nodokļu reformas stāšanās spēkā.

Varam būt lepni, ka solītais – Horizon būs gatavs jaunajiem nodokļiem – ir izpildīts. Ņemot vērā īso laika sprīdi, lai programmu sagatavotu darbam ar jauniem nodokļu aprēķiniem, protams, vēl daudz kas jāslīpē un jāuzlabo, bet svarīgākais ir nodrošināts – algas visiem ir aprēķinātas un izmaksātas.

Lai klienti būtu zinoši par to, kas un kā mainīts likumdošanā saistībā ar nodokļu reformu darba samaksas aprēķinos, organizējām seminārus. Sastapām gandrīz 500 grāmatvežus un stāstījām svarīgāko, kas būs jāņem vērā darba procesā.

Kādi tad bija raksturīgākie jautājumi no grāmatvežiem un problēmas algu rēķināšanas laikā?

Kāpēc nepareizi rēķina nodokli, ja nav algas nodokļa grāmatiņas?

Šis jautājums bija pats populārākais. Daudzi grāmatveži nebija izpratuši likuma grozījumus – ja reiz jāpiemēro 23%, piemēros tos. Tomēr mainījies ir ne tikai procents, bet arī pats aprēķina algoritms. Šādu situāciju var saprast, jo daži likuma panti uzrakstīti tā, ka bez īpaša paskaidrojuma tos nevar saprast.

Vai obligāti jāpiemēro prognozēto neapliekamo minimumu?

Sākot ar 2018. gadu, VID 2 reizes gadā nosaka katram darbiniekam prognozēto neapliekamo minimumu (PNM), kas darba devējam jāpiemēro, rēķinot algas nodokli.

VID PNM rēķina par pamatu ņemot iepriekšējo gadu datus, kas ne vienmēr atspoguļo šī gada reālo situāciju, piemēram, pagājušā gadā darbiniece bija bērnu kopšanas atvaļinājumā un nebija ienākumu, bet šogad atgriezusies darbā un alga lielāka par 1000 eur.

Kā zināms, šogad darba samaksai virs 1000 eur neapliekamā minimuma nav. Šajā un citos līdzīgos gadījumos VID darbiniekam ir noteicis PNM un daudzu grāmatvežu satraukums ir par to, ka darbinieks piespiedu kārtā gada beigās paliks valstij parādā.

Tas lika VID mainīt savu nostāju un skaidrot, ka noteikto PNM var nepiemērot, ja darbiniekam ir rakstiska vienošanās ar darba devēju, kura pamatā ir darbinieka iesniegums. Šeit rodas jautājums – vai tiešām nepieciešami 2 dokumenti?

Jāmin arī kuriozi cipari, piemēram, VID darbiniekam noteicis PNM 0,04 eur. Lai tos piemērotu, jātērē vairāk laika un līdzekļu nekā no tā ir labums pašam darbiniekam.

Vai ikmēneša ienākumu slieksnis 1667 eur ir jāsamazina, ja algas nodokļa grāmatiņa ir nepilnu mēnesi?

Pierasts – ja ir algas nodokļa grāmatiņa un pie darba devēja tā ir nepilnu mēnesi, neapliekamais minimums un aprēķins par apgādājamajiem nodokļu aprēķinā tiek piemērots proporcionāli laikam, kurā ir pastāvējušas darba attiecības.

Šogad jāņem vērā arī mēneša ienākuma slieksnis (1667 eur), kad mainās procentu likme no 20% uz 23%. Tā kā 20% var piemērot tikai tad, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad pēc loģikas būtu, ka šo slieksni arī rēķinātu proporcionāli laikam, kad ir algas nodokļa grāmatiņa.

Tomēr, nē – likuma grozījumi nosaka, ja kaut vienu dienu darba vietā ir bijusi algas nodokļa grāmatiņa, šis slieksnis nemainās, t.i., rēķinot algas nodokli, tiek ņemts vērā 1667 eur.

Vai pensionāram pienākas 20% likme?

IIN 20% likme tiek piemērota darbiniekiem, kuri darba vietās ir iesnieguši algas nodokļa grāmatiņu, un tas attiecas arī uz pensionāriem. Līdz šim pensionāri algas nodokļu grāmatiņu darba vietā varēja neiesniegt, jo tas neietekmēja nodokļu aprēķinu (ar izņēmumu, ja bija apgādājamie).

Tas nozīmē – ja pensionārs vēlas, lai IIN tiktu piemērota 20% likme, darba vietā ir jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa.

Kā jāpiemēro likmes, ja darbiniekam ir vairāki ienākuma veidi?

Šeit likums ir kļuvis patiešām sarežģīts, jo tagad tiek noteikta secība nodokļu aprēķiniem, ja darbiniekam ir vairāki ienākuma veidi vienlaikus. Atkarībā no tā var mainīties IIN likmes un algoritms vienam un tam pašam ienākuma veidam.

Piemēram, ja darbiniekam ir Uzņēmuma līgums un iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad IIN aprēķinā tiek piemērotas 20% un 23% likmes. Ja papildus tam tiek noslēgts Darba līgums, tad tam pašam Uzņēmuma līgumam, kuram piemēroja IIN 20% un 23%, turpmāk jāpiemēro tikai 23% likme un attiecīgi cits aprēķina algoritms.

Kā saprast nodokļu aprēķinus, ja mēnesī veikts vairāk nekā viens aprēķins?

Ja darbiniekam alga sastāv no vairākiem aprēķiniem, piemēram, no dažādiem finansējumiem, tad grāmatveži bija pieraduši, ka katram aprēķinam pēc precīzi noteikta algoritma var izrēķināt nodokļus.

Šogad aprēķins ir kļuvis sarežģītāks, jo pie IIN aprēķina netiek ņemta vērā konkrētā aprēķina bruto summa, bet visa mēneša bruto summa, lai nodrošinātu likuma prasības par nodokļu likmēm 20% un 23%. Līdz ar to, lai saprastu aprēķinu algas nodoklim, jāskatās visi par mēnesi veiktie aprēķini kopā.

Februārī, kad algas par janvāri jau bija aprēķinātas, starp citu, beidzot sagaidījām VID mājaslapā publicēto metodisko materiālu “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem”. Kā tas būtu noderējis pirms janvāra algu aprēķiniem. Tomēr nekas nav nokavēts – lasām, studējam un rēķinām februāra algas! Lai izdodas!

 

Uzzināt vairāk par resursu vadības sistēmu VISMA Horizon