Doties uz galveno

Kā darbinieki vērtē savu darba slodzi?

Sekojot līdzi dažādiem ar darbu un darba vidi saistītiem aspektiem, pētījumu kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, kāda ir strādājošo darba slodze un tās izmaiņas dinamikā. Šajā rakstā varat iepazīties ar šī pētījuma rezultātiem.

AUTORS: Kantar
Vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā.

Darbinieku apmierinātība un labsajūta darba vidē ir viens no aktuālajiem jautājumiem ikvienā darba vietā. Tas cik labi darbinieks jūtas savā darba vietā, lielā mērā ietekmē to, cik produktīvs būs paveiktais darbs, cik efektīvi tiks izmantotas darba stundas, un kādi mērķi tiks saniegti. Turklāt, darbinieku mainība organizācijā rada virkni problēmu un papildu darba, ko iespējams novērst, nodrošinot darbiniekiem labvēlīgu vidi organizācijā.

Sekojot līdzi dažādiem ar darbu un darba vidi saistītiem aspektiem, pētījumu kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, kāda ir strādājošo darba slodze un tās izmaiņas dinamikā.

Kantar veikto darbinieku pētījumu rezultāti liecina, ka pārāk liela darba slodze ir viens no biežāk minētājiem iemesliem, skaidrojot savu negatīvo emocionālo labsajūtu darbā un apsverot darba maiņas iespējas.

Strādājošo darba slodzes vērtējums

Pētījuma rezultāti atklāj, ka trīs no pieciem (59%) strādājošajiem savu daba slodzi vērtē kā atbilstošu, kamēr katrs trešais (34%) kā neatbilstošu – pārāk augstu (28%) vai pārāk zemu (6%). Aptuveni 1/4 (28%) strādājošo savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu.

Raugoties uz aktuālā pētījuma rezultātiem, atklājas, ka savu darba slodzi kā atbilstošu salīdzinoši biežāk raksturo tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 40 stundas, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie, darbinieki, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, pozitīvi vērtē savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru, strādājošie, kuri neapsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā vērtē kopumā pozitīvi, un kuri pēdējā gada laikā nav piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Savukārt to, ka viņu darba slodze ir pārāk augsta, vidēji biežāk norāda tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, izglītības jomā nodarbinātie, strādājošie, kuri ar savu pašreizējo darbu un arī ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir kopumā neapmierināti, tie, kuri apsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā vērtē kopumā negatīvi, un kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Savu darba slodzi kā pārāk zemu biežāk nekā caurmērā raksturo tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 1 līdz 39 stundas, kā arī darbinieki, kuri apsver darba maiņas iespējas.

Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva norāda, ka “gan pārāk augsta, gan pārāk zema darba slodze var būt par iemeslu darbinieku neapmierinātībai, motivācijas zudumam un darba maiņas iespēju apsvēršanai”.Aplūkojot datus dinamikā, redzams, ka, salīdzinot ar Covid-laika periodu, divu gadu laikā ir būtiski samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, iezīmējoties tendencei pieaugt to strādājošo īpatsvaram, kuri savu slodzi raksturo kā pārāk augstu.

Nedēļas darba laika ietekme

29% darbinieku strādā vairāk par normālo nedēļas darba laiku, t.i. 41 un vairāk stundas

Pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni puse jeb 49% darbinieku Latvijā strādā normālo nedēļas darba laiku, t.i. 40 stundas, kamēr katrs piektais (19%) nedēļā strādā 1 līdz 39 stundas, bet 29% strādā 41 un vairāk stundas.

Interesanti atzīmēt, ka gan tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 40 stundas, gan arī tie, kuri nedēļā strādā mazāk, t.i., 1 līdz 39 stundas, salīdzinoši biežāk savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu.

Tajā pašā laikā darbinieki, kuri nedēļā strādā 1 līdz 39 stundas savu darba slodzi salīdzinoši biežāk vērtē arī kā pārāk zemu. Savukārt tie, kuri strādā 41 un vairāk stundas, likumsakarīgi caurmērā biežāk to vērtē kā pārāk augstu.

Aplūkojot darbinieku profilu, kuri strādā vairāk par normālo nedēļas darba laiku, t.i.,  41 un vairāk stundas, atklājas, ka biežāk nekā vidēji tie ir darbinieki ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1301 EUR) mēnesī, vadītāji, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši 16 un vairāk gadus, strādājošie kuri ar savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir kopumā neapmierināti,  darbinieki, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu vērtē kopumā negatīvi un kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro:  “Ilgstoši pārmērīga darba slodze var darbiniekiem izraisīt stresu, nogurumu un izdegšanu. Organizācijās ir svarīgi pievērst uzmanību tiem darbiniekiem, kuri strādā vairāk par noteikto laiku, un identificēt šīs pārmērīgās darba slodzes iemeslus – kādās situācijās un kāpēc darbinieki ir pārslogoti? Darba slodzes izvērtējums ir būtisks, lai panāktu līdzsvaru starp darba kvalitāti, produktivitāti, un darbinieku apmierinātību, lojalitāti”.

Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?

Pierakstieties šeit

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors. 

Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA risinājumiem personāla jomā, lūdzu apmeklējiet produktu lapas:

Visma Talent Solutions – risinājums inovatīvai talantu vadībai »

HoP – darbinieku pašapkalpošanās » 

Appical  risinājums efektīvai darbinieku ievadīšanai (onboarding) darbā >>

EasyCruit – personāla atlasei »

Populārākie

  • Kādi personāla lietvedības dokumenti nepieciešami?

    AUTORS: Inese Sila mg.hr, LPVA valdes locekle ar praktisko pieredzi personāla vadībā un lietvedībā no 1995. gada. Personāla dokumentu pārvaldība (personāla lietvedība) ir svarīga personāla vadības sastāvdaļa, no kuras neviens darba devējs ikdienā nevar atteikties. Darbinieki ir jāpieņem darbā, jāizbeidz ar kādu darba tiesiskās attiecības, jānosaka mēnešalga, jānosūta komandējumā, jānosaka iekšējā darba kārtība, jādeleģē uzdevumi un […]

  • Parādu piedziņa tiesvedības un ārpustiesas procesā (I daļa)

    Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus un kārtību, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai – Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam.